NODOKĻI

Sekojot līdzi jaunākajām izmaiņām, Swedbank Finanšu institūts ir atjauninājis Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) aprēķina rīku, kas noderīgs šajā režīmā strādājošajiem uzņēmumiem. Atjauninājumi ir atbilstoši Valsts prezidenta izsludinātajām likuma izmaiņām. Mikrouzņēmumu nodokļa izmaiņu aprēķinu rīks atrodas Businessnetwork.lv. MUN rīks ir pielāgots jaunajām izmaiņām, kuras stājas spēka ar 2017.gada 1.janvāri. Rīks ļauj ne tikai noteikt finanšu ietekmi, paliekot MUN režīmā, bet dod iespēju salīdzināt to ar vispārējo nodokļu režīmi, jeb uzņēmumu ienākumu nodokli. Atgādināsim, ka gada beigas Latvijas uzņēmējdarbības vidi saviļņoja kaislības ap MUN režīma plānotajām izmaiņām, kur sākotnējā iecere bija atsevišķi izdalīt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), tādējādi mēģinot vairāk aizsargāt sociāli mazāk nodrošinātos mikrouzņēmumu darbiniekus. Tomēr, saskaroties ar uzņēmēju iebildumiem un Valsts prezidenta MUN likuma grozījumu atgriešanu atkārtotai caurskatīšanai Saeimā, tika lemts atkāpties no ieceres atsevišķi izdalīt VSAOI un paaugstināt esošo likmi, saglabājot relatīvi vienkāršu un jau ierasto administrēšanas veidu. Iespēja izrēķināt izmaiņu ietekmi un salīdzināt to ar uzņēmumu ienākumu nodokļa režīmu,...

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumi, kas stājas 2017. gada 1. janvārī, papildina likumu ar jaunu 34.4pantu. Likuma 34.4panta pirmajā daļā noteiktas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības atslēgt domēna vārdu un pārtraukt (apturēt) mitināšanas pakalpojumu, ja nodokļu maksātājs: 1) tīmekļa vietni izmanto nereģistrētas saimnieciskās darbības veikšanai; 2) nerezidents (ārvalsts komersants) tīmekļa vietni izmanto Latvijas ekonomiskajā vidē, un nav reģistrējis pastāvīgo pārstāvniecību vai nav komercreģistrā reģistrējis filiāli; 3) tīmekļa vietnē veic saimniecisko darbību un tā nav reģistrēta kā struktūrvienība; 4) veicot saimniecisko darbību internetā sevi neidentificē (neievēro likuma 15.3 panta prasības); 5) nodokļu maksātājam ir apturēta saimnieciskā darbība saskaņā ar likuma 34.1 pantu, ja tīmekļa vietne ir struktūrvienība likuma 1.panta 24.punkta izpratnē. Tādējādi, ja nodokļu maksātājs veiks nereģistrētu saimniecisko darbību tīmekļa vietnē vai veicot saimniecisko darbību, sevi neidentificēs, vai arī, nodokļu maksātājam būs apturēta saimnieciskā darbība, Valsts ieņēmumu dienestam būs tiesības ierobežot tīmekļa vietnes darbību. Tāpat likuma 34.4panta vienpadsmitajā un piecpadsmitajā daļā ir...

Valsts kanceleja sadarbībā ar nozaru ministrijām apkopojusi būtiskākos jaunos tiesību aktus un to grozījumus, kas stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī un skar lielu sabiedrības daļu, ieviešot dažādas izmaiņas. Tā ir tikai daļa no normatīvajiem aktiem, kas stājas spēkā nākamajā gadā. Aizsardzība Lai mazinātu iespējamos drošības riskus, kas saistīti ar Latvijas pilsoņu militāro dienestu trešajās valstīs, kas var tikt izmantota pretēji Latvijas interesēm un tādā veidā, kas vērsts pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti un teritoriālo nedalāmību, Latvijas pilsoņiem būs aizliegts gūt militāro un kaujas pieredzi ārvalstīs vai citas valsts bruņotajos spēkos. Latvijas pilsoņiem ir tiesības dienēt Latvijas sabiedroto valstu bruņotajos spēkos un otrās pilsonības valstī, ja otrā pilsonība iegūta atbilstoši likumos noteiktajai kārtībai. To nosaka grozījumi Nacionālās drošības likumā, vienlaikus paredzot atsevišķus izņēmumus no šī aizlieguma. Par aizlieguma pārkāpumu ir paredzēta arī kriminālatbildība. Ekonomika Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums veicinās strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu jeb jaunuzņēmumu izveidi Latvijā, attīstot pētniecību un inovatīvu ideju, produktu vai...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs ir iegādājies specifisku domēnu, kas tiks lietots ilgstošā laika periodā (ilgāk par 1 gadu). Domēns domāts, lai reklamētu savu produkciju un iepazīstinātu potenciālos pircējus ar Iesniedzēja piedāvātiem produktiem. Izmaksas, kas saistītas ar šī domena iegādi, tiks kapitalizētas un norakstītas vairākos pārskata periodos. Iesniedzējs jautā, vai var domēnu uzskatīt kā programmēšanas produktu un saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.pantu rēķināt minētam domēnam nolietojumu, izmantojot nolietojuma 3.kategorijas likmi? VID, izvērtējot Iesniedzēja iesniegumā sniegto faktu aprakstu un no minētajiem faktiem izrietošu konkrētu jautājumu, atbilde uz kuru ir atkarīga no to juridiska vērtējuma, sniedz šādu uzziņu. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 1.panta pirmās daļas 15.punktā noteikts, ka nemateriālie ieguldījumi ir bezķermeniskas lietas, kas nav finanšu aktīvi un atbilst abiem šādiem klasifikācijas kritērijiem: tās iespējams nošķirt vai atdalīt no sabiedrības un pārdot, nodot, licencēt, iznomāt vai apmainīt (individuāli vai kopā ar citu...

2017.gada 1.janvārī stāsies spēka izmaiņas kārtībā, kādā izmantojami ārvalstīs reģistrēti vieglie automobiļi Latvijā. Izmaiņu galvenā būtība - turpmāk persona, kuras deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā, Latvijas teritorijā vadīt ārvalstī reģistrētu M1* vai N1** kategorijas automobili varēs, ja būs samaksāts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, informē Ceļu satiksmes drošības departaments (CSDD). To paredz grozījumi Ceļu satiksmes likumā un Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā. Šim nodoklim ir noteiktas šādas likmes: 1) par dienu - 10 EUR; 2) par mēnesi - 250 EUR; 3) par sešiem mēnešiem - 600 EUR; 4) par gadu - 1000 EUR. Nodokļa samaksu varēs veikt: ar bankas norēķinu karti, izmantojot elektronisko norēķinu sistēmu e-CSDD (pakalpojumu varēs izmantot arī personas, kuras nav reģistrētas CSDD e-pakalpojumu izmantošanai); CSDD nodaļās skaidrā naudā vai ar bankas norēķinu karti. CSDD vērš uzmanību, ka no 01.01.2017. zaudēs spēku līdz šim piešķirtās atļaujas dalībai ceļu satiksmē ar ārvalstī pastāvīgi reģistrētu vieglo automobili! Jaunā kārtība attiecas gan...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka Saeimā 2016.gada 23.novembrī ir pieņemts likums “Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā”, kurš stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī. Likums “Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā” paredz svītrot Elektroenerģijas nodokļa likumā 6.panta pirmajā un otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktos elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumus. No 2017.gada 1.janvāra tiks atcelts nodokļa atbrīvojums elektroenerģijai, kas iegūta: 1) no atjaunojamiem energoresursiem; 2) hidroelektrostacijās; 3) koģenerācijas stacijās, kas atbilst normatīvajos aktos par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas procesā noteiktajiem efektivitātes kritērijiem. Tiks atcelts nodokļa atbrīvojums elektroenerģijai, ko izmanto: 1) elektroenerģijas ražošanai; 2) siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā. Lai tiktu ievērota vienota pieeja attiecībā uz nodokļu atbrīvojumu piemērošanu personām, kas minētas Direktīvas 2008/118/EK 12.pantā, Elektroenerģijas nodokļa likuma 6.panta ceturtajā daļā aizstāta atsauce uz Regulu Nr.31/96 ar atsauci uz Regulu Nr.282/2011.

Šā gada 20. decembrī pieņemtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā paredz, ka no 2017. gada 1. janvāra MUN likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro būs 12%, savukārt MUN likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro būs 15%. No 2018. gada 1. janvāra MUN likme visam mikrouzņēmuma apgrozījumam būs vienāda – 15%. Stājoties spēkā jaunajam režīmam, kopumā būtiski lielākajai daļai mikrouzņēmumu nodokļu slogs pret iepriekš plānoto (MUN likmes samazināšana un minimālā VSAOI ieviešana) samazināsies, jo to apgrozījums ir zemāks par vidējo. Maza apjoma komersanti un saimnieciskās darbības veicēji varēs turpināt piemērot vienkārši administrējamo MUN režīmu. Tāpat šādā veidā tiks veicināta MUN sistēmas progresivitāte, jo mikrouzņēmumiem ar mazāku apgrozījumu būs mazāks nodokļu slogs. Tiem MUN, kas darbojas sezonāli, nebūs jāmaksā nodokļi laikā, kad faktiski netiek veikta uzņēmējdarbība. Mikrouzņēmums, kas vēlas iegūt vai atgūt (ja statuss nav zaudēts likumā noteiktajos gadījumos) MUN maksātāja statusu, vai arī atteikties no MUN maksātāja statusa, to var...

Saeima ceturtdien, 22.decembrī, uzdeva Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai sadarbībā ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju izvērtēt ierosinājumu pensijām nepiemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli. Saeima komisijām uzdevusi līdz nākamā gada beigām izvērtēt un izstrādāt grozījumus attiecīgajos likumos, lai īstenotu principu, ka par valsts maksātajām 1.līmeņa pensijām nav jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Deputāti lēmumu pieņēma, pamatojoties uz kolektīvo iesniegumu “Pensija bez nodokļa”. Iniciatīvas autori aicina veikt izmaiņas likumos, nosakot, ka par valsts maksātajām 1.līmeņa pensijām – vecuma, apgādnieka zaudējuma, izdienas – nav jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Iesnieguma autori šīs izmaiņas aicina ieviest laika periodā no 2020. līdz 2045.gadam. Kolektīvais iesniegums Saeimā iesniegts šī gada oktobrī, un to parakstījuši 10 748 pilsoņi. Iniciatīva parlamentā iesniegta, izmantojot Saeimas kārtības rullī paredzēto iespēju vērsties parlamentā ar vismaz 10 000 pilsoņu parakstītu iesniegumu.

Finanšu ministrija apkopojusi būtiskākās izmaiņas likumā “Par nodokļiem un nodevām” un saistītajos normatīvajos aktos, kuras paredz: stiprināt elektroniskās komercijas uzraudzību, lai mazinātu elektroniskajā vidē pieaugošo izvairīšanos no nodokļu nomaksas un krāpšanas gadījumu skaitu. Grozījumi paredz noteikt jaunas prasības nodokļu maksātājiem, kuri veic saimniecisko darbību, piedāvājot preci vai pakalpojumus internetā (piemēram, pienākumu identificēt sevi, piedāvājot preci vai pakalpojumu tīmekļa vietnē; pienākumu interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojumu sniedzējam pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma sniegt tā rīcībā esošo informāciju par interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojumu izmantotājiem u.c.) un stiprināt Valsts ieņēmuma dienesta nozīmi elektroniskās komercijas uzraudzībā (piemēram, paredzot Valsts ieņēmumu dienestam tiesības pieņemt lēmumu par domēna vārda atslēgšanu vai lēmumu par mitināšanas pakalpojumu pārtraukšanu); Ar minēto grozījumu saistīti veiktie grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, paredzot Valsts ieņēmumu dienestam tiesības pieņemt lēmumu par domēna vārda atslēgšanu un tiesības pieprasīt konkrētiem datu turētājiem iesniegt tā rīcībā esošos vai glabātos datus par cita nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, kā arī...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2016.gada 23.novembrī Saeimā ir pieņemts likums “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”, kas 2016.gada 10.decembrī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.241 (5813) un stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī. Dabas resursu nodokļa likumā ir veikti šādi būtiskākie grozījumi: 1. Paaugstinātas (par 20–100 % salīdzinājumā ar likmēm, kas spēkā līdz 2016.gada 31.decembrim) dabas resursu nodokļa (turpmāk – DRN) likmes par:5. Mainīta spēkā esošā proporcija DRN ieņēmumu par oglekļa dioksīda CO2 emisiju pārdales procesā, nosakot, ka 60 % nodokļa ieņēmumu ieskaitāmi valsts pamatbudžetā, bet 40 % apmērā tās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība.

No nākamā gada mikrouzņēmumu nodokļa likme noteikta 15 procentu apmērā no apgrozījuma, vienlaikus atsakoties no iepriekš paredzētās minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešanas. To paredz Saeimā otrdien, 20.decembrī, galīgajā lasījumā steidzamības kārtā pieņemtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Otrajā lasījumā Mikrouzņēmumu nodokļa likums papildināts ar normu, kas nosaka, ka nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro 2017.gadā ir 12 procenti. Izmaiņas likumā veiktas, lai atceltu šī gada 23.novembrī pieņemtos grozījumus, kas paredzēja pakāpeniski atteikties no mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīma. Līdz cita mazajiem un vidējiem uzņēmējiem labvēlīgāka nodokļu regulējuma izstrādei spēkā būs līdzšinējais režīms, iepriekš norādīja par grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns. Uzņēmēji, kuri, ņemot vērā radušos situāciju, bija nolēmuši savu darbību pārtraukt, līdz 2017.gada 31.janvārim varēs pieteikties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa atgūšanai. Grozījumi noteic 2017.gadā no mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumiem valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās novirzīt 70,4 procentus,...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2016.gada 23.novembrī ir pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kas 2016.gada 10.oktobrī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.241 un stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī. Likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” veikti šādi būtiskākie grozījumi. Noteikts, ka darba ņēmējs ir persona, kura vada transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo taksometru. Autopārvadājumu likuma 35.pantā minētais pārvadātājs maksā obligāto iemaksu avansu 130 euro kalendāra mēnesī par katru vieglo taksometru, ar kuru tiek veikti pārvadājumi, īpaši šim mērķim paredzētajā kontā. Pārvadātājs ir tiesīgs samazināt ikmēneša obligāto iemaksu maksājumu par samaksāto avansu par personām, kuras vada transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo taksometru. Noteikts, ka darba ņēmējs ir persona, kurai saskaņā ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu tiek piemērots valsts atbalsts nodokļu nomaksai. Personai, par kuru maksā fiksēto maksājumu saskaņā ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu, iemaksu objekts atbilst divu Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu apmēram. Fiksētā maksājuma aprēķinā tiek piemērota obligāto iemaksu likme,...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija kopīgā sēdē ar Juridisko komisiju otrdien, 20.decembrī, atbalstīja izskatīšanai galīgajā lasījumā grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas paredz nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākumu par nedzīvojamu ēku vai inženiertehnisku būvi, kas uzcelta uz apbūves tiesības pamata, noteikt apbūves tiesīgajam. Likums grozīts, ņemot vērā Saeimā 2015.gadā pieņemtos Civillikuma grozījumus, kas likumu papildina ar jaunu nodaļu par apbūves tiesību, kas regulē personas tiesību uz sveša zemes gabala celt un lietot nedzīvojamas ēkas un inženierbūves. Apbūves tiesības regulējums stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī. Iebildumus pret likuma izmaiņām otrdienas komisijas sēdē pauda Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve, norādot, ka šāda kārtība noslēgtā līguma termiņa beigās apbūves tiesīgajam varētu radīt iespēju nemaksāt nodokli, tādējādi radot nodokļa parādu, ko būtu neiespējami atgūt. Šo iebildumu ņemot vērā, par likumprojekta virzību atbildīgā Budžeta komisija vienojās līdz nākamā gada 31.martam uzdot Ministru kabinetam, iesaistot Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju, izstrādāt nepieciešamos risinājumus, lai izslēgtu...

Finanšu ministrija sagatavojusi apkopojumu par svarīgākajām izmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa jomās. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņas Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ar nākošo gadu paredz šādas izmaiņas: No darba ņēmēja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēgs darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, kuri nepārsniedz 480 euro gadā, ja darba devējs būs izpildījis likumā noteiktos nosacījumus. Plānotais iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojums netiks piemērots darba devējam, kas ir valsts, pašvaldības, publiskas personas vai publiski privātā kapitālsabiedrība. Turpmāk ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiks apliktas izglītojamam darba vidē balstītu mācību ietvaros izmaksātās stipendijas līdz 280 euro mēnesī. Ieviestas normas, kas novērsīs nodokļu plānošanu, veicot iemaksas privātajos pensiju fondos. Turpmāk nodokļu atvieglojumu nevarēs piemērot, ja pensijas fondā iemaksātā nauda tiks izņemta tajā pašā vai nākamajā gadā. Turpmāk nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu tiks attiecināts arī uz nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns ar...

Otrdien, 20. decembrī, Ministru kabineta sēdē paredzēts izskatīt likumprojektu par Latvijas un Japānas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu. Nodokļu konvencija ir viens no galvenajiem starptautiskajiem līgumiem ekonomiskās sadarbības veicināšanai, kuru galvenie uzdevumi ir nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana, nodokļu nemaksāšanas novēršana, nodokļu uzlikšanas tiesību precīza sadalīšana starp līgumslēdzējām valstīm, diskriminācijas nodokļu uzlikšanas veidā novēršana un likumīga pamata abu valstu nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai nodibināšana. Parakstot nodokļu konvenciju, Latvijas un Japānas potenciālajiem investoriem tiks radīts stabilāks nodokļu uzlikšanas režīms otrā valstī gan attiecībā uz uzņēmējdarbības ienākumu, gan arī uz tādiem pasīvajiem ienākumiem kā dividendes, procenti un autoratlīdzības, kas ir definētas konvencijā un attiecībā uz kurām ir noteiktas maksimālās likmes, pēc kādām otra valsts drīkst uzlikt nodokļus šiem ienākumiem. Nodokļu konvencijā tiek noteikts, ka to izcelsmes valstī dividendes un procentu ienākumi tiek atbrīvoti no nodokļa uzlikšanas, ja to patiesais labuma guvējs ir...