NODOKĻI

Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksa ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājums, kuru, sākot ar 2024. gada 1. janvāri, maksā neatkarīgi no tā, vai peļņu sadala dividendēs vai arī veidojas citi ar nodokli apliekamie objekti. Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas apmērs ir 20 % no pirmstaksācijas gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā norādītās peļņas, t. i., taksācijas gada uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu aprēķina, pamatojoties uz datiem, kas norādīti nodokļa maksātāja pirmstaksācijas gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu maksā: kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji (t. i., Latvijā reģistrētas kredītiestādes (izņemot finanšu pārvaldītājsabiedrības, kuras nav kredītiestādes), ārvalstu kredītiestāžu filiāles Latvijā un Latvijas licencēti patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji. Kā aprēķina UIN piemaksu? Taksācijas gada uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu aprēķina, pamatojoties uz datiem, kas norādīti nodokļa maksātāja pirmstaksācijas gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Tātad 2024. gadā piemaksu aprēķina par 2023. pārskata gada rezultātiem. Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas aprēķins ir atrodams Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS)...

Pirmdien, 29. aprīlī, Eiropas Savienības (ES) Padome apstiprināja divas regulas un vienu direktīvu, kas veido pamatu jaunajam ES ekonomikas pārvaldības ietvaram. Savukārt, otrdien, 30. aprīlī, tiesību akti ir publicēti ES Oficiālajā Vēstnesī un ir stājušies spēkā. ES ekonomikas pārvaldības ietvara noteikumi nosaka to, kā ES dalībvalstis veido savu fiskālo politiku, tostarp to, cik lielu vispārējās valdības budžeta deficītu un parādu ES dalībvalstis drīkst atļauties, vēstī Finanšu ministrija. Jaunie ES ekonomikas pārvaldības ietvara noteikumi reglamentē plašu jautājumu loku, piemēram, kas ES dalībvalstīm ir jāiekļauj savos Fiskāli strukturālajos plānos un kā tiek uzsākta Pārmērīga budžeta procedūra. Taču sabiedrībai svarīgākie jautājumi, kas skar ikvienu, bieži ir atkarīgi no tā, cik liela ir pieejamā fiskālā telpa jeb cik daudz naudas līdzekļu ir pieejami jaunu valsts izdevumu finansēšanai. Tas, kā tiek noteikta fiskālā telpa, ir tiešā veidā atkarīgs gan no jaunajiem ES ekonomikas pārvaldības ietvara noteikumiem, gan no spēkā esošā Fiskālās disciplīnas likuma. Jaunajā ES ekonomikas pārvaldības...

Valsts parāda attīstība nākamajos gados uzrāda augošu tendenci, turklāt diezgan strauji pieaug arī valsts parāda procentu maksājumu apmērs - no 0,8% no IKP 2023. gadā līdz 1,4% no IKP 2027. un 2028. gadā. Tāpēc turpmākajos gados valdībai ir īpaši nepieciešams izvairīties no parāda apmēra kāpināšanas. Uz to Uzraudzības starpziņojumā par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028. gadam norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP). Pasaulē, tostarp ES un Latvijā, turpinās augstas nenoteiktības laiks, kas apgrūtina Stabilitātes programmas 2024. - 2028. gadam izstrādi un novērtējumu. FDP uzskata, ka valdībai ir jābūt gatavai nelabvēlīgiem ģeopolitiskiem scenārijiem, kas var vēl vairāk palēnināt Latvijas Stabilitātes programmas bāzes scenārijā prognozēto trauslo izaugsmi un pasliktināt valsts finansiālo situāciju. "Latvija nevar atļauties paaugstināt valsts parādu virs 50% no iekšzemes kopprodukta, jo ir jāsaglabā drošības spilvens potenciālai krīzei, kas vienmēr nāk negaidīti. Diemžēl pašreizējā scenārijā jau 2028. gadā valsts parāds var būt tuvu 50%,” norāda Inna Šteinbuka, FDP priekšsēdētāja....

Lauku atbalsta dienests (LAD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tie lauksaimnieki, kuri laikā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no šo darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli samazinātā 15% apmērā, bet ne mazākā kā 0,70 eiro katrā nodarbināšanas dienā. Sezonas laukstrādnieku reģistrācijai darba devējiem jāizmanto LAD Elektroniskā pieteikšanās sistēma (EPS) (minētie darbinieki VID papildus nav jāreģistrē), tajā reģistrējot ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu. EPS ir nodrošināta iespēja lauksaimniekiem (darba devējiem) iegūt apkopotā veidā visus mēneša laikā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru, lai tos iesniegtu VID standartizētā formā vienu reizi mēnesī. Lai lauksaimnieks varētu piemērot saviem sezonas darbiniekiem atviegloto nodokļu režīmu, tam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem: lauksaimnieks nav mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs;personai četru mēnešu laikā pirms lauksaimniecības sezonas darbu uzsākšanas lauksaimnieka labā ar šo pašu lauksaimnieku nav bijušas darba tiesiskās attiecības vai nav bijis noslēgts uzņēmuma...

Ministru kabinets 30. aprīlī apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Latvijas Stabilitātes programmu 2024.–2028. gadam. Latvijas Stabilitātes programma ir viens no elementiem likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas ciklā, tādējādi tā ietver makroekonomisko rādītāju prognozes 2024.– 2028. gadam, fiskālās prognozes un vispārējās valdības budžeta bilances mērķus. 2024. gads raksturots ar izaugsmes atjaunošanos, inflācijas strauju samazināšanos, energoresursu cenu stabilizēšanos, noturīgu darba tirgu un kopumā norāda uz valsts ekonomikas noturību pret ārējiem ekonomiskajiem šokiem. Par noturību var runāt arī fiskālajā politikā. Lai arī vispārējās valdības budžeta deficīts ir tuvu 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) robežai, lielāko tā daļu veido ar valsts iekšējo un ārējo drošību saistītie vienreizējie izdevumi. Strukturālais deficīts ir tuvu 0,5% no IKP robežai un tāpēc valsts parāds ir ilgtspējīgs. Investīcijas iekšējās un ārējās drošības jomā ir nepieciešamas – gan lai nodrošinātu valsts iedzīvotāju drošību, gan lai radītu nepieciešamos apstākļus ekonomikas attīstībai. Vienlaikus, jārēķinās, ka lēnāka ekonomikas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2024. gada 29. aprīlī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2024/1239) ir publicēta Eiropas Komisijas deleģētā regula (ES) 2024/1239 (2024. gada 22. februāris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/196 par papildu muitas nodokļiem dažu tādu preču importam, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs. Tā nosaka, ka no 2024. gada 1. maija Eiropas Savienība pārtrauc papildu muitas nodokļa 0,164% piemērošanu konkrētam ASV izcelsmes preču importam: cukurkukurūzai (KN kods 0710 40 00), autoceltņiem (KN kods 8705 10 00), briļļu, aizsargbriļļu vai tamlīdzīgu izstrādājumu ietvariem un stiprinājumiem no parastā metāla (ex 9003 19 00), kokvilnas garajām un pusgarajām biksēm no denīma (KN kods 6204 62 31), nosakot tām papildu muitas nodokli 0% apmērā. Regula ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti 25. aprīlī prezentēja Ekonomikas pārskatu par Latviju, kurā rekomendē mūsu valstī paātrināt reformas, stiprināt valsts finanšu un publisko pakalpojumu kvalitāti, kā arī veicināt investīcijas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un uzlabotu iedzīvotāju dzīves līmeni. OECD Ekonomikas pārskats ir neatkarīga, uz faktiem balstīta analīze par Latvijas tautsaimniecības attīstību un reformu īstenošanas progresu. OECD ekspertu sniegtās rekomendācijas kalpo par kvalitatīvu “rokasgrāmatu” politikas veidotājiem Latvijas ekonomikas ilgtspējīgākas izaugsmes nodrošināšanai. OECD mērķis ir sniegt valdībām palīdzību, nodrošinot tās ar iespējami labāko analīzi, pētījumiem, rekomendācijām un risinājumiem gandrīz ikvienā ekonomiskās politikas jomā. Pārskats tika prezentēts ministriju, sociālo partneru, akadēmiskās vides, nevalstisko organizāciju, ārvalstu vēstniecību, kā arī citu institūciju pārstāvjiem, Latvijas vadošajiem ekonomistiem un uzņēmējiem. Pārskata prezentācijas pasākumu atklāja OECD Ģenerālsekretārs Matiass Kormans (Mathias Cormann) un Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis. OECD 2024. gada Ekonomikas pārskata rekomendācijas sniegtas par fiskālo politiku un nodokļu sistēmu, valsts pārvaldes kapacitāti un darba...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu piemērošanu nodrošina ar elektroniskās algas nodokļa grāmatiņas palīdzību. Tāpēc, ja darbinieks ik mēnesi vēlas saņemt šos likumā paredzētos atvieglojumus un VID prognozēto neapliekamo minimumu, svarīgi, lai tas būtu informēts, ka nodokļa atvieglojumus piemēro, aprēķinot nodokli ienākuma gūšanas (izmaksas) vietā, kura grāmatiņā atzīmēta kā galvenā ienākuma gūšanas vieta. Savukārt, lai elektroniskās algas nodokļa grāmatiņā ierakstītu nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu, darbiniekam jāiesniedz paziņojumu VID par apgādībā esošām personām, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS) vai iesniedzot dokumentus klātienē. Bet kā rīkoties darba devējam, ja darbinieks uzņēmumā nav bijis nodarbināts pilnu mēnesi? VID skaidro, ka darba devējam, aprēķinot nodokli, ja darba tiesiskās attiecības nav pastāvējušas pilnu mēnesi, atvieglojumu apmēru jānosaka pa dienām pēc formulas: Ad = Am : d Ad – nodokļa atvieglojumu apmērs kalendāra dienā; Am – nodokļa atvieglojumu summa mēnesī; D – mēneša kalendāra dienu skaits. Darba devējs, pamatojoties uz personas...

Virtuālās valūtas pārdošana (atsavināšana) ir maiņas darījums, kā rezultātā tiek iegūta oficiāla valūta, lieta (samaksa naturālā izteiksmē) vai citi pakalpojumi. Tiek izšķirti divi dažādi ienākumu veidi, kas saistīti ar virtuālās valūtas pārdošanu, tāpēc tiem piemērojami dažādi nodokļu režīmi: ienākums no kapitāla pieauguma, kad tiek pārdota virtuālā valūta, kuras iegūšana nav saistīta ar saimniecisko darbību, un ienākums no saimnieciskās darbības, kad virtuālo valūtu pārdod saimnieciskās darbības ietvaros – to ģenerē vai saņem kā atlīdzību. Valsts ieņēmumu dienests metodiskajā materiālā skaidro, kā piemēro nodokļus virtuālās valūtas ienākumam no kapitāla pieauguma. Ienākums no kapitāla pieauguma Kapitāla pieaugums = virtuālās valūtas atsavināšanas cena – iegādes vērtība Virtuālās valūtas iegādes vērtībā – tāpat kā attiecībā uz citiem kapitāla aktīviem – tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tās iegūšanu: valsts nodeva lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, komisijas nauda un citi līdzīgi izdevumi. Virtuālās valūtas...

Saeima 18. aprīlī otrajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā. Tieslietu ministrija ir paredzējusi, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi nepieaugs. Likumprojekts nosaka, ka 2025. gadā būs spēkā divas kadastrālās vērtības. Nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem tiks izmantota fiskālā kadastrālā vērtība, kas paliks līdzšinējā apmērā. Savukārt universālā kadastrālā vērtība tiks balstīta uz 2022. gada tirgus datiem, un to izmantos zemes likumiskās lietošanas maksas noteikšanai, grāmatvedībā un finanšu pārskatos. Vienlaikus turpinās darbs pie kadastrālās vērtības noteikšanas metodikas pilnveides, lai kadastrālās vērtības atspoguļotu tirgus situācijai atbilstošāku nekustamo īpašumu vērtību. Sadarbībā ar Finanšu ministriju tiek pārskatītas arī nodokļu un nodevu likmes, lai no 2026. gada jaunās kadastrālās vērtības varētu piemērot arī nodokļu maksājumiem un nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa un citu valsts nodevu apmēru. Lai likumprojekts stātos spēkā, par to Saeima vēl būs jānobalso 3. lasījumā. Lasiet arī Kāda atskaite jāiesniedz, lai sabiedriskā organizācija nezaudētu NĪ nodokļa atvieglojumu? Pašvaldībai ir tiesības...

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi un apspriešanai nodevusi dokumenta projektu "Darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējumu un potenciālos priekšlikumu scenārijus tālākai rīcībai". Izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai. Datu analīze par nodokļu maksātāju veiktajiem nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksu (VSAOI) maksājumiem uz vienu nodarbināto un kopējo ieņēmumu dati norāda, ka lielie un vidējie uzņēmumi sniedz pamata ieguldījumu nodokļu nomaksā. Lielie un vidējie uzņēmumi sastāda 2% no kopējā privātā sektora nodokļu maksātāju skaita, nodarbina 43% darba ņēmējiem un nomaksā 51% no kopējiem nodokļiem. Atšķirība kopējā nomaksāto nodokļu apjomā uz vienu nodarbināto mēnesī 2023. gadā ir būtiska – ~1 300 eiro nomaksāja lielie un vidējie uzņēmumi (ar vairāk nekā 50 darbiniekiem), savukārt mikro uzņēmumi ar mazāk nekā 10 darbiniekiem nomaksāja nodokļos ~700 eiro...

Tiem cilvēkiem, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada pirmajā ceturksnī, no janvāra līdz martam, bija vairāk nekā 1000 eiro, līdz 2024. gada 15. aprīlim ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā Vienotajā nodokļu kontā līdz 2024. gada 23. aprīlim, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID) Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā; virtuālā valūta. Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva pārdošanas cenas...

Lai netiktu atcelti par 2023. gadu piešķirtie nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumi par nekustamajiem īpašumiem, kurus lieto sabiedriskā labuma organizācijas, Rīgas pašvaldības Finanšu departamentā jāiesniedz atskaite par īpašumu izmantošanu 2023. gadā. Ja 2023. gadā nodokļa maksātājam tika piešķirti NĪN atvieglojumi par nekustamajiem īpašumiem, kurus lieto sabiedriskā labuma organizācijas, tad līdz 1. maijam jāiesniedz departamentā atskaite par nekustamā īpašuma izmantošanu 2023. gadā, apliecinot tā pastāvīgu lietošanu tikai sabiedriskā labuma organizācijas mērķiem atbilstoši iesniegtajam plānam. Ja iesniegtajā atskaitē netiks pierādīta nekustamā īpašuma izmantošana atbilstoši atvieglojumu saņemšanas nosacījumiem vai, ja atskaite netiks iesniegta noteiktajā termiņā, piešķirtie atvieglojumi par 2023. gadu tiks atcelti. Kādi nosacījumi jāievēro, lai tiktu piešķirti nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi arī turpmāk par tiem nekustamajiem īpašumiem, kurus lieto sabiedriskā labuma organizācijas? Līdz pirmstaksācijas gada 15.decembrim departamentā ir jāiesniedz: Pieteikums par atvieglojumu piešķiršanu; Nekustamā īpašuma izmantošanas plāns, kas apliecina faktu, ka nekustamā īpašuma objektu pastāvīgi un tikai saviem mērķiem lietos sabiedriskā labuma organizācija (norādot...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis apkopojumu par martā pieņemtajiem normatīvajiem aktiem nodokļu jomā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā Ar grozījumiem noteikta obligāta prasība biedrībām un nodibinājumiem norādīt savu darbības jomu atbilstoši Ministru kabineta (MK) izstrādātajai klasifikācijai (12.1 pants), noteikts regulējums biedru attālinātajai dalībai un balsošanai biedru sapulcē, iespēja vienkāršotā veidā likvidēt biedrības un nodibinājumus ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vai VID lēmumu, kā arī veikti citi precizējumi. Likuma 12.1 pants, kā arī grozījumi 13. pantā un 15. panta 3. punktā attiecībā uz biedrību un nodibinājumu darbības jomas obligātu norādīšanu stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā. MK līdz 2024. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 12.1 pantā minētos noteikumus. 22.02.2024. 20.03.2024. Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” Grozījumi likumā veikti, lai saskaņotu likumu ar jaunajām prasībām, kas ieviestas Regulā (ES) Nr. 2023/1315. Šīs regulas prasības attiecas uz noteikumiem par valsts atbalsta piešķiršanu...

Finanšu ministra Arvila Ašeradena vadībā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reformas uzraudzības padomes sēdē izskatīts reformas līdzšinējais progress, izstrādātā likumprojektu pakete un plānotie pasākumi. Padomē piedalījās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume, Latvijas Republikas ģenerālprokurors Juris Stukāns, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne. Padome nolēma atbalstīt Valsts ieņēmumu dienesta likuma projektu un Nodokļu un muitas policijas likuma projektu, kā arī citu izstrādāto likumu grozījumu virzīšanu publiskajai apspriešanai Tiesību aktu projektu portālā, darba grupai turpinot strādāt pie atvērtajiem jautājumiem. Finanšu ministrijas vadītajā darba grupā, kurā ir iesaistīts VID, Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija, KNAB, Valsts kanceleja, Latvijas Republikas prokuratūra, Iekšējās drošības birojs un Valsts policija, izstrādāti seši likumprojekti, bez jau iepriekš minētajiem vēl arī grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", grozījumi Muitas likumā, grozījumi Kriminālprocesa likumā, kā arī grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas". VID likumprojektā iekļauts galvenais...