NODOKĻI

No šā gada 1. oktobra uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (nodeva) par saviem darbiniekiem jāmaksā arī fiziskajām personām, kuras algo darbiniekus, atgādina Valsts ieņēmumu dienests. Nodevas apmērs ir 0,36 eiro mēnesī par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības. Nodevu aprēķina kopā ar pārējiem darbaspēka nodokļiem, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā aizpildot “Darba devēja ziņojumu (VSAOI un IIN)”. Aizpildot darba devēja ziņojumu, 9. ailē jāieliek atzīme rindās, kur norādīti darba ņēmēji, par kuriem darba devējs maksā nodevu: Aprēķinātā nodeva tāpat kā pārējie darbaspēka nodokļi – IIN un VSAOI – jāmaksā par katru mēnesi līdz nākamā mēneša 23. datumam. Nodeva jāieskaita vienotajā nodokļu kontā un maksājumu ērti var veikt VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļā “Maksājumi”. Ja maksājumu veic savā internetbankā, tas jāveic uz vienoto nodokļu kontu, izmantojot šādus rekvizītus: Konts: LV33TREL1060000300000 Saņēmējs: VALSTS BUDŽETS (VID) Reģistrācijas Nr. 90000010008

Valdība 9. oktobrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotus grozījumus Akcīzes nodokļa likumā. Ar izmaiņām likumā plānots gūt papildu ieņēmumus valsts budžetā, lai nodrošinātu finansējuma pieaugumu valsts funkciju darbībai un ekonomikas attīstībai, un vienlaikus saglabātu konkurētspēju Baltijas reģionā, trīs gadu periodā no 2024. gada līdz 2026. gadam pakāpeniski paaugstinot akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās. Likumprojekts paredz alkoholisko dzērienu grupai “pārējie alkoholiskie dzērieni” palielināt akcīzes nodokli katru gadu par 5% trīs nākamo gadu periodā, savukārt citām alkoholisko dzērienu grupām (alum, vīniem, raudzētajiem dzērieniem un starpproduktiem) palielināt katru gadu vidēji par 10% trīs nākamo gadu periodā. Akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana alkoholiskajiem dzērieniem ir paredzēta – 2024. gada 1.martā, 2025. gada 1. martā un 2026. gada 1. martā. Likumprojekts paredz pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmes: cigaretēm katru gadu...

Valdība 10. oktobra sēdē apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) virzītos grozījumus normatīvajos aktos, kas autoratlīdzību saņēmējiem paredz iespēju līdz 2024. gada 31. decembrim nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, vienlaikus nodokļu nomaksu 25% likmes apmērā par viņu darbu nomaksājot ienākuma izmaksātājam. Pašlaik likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir ietverts ierobežojums, kas liedz iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam tajā taksācijas gada periodā, kurā tas ir mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs, piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu. Tas nozīmē, ka persona, kura saņem darba algu un vienlaikus vēlas samaksāt nodokļus par autoratlīdzību kā MUN maksātājs, zaudē tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu. Tiek plānots veikt izmaiņas (likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"), lai šo nepilnību labotu, taču šobrīd nav skaidrības, kā minētās izmaiņas darbosies praksē. Ja autoratlīdzības saņēmējiem vairs nebūs iespējas nomaksāt nodokļus, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējiem, tie autoratlīdzību saņēmēji, kuri saņem darba algu un...

Tiem cilvēkiem, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada trešajā ceturksnī, no jūlija līdz septembrim, bija vairāk nekā 1000 eiro, līdz 2023. gada 16. oktobrim ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā Vienotajā nodokļu kontā līdz 2023. gada 23. oktobrim, informē Valsts ieņēmumu dienests. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā; virtuālā valūta. Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva pārdošanas cenas atņemot...

Ministru kabinets (MK) 9. oktobrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā". Likumprojekts tālāk tiks nodots izskatīšanai un apstiprināšanai Saeimā, tas ir iekļauts likumprojekta “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” pavadošo likumprojektu paketē, kas, kā iecerēts, stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī. Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) neapliek konkrētus pakalpojumus, kas cieši saistīti ar sportu, tādējādi nodrošinot atbilstoši skaidru tiesisko regulējumu PVN jomā. Tāpat paredzēts mazināt administratīvo slogu un veicināt uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, kā arī pārskatīt nosacījumus reģistrētiem PVN maksātājiem attiecībā uz priekšnodokļa korekciju zaudētiem parādiem. Pieaugot preču un pakalpojumu cenām, pieaug arī uzņēmumu apgrozījums, kas tuvina uzņēmumus PVN reģistrācijas sliekšņa sasniegšanai, no kura ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā. PVN reģistrācijas sliekšņa paaugstināšana līdz 50 000 eiro mazinās inflācijas radītās sekas attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem. Papildus lemts pārskatīt PVN regulējumu atbilstoši Uzņēmumu...

Ministru kabinets (MK) 9. oktobrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz pilnveidot vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmu. Grozījumi likumā paredz, ka personas drīkstēs neiesniegt gada ienākumu deklarāciju atsevišķos gadījumos, ja ir guvušas tikai noteikta veida ienākumus, tostarp varēs nedeklarēt pensijas, ja to kopējais apjoms gadā nepārsniedz 6000 eiro (pensionāra gada neapliekamo minimumu). Šādi tiek novērsts nesamērīgs birokrātisks slogs attiecībā uz lielu daļu pensionāru, kuru vienīgais ienākumu avots ir pensija un šī pensija vienlaicīgi nav apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Tāpat drīkstēs nedeklarēt ar IIN neapliekamus ienākumus no laulātā vai personām, ar kurām saista radniecība līdz 3. pakāpei, ja ienākumi gadā kopā nepārsniedz 10 000 eiro, lai nebūtu jādeklarē ģimenes locekļu dāvanas nozīmīgās dzīves jubilejās, kuru vērtību parasti dāvanas saņēmējs precīzi nezina. Neiesniegt deklarāciju varēs arī tad, ja saņem ar IIN neapliekamus ienākumus no citām fiziskajām personām, kas kopā taksācijas gadā nepārsniedz 100 eiro,...

Valdība 9. oktobrī izskatīja arī Finanšu ministrijas (FM) rosināto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", kas paredz precizēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) normas attiecībā uz darba devēja kompensācijām un nodokļa atvieglojumiem. Ar grozījumiem paredzēti vairāki pasākumi, lai veicinātu ilgtspējīgu cilvēkkapitāla attīstību Latvijā un darba devēja iespējas motivēt darbiniekus, tai skaitā darbinieka ienākuma atbrīvošana no algas nodokļa, ja darba devējs apmaksā darbiniekam mācību maksu par augstākās izglītības iegūšanu un studijas saistītas ar prasmju iegūšanu, kas ir nepieciešama darba devējam. Paredzēta arī atbrīvojuma sliekšņa palielināšana darba devēju apmaksāto veselības apdrošināšanas prēmiju summām līdz 750 eiro gadā. Darba devēja kompensācijas par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu paredzēts palielināt līdz 40 eiro mēnesī. Šo regulējumu turpmāk paredzēts likumā ietvert kā pastāvīgu normu. Kompensāciju var izmaksāt, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) vienošanās par attālināta darba veikšanu ir noteikta darba līgumā vai ar darba devēja rīkojumu un ir norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē; 2)...

Valdība 9. oktobrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā". Tas paredz ar 2024. gadu noteikt, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadēju uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un, lai novērstu nodokļa dubultu uzlikšanu, ņemot vērā arī taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru. Grozījumi arī paredz, ka ikgadēji samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk, neierobežotā laika periodā tiks ņemta vērā, aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs. Latvijas kredītiestādes 2023. gada pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 350,312 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati. Šādu situāciju ir izraisījusi virkne ārēju faktoru, piemēram, Eiropas Centrālās Bankas īstenotā procentu likmju paaugstināšanas politika, kas tiek veikta ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā. Savukārt, kā liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra publiskotais pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību 2022....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu uzziņas pieprasījuma iesniedzējas faktu aprakstu. Iesniedzēja 2023. gadā atgriezās uz pastāvīgu dzīvi Latvijas Republikā no Krievijas Federācijas, kurā dzīvoja kopš 2004. gada. Ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2023. gada 16. augusta lēmumu Nr. 2361/2023 iesniedzēja atzīta par repatrianti. Atbilstoši Eiropas Padomes 2009. gada 16. novembra Regulai (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (turpmāk - Regula Nr. 1186/2009), fizisku personu, kas pārceļas no pastāvīgās dzīvesvietas trešā valstī uz pastāvīgu dzīvesvietu Eiropas Savienībā (ES), personiskā manta, ko šīs personas ieved ES teritorijā, ir atbrīvota no ievedmuitas nodokļiem. Savukārt Pievienotās vērtības nodokļa likuma 53. panta trešajā daļā ir noteikts, ka ar nodokli neapliek preču importu, kas netiek aplikts ar muitas nodokli saskaņā ar Regulu Nr. 1186/2009, izņemot šīs regulas 23. pantā minētos preču sūtījumus. Šāda informācija ir norādīta arī VID mājaslapā sadaļā “Pārcelšanās uz dzīvi Latvijā”. Sakarā ar to, ka...

Lai aizsargātu darbiniekus, sākot ar 2023. gada 1. oktobri uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (URVN) jāmaksā visām fiziskajām personām, kuras algo darbiniekus. URVN veido Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļus un uzņēmēja maksātnespējas gadījumā darbiniekiem ir tiesības pretendēt uz darba devēja neizmaksāto darba samaksu no šī fonda. Izmaiņas ir saistītas ar 2023. gada 23. marta grozījumiem likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā". Ar veiktajiem grozījumiem tiek nodrošināta Direktīva par pārstrukturēšanu un maksātnespēju1 ieviešana, t.i. - dalībvalstis nodrošina, ka, ja maksātnespējīgiem uzņēmējiem ir ar profesiju saistīti parādi, kas ir radušies to tirdzniecības, darījumdarbības, amatniecības vai profesijas ietvaros, kā arī personīgi parādi, kas ir radušies ārpus minētās darbības un kurus nav iespējams racionāli nošķirt, tad šādi parādi, ja tie ir dzēšami, jāizskata vienā vienotā procedūrā, lai panāktu pilnīgu parādsaistību dzēšanu. Maksātnespējas kontroles dienesta Maksātnespējas procesa nodrošinājuma departamenta direktore Sandra Celma norāda, ka līdz ar šiem grozījumiem uz izmaksu no Darbinieku prasījumu garantiju fonda varēja...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana darījumiem ar personām Krievijas Federācijā", kurā skaidro, kā ieturams uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) no maksājumiem par precēm un pakalpojumiem, kuri iegādāti no personām Krievijas Federācijā (KF); kā piemērot UIN dividendēm, kuras izmaksā dalībniekam – KF uzņēmumam, un debitoru parādiem, kuri radušies darījumos ar KF uzņēmumiem. VID arī vērš uzmanību, ka nepieciešams sekot līdzi aktuālajai informācijai par sankcijām un ierobežojumiem attiecībā uz darījumiem ar KF juridiskajām un fiziskajām personām. VID norāda, ka UIN, piemērojot 20% likmi, ietur no visiem maksājumiem un dividendēm, ko Latvijas rezidenti vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai maksājumus trešo personu banku kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā, izņemot maksājumus par preču piegādēm un iegādātajiem Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ)...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem septembrī: Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums Likuma mērķis ir palielināt korporatīvo caurskatāmību un uzlabot publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no tā, kur ir reģistrēta starptautiska koncerna (grupas) galvenā mātes sabiedrība. Likums nosaka kārtību, kādā sagatavo, iesniedz un publisko konkrētu starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību pārskatu par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām. Likuma subjekti ir šādas Latvijas Republikā reģistrētas komercsabiedrības un saimnieciskās vienības, ja tās atbilst šajā likumā noteiktajiem kritērijiem un nosacījumiem vai ja uz tām attiecas šajā likumā noteiktie atbrīvojumi vai likuma piemērošanas izņēmumi: 1) koncerna (grupas) galvenā mātes sabiedrība; 2) komercsabiedrība, kas ir starptautiska koncerna...

Tiem iedzīvotājiem, kuri ir saņēmuši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vēstules par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu, līdz šī gada 2. oktobrim (ieskaitot) ir jāiesniedz VID iesniegums ar savu bankas kontu, lai nodokļa pārmaksu saņemtu automātiski, bez gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Iesniegums ir pieejams VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā “Sagatavot dokumentu no veidlapas” – “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa dokumenti” – “Iesniegums automātiskai nodokļa atmaksas saņemšanai, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju”. Tiem iedzīvotājiem, kam vēstules tika nosūtītas papīra formātā, iesnieguma veidlapa ir pievienota sūtījumā. To var aizpildīt un iesniegt tuvākajā VID klientu apkalpošanas centrā, ierodoties klātienē darba laikā pirmdienās un ceturtdienās, kā arī nosūtot iesniegumu papīra veidā pa pastu uz adresi Talejas iela 1, Rīga, LV-1978 (pasta zīmogs 30.09.2023.). Informācija par VID klientu apkalpošanas centru adresēm un darbalaikiem pieejama VID tīmekļvietnē www.vid.gov.lv sadaļā “Kontakti” vai zvanot uz VID konsultatīvo tālruni +37167120000. Laikā no šī gada 30. augusta līdz 8.septembrim VID izsūtīja vēstules vairākiem tūkstošiem iedzīvotāju, kuriem...

Otrdien, 26. septembrī, Ministru kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam izstrādes virzību. Tajā sniegta informācija par paveikto darbu nodokļu politikas galveno izaicinājumu izvērtēšanā un no tā izrietošie secinājumi un politikas mērķi. Tāpat tajā ir identificēti vairāki nodokļu politikas jautājumi, kas tiek vērtēti apstiprināšanai kopā ar valsts budžetu 2024. gadam, būtiski nepalielinot nodokļu slogu uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Nodokļu politikas uzdevums ir atbalstīt virzību uz makroekonomisko virsmērķi, kas paredz, ka Latvijas ekonomikas izaugsmei jāpārsniedz vismaz 5% gadā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas izaugsmi un konsekventu labklājības pieaugumu līdz 2030. gadam, sasniedzot Eiropas Savienības vidējo labklājības līmeni. Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādāšanai izveidotā Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa izskatīja virkni dažādu iespējamo nodokļu politikas izmaiņu, kas būs rūpīgi jāizvērtē un jāmodelē, gatavojot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Informatīvajā ziņojumā ietvertas dažādas iniciatīvas par iespējamām nodokļu izmaiņām, kas varētu tikt iekļautas 2024. gada valsts budžeta likumprojekta paketē. To kopējā fiskālā...

No 2024. gada ikvienam uzņēmumam Latvijā būs pieejams savs nodokļu maksātāja reitings. Reitinga vērtējums atspoguļos uzņēmuma nodokļu saistību izpildes disciplīnu. Nodokļu maksātāja reitings atšķirīgā detalizācijas pakāpē būs pieejams gan pašam uzņēmējam VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), gan publiski – VID Publiskojamo datu bāzē. Tāpēc Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir apkopojis praktiskus ieteikumus uzņēmējiem nodokļu maksātāja reitinga uzlabošanai. Nodokļu maksātāja reitingam būs informatīvs raksturs, tas palīdzēs nodokļu maksātājam novērtēt savus nodokļu maksāšanas ieradumus no VID skata punkta, vienlaikus tas būs lietojams kā ceļa karte, kas sniegs atbalstu nodokļu maksāšanas disciplīnas sekmēšanai. Jau laikā līdz 2024. gada 1. janvārim, kad jaunais nodokļu maksātāju reitings tiks publiskots, un jo īpaši pēc tam VID aicina uzņēmējus sekot saviem nodokļu maksāšanas ieradumiem un sniedz vairākas praktiskas rekomendācijas labas nodokļu maksāšanas disciplīnas uzturēšanai. Risini problēmas laikus, neļaujot tām samilzt! Labam reitingam ir būtiski laikus un pilnībā deklarēt un nomaksāt nodokļus. Tomēr ikviens uzņēmējs var saskarties ar grūtībām laikus...