PVN

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā 5% likme svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir jāsaglabā arī pēc 2023. gada 31. decembra, un Pievienotās vērtības nodokļa likumā tā jāievieš kā patstāvīga norma, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātais informatīvais ziņojums “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes piecu procentu apmērā ieviešanas efektivitāti svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem”. Zemkopības ministrija atbalsta arī turpmāku samazinātās PVN likmes saglabāšanu. Tas ir īpaši svarīgi laikā, kad norit diskusijas par augsto mazumtirdzniecības tīklu uzcenojumu un importa augļu un dārzeņu konkurenci. Zemāks PVN rada labākus konkurences apstākļus mūsu ražotājiem, jo samazinātas PVN likmes ietekme nav tik būtiska pret importa piedāvājumu, kā arī ir jācer, ka tāda likme arvien vairāk sekmēs pašmāju dārzeņu patēriņu, kas jau rada pozitīvas sekas vairākās nozarēs, uzskata Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis. Kā norādīts minētajā ZM informatīvajā ziņojumā, augļkopības un dārzeņkopības nozaru attīstības rādītāji ir pozitīvi un liecina, ka laika periodā no 2017. gada līdz 2022....

Saeimā 22. jūnija sēdē pirmajā lasījumā atbalstītas izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem ar mērķi novērst izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas pārrobežu darījumos. Likumā plānots ieviest veselu jaunu nodaļu, kas regulēs maksājumu pakalpojuma sniedzēja pienākumu veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem, lai novērstu izvairīšanos no nodokļa nomaksas pārrobežu darījumos. Maksājumu pakalpojumu sniedzējam vajadzēs: 1) veikt maksājumu saņēmēju un pārrobežu maksājumu detalizētu uzskaiti attiecībā uz maksājumu pakalpojumiem, kurus tie sniedz katrā kalendāra ceturksnī, ja kalendāra ceturkšņa laikā maksājumu pakalpojumu sniedzējs vienam un tam pašam maksājuma saņēmējam sniedz maksājumu pakalpojumus apmērā, kas atbilst vairāk nekā 25 pārrobežu maksājumiem. 2) sniegt VID šīs daļas 1. punktā minēto informāciju par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem. Šis nebūs jāpilda, ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina maksājumu pakalpojumus iesaistītajā dalībvalstī,...

Ministru kabinets (MK) 1. jūnijā izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”. Likumprojekts ir izstrādāts, lai noteiktu pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem ar mērķi novērst izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas pārrobežu darījumos. Ar grozījumiem tiek pārņemtas prasības, kas noteiktas Padomes Direktīvas (ES) 2020/284 (2020.gada 18.februāris) ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (turpmāk – Direktīva 2020/284). Informācijas apmaiņa ar citām dalībvalstīm ļaus analizēt datus par pārrobežu darījumiem, atklāt un kontrolēt krāpnieciskus uzņēmumus un apkarot pārrobežu krāpšanu PVN jomā e-komercijā, tādējādi mazinot PVN zaudējumus dalībvalstīs un nodrošinot vienlīdzīgu konkurenci. E-komercijas pieaugums atvieglo preču un pakalpojumu pārrobežu pārdošanu galapatērētājiem dalībvalstīs. Šajā kontekstā pārrobežu e-komercija nozīmē tādas preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanu, par ko PVN ir maksājams vienā dalībvalstī, savukārt preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 2023. gada 19. aprīlī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts Komisijas 2023.gada 17.aprīļa Lēmums (ES) Nr.2023/829 par atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un importa PVN, ko piešķir precēm, kuras paredzēts izplatīt vai nodot bez maksas personām, kas bēg no Ukrainā īstenotās militārās agresijas, un personām Ukrainā, kurām nepieciešama palīdzība (turpmāk – lēmums). Lēmumā noteikts, ka Eiropas Komisija, pamatojoties uz Padomes Regulu (EK) Nr.1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (turpmāk – Regula (EK) Nr.1186/2009) un Padomes Direktīvu 2009/132/EK, kas nosaka Direktīvas 2006/112/EK 143. panta b) un c) punkta darbības jomu attiecībā uz atbrīvošanu no pievienotās vērtības nodokļa sakarā ar noteiktu preču galīgo importu, no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim piešķir Igaunijai, Francijai, Latvijai, Lietuvai, Luksemburgai, Nīderlandei, Austrijai, Polijai, Rumānijai un Slovākijai atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un importa ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamām precēm, ko paredzēts izplatīt vai...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 12% likmes piemērošanu. Iesniedzējs ir reģistrēts VID PVN maksātāju reģistrā un viens no tā darbības veidiem ir tūristu izmitināšanas pakalpojumu sniegšana. Pakalpojumu sniegšana tiek organizēta caur portālu Booking.com, kur tūristi iepriekš rezervē iesniedzējas īpašumā esošo mēbelētu un aprīkotu naktsmītni (dzīvokli) īslaicīgas uzturēšanās mērķiem. Iesniedzēja pamatdarbības veidi saskaņā ar NACE klasifikatora kodiem: 5520 Izmitināšana viesu mājās un cita veida īslaicīgas apmešanās vietās, 6820 Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana, 7490 Citur neklasificēti profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, 6910 Juridiskie pakalpojumi. Iesniedzēja rīcībā ir VID 2015. gada 1. septembra uzziņa Nr.8.11-15/128990, kurā norādīts, ka pie līdzīgiem apstākļiem ir piemērojama PVN likme 12% apmērā. Iesniedzējs lūdz sniegt uzziņu, vai viņam ir tiesības piemērot PVN 12% likmi, ja nē, tad kādas tieši papildus darbības jāveic, lai drīkstētu piemērot samazināto PVN likmi. VID lūdza Iesniedzēju norādīt struktūrvienību, ar kuras starpniecību Iesniedzējs tīmekļa vietnē...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) aprēķināšanu un maksāšanu saistībā ar šādu faktu aprakstu. Starp iesniedzēju un uzņēmumu XXX LTD, noslēgts Programmatūras izstrādes un IT pakalpojumu līgums, saskaņā ar kuru iesniedzējs apņemas sniegt palīdzību programmatūras izstrādes un IT konsultāciju jomā. Lai sniegtu pakalpojumu, iesniedzējs reģistrējies kā pašnodarbinātā persona. Plānotais sniegto pakalpojumu apjoms mēnesī var sasniegt 3000 – 6 000 eiro, attiecīgi gadā 36 000 – 72 000 eiro. Minētais līgums paredz, ka iesniedzēja sniegto pakalpojumu Pasūtītājs izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai citās Eiropas valstīs, kas nav Latvijas teritorija, un pakalpojumam tiek piemērota PVN 0% likme saskaņā ar Eiropas Padomes Direktīvas 2006/112/EK par kopējo PVN sistēmu 44. pantu. Līdz ar to iesniedzējs uzskata, ka var rasties PVN pārmaksa par saņemtajām precēm un pakalpojumiem tā saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Tas var radīt papildus administratīvo slogu gan iesniedzējam, gan nodokļu administrācijai, vienlaikus negūstot nekādu fiskālo efektu. Minētā PVN maksāšanas kārtība būtiski...

