NODOKĻI

Igaunijā ir pieņemts grozījums Ienākuma nodokļa likumā, kas darba devējiem ļaus ar ienākuma un sociālo nodokli neaplikt darbinieka veselības veicināšanas izdevumu kompensācijas, ja tās nepārsniedz 100 eiro ceturksnī, informē grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmums Leinonen. Jaunais atvieglojums būs spēkā ar 2018. gadu un paredz, ka darba devējs var kompensēt sekojošus izdevumus nemaksājot nodokļus: sabiedrisko sporta pasākumu dalības maksas; izdevumus, kas tieši saistīti ar regulāru sporta klubu vai treniņu centru apmeklēšanu; darba devēja sporta centru apmeklējumi; izdevumi, ko sniedz rehabilitācijas speciālisti, fizioterapeiti, manuālie terapeiti, logopēdi vai psihologi, kuri ir iekļauti valsts veselības aprūpes speciālistu reģistrā vai kuriem ir attiecīga profesionālā kvalifikācija sniegtajiem pakalpojumiem; apdrošināšanas prēmijas veselības apdrošināšanas līguma ietvaros. Latvijā un Lietuvā algas nodokļa un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu atbrīvojums pašreiz ir tikai darba devēja izdevumiem darbinieku veselības, dzīvības vai pensijas apdrošināšanai. Jau informējām, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība prasa palielināt ar nodokļiem neapliekamo sociālo garantiju klāstu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka līdz šī gada 15. februārim jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma tām personām, kurām ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas 2017.gada janvārī pārsniedza 711,44 eiro. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas, tas ir, līdz 2017.gada 2. martam. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 %. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma...

Finanšu ministrija rosinājusi kārtējās izmaiņas likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas saistītas ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iniciatīvu administratīvo pārkāpumu procesa efektivizēšanai lietās par nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas neievērošanu. Likumprojekts ir arī saistīts ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kurā paredzēts noteikt, ka lietās par nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas neievērošanu administratīvās atbildības īpatnības var noteikt citos likumos. Tādējādi rosinātās izmaiņas paredz papildināt likumu “Par nodokļiem un nodevām” ar 7.3pantu, kurā tiks iekļauts regulējums attiecībā uz īpatnībām administratīvā pārkāpuma lietās par pārkāpumiem, kuri fiksēti VID elektroniskajā deklaŗēšanas sistēmā (VID EDS). Paredzēts noteikt, ka gadījumos, kad nodokļu maksātājs likumos noteiktajā termiņā nebūs elektroniski iesniedzis nodokļu vai informatīvo deklarāciju, VID EDS šo faktu fiksēs un par minēto pārkāpumu tiks uzsākts administratīvā pārkāpuma process. Minētā procesa ietvaros lēmumu sastādīs VID EDS elektroniski bez nodokļu maksātāja klātbūtnes, tas būs derīgs bez administratīvo sodu piemērojušās amatpesonas paraksta, turklāt to paziņos nodokļu maksātājam ar VID...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis video semināru par grozījumiem uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reglamentējošos normatīvajos aktos un grozījumiem likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli". Grozījumi likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli» ir spēkā no 2017.gada 1.janvāra. Tajos ir sekojošas izmaiņas. 1. Reprezentatīvā automobiļa statuss. – Vērtība pārsniedz 50 000 eiro (bez PVN). – Papildināta reprezentatīva vieglā automobiļa definīcija. – Reprezentatīvs vieglais automobilis turpmāk pārdēvēts par reprezentatīvo automobili (likuma 1.panta divdesmit sestā daļa). 2. Iepriekšējo gadu zaudējumu segšanas ierobežojumi – Iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus (sākot ar zaudējumiem, kas radušies 2008.taksācijas periodā) ir tiesības segt apmērā, kas nepārsniedz 75% no attiecīgā perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā ienākuma. – Ierobežojums attiecībā uz zaudējumu segšanu stājas spēkā ar taksācijas periodu, kas sākas 2017.gadā, t.i., tas būs jāņem vērā aizpildot nodokļa deklarāciju par 2017.taksācijas gadu. 3. Uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumi • ar 2017.gadu nodokļa avansa maksājumu aprēķins tiks veikts EDS automātiski; ...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2017.gada janvārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" Likums 11.panta otrās daļa papildināta ar 138. un 139.punktu, nosakot, ka valsts nodeva ir maksājama: - par kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrāciju; - par kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju uzraudzību (ikgadējā nodeva). Likums papildināts ar pārejas noteikumu 189.punktu, nosakot, ka grozījums šā likuma 11.panta otrajā daļā par 80.punkta izslēgšanu stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. 22.12.2016. 19.01.2017. Ministru kabineta2017. gada 10. janvāra noteikumi Nr. “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr. 95 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām”” Ar grozījumiem noteiktas, ka kases aparātu un kases sistēmu lietotājiem – Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem un pasažieru pārvadājumu nozares uzņēmumiem ir tiesības Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēt MK...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Ministru kabinets 2017.gada 31.janvārī ir izdevis noteikumus Nr.65 “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas 2017.gada 2.februārī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.26 (5853) un stājas spēkā 3.februārī. Darba devējam ir pienākums triju darbdienu laikā reģistrēt VID darba ņēmējus, kuriem ir piešķirts vai beidzies atvaļinājums sakarā ar ārpusģimenes aprūpē esoša bērna vecumā līdz trim gadiem adopciju, iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem (minēto noteikumu 1.pielikums) un uzrādot ziņu kodu 91 vai 92. "20. 91 Datums, ar kuru darba ņēmējam vai mikrouzņēmuma darbiniekam ir piešķirts atvaļinājums sakarā ar bērna piedzimšanu vai atvaļinājums sakarā ar ārpusģimenes aprūpē esoša bērna vecumā līdz trim gadiem adopciju 21. 92 Datums, ar kuru darba ņēmējs vai mikrouzņēmuma darbinieks ir sācis darbu pēc atvaļinājuma sakarā ar bērna piedzimšanu vai pēc atvaļinājuma sakarā...

Latvijā šā gada pirmajā mēnesī kopējie nodokļu ieņēmumi par 5 % pārsnieguši plānoto, liecina Valsts kases informācija. Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) iekasēts par 7 % vairāk, nekā bija plānots, veidojot 2017.gada valsts budžetu, iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) - par 3 % vairāk, uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) - par 2 % vairāk, bet solidaritātes nodoklis - par 11 % vairāk. Tāpat janvārī veiksmīgi iekasētas sociālās apdrošināšanas iemaksas - to izpilde pārsniegta par 10 %. Vienīgā nodokļu pozīcija, kurā iekasētais naudas apjoms nesasniedz plānoto, ir akcīzes nodoklis - tā izpilde ir 99 % apmērā. "Svarīgs ir fakts, ka jau pirmajā šā gada mēnesī veiksmīgi iekasēti nodokļi visās galvenajās pozīcijās - PVN, IIN, UIN. Tas liecina, ka līdz šim veiktie uzlabojumi nodokļu iekasēšanas jomā ir attaisnojušies, un darbs šajā jomā tiks turpināts," norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām par 2016.taksācijas gadu ir piemērojami šādi rādītāji: Taksācijas periodā iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu gada vidējā svērtā procentu likme (likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 6.4panta pirmās daļas piemērošanas vajadzībām): Euro 2,67 %; Ārvalstu valūtās 3,95 %. Likmju noteikšanai izmantojama Latvijas Bankas publicētā informācija: https://www.bank.lv/statistika/procentu-likmju-statistikas-raditaji/procentu-likmes-nodoklu-aprekinam Kā arī procentu likmes noteikšanai nodokļa maksātājiem ar taksācijas perioda ilgumu īsāku par 12 mēnešiem ir izmantojama informācija, kas publicēta Latvijas Bankas mājaslapā: https://www.bank.lv/statistika/procentu-likmju-statistikas-raditaji/procentu-likmes-nodoklu-aprekinam

Kādas izmaiņas tika ieviestas 2016.gadā? Ar 2016.gadu tika ieviests gada diferencētais neapliekamais minimums. Tas nozīmē, ka 2016.gada laikā, saņemot ikmēneša algu, iedzīvotājiem vēl nekas nemainījās, jo piemēroja minimālo mēneša neapliekamo minimumu (75 eiro). Tomēr 2017.gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2016.gadu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam ir tiesības atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli no taksācijas gada (2016.gada) laikā neizmantotās gada diferencētā neapliekamā minimuma daļas. Ja 2016.gadā nodokļa maksātāja gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs: ir mazāks vai vienāds ar 4560 eiro (380 eiro mēnesī), iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu, t.i., 1200 eiro (100 eiro mēnesī);Devējs nevar sekot līdzi darbinieka citās ienākumu gūšanas vietās gūtajiem ienākumiem, lai ik mēnesi piemērotu korektu diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, kā arī darba devējam nevar uzlikt pienākumu sekot līdzi visu darbinieku ienākumu apmēram no gada sākuma. Tādējādi korektu diferencēto neapliekamo minimumu nevar aprēķināt katru mēnesi. Līdz ar to tika pieņemts vienkāršākais, vieglāk administrējamais modelis neapliekamā minimuma...

Trešdien, 1.februārī, notika pirmā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) konsultatīvā padomes sēde, kurā vienojās par padomes darbu, mērķiem un uzdevumiem, informē Latvijas Pašvaldību savienība. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere konsultatīvajā padomē uzsvēra nepieciešamību turpināt iesākto darbu pašvaldību nodrošināšanā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju, kā arī turpināt darbu pie visu valsts rīcībā esošo datu automatizētas izmantošanas. Sanāksmē tikuši aktualizēti arī VID darba organizācijas pārkārtojumi. LPS pārstāve informēja VID vadību, ka nav izprotams, kāpēc gadījumos, kad VID ir nepieciešama nodokļu maksātāja ierašanās klātienē, uzņēmējiem liek ierasties VID struktūrvienībā, kas atrodas ļoti tālu no maksātāja darbības vietas, lai arī tuvāk atrodas cita VID struktūrvienība. "Ir apsveicams VID paveiktais iekšējo procesu elektronizācijā, kas ļauj VID darbiniekiem strādāt ne tikai Rīgā, bet praktiski jebkur Latvijā, tomēr tas nedrīkst radīt situācijas, kad nodokļu maksātājam liek mērot lielu attālumu. Diemžēl tas nav tikai viens piemērs, kad nodokļu maksātājs, kurš strādā Rīgā, tiek izsaukts...

Darba devējiem turpmāk būs jāsniedz ziņas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) par darba ņēmējiem, kuriem ir piešķirts atvaļinājums sakarā ar ārpusģimenes aprūpē esoša bērna vecumā līdz trim gadiem adopciju. Minēto paredz grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas tika apstiprināti 31. janvāra valdības sēdē. Tas nepieciešams, lai varētu izpildīt jaunās likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” normas, kas paredz paternitātes pabalstu piešķirt arī par līdz 3 gadiem vecu, adoptētu bērnu. Likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.¹ un 10.² pants paredz, ka paternitātes pabalstu piešķir un izmaksā par piešķirtā atvaļinājuma desmit kalendārajām dienām bērna tēvam sakarā ar bērna piedzimšanu un vienam no vecākiem sakarā ar ārpusģimenes aprūpē esoša bērna vecumā līdz trim gadiem adopciju, kā arī to, ka pabalsta piešķiršanas pamats ir pabalsta pieprasītāja iesniegums, informācija par bērna tēva...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka tie nodokļu maksātāji, kuri no 2017. gada 1. janvāra vēlas iegūt vai atgūt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu vai atteikties no tā, to varēs izdarīt, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam pieteikumu līdz 2017. gada 31. janvārim. Pieteikumus var aizpildīt brīvā formā un nosūtīt VID pa pastu vai iesniegt VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) kā nestrukturētu dokumentu. VID atgādina, ka 2016. gada 20. decembrī Saeimā ir pieņemti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas nosaka: gadā mikrouzņēmumu nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro ir 12%, savukārt apgrozījumam virs 7000 eiro – 15% sākot ar 2018. gadu, mikrouzņēmuma nodokļa likme būs 15% atceltas normas, kas noteica darba devējiem pienākumu veikt minimālās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par darbiniekiem. Taču VID vērš uzmanību, ka šie likuma grozījumi vēl nav izsludināti. Tāpēc, pieņemot lēmumu par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa maiņu, VID aicina nodokļu maksātājus iepazīties un izvērtēt...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka ar 2017. gada 1. februāri tiek mainīta klātienes apkalpošanas kārtība VID klientu apkalpošanas centros. Turpmāk ārpus Rīgas klienti klātienē tiks apkalpoti trīs dienas nedēļā, savukārt pārējā laikā tiks veikta iesniegto dokumentu izskatīšana un apstrāde, kā arī citi ar nodokļu administrēšanu saistīti pienākumi, tādējādi paātrinot iesniegto deklarāciju apstrādi. Savukārt Rīgā mainās klientu apkalpošanas centru darba laiks. Šāds lēmums pieņemts, rūpīgi izvērtējot klientu apkalpošanas centru noslodzi un klientu plūsmu, kas ir būtiski samazinājusies. Otrs noteicošais faktors ir tas, ka ievērojami resursi ir ieguldīti tieši VID informācijas tehnoloģiju attīstībā, kā rezultātā daudzi procesi ir automatizēti un praktiski visi pakalpojumi iedzīvotājiem pieejami attālināti, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), tādējādi būtiski samazinot nepieciešamību apmeklēt VID klātienē. Sākot ar 2017. gada 1. februāri, klātienes pakalpojumi iedzīvotājiem Zemgalē būs pieejami šādā darba laikā: VID klientu apkalpošanas centra (KAC) adrese Darba laika izmaiņas ar 2017.gada 1.februāri Tuvākais Valsts un pašvaldības...

Latvijas Zaļais punkts skaidro jautājumus, kas saistīti ar preču iepakojuma uzskaiti. Viens no aspektiem- kad komersantam ir jāuzskaita iepakojums kā dabas resursu nodokļa objekts? Dabas resursu nodokļa likuma 3. pants nosaka, ka dabas resursu nodokļa maksātājs ir persona, kura pirmā Latvijas realizē preces iepakojumā (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu), kā arī pircēja ērtības vai reklāmas noformējuma dēļ iepakotu vai neiepakotu preču vai produktu kopumam (pirkumam) pievieno iepakojumu, kā arī savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto ārvalstīs iepakojumā iegādātas preces. Šo likuma prasību piemērošanu Latvijas Zaļais punkts iesaka sadalīt pa posmiem. Vispirms var identificēt preču ievedumus no ārzemēm. Pirmais gadījums - ja uzņēmums ieved Latvijā iepakotas preces un tās pārdod tālāk klientiem Latvijā, tam jāaprēķina dabas resursu nodoklis par šo preču iepakojumu. Ja uzņēmums iepērk preces iepakojumā no Latvijas piegādātāja, tad dabas resursu nodoklis par iepakojumu tam nav jāaprēķina. Otrais gadījums, kad ir jāaprēķina dabas resursu nodoklis...

Valsts ieņēmumu dienestam ir jāmainās un jākļūst par uzticamu palīgu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, lai tādējādi sekmētu lielākus ieņēmumus valsts budžetā, teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis, trešdien tiekoties ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ilzi Cīruli. "Nodokļi jāmaksā ikvienam. Savukārt VID jāstrādā, lai augtu iedzīvotāju un uzņēmumu motivācija nodokļus maksāt," uzsvēra Valsts prezidents. Tikšanās laikā Raimonds Vējonis akcentēja, ka svarīgs uzdevums dienestam būs atvērtā un godīgā darbā atjaunot pēdējā laikā cietušo VID reputāciju, jo tas ietekmē uzticību dienesta darbam un iekasētās nodokļu naudas izlietošanu visas sabiedrības vajadzībām. "Valsts pienākums ir nodrošināt prognozējamu nodokļu politika, taisnīgi iekasēt nodokļus un budžeta ieņēmumus izlietot sabiedrības interesēm. Ar darbiem valstij jāpierāda, ka veselības aprūpe iedzīvotājiem tiek nodrošināta vajadzīgajā apjomā, ka ikviens strādājošais var būt drošs par pensiju nākotnē," sacīja Raimonds Vējonis. Valsts prezidents vērsa VID vadītājas uzmanību, ka būtisks atskaites punkts, tajā skaitā turpmākajā VID darbā, būs jaunā nodokļu stratēģija un tās praktiskā ieviešana. "Tam jābūt kā...