NODOKĻI

Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais nedeklarētās darba samaksas novērtējums par 2022. gadu uzrāda nelielu, bet tomēr samazinājumu. Pagājušajā gadā nedeklarētās darba samaksas īpatsvars komercsektorā bija 17,5%, kas ir par 0,5% mazāk nekā 2021. gadā. Tas nozīmē, ka pēdējo gadu laikā nav novērots “aplokšņu” algas īpatsvara pieaugums. Šis rezultāts ir vērtējams pozitīvi, it īpaši ņemot vērā pēdējo gadu nelabvēlīgo ekonomisko situāciju, jo iepriekš bija novērota spēcīga nedeklarēto darba ienākumu sasaiste ar ekonomikas attīstības tempiem, pauž VID. Plaisas samazināšanos sekmē dažādi makroekonomiskie faktori, uzņēmēju pašu uz pašsakārtošanos vērstā rīcība, kā arī VID īstenotie preventīvie un uzraudzības pasākumi. Saskaņā ar VID novērtējumu 2022.gadā komercsektorā nedeklarētās valsts sociālā apdrošināšanas obligāti iemaksas bija 17,5% jeb 584,2 milj. eiro, savukārt nedeklarētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa 2022.gadā bija 19,4% jeb 314,5 milj. eiro. Lielākā nedeklarētā darba ieņēmumu summa 2022. gadā ir mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozarē (321 miljons eiro), sauszemes transporta pakalpojumu nozarē (169 miljoni eiro) un būvniecības nozare...

Finanšu ministrija ir sagatavojusi un nosūtījusi saskaņošanai ar ministrijām un citām institūcijām grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Likumprojekts paredz noteikt kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumu veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksājumu 20% apmērā par pirmstaksācijas gadā gūto peļņu neatkarīgi no tā, vai tiek veikta šīs peļņas sadale. Kā liecina Latvijas Bankas publiskotie dati, Latvijas banku sektors šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar peļņu 143,358 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā periodā. Šādu situāciju ir izraisījusi virkne ārēju faktoru, piemēram, Eiropas Centrālās Bankas (ECB) īstenotā procentu paaugstināšanas politika, radot negatīvu ietekmi uz eirozonas ekonomiku. Pašlaik kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic UIN samaksu vispārējā kārtībā, veicot nodokļa nomaksu tikai peļņas sadales brīdī. Tomēr kreditētāju peļņas pieaugums vienlaikus negarantē UIN maksājumu pieaugumu budžetā. Tādējādi ir nepieciešams noteikt, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadējus UIN maksājumus valsts budžetā, neatkarīgi no tā, vai tie veic...

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi un 12. septembra valdības sēdē izskatīšanai iesniegusi informatīvais ziņojumu “Par tūristu mītņu un īstermiņa mītņu īres regulējumu”. Ziņojumā norādīts, ka Eurostat pieejamie dati par pirmajiem deviņiem 2022. gada mēnešiem liecina, ka pērn no janvāra līdz septembrim kopskaitā tūristi tiešsaistes platformās rezervēja 866,8 tūkst. nakšu Latvijas naktsmītnēs. Salīdzinājumam, 2022. gadā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pārskatā par viesnīcu un citu tūristu mītņu darbību iegūtie dati no attiecīgā tipa mītnēm (viesu dzīvokļi, apartamenti, brīvdienu mājas, atpūtas namiņi, kotedžas un tamlīdzīgās mītnes) liecina, ka tūristi tajās pavadījuši 709 tūkst. nakšu. Daļa datu pārklājas tiešsaistes platformu datos un CSP pārskata datos, tādēļ no tiem nav iespējams precīzi apzināt īstermiņa īres mītņu tirgus daļu. No Tūrisma likuma regulējuma izriet, ka tad, ja persona ierodas Latvijā un izīrē uz vienu nakti dzīvokli, pieņemams, ka šī persona atbilst tūrista un tūrisma definīcijai. Savukārt Dzīvojamo telpu īres likums neattiecas uz dzīvojamo telpu īslaicīgu (sezonālu) lietošanu...

Līdz ar jauno mācību gadu atsākas arī dažādi bērnu un jauniešu pulciņi un interešu nodarbības. Tie ir izdevumi, par kuriem, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vecāki vai citi ģimenes locekļi var atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Tādēļ Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina, maksājot par bērnu (līdz 18 gadiem) interešu izglītību, krāt un saglabāt maksājumus apliecinošos dokumentus – čekus, kvītis, internetbankas izdrukas u.tml. Nodokļa atmaksa pienākas par tiem pulciņiem un nodarbībām, ko piedāvā izglītības iestāde, kā arī par pulciņiem, ko piedāvā cita juridiskā vai fiziskā persona, kas nav reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā, taču tai ir pašvaldības izsniegta speciāla licence pulciņa darbībai. Informācija par to, vai konkrētā pulciņa organizētājs ir izglītības iestāde, ir pieejama Izglītības iestāžu reģistrā https://viis.gov.lv. Savukārt par pašvaldības izsniegtajām licencēm ir jāinteresējas attiecīgajā pašvaldībā, piemēram, Rīgas pašvaldības interešu izglītības programmu īstenotājiem izsniegtās licences ir pieejamas elektroniskā veidā portālā www.e-skola.lv . Maksājumu apliecinošajam dokumentam obligāti ir jāliecina, ka maksājums veikts par bērnu...

Atrašanās augstāk Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu maksātāju reitingā nozīmē mazāk laika, pūļu un problēmu attiecībās ar VID. "Visi nodokļu maksātāji ir segmentēti, salikti pa "kastītēm". Jo "zaļākā" kastītē esat, jo mazāk kontroles pasākumu jūs sagaida, jo mazāka iejaukšanās jūsu saimnieciskajā darbībā, ātrāka un vieglāka PVN pārmaksas atmaksa, pretimnākošāki būs arī grafiki nodokļu parādu nomaksai. Savukārt "sarkanajās" kastītēs esošajiem viss notiek smagāk, grūtāk, vairāk jautājumu un vēstuļu, arī vairāk atteikumu," norāda Baiba Grandāne, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas biedre, sertificēta nodokļu konsultante. Patlaban VID grupē uzņēmumus (fizisko personu un individuālo komersantu šajā reitingā nav, tikai uzņēmumi, kas iesniedz gada pārskatus) piecos segmentos: A) Uzņēmumi ar labu nodokļu nomaksas disciplīnu un bez būtiskiem riskiem. "Šos uzņēmumus VID pārsvarā uzrauga attālināti. Ārpakalpojumu grāmatveži, kuriem vairāk klientu, droši vien redz - ir uzņēmumi, kuriem PVN atmaksā ātri un vienkārši, citiem nāk vēstules, pieprasījumi," saka B. Grandāne. B) Uzņēmumi, kuriem ir nodokļu izpildes riski vismaz vienā jomā...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem augustā: Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2023. gada 8. augusta noteikumi Nr. 421 “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 661 “Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai”” Ar grozījumiem maksājumu saistība, kas noteikta ar lēmumu par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem, un maksājumu saistība, kas noteikta ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23. panta 5.2 daļā noteiktajā kārtībā pieņemto lēmumu, aizstāta ar maksājumu saistību, kas noteikta ar nodokļu kontroles rēķinu. Tādējādi noteikumu 7.3.3. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā, savukārt 7.3.5. apakšpunkts no noteikumiem svītrots. 08.08.2023. 11.08.2023. Ministru kabineta 2023. gada 8. augusta noteikumi Nr. 426 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 210 “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par ziņojamām pārrobežu shēmām”” Ar grozījumiem, Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēma tiek noteikta...

Tiklīdz jaunā valdība uzsāks darbu pie valsts budžeta 2024. gadam, Finanšu ministrija (FM) plāno nākamā gada budžeta likumprojektu paketē iekļaut īpašo uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīmu bankām un nebanku kreditētājiem, kas noteiktu maksājuma veikšanu 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas. Tas attiektos jau uz banku 2023. gada peļņu un ļautu nākamā gada valsts prioritātēm un mērķētam kredītņēmēju atbalstam novirzīt papildu līdz pat 140 miljoniem eiro. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens atsaucas uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes īstenoto procentu likmju celšanu, kuras mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021. gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3 % apmērā. Tomēr tam ir blakus efekts – straujš banku peļņas kāpums. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, skaidri saredzams vietējo banku nespēju naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis informatīvo materiālu "Ārvalstīs strādājoši Latvijas rezidenti un rezidences statusa noteikšana", kurā sniegta informācija par nodokļu piemērošanas kārtību fizisko personu – Latvijas rezidentu – ienākumam no algota darba ārvalstīs. Atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) maksā fiziskās personas – iekšzemes nodokļu maksātāji (rezidenti) –, kas guvušas ienākumu Latvijā un ārvalstīs. Tādējādi Latvijas rezidents, kas kalendāra gadā guvis ienākumus ārvalstī, IIN no šā ienākuma maksā Latvijā. Ar IIN neapliek Latvijas rezidenta algota darba ienākumus: kas gūti citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (turpmāk – konvencija), un kas attiecīgajā ārvalstī ir pakļauti aplikšanai ar IIN vai tam analoģisku nodokli. Minēto nodokļa atbrīvojumu piemēro algota darba ienākumiem, savukārt to nepiemēro ienākumiem, ko fiziskā persona gūst: strādājot uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa; kā personāls, kuru personāla iznomātājs iznomā personāla nomniekam...

Sākot no šī gada 30. augusta, Valsts ieņēmumu dienests (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) izsūtīs vēstules vairākiem tūkstošiem iedzīvotāju (EDS lietotājiem), kuriem saskaņā ar VID veiktajiem aprēķiniem varētu būt izveidojusies iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksa par 2022. gadu. Lai VID varētu pārskaitīt šo nodokļa pārmaksu, cilvēkiem līdz šī gada 30. septembrim EDS jānorāda savs bankas konts, uz kuru vēlas saņemt naudu. Iesniegums pieejams EDS sadaļā “Sagatavot dokumentu no veidlapas” – “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa dokumenti” – “Iesniegums automātiskai nodokļa atmaksas saņemšanai, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju”. Nodokļa pārmaksu par 2022. gadu VID pārskaitīs līdz 2023. gada 31. decembrim. Turpmāk tie iedzīvotāji, kuriem par iepriekšējo gadu būs izveidojusies iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksa, bet nebūs čeku par attaisnotajiem izdevumiem, nodokļa pārmaksu varēs saņemt, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ja līdz šī gada 30. septembrim aizpildīs EDS iesniegumu un norādīs tajā savu bankas kontu. Tie iedzīvotāji, kuri nav EDS lietotāji, bet kuriem arī varētu būt izveidojusies nodokļa pārmaksa,...

Valdības sēdē 29. augustā paredzēts skatīt Ekonomikas ministrijas sagatavoto noteikumu projektu "Atbalsta noteikumi Covid-19 krīzes skartajiem sabiedriskās ēdināšanas nozares komersantiem zaudējumu kompensēšanai". Tie nosaka kritērijus un kārtību atbalsta piešķiršanai Covid-19 krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem – sabiedriskās ēdināšanas nozares komersantiem –, lai kompensētu zaudējumus, kas radušies saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ, kuri noteikti saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai paredzētajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem. Noteikumu projekts paredz atbalstu komersantam - dzēst Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu un ar tiem saistīto maksājumu (nokavējuma naudas un sodas naudas) parādu, par ko piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu un kas radies Covid-19 krīzes laikā. Atbalstu nav paredzēts piešķirt par valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas parādu. Atbalsts būtu attiecināms uz nodokļu parādu, kas radies laikā no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 10. jūnijam, no 2020. gada 6. novembra līdz 2021. gada 15. jūnijam un no 2021. gada 21. oktobra līdz 2021....

Finanšu ministrija sagatavojusi un 28. augustā iesniedza izskatīšanai valdībā likumprojektu “Grozījumi likumā par budžetu un finanšu vadību”, lai rastu iespēju maksimāli ātri un operatīvi nodrošināt valsts atbalsta sniegšanu cietušajiem lielu dabas stihiju un plašu ugunsgrēku seku novēršanai. Likumprojekts paredz tiesības finanšu ministram palielināt valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem katastrofu, dabas stihiju un ugunsgrēku seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai, tādējādi dodot iespēju pietiekami elastīgi un nekavējoties reaģēt uz radušos situāciju. Noteikts, ka apropriācijas palielinājums nedrīkst pārsniegt 0,05% no valsts budžeta likumā noteiktās IKP prognozes apjoma (līdz 21 miljonam eiro). Plānots šo papildu finansējumu izmantot arī 7. augusta vētras radīto postījumu novēršanai. Likuma grozījumi vēl jāpieņem Saeimai, ko valdība lūgs izskatīt steidzamības kārtā. Valdība 10. augustā jau atbalstīja grozījumu Ministru kabineta (MK) 2018. gada 17. jūlija noteikumos Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas”, nosakot, ka turpmāk valsts varēs sniegt palīdzību līdz pat 90% no...

Ministru kabinets 15. augustā izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2024., 2025. un 2026. gadā. FM ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances vidējam termiņam pie nemainīgas politikas, ņemot vērā Valsts kases datus par kopbudžeta izpildi šā gada pirmajā pusgadā, vienlaikus aktualizētas nodokļu un nenodokļu ieņēmumu prognozes, valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzes izdevumi vidējam termiņam. Aktualizētās budžeta bilances balstās uz šā gada jūnijā apstiprinātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, kas paredz, ka: Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās 2023. gadā pieaugs par 1,0% un 2024. gadā – par 2,5%, savukārt patēriņa cenu pieaugums 2023. gadā būs 10,0% un 2024. gadā – 2,2%. Vidējā termiņā prognozēta ekonomikas izaugsmes paātrināšanās līdz 2,9% 2025. un 2026. gadā, kamēr patēriņa cenu pieaugums stabilizēsies 2,3-2,5% līmenī. FM vērtējumā vispārējās valdības budžeta deficīts šogad būs 2,7% no IKP, kas ir par 1,5 procentpunktiem zemāks nekā plānots budžetā un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 23. augustā aktualizējis metodisko materiālu "Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls". VID gan nav norādījis, kas tieši izmainīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāju - saimnieciskās darbības veicēju - aizpildāmajā saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāla veidlapā. Iepriekš veidlapa bija aktualizētā šī gada 14. aprīlī. Vēršam uzmanību, ka augustā aktualizēti arī vēl šādi VID metodiskie materiāli: Par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas un tās pielikumu aizpildīšanu Ārvalstīs strādājoši Latvijas rezidenti un rezidences statusa noteikšana Iedzīvotāju ienākuma nodoklis darba ņēmējam, kuru nodarbina darba devējs – ārvalstu nodokļu maksātāja

Finanšu ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam izstrādes virzību. Tajā sniegta informācija par paveikto darbu nodokļu politikas galveno izaicinājumu izvērtēšanā un no tā izrietošie secinājumi un politikas mērķi, kā arī iezīmē tālāko darbu grafiku valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādei. Nodokļu sistēmas pilnveidošanas priekšlikumi tiks sagatavoti virzībai pēc valsts nodokļu politikas pamatnostādņu apstiprināšanas 2023. gada beigās. Vienlaikus ir identificēti vairāki nodokļu politikas jautājumi, kas tiek vērtēti apstiprināšanai kopā ar valsts budžetu 2024. gadam. Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu mērķi ir panākt finansējuma pieaugumu ilgtspējīgu publisko pakalpojumu nodrošināšanai un ekonomikas attīstībai, paaugstināt iedzīvotāju labklājību, kā arī veicināt konkurētspēju Baltijas reģionā. Jāņem vērā, ka ģeopolitiskā situācija un valsts attīstības cikls rada nepieciešamību būtiski palielināt valsts finansējumu publiskajiem pakalpojumiem, īpaši atbalstot veselības un izglītības nozari, kā arī ieguldot valsts drošības jomā. Valsts nodokļu sistēmai jābūt taisnīgai, nodokļu maksātājiem saprotamai un noteiktai. Valdība ir vienojusies, ka...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina uzņēmējus, kas negaisa postījumu dēļ saskaras ar grūtībām laikus nomaksāt nodokļus, izmantot iespēju saņemt samaksas termiņa pagarinājumu, kā arī pagarinātajiem maksājumiem – atbrīvojumu no nokavējuma naudas. Lai saņemtu pilnīgu atbrīvojumu no nokavējuma naudas, svarīgi pieteikties savlaicīgi. Savukārt, ja dabas stihijā iznīcinātas pārdošanai paredzētās preces, par tām var neveikt atskaitītā PVN priekšnodokļa korekciju - iepriekš atskaitītais priekšnodoklis nav jāatgriež valsts budžetā. Termiņa pagarināšana nodokļu maksājumiem Šī gada 7. augustā spēcīgais negaiss un krusa daudziem uzņēmējiem nodarīja būtiskus postījumus. Ja dabas stihijas radīto zaudējumu dēļ uzņēmumam ir grūtības laikus veikt nodokļu maksājumus, VID aicina izmantot valstī noteikto atbalstu pakāpeniskai un ilgākai nodokļu nomaksai bez nokavējuma maksājumiem. Nodokļu maksājumus ir iespējams sadalīt pa daļām un maksāt līdz pat gada garumā. Turklāt būtiski, ka šiem pagarinātajiem maksājumiem netiek piemērota nokavējuma nauda. Tāpat dabas stihijā cietušajiem ir pieejams arī pagarināts laiks, kurā iespējams pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarināšanai. Ja parasti tas jāizdara...