Lai sūtījumu atmuitošanu padarītu ātrāku un lietotājiem draudzīgāku arī gadījumos, kad sūtījuma deklarēšanai nepieciešami papildu dokumenti un klienta pilnvara, no 2023.gada februāra Latvijas Pasta muitošanas lietotnē atmuito.pasts.lv pilnvarošanu konkrētā sūtījuma atmuitošanai var iesniegt, izmantojot bezmaksas mobilo lietotni Smart-ID. Pilnvara nepieciešama gadījumos, kad klients ar Latvijas Pasta starpniecību vēlas deklarēt sūtījumu, kura vērtība pārsniedz 150 eiro vai kura saturā ir akcīzes preces vai preces, uz kurām attiecināmi ierobežojumi. No 2023.gada februāra pilnvaru iesniegšanai var izmantot arī Smart-ID mobilo lietotni. Paralēli saglabājas arī līdzšinējā pilnvaru iesniegšanas kārtība klientiem, kas neizmanto mobilos viedtālruņus un Smart-ID lietotni. Ar Smart-ID sagatavotā pilnvara būs derīga konkrētā sūtījuma atmuitošanai. Uzsākot darbu lietotnē, klients vienā no soļiem tiek aicināts izvēlēties pilnvarošanas veidu, kurā iespējams izvēlēties arī pilnvaras parakstīšanu ar Smart-ID, – šādā gadījumā klients tiek novirzīts veikt parakstīšanu, izmantojot Smart-ID PIN kodus līdzīgi kā internetbankā. No 2021. gada 1. jūlija visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs importa muitas deklarācija jāiesniedz...

Valdības sēdē 10. janvārī izskatīšanai tika iesniegts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par nepieciešamību apgriezto jeb reverso pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtību ieviest citās nozarēs". Ziņojuma izskatīšana gan tika atlikta, taču vērts ieskatīties, kādi ir informatīvā ziņojuma secinājumi. Ziņojuma mērķis ir informēt par esošo situāciju tautsaimniecības jomās attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpniecības apmēru un to, vai nepieciešams paplašināt apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības piemērošanas jomas. Atgādinām, ka, saskaņā ar apgriezto jeb reverso PVN maksāšanas kārtību starp diviem iekšzemē reģistrētiem PVN maksātājiem atbildīgs par PVN nomaksu valsts budžetā ir attiecīgo preču vai pakalpojumu saņēmējs. Kā norādīts ziņojumā, PVN krāpniecības apmēra, tā pieauguma vai samazinājuma izvērtēšanai ir vērtēts PVN plaisas rādītājs. Tas ir viens no būtiskākajiem rādītājiem krāpniecisko gadījumu pieaugumam, kā arī tas parāda izvairīšanās no PVN maksāšanas un deklarēšanas apjomu. Nodokļu plaisa ir nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu,...

Ceturtdien, 8. decembrī, Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi ziņojumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisas kārtējo novērtējumu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Novērtējums tika veikts piecu gadu periodam no 2016. līdz 2020. gadam, kā arī tika veikts tā sauktais “ātrais” PVN plaisas novērtējums 2021. gadam. Neraugoties uz Covid‑19 negatīvo ietekmi uz Eiropas tautsaimniecības izaugsmi, atbilstoši publicētajiem datiem arī 2020. gadā ES dalībvalstīs salīdzinājumā ar 2019. gadu kopumā bija novērojama PVN plaisas samazināšanas tendence, gada laikā tai sarūkot no 11,0% līdz 9,1%. 2020. gadā PVN plaisas samazināšanas tendence turpinājās arī Latvijā, ierindojot to 5. vietā ES dalībvalstu starpā ar efektīvāko PVN iekasēšanas sistēmu. Pēc EK veiktā novērtējuma Latvijas PVN plaisa 2020. gadā bija 3,6%, kas bija par 3,6 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš. Pēc šī radītāja Latviju pārspēj tikai Nīderlande (2,8%), Zviedrija (2,0%), Igaunija (1,8%) un Somija (1,3%). EK ātrais PVN novērtējums 2021. gadam liecina, ka PVN plaisa Latvijā turpināja samazināties arī pērn, kaut...

Tuvojas visā pasaulē populārā izpārdošanas akcija – novembra pēdējā piektdiena jeb “Melnā piektdiena”, kad daudzi pārdevēji piedāvā iegādāties preces ar īpaši lielām atlaidēm. Tādēļ Valsts ieņēmumu dienests (VID), ka par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas internetveikalos vai platformās un saņem sūtījumos no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), tajā skaitā – no Apvienotās Karalistes, ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN). IOSS sūtījumi Pircējs var samaksāt PVN preces iegādes brīdī, ja e-komercijas platforma, kurā darbojas pārdevējs, ir ES reģistrējusies PVN īpašā režīma – IOSS (Import One Stop Shop) – izmantošanai. Ja trešās valsts komersants izmanto IOSS režīmu, tam ir tiesības iekļaut PVN preces cenā, un vēlāk šis PVN nonāk sūtījuma saņēmēja valsts budžetā. Informācija par to, ka PVN tiks iekasēts pirkuma brīdī, pārdevējam ir skaidri jānorāda savā e-komercijas platformā. Iegādājoties preces trešo valstu internetveikalos vai e-komercijas platformās, aicinām pievērst uzmanību tam, vai pie preces cenas atsevišķi ir norādīts PVN. Samaksājot PVN pirkuma brīdī, sūtījumus,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu situācijas aprakstu. Iesniedzējs ir Latvijas vadošais digitāls mācību portāls, kas sniedz pakalpojumus pašvaldībām, skolām un Latvijas iedzīvotājiem. Savā darbībā Iesniedzējs izstrādā mācību literatūru atbilstoši skolas mācību programmai (teorija, pārbaudes darbi, risinājumi, darba burtnīcas), kā arī citus mācību palīgmateriālus un publicē šos materiālus teksta formātā, prezentāciju, audio un video formātā savā internetā portālā, kur skolēni var apgūt mācību priekšmetus vai atsevišķas tēmas pēc skolas programmas, testēt un pilnveidot savas zināšanas, skolotāji var uzdot mājas darbus un pārbaudes darbus, izvēloties tos no Iesniedzēja materiālu krājumiem. Mācību literatūras darbus izstrādā autori (Latvijas pedagogi, eksperti), tos koriģē un apstrādā Iesniedzēja korektori un redaktori. Iesniedzēja saimnieciskās darbības veidu starpā ir arī 58.11 “Grāmatu izdošana”. Šajā klasē ietilpst grāmatu izdošana iespiestā, elektroniskā (kompaktdisku, elektronisko displeju u.c.) formātā vai audio formātā, vai internetā. Kopš 2022. gada 1. janvāra pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 5% apmērā piemēro iespieddarba vai elektroniska izdevuma...

Saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu 2021. gadā ir mainīta paziņojuma par pievienotās vērtības nodokļa samaksu (turpmāk – paziņojums) iesniegšanas kārtība no 2021. gada 1. janvāra, informē Valsts ieņēmumu dienests. Paziņojums – nodokļa deklarācija Lai Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktie neregulārie pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk arī – PVN) maksājumi atbilstu vienotā nodokļu konta ieviešanai 2021. gadā, ir mainīta paziņojuma iesniegšanas kārtība, kā rezultātā paziņojums vairs netiek uzskatīts par iesniedzamu informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID), bet gan par nodokļa deklarāciju ar tajā veikto PVN samaksas aprēķinu un ir iesniedzams VID pirms PVN samaksas veikšanas. Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma regulējumam, kas bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim, gadījumos, kad personai bija pienākums iesniegt VID paziņojumu, PVN valsts budžetā bija jāiemaksā līdz paziņojuma iesniegšanas brīdim VID. Paziņojums līdz 2020. gada 31. decembrim bija iesniedzams pēc PVN samaksas veikšanas par attiecīgo darījumu un bija uzskatāms par informatīvu deklarāciju, ar ko persona informēja...

Par fizisko personu veiktajiem darījumiem ar kokmateriāliem piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokli. Kāds ir IIN režīms mežsaimniecības pakalpojumu sniedzējiem un meža īpašniekiem, Meža konsultāciju pakalpojumu centra organizētajā informatīvajā seminārā «Nodokļi mežsaimniecības pakalpojumu sniedzējiem un mežu īpašniekiem» stāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Otrās metodikas nodaļas galvenā nodokļu inspektore Maija Lisecka. Mežsaimniecības pakalpojumu sniedzējiem un mežu īpašniekiem ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekami šādi darījumi: ienākums no fiziskas personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas; Lauku atbalsta dienesta izmaksātās atbalsta summas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža īpašniekiem; ienākums, kas gūts, pārdodot zarus, kuri paredzēti šķeldošanai un iegūti ārpus meža zemes, attīrot īpašumā esošās lauksaimniecības zemes no krūmiem, vai mežā, izstrādājot cirsmu. Ja fiziska persona ir saņēmusi Lauku atbalsta dienesta (LAD) izmaksāto atbalsta summu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža īpašniekiem, kas šajā gadījumā maksā IIN? Atbilde Ienākuma izmaksātājs LAD jau ieturējis IIN. Fiziskajai personai nekas...

Izdevumi, kas ir saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību, nav apliekami ar uzņēmumu ienākuma nodokli (turpmāk tekstā — UIN) un nav uzskatāmi par nosacīti sadalīto peļņu UIN likuma ietvaros. Savukārt par izdevumiem, kas nav saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību, ir jāmaksā UIN. UIN likuma ietvaros izdevumus iedala 3 kategorijās: Jāatceras, ka uz saimnieciskās darbības izdevumiem vienmēr var attiecināt to, kas ietilpst pakalpojuma vai preces cenā. Piemērs Pakalpojumu sniedzējs, piemēram, permanentā grima meistare, piedāvā klientam tēju vai kafiju, kamēr klientam tiek sniegts pakalpojums. To varētu uzskatīt par maltīti, kas piedāvāta darījuma partnerim, taču tā nebūt nav. Šajā gadījumā tēja vai kafija, kas piedāvāta klientam, ir iekļaujama pakalpojuma cenā, un līdz ar to šos izdevumus droši var norakstīt kā ar saimniecisko darbību saistītus izdevumus. Reklāmas izdevumi (ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi) Reklāmas likuma 1. pantā skaidrots termins «reklāma»: Reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums,...

Latvijā reģistrēts nodokļu maksātājs plāno iegādāties vieglo transportlīdzekli Somijā (auto būs reģistrēts Somijā). Vieglā transportlīdzekļa vērtība vairāk nekā 50 000 eiro. Kādi nodokļi būtu jāmaksā? Ko Latvijas uzņēmums drīkst attiecināt uz transporta izmaksām (degvielu, remonta izdevumus, rezerves daļas automašīnai)? Uzņēmums plāno sniegt Somijā transportlīdzekļu nomas pakalpojumus: 1 Somijas personai, kas nav nodokļa maksātāja, vai 2 Somijas reģistrētam nodokļa maksātājam. Kāda būs pakalpojuma sniegšanas vieta? Kādu PVN likmi Latvijā reģistrēts nodokļa maksātājs piemēro šādiem automobiļu nomas pakalpojumiem? Atbilde 1. Jāsāk ar to, ka jautājumā minētā vieglā transportlīdzekļa vērtība pārsniegs 50 000 eiro, tātad nodokļi jāskata kā par reprezentatīvo automobili. Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma 1. panta 17. daļa nosaka: Reprezentatīvs automobilis ir automobilis, kura vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz 50 000 eiro un kurš ir vieglais automobilis, kura sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas vietas, izņemot operatīvo transportlīdzekli vai speciālo vieglo automobili (neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzīvojamais automobilis vai katafalks, vieglais automobilis,...