NODOKĻI

No 16. līdz 19. janvārim Rīgā notika sarunas par Latvijas – Saūda Arābijas nodokļu konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (turpmāk – nodokļu konvencija) noslēgšanu. Sarunu gaitā abas puses panāca vienošanos par atšķirīgajiem jautājumiem, savstarpēji saskaņojot konvencijas projekta tekstu, un tas tika parafēts 19. janvārī. Nodokļu konvencija ir viens no galvenajiem starptautiskajiem līgumiem ekonomiskās sadarbības veicināšanai. Tā galvenie uzdevumi ir vienota nodokļu uzlikšana, nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana, nodokļu nemaksāšanas novēršana, nodokļu uzlikšanas tiesību precīza sadalīšana starp līgumslēdzējām valstīm, diskriminācijas nodokļu uzlikšanas veidā novēršana un tiešas sadarbības nodibināšana. Tādējādi ieguvēji ir abu valstu rezidenti, jo tiek nodrošināts labvēlīgāks nodokļu uzlikšanas režīms, kā arī pavērtas plašākas iespējas komercdarbības attīstīšanai. Latvija darbu pie nodokļu konvenciju noslēgšanas uzsāka 1992. gadā. Līdz šim sarunas par nodokļu konvenciju noslēgšanu notikušas ar 72 valstīm (parafētas), un ir uzsākta 59 konvenciju piemērošana.

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2016.gada 23.novembrī ir pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kas 2016.gada 10.decembrī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.241 un stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī. Autopārvadājumu likuma 35.pantā minētais pārvadātājs maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – obligātās iemaksas) avansu 130 euro kalendāra mēnesī par katru vieglo taksometru, ar kuru tiek veikti pārvadājumi, īpaši šim mērķim paredzētajā kontā.Darba ņēmējs ir persona, kura vada transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo taksometru. Tas nozīmē, ka arī individuālais komersants, kurš ir Autopārvadājumu likuma 35.pantā minētais pārvadātājs un pats vada transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo taksometru, turpmāk likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izpratnē ir darba ņēmējs un obligātās iemaksas par sevi veic darba ņēmējam noteiktajā kārtībā un deklarē tās darba devēja ziņojumā. Rīgas domes Satiksmes departaments papildus informē, ka, lai saņemtu licences kartīti pasažieru pārvadājumiem ar vieglajiem taksometriem Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, pārvadātājam Rīgas domes Satiksmes departamentā ir jāiesniedz: pieteikums licences...

Trešdien, 18.janvārī, Tokijā, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Japānas Ārlietu ministrijas parlamentārais vice-ministrs Motome Takisawa (Motome Takisawa) parakstīja Latvijas valdības un Japānas valsts valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem. Konvencijas parakstīšana veicinās komercdarbību, ārvalstu investīciju piesaisti, kā arī atvieglos investoru darbu. Nodokļu konvencija ir viens no galvenajiem starptautiskajiem līgumiem ekonomiskās sadarbības veicināšanai, kuras galvenie uzdevumi ir nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana, nodokļu nemaksāšanas novēršana, nodokļu uzlikšanas tiesību precīza sadalīšana starp līgumslēdzējām valstīm, diskriminācijas nodokļu uzlikšanas veidā novēršana un likumīga pamata abu valstu nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai nodibināšana. Parakstot konvenciju, Latvijas un Japānas potenciālajiem investoriem tiks radīts stabilāks nodokļu uzlikšanas režīms otrā valstī gan attiecībā uz uzņēmējdarbības ienākumu, gan arī uz tādiem pasīvajiem ienākumiem kā dividendes, procenti un autoratlīdzības, kas ir definētas konvencijā un attiecībā uz kurām ir noteiktas maksimālās likmes, pēc kādām otra valsts drīkst uzlikt nodokļus šiem ienākumiem. Konvencijā tiek noteikts, ka to izcelsmes...

Trešdien, 18. janvārī, parakstot Savstarpējās sadarbības Memorandu, Valsts ieņēmumu dienests (VID), Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) un biedrība „Par legālu saturu!”, kā arī Latvijas Interneta asociācija vienojušās, ka šāgada prioritāte būs TV un interneta nelegālo komersantu pastiprināta kontrole. „TV, filmu un interneta pakalpojumu nelegālie komersanti ik gadu valstij nemaksā nodokļus no vismaz 12 miljoniem EUR", pirms Memoranda parakstīšanas uzsvēra biedrības „Par legālu saturu!” izpilddirektore Dace Kotzeva. Absolūta un pilnīga izpratne par televīzijas un interneta nelegālo komersantu problemātiku un to nodarīto kaitējumu lietotājam ir Memoranda tā sauktais „lietussarga” mērķis, lai īstenotu Memorandā definēto mērķi, par 20% palielināt reģistrēto TV programmu apjomu līdz 2018. gadam, un līdz 2019. gadam sekmēt to mājsaimniecību skaitu, kuras izmanto TV nelegālos pieslēgumus, samazināšanos par vismaz 30%, vienlaikus samazinot nelegālos komersantus par 20% nozarē. Nelegālās televīzijas apkarošanas aktivitāte kā atsevišķa ir iekļauta arī valsts iestāžu darba plānā ēnu ekonomikas ierobežošanai...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2016.gada decembrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums Likuma mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, sekmējot pētniecību, kā arī inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā. Komisijas sekretariāts lēmumu par atbalsta programmas piešķiršanu vai par šā lēmuma atcelšanu paziņo Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID). Jaunuzņēmums informāciju par periodā līdz 2017. gada 1. aprīlim šajā likumā paredzēto nodokļu nomaksu, iemaksām valsts pensiju apdrošināšanai vai iemaksām privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā, jaunuzņēmuma ziņojumus par darba ņēmējiem algotā darbā aprēķinātajiem ienākumiem un ziņas par darba ņēmējiem iesniedz VID līdz 2017. gada 15. aprīlim. 23.11.2016. 01.01.2017. Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā Noteikts, ka autoceļu lietošanas nodevu maksā par likuma (1.pielikumā) noteikto valsts galveno un reģionālo autoceļu posmu lietošanu (izņemot to šķērsošanu, tostarp apļveida krustojumos) ar kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3000 kilogramiem, un kravas...

Valsts ieņēmumu dienests informē par to, kas jāņem vērā, tirgojot lauksaimniecības produkciju tirgū un ielu tirdzniecības vietās. Darījumu apliecinošie dokumenti Pārdodot lauksaimniecības produkciju un saņemot samaksu skaidrā naudā tirgū un ielu tirdzniecības vietā, kases aparātu drīkst nelietot šādos gadījumos: par pašu iegūtās vai ražotās produkcijas pārdošanu; ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamas personas – par iepirktu preču pārdošanu un ielu tirdzniecības vietās sniegtajiem pakalpojumiem. Saņemot samaksu skaidrā naudā, ja atļauts nelietot kases aparātu, darījumu apliecina ar noformētu Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) reģistrētu kvīti. Lai noteiktu preču izcelsmi un piederību, nogādājot pārdošanai paredzēto preci tirdzniecības vietā, noformē preču piegādes dokumentu. VID prasības nodokļu kontroles pasākumos Veicot pārbaudi tirgū vai ielu tirdzniecības vietā, VID: 1) identificē tirdzniecības dalībnieku saskaņā ar tirdzniecības vietā izvietoto informāciju un pārbauda dokumentus vai to kopijas atbilstoši saimniecisko darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. Tirdzniecības vietā patērētājiem redzamā vietā ir jāizvieto šāda skaidri salasāma informācija: ja tirdzniecības dalībnieks ir...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka darba ņēmēji, kuri tiek nodarbināti pie vairākiem darba devējiem, elektronisko algas nodokļa grāmatiņu iesniedz tajā ienākuma gūšanas vietā, kura tiek uzskatīta par galveno. Darba vietā, kurā ir iesniegta elektroniskā algas nodokļa grāmatiņa (turpmāk – Grāmatiņa), nodokļu maksātāja darba algai tiek piemērots minimālais mēneša neapliekamais minimums (2017.gadā – 60 euro mēnesī) un atvieglojumi (2017.gadā – 175 euro mēnesī par apgādībā esošu personu), pamatojoties uz Grāmatiņā norādīto informāciju. Darba devējs no darba ņēmējam aprēķinātās darba algas ietur valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba ņēmēja daļu (2017.gadā iemaksu likme ir 10,50 %) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (2017.gadā nodokļa likme ir 23 %). Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamais objekts tiek samazināts par nodokļa maksātāja minimālā mēneša neapliekamā minimuma un atvieglojumu summu. Minimālo mēneša neapliekamo minimumu un atvieglojumus nodokļa maksātājam ir tiesības piemērot tikai vienā ienākuma gūšanas vietā, kurā ir iesniegta Grāmatiņa. Ar darba algai piemērojamo nodokļu apmēru, kuru darba devējs ietur...

"Jāizveido nodokļu politika, kas mazinās iedzīvotāju sociālo nevienlīdzību, stimulēs uzņēmējdarbības veidošanu un veicinās sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei", uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis, piektdien tiekoties ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu. "Mērķis ir panākt, lai mūsu iedzīvotāji kļūtu turīgāki. Kopīgiem spēkiem jāpalīdz izaugt vidusšķirai, jo tā ir stabilas un demokrātiskas valsts pamats," teica Raimonds Vējonis. Valsts prezidents sarunā ar finanšu ministri norādīja, ka nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādāšana ir valdības prioritārs uzdevums, kas jāpaveic līdz šā gada aprīlim. Izstrādes procesā ir svarīgi uzklausīt Latvijas uzņēmēju un ekspertu viedokļus, kā arī izvērtēt starptautisko institūciju sniegtās rekomendācijas. Raimonds Vējonis aicināja finanšu ministri, veidojot nodokļu politiku, apsvērt enerģijas nodokļu izmantošanu, kas būtu iespēja samazināt darbaspēka nodokļus, nostiprinot Latviju kā energoefektīvu, videi un klimatam draudzīgu ekonomiku. Valsts prezidenta izveidotā Enerģētikas drošības komisija secinājusi, ka pasaulē strauji attīstītās mazāk energointensīvas ekonomikas. Turpinoties urbanizācijai, kas rada priekšnosacījumus efektīvākai ekonomiskās dzīves organizēšanai un energoefektivitātes uzlabošanai, klimata mērķu sasniegšanā arvien vairāk pasaulē tiek...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2017.gada 1.janvārī stājās spēkā Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumi Nr.836 “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2017.gadā”. Minētajos noteikumos noteikts uzņēmējdarbības riska valsts nodevas (turpmāk – valsts nodeva) apmērs, valsts nodevas daļa, kas 2017.gadā ieskaitāma darbinieku prasījumu garantiju fondā un pašu ieņēmumos maksātnespējas procesa pārvaldības izmaksu segšanai, kā arī tas, kāda valsts nodevas daļa novirzāma juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu segšanai Maksātnespējas likuma 62.panta 7.2daļā noteiktajā gadījumā. Valsts nodevas apmērs 2017.gadā ir saglabāts līdzšinējā apmērā, t.i., 0,36 euro pārskata mēnesī. Atgādinām, ka šo valsts nodevu ir pienākums aprēķināt ikvienam darba devējam, kuram saskaņā ar Maksātnespējas likumu var pasludināt juridiskās personas maksātnespējas procesu vai saskaņā ar Kredītiestāžu likumu var pasludināt kredītiestādes maksātnespēju, ja darba devējs ir kredītiestāde, par darbiniekiem, ar kuriem attiecīgajiem darba devējiem saskaņā ar Darba likumu ir nodibinātas darba tiesiskās attiecības. Valsts nodevu darba devējs aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba...

Ceturtdien, 12. janvārī, Valsts ieņēmumu dienesta ( VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule piedalījās Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā rīkotajās darba pusdienās, lai iepazīstinātu ar galvenajiem VID darbības stratēģiskajiem virzieniem. Savā prezentācijā “Valsts ieņēmumu dienesta darbības stratēģiskā attīstība” VID ģenerāldirektore iepazīstinās klātesošos ar VID darbības stratēģijas projektu 2017. – 2019. gadam un iezīmēs galvenos principus VID turpmākajā sadarbībā ar klientiem un citām iestādes mērķauditorijām. Pasākuma laikā I.Cīrule ar pasākuma dalībniekiem arī apsprieda citas nozīmīgās jomas, kurās ir būtiski uzlabot un pilnveidot VID darbību. VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule: “Mēs gribam ar savu darbu radīt un nostiprināt sabiedrībā pārliecību, ka esam atvērta, mūsdienīga un efektīva valsts pārvaldes iestāde. Lai to sekmētu, ļoti būtiska ir atvērta un proaktīva iestādes sadarbība ar publiskā, nevalstiskā un arī privātā sektora partneriem. Atklāts un konstruktīvs dialogs ar nodokļu maksātājiem ir neatsverams atbalsts ceļā uz mūsu mērķi - klientiem visdraudzīgāko valsts pārvaldes iestādi Latvijā.” VID ģenerāldirektore un citas...

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes sēdē diskutēts par grozījumiem "Autoceļu lietošanas nodevas likumā" un "Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā". LOSP atgādina, ka ilgstošās diskusijās par autoceļu nodokļu aprēķinu (vinjeti) un transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli (TEN), no visiem izstrādātajiem piedāvājumiem ir panākts finansiāli izdevīgākais variants lauksaimniekiem. Neskatoties uz to, ka sabiedrībā no citu organizāciju puses tiek radīta negatīva šī lēmuma rezonanse, LOSP uzver, ka pie cita scenārija maksājumu apjoms varēja radīt daudz lielāku finansiālo slogu uz saimniecībām. Visu iesaistīto pušu sadarbības rezultātā no 2017.g.1.janvāra autoceļu nodokļu aprēķins tiek veikts kravas automašīnām no 3001 - 3500 kilogramiem, kuras paredzētas vai tiek izmantotas kravu autopārvadājumiem. Lauksaimnieki, kuri pārvietojas ar universāļiem un hečbekiem, kuri neizmanto valsts galvenos un reģionālos autoceļus būs ieguvēji, jo līdzšinējo 109,5 eiro vietā būs jāmaksā 54,75 eiro vidējais TEN, līdz ar to šīs kategorijas segmentā ieguvēji būs 5404 lauksaimnieki. Solīts, ka vinjetes ienākumi tiks novirzīti ceļu būvniecībai un...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēde 11. janvārī tika lemts par iniciatīvas "Pensija bez nodokļa" tālāku virzību. Komisijas sastāvā esošie deputāti pauda atbalstu iniciatīvas mērķim, mazināt nodokļu slogu pensionāriem vai nu atceļot iedzīvotāju ienākuma nodokli vai paceļot neapliekamo minimumu pensijām. Uz komisijas sēdi tika pieaicināti Finanšu ministrijas un Labklājības ministrijas pārstāvji, kā arī iniciatīvas autors Arnis Vērzemnieks. Finanšu ministrijas pārstāvji aicināja deputātus apsvērt fiskālo ietekmi, realizējot iniciatīvu, kas būtu 100 miljonu iztrūkums valsts budžetā. "Ir saprotams, ka ministriju ierēdņi apgalvo, ka valsts budžetā naudas nav, bet valstī nauda ir. Tā ir jāņem nevis no pensionāriem, bet gan jāskatās ēnu ekonomikas virzienā, kur ik gadu tiek zaudēti daudzi miljoni eiro," uzsver iniciatīvas iesniedzējs Arnis Vērzemnieks. Diskusijas gaitā tika pausti dažādi viedokļi, bet būtisks pārsvars bija atbalstam, ka pensiju jautājums ir jārisina, tikai jāizvērtē, kādā apmērā iniciatīvas mērķis būtu īstenojams. "Mana vēlme ir uzlabot pensionāru dzīvi. Tādēļ esmu gatavs iet uz kompromisiem un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka gada ienākumu deklarāciju par 2016.gadā gūtajiem ienākumiem šogad ne tikai elektroniski, bet arī papīra formātā būs iespējams iesniegt no 2017.gada 1.marta. Tikai tad VID rīcībā būs visa darba devēju un citu ienākumu izmaksātāju iesniegta informācija, kas nepieciešama, lai varētu pilnvērtīgi apstrādāt iesniegtās deklarācijas un precīzi noteikt personai atmaksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas summu. Šogad tas ir īpaši būtiski, jo šis ir pirmais gads, kad tie nodokļu maksātāji, kuru gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs 2016.gadā nepārsniedz 12 000 eiro, no 1.marta var iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas izveidosies, piemērojot gada diferencēto neapliekamo minimumu. VID atgādina, ka gada ienākumu deklarācija par 2016.gadā gūtajiem ienākumiem obligāti laikā no 2017.gada 1.marta līdz 1.jūnijam jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri: veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.) ,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" nosaka, ka fiziskās personas gūtais ienākums no kapitāla pieauguma ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 %. Fiziskajām personām līdz 16. janvārim jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma šādos gadījumos: ja personas ienākumi no kapitāla pieauguma 2016. gada decembrī pārsniedz 711,44 eiro; ja personas ienākumi no kapitāla pieauguma 2016. gada 4.ceturksnī (no 2016. gada oktobra līdz decembrim) mēnesī ir bijuši no 142,30 eiro līdz 711,44 eiro; ja personas kopējie ienākumi no kapitāla pieauguma visa 2016. gada laikā nepārsniedza 142,29 eiro mēnesī. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas, tas ir, līdz 2017. gada 31....

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2016.gada 23.novembrī Saeimā ir pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kas stājās spēkā 2017.gada 1.janvārī. Likumā ir precizēts 15.panta pirmās daļas 4.punkts un izteikts šādā redakcijā: “Nodokļu maksātāju vispārīgie pienākumi ir šādi: nodokļu aprēķinu pareizības pierādīšanai uzglabāt finansiālās un saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus un citus darbību apliecinošus dokumentus (tajā skaitā jebkādu elektronisku vai papīra dokumentu formā esošu informāciju, kas ietekmē nodokļu aprēķinu un nomaksu) līdz dienai, kad tie nepieciešami, lai izpildītu prasības par saimnieciskās un finansiālās darbības norises izsekojamību, bet ne mazāks kā piecus gadus”. Ņemot vērā, ka komersanti aizvien biežāk izvēlas ar saimniecisko darbību saistīto informāciju glabāt tieši elektroniski, samazinot papīra dokumentu lietojumu grāmatvedības kārtošanā, nodokļu maksātājam ir noteikts pienākums glabāt arī jebkādu elektronisku informāciju, kas saistīta ar saimniecisko darbību un kas ietekmēja vai varēja ietekmēt nodokļu aprēķinu un nomaksu, vismaz piecus gadus. Savukārt likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta...