NODOKĻI

Lai 2024. gadā Rīgā saņemtu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumus, iedzīvotājiem līdz 1. janvārim jāreģistrē oficiālā elektroniskā adrese vai jāsniedz piekrišana elektroniskai saziņai ar Rīgas pašvaldības Finanšu departamentu. Elektroniskās saziņas kanālam jābūt aktīvam visu taksācijas gadu. Ja oficiālā elektroniskā adrese jau izveidota vai arī visa ar NĪN saistītā korespondence jau tiek saņemta e-pastā, tad vēršanās departamentā, lai turpinātu saņemt NĪN atvieglojumus 2024.gadā, nav nepieciešama. Turpretim nodokļu maksātājiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nav aktīvi elektroniskajā vidē, bet pretendē uz NĪN atvieglojumu saņemšanu 2024. gadā, ir pienākums līdz 1. janvārim iesniegt departamentā pamatotu iesniegumu, kurā norādīti objektīvi iemesli, kas liedz reģistrēt oficiālo elektronisko adresi vai piekrist elektroniskai saziņai ar departamentu ar e-pasta starpniecību. Prasība reģistrēt elektronisko saziņas kanālu vai iesniegt iesniegumu par objektīviem iemesliem, kas liedz reģistrēt e-saziņas kanālu, netiek attiecināta uz šādiem nodokļu maksātājiem – pensionāriem, personām ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, personām, kas atzītas par Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušajiem vai...

Darba devēji un arodbiedrības 23. novembrī tikušies kārtējā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē, kurā diskutēja par vēlamajām izmaiņām nodokļu sistēmā, informē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Starp Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) priekšlikumiem pēc būtības tika izceltas nepieciešamās izmaiņas trīs virzienos. Pirmais un visplašākais izmaiņu virziens LDDK skatījumā ir nepieciešamība uzlabot darbaspēka nodokļu un darbaspēka izmaksu konkurētspēju. Lai to nodrošinātu, darba devēji piedāvā samazināt efektīvās darbaspēka nodokļu likmes un diferencēto ar IIN neapliekamo minimumu (NM) aizstāt ar fiksētu NM. Vienlaikus LDDK arī uzsvēra arodbiedrību priekšlikumos izteikto darbinieku ar IIN neapliekamo ārstniecības un ēdināšanas izdevumu limitu pārskatīšanu, kas šobrīd noteikts 40 eiro mēnesī, turklāt šis līmenis nav pārskatīts kopš 2016. gada un neatbilst mūsdienu realitātei. Cits LDDK priekšlikums skāra darba devēju izmaksas, kas saistītas ar darba nespēju un slimojošo darbinieku aizvietošanu. Šajā jautājumā LDDK rosina samazināt darba devēju apmaksāto darba nespējas dienu skaitu un veicināt veselības aprūpes pieejamību. Noslēgumā LDDK vērsa uzmanību uz...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzēja sniedz juridiskām un fiziskām personām tādus pakalpojumus kā atbalsts un konsultācijas uzņēmumu (kapitāla daļu) iegādē un pārdošanā, tai skaitā, veic uzņēmumu (kapitāla daļu) vērtēšanu, finanšu analīzi, rīkojas kā vidutājs starp uzņēmuma (kapitāla daļu) īpašnieku – pārdevēju un pircēju. Pielikumā ir pievienots standarta līguma projekts, kāds tiktu slēgts ar uzņēmuma (kapitāla daļu) īpašnieku – fizisku personu, kura vēlas pārdot sev piederošo uzņēmumu (kapitāla daļas). Sabiedrība par saviem pakalpojumiem saņem atlīdzību divos dažādos veidos – kā fiksētu maksu par konkrēta darba paveikšanu (līguma 5.1.1. apakšpunkts) un kā veiksmes atlīdzību, kas ir izteikta kā noteikts procentu skaits no darījuma summas un kas ir maksājama, ja uzņēmuma (kapitāla daļu) pārdošana patiešām ir faktiski notikusi (līguma 5.1.2. apakšpunkts). Jautājums: vai Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. panta pirmās daļas 21. punkta “e” apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka iesniedzēja ir tiesīga nepiemērot pievienotās vērtības nodokli līguma...

Saeimā 2023. gada 26. oktobrī ir pieņemti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas stāsies spēkā 28. novembrī, bet likuma Pārejas noteikumos norādīts, kuras normas stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī, kā arī dažām normām noteikti atsevišķi spēkā stāšanās un piemērošanas termiņi. Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību uz būtiskākajām likuma izmaiņām: papildināts to personu loks, par kurām nav jāveic minimālās obligātās iemaksas; pagarināti minimālo obligāto iemaksu veikšanas un pārrēķinu veikšanas termiņi; precizēta minimālo obligāto iemaksu administrēšanas kārtība. Grozījumi minimālo obligāto iemaksu veikšanā Sākot ar 2024. gada 1. janvāri, minimālās obligātās iemaksas neveic ne tikai par notiesāto, kas nodarbināts brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, bet arī par apcietināto personu, kura nodarbināta, atrodoties izmeklēšanas cietumā (izolatorā). To personu loks, par kurām nav jāveic minimālās obligātās iemaksas, papildināts ar personu (bērnu) līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti. Pagarināts termiņš, kādā pašnodarbinātajam ir pienākums veikt minimālās obligātās iemaksas par iepriekšējo kalendāra gadu, – līdz 23....

Pievienotās vērtības nodokli (PVN) no nākamā gada plānots nepiemērot maksai par sporta sacensībām un sporta nodarbībām, ko organizē biedrības vai nodibinājumi, kā arī maksai par bērnu uzturēšanos nometnēs. To paredz Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas 14. novembrī konceptuāli atbalstīti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Likumprojekts saistīts ar 2024. gada valsts budžetu. Grozījumi paredz, ka ar PVN neapliks personas dalības maksu par piedalīšanos sporta sacensībās un maksu par sporta nodarbībām, ko organizē biedrības vai nodibinājumi. Nodokļa atbrīvojums attieksies gan uz bērnu, gan pieaugušo sporta sacensībām vai nodarbībām. Tāpat ar grozījumiem paredzēts no līdzšinējiem 40 000 eiro līdz 50 000 eiro paaugstināt PVN reģistrēšanas slieksni, no kