NODOKĻI

Ārvalstniekam, kurš saņēmis ilgtermiņa attālināta darba vīzu1, ir tiesības izvēlēties piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) 15% likmi: ienākumam, kas gūts saistībā ar attālinātu darbu citā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstī reģistrēta darba devēja labā, ienākumam, kas gūts saistībā ar ESAO dalībvalstī reģistrētu saimniecisko darbību. Šo nodokļa likmi piemēro 365 dienu laikā no dienas, kad ārvalstnieks ir kļuvis par Latvijas nodokļu rezidentu. Šādas izmaiņas nodokļa piemērošanā paredz 2023. gada 15. jūnija grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas stājas spēkā 12. jūlijā. Likumprojekts izstrādāts, lai izpildītu Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 57. punktā minēto prasību Aprēķinot nodokli, nav tiesību apliekamo ienākumu samazināt par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem, ziedojumiem, iemaksām privātajos pensiju fondos, apdrošināšanas prēmiju maksājumiem saskaņā ar apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu). Turklāt nodokļa aprēķinā ar nodokli apliekamais ienākums netiek samazināts par gada neapliekamo minimumu un atvieglojumiem. Grozījumi par samazinātās likmes piemērošanu ir attiecināmi uz ienākumiem, kas gūti, sākot...

Saeimā 22. jūnija sēdē pirmajā lasījumā atbalstītas izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem ar mērķi novērst izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas pārrobežu darījumos. Likumā plānots ieviest veselu jaunu nodaļu, kas regulēs maksājumu pakalpojuma sniedzēja pienākumu veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem, lai novērstu izvairīšanos no nodokļa nomaksas pārrobežu darījumos. Maksājumu pakalpojumu sniedzējam vajadzēs: 1) veikt maksājumu saņēmēju un pārrobežu maksājumu detalizētu uzskaiti attiecībā uz maksājumu pakalpojumiem, kurus tie sniedz katrā kalendāra ceturksnī, ja kalendāra ceturkšņa laikā maksājumu pakalpojumu sniedzējs vienam un tam pašam maksājuma saņēmējam sniedz maksājumu pakalpojumus apmērā, kas atbilst vairāk nekā 25 pārrobežu maksājumiem. 2) sniegt VID šīs daļas 1. punktā minēto informāciju par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem. Šis nebūs jāpilda, ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina maksājumu pakalpojumus iesaistītajā dalībvalstī,...

Saeima 15. jūnija sēdē otrajā steidzamajā lasījumā pieņēma Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izskatītos un Saeimas deputātu izstrādātos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas jau stājušies spēkā 23. jūnijā. Grozījumi bija nepieciešami, jo jo likuma 11.12 panta trešās daļas ievaddaļā bija noteikts, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājs šā likuma izpratnē ir persona, kas savā īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaimniecībā izmantojamo zemi (LIZ) kārtējā gadā ir pieteikusi vienotajam platības maksājumam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem. Taču Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumi Nr. 198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem” noteic, ka, sākot ar 2023. gadu, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 2.decembra Regulā (ES). 2021/2115, paredzētajiem nosacījumiem termins “vienotais platību maksājums” ir aizstājams ar terminu “ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts”, tāpēc bija nepieciešams redakcionāli precizēt likuma 11.12 panta trešās daļas ievaddaļu. Savukārt grozījumi Pārejas noteikumu 94. punktā bija nepieciešami, jo likums paredzēja, ka no 2024....

Saeima 22. jūnija sēdē galīgajā lasījumā pieņēma Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", ar kuriem plānots ieviest efektīvu un pārskatāmu datu uzkrāšanu par norēķiniem apakšuzņēmēju ķēdēs būvdarbu līgumu izpildes ietvaros. Tādējādi iecerēts samazināt ēnu ekonomikas un nodokļu nenomaksas riskus. Grozījumi paredz pienākumu būvkomersantam Elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā (EDLUS) reģistrēt un iesniegt Vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē (VEDLUDB) informāciju par veiktiem norēķiniem ar apakšuzņēmējiem noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros. Līdz šim likums prasīja iesniegt tikai informāciju par visiem ar apakšuzņēmējiem noslēgtajiem būvdarbu līgumiem un šo līgumu vērtībām, bet ne veiktajiem norēķiniem. Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienestam būs pieejama publiska informācija par būvdarbu procesā iesaistīto pušu norēķināšanās kārtību, kas nodrošinās caurspīdīgumu finansējuma sadalē un sniegs iespēju labāk novērtēt riskus būvniecības nozarē. Būs iespēja efektīvi identificēt un analizēt komersantus, kuri nenorēķinās piegādes ķēdes ietvaros, un analizēt nenorēķināšanas ietekmi uz aplokšņu algu apmēru apakšuzņēmējos. Tāpat grozījumi paplašina to subjektu loku, kam...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir apstiprinājis attīstības stratēģiju 2023.–2026. gadam, izvirzot iestādes prioritātes, mērķus un uzdevumus turpmākajiem četriem gadiem. Starp prioritātēm minami mērķētāki pakalpojumu grozi atbilstoši nodokļu maksātāju uzvedībai un godprātīgas saistību izpildes gadījumā –jaunas priekšrocības. Turpmākajos gados VID apņemas rūpīgāk pārskatīt izejošo saziņu ar klientiem, lai valoda būtu saprotamāka un vienkāršāka. Savukārt pastiprinātu vērību dienests novirzīs savas datu zinātniskās prakses attīstībai, lai negatīvas tendences spētu identificēt jau agrīnā stadijā. Izceļamās prioritātes: datu analīze, klientu reitingi un skaidra valoda Iepriekšējās stratēģijas ietvaros VID nostiprināja datu analīzes praksi, kas ļāva iepazīt Latvijas uzņēmumus un veidot tiem piemērotus pakalpojumus – atbalstīt godīgos nodokļu maksātājus, bet savlaicīgi un precīzi kontrolēt negodprātīgos. Jaunās stratēģijas ieviešanas laikā VID paredzējis attīstīt jaunus pakalpojumus atbilstoši uzņēmumu reitingiem un attīstīt priekšrocības godprātīgajiem uzņēmumiem. Tāpat tiks uzsākts darbs, lai precīzāk izprastu pārējo klientu - darba ņēmēju un saimnieciskās darbības veicēju - saskarsmes ar VID pieredzi, lai VID pakalpojumu saņemšana kļūtu intuitīvāka...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par to, kādai būtu jābūt komersanta rīcībai, lai saņemtu samaksātā akcīzes nodokļa atmaksu gadījumā, kad Latvijas Republikā (LR) patēriņam nodotās akcīzes preces ir izvestas uz citu dalībvalsti. Sertificēta nosūtītāja un īslaicīgi sertificēta nosūtītāja rīcība Iesniedz Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) iesniegumu brīvā formā par akcīzes nodokļa atmaksu (EDS – Dokumenti – No veidlapas ‒ Informācija Valsts ieņēmumu dienestam ‒ Informācija VID NP Akcīzes daļai): alkoholiskajiem dzērieniem;informāciju par dokumentu (datums, numurs, maksātāja nosaukums, samaksātā akcīzes nodokļa apmērs), kas apliecina, ka akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem ir samaksāts saņēmēja dalībvalstī; Papildus norādāmā informācija Apstiprina, ka pirms alkoholisko dzērienu nosūtīšanas uz citu dalībvalsti ir reģistrējies kā akcīzes nodokļa maksātājs saņēmēja dalībvalstī un ir iesniegts nodrošinājums Komersanta rīcība, lai saņemtu samaksātā akcīzes nodokļa atmaksu (ja ir iecelts nodokļa maksātāja pārstāvis, tad norāda informāciju par tā nosaukumu un reģistrācijas numuru, valsti, kurā tas reģistrēts); akcīzes preces ir saņemtas citā dalībvalstī; veic...

Valsts policija kopš 2023. gada februāra veic ceļu satiksmes uzraudzību ar pielāgotām meteostaciju kamerām, un attiecīgi kopš tā laika ievērojami ir pieaudzis fiksēto autoceļu lietošanas nodevu jeb vinjetes nemaksātāju skaits. Pielāgotās meteostaciju kameras kontrolē vinjetes esamību, neapturot transportlīdzekli. Satiksmes ministrija (SM) aicina transportlīdzekļu vadītājus būt atbildīgiem un savlaicīgi iegādāties vinjeti. Autoceļu lietošanas nodeva jeb vinjetes ir maksa par Latvijas galveno un reģionālo autoceļu izmantošanu, lai nodrošinātu to uzturēšanu un attīstību, kā arī, lai veicinātu videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu. "Gribētu aicināt būt atbildīgiem un laikus iegādāties vinjeti, pretējā gadījumā būs jāmaksā soda nauda”, uzsver Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns. Saskaņā ar Autoceļu lietošanas nodevas likumu, ja vinjete nav iegādāta, transportlīdzekļa īpašniekam, turētājam vai pārvadātājam piemēro naudas sodu no 100 līdz 200 naudas soda vienībām, atbilstoši sods var būt līdz pat 1000 eiro. Nodeva jāmaksā par valsts galveno (visu A1-A15) un reģionālo (P5, P80) autoceļu posmu lietošanu, izņemot to šķērsošanu, tostarp,...

Saeimā 1. jūnijā steidzamības kārtā otrajā gala lasījumā ir pieņemti grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kas stājās spēkā 9. jūnijā. Likumprojektu sākotnēji izstrādāja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, taču Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija iesniedza alternatīvu projektu. Kā norādījis alternatīvā likumprojekta komisijas vārdā deputāts Jānis Reirs, dabas resursu nodoklis tiek maksāts par ievestām lietām, kuras nodara kaitējumu dabai. Un viena no tādām lietām ir saules paneļi, un praktiski būtu jāmaksā dabas resursu nodoklis par saules paneļiem. Saules paneļu mūžs ir 20–25 gadi (jaunajiem ražojumiem – pat 30 gadi), un praktiski atkritumu apsaimniekotājiem nav iespējas pašreiz savākt noteikto procentuālo daudzumu, kas ir paredzēts likumā un citos normatīvajos aktos, un tātad būtu jāmaksā dabas resursu nodoklis. Izstrādājot alternatīvo likumprojektu, likumprojekts papildināts likumprojektu ar tekstu, paredzot arī ietvert invertorus un elektrisko akumulatoru fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanas ierīces. Tādējādi gan atkritumu apsaimniekotāji, gan arī pārdevēji tiek atbrīvoti no dabas resursu nodokļa maksāšanas....

Saeima 8. jūnijā pieņēma vērienīgus grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz dažādas izmaiņas nodokļu administrācijas sadarbībā ar nodokļu maksātājiem, nodokļu uzrēķinu veikšanā, sodu piemērošanā. Tematisko un datu atbilstības pārbaužu vietā - nodokļu kontrole Kā jau ziņots, turpmāk vairāku dažādu nodokļu pārbaužu vietā būs viena - nodokļu kontrole (no likuma dzēsti panti, kas attiecināti uz iespējām sākt datu atbilstības pārbaudi un tematisko pārbaudi). Tas darīts, lai veicinātu Valsts kontroles ieteikumu, ka vienkāršotajam kontroles procesam, kad jāpārbauda atsevišķu normatīvo aktu ievērošana un atsevišķi grāmatvedības dokumenti, nebūtu nepamatoti jāpārtop par komplicētu pārbaudi, kad tiek kontrolēta viena vai vairāku nodokļu vai nodevu maksājumu aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizība. Likumā noteikts, ka nodokļu kontrole būs jāpabeidz divu mēnešu laikā no tās uzsākšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ minēto termiņu nav iespējams ievērot, nodokļu kontroles termiņu varēs pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no tās uzsākšanas dienas, par to informējot nodokļu maksātāju. Ja...

No 2024. gada Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodrošinās Latvijas uzņēmumu reitinga sistēmu. Jaunajai sistēmai ir divi uzdevumi. Pirmkārt, šādi uzņēmumi detalizēti redzēs paši savu nodokļu nomaksas disciplīnu, kas ietekmē un no kuras izriet tālākā sadarbība ar VID. Otrkārt, vispārīgā līmenī, bez detalizācijas, reitings būs redzams publiski, kas atvieglos uzziņu par uzņēmuma situāciju viņa sadarbības partneriem, klientiem un citiem interesentiem. Uzņēmumu reitinga kopējam novērtējumam būs informatīvs raksturs. Reitinga sistēmas izveidi paredz 8. jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Reitinga kopējo novērtējumu uzņēmumi varēs izmantot, lai sadarbības partneriem un sabiedrībai apliecinātu savu uzticamību un godprātību nodokļu nomaksas jomā. Tāpat tas nodrošinās uzņēmumiem informācijas pieejamību par VID redzējumu par darījuma partneru nodokļu saistību izpildes līmeni, līdz ar to kalpos kā papildu instruments, lai pasargātu godprātīgus uzņēmumus no iesaistīšanās riskantos darījumos. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme: “Šis augstas sarežģītības datu analīzes rīks ir mūsu datu zinātnieku izstrādāts jauninājums un ļoti gaidīta pārmaiņa gan uzņēmēju...

Saeimas Budžeta un finanšu komisija otrdien, 6. jūnijā, nodeva skatīšanai Saeimā likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumus, kas paredz virkni jaunu instrumentu nenomaksāto nodokļu gadījumā, kā arī ātrāku atbalstu grūtībās nonākušajiem godprātīgajiem nodokļu maksātājiem. Nenomaksātu nodokļu gadījumā būs saprotamāks VID veiktās pārbaudes process, kas atvieglos situācijas izpratni un komunikāciju ar iestādi. Tāpat pilnveidots vienošanās princips, kas pie ātrākas nenomaksāto nodokļu nomaksas paredzēs ievērojami samazināt nokavējuma naudu un soda naudu, ja tāda ir aprēķināta. Atsevišķi grozījumi attiecināmi arī uz atbalstu grūtībās nonākušiem godprātīgajiem nodokļu maksātājiem. Paredzēts, ka jau šogad spēkā stāsies grozījumi, kas vienkāršo kārtību, kādā VID pārbauda uzņēmēju nodokļu nomaksas atbilstību tā reālajam darbam. Tāpat gadījumos, ja tiks konstatēti nenomaksāti nodokļi, uzņēmējiem būs iespēja slēgt vienošanos ar VID un līdz pat 85% samazināt nokavējuma naudu vai līdz pat 60% samazināt soda naudu, ja viņš tos nomaksās ātrāk. Savukārt no 2024. gada godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, kas saskārušies ar grūtībām veikt maksājumu, būs iespēja...

Sadarbībā ar pašvaldībām paplašināts vienoto klientu apkalpošanas centru skaits, kuros attālināti var saņemt video konsultāciju ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts zemes dienesta (VZD) speciālistiem, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Jau 25 Vienotajos pakalpojumu centros (Aizkraukles novadā, Alūksnes novadā, Augšdaugavas novadā, Balvu novadā, Bauskas novadā, Cēsu novadā, Gulbenes novadā, Jēkabpils novadā, Līvānu novadā, Ludzas novadā, Olaines novadā, Ropažu novadā, Smiltenes novadā, Tukuma novadā, Valkas novadā) var saņemt attālinātas iestāžu speciālistu konsultācijas (video konsultācijas) ar VSAA, VID un VZD speciālistiem par noteiktiem pakalpojumiem. Video konsultāciju saraksts pieejams ŠEIT. Video konsultācijās ir pieejami šādi pakalpojumi: VID padziļinātā konsultācija fiziskai personai par kapitāla pieaugumu situācijās, kad tiek atsavināts personīgais nekustamais īpašums; VSAA padziļinātā konsultācija fiziskai personai par vecuma pensiju, slimības pabalstu, invaliditātes pensiju un vecāku pabalstu; konsultācija par visiem Valsts zemes dienesta pakalpojumiem. Iepriekš konsultācija pie speciālista bija iespējama, tikai ierodoties klātienē VSAA, VID un...

Ministru kabinets (MK) 1. jūnijā izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”. Likumprojekts ir izstrādāts, lai noteiktu pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem ar mērķi novērst izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas pārrobežu darījumos. Ar grozījumiem tiek pārņemtas prasības, kas noteiktas Padomes Direktīvas (ES) 2020/284 (2020.gada 18.februāris) ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (turpmāk – Direktīva 2020/284). Informācijas apmaiņa ar citām dalībvalstīm ļaus analizēt datus par pārrobežu darījumiem, atklāt un kontrolēt krāpnieciskus uzņēmumus un apkarot pārrobežu krāpšanu PVN jomā e-komercijā, tādējādi mazinot PVN zaudējumus dalībvalstīs un nodrošinot vienlīdzīgu konkurenci. E-komercijas pieaugums atvieglo preču un pakalpojumu pārrobežu pārdošanu galapatērētājiem dalībvalstīs. Šajā kontekstā pārrobežu e-komercija nozīmē tādas preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanu, par ko PVN ir maksājams vienā dalībvalstī, savukārt preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2023. gada maijā Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” Precizētas prasības par skaidrās naudas, kuras vērtība pārsniedz 10 000 eiro, deklarēšanas kārtību uz Latvijas ārējām robežām ar valstīm, kas nav Eiropas Savienībā. Grozījumi paredz arī jaunas prasības attiecībā uz zelta un nepavadītās naudas vešanu pāri Latvijas iekšējām robežām ar ES valstīm. Šķērsojot Latvijas iekšējās robežas, pēc muitas amatpersonas pieprasījuma ar informācijas atklāšanas deklarāciju būs jādeklarē nepavadītā nauda, ko uzņēmumi (juridiskas personas) vai fiziskas personas sūta pa pastu, kravas sūtījumos vai ar kurjerpastu, un kuras kopsumma ir vismaz 10 000 eiro. Likumā veikti arī citi grozījumi. 20.04.2023. 16.05.2023. Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā Noteiktas izmaiņas termina “reprezentatīvs automobilis” skaidrojumā, nosakot...

Saimnieciskās darbības veicējam līdz 1.jūnijam ir obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Valsts ieņēmumu dienests seminārā skaidrojis, kādus izdevumus pašnodarbinātais var atskaitīt no ienākumu nodokļa aprēķināšanai paredzētās peļņas bāzes. Pie saimnieciskās darbības izdevumiem (kas saistīti ar ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības) nodokļu aprēķināšanas vajadzībām uzskata: izdevumus par iegādātām izejvielām, materiāliem, precēm, kurināmo, enerģiju un inventāru, kura vērtība nepārsniedz 1000 eiro (ja inventāra vērtība pārsniedz 1000 eiro, tas jāatzīst par pamatlīdzekli un izdevumos jāiekļauj pakāpeniski) darbinieku algas pamatlīdzekļu nolietojums un pamatlīdzekļu remonta izdevumi nomas un īres maksa VSAOI par darbiniekiem, par darbiniekiem iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrājumu) prēmiju summas un iemaksas privātajos pensiju fondos citu personu veikto ražošanas rakstura darbu un no citām personām saņemto pakalpojumu izmaksas procentu maksas par banku kredīta vai līzinga pakalpojumu izmantošanu, izņemot soda naudas maksājumus nodokļu (izņemot IIN) un nodevu (izņemot valsts nodevu par prasības pieteikumu tiesā) maksājumus valsts vai pašvaldības budžetā citus izdevumus, kas saistīti ar saimniecisko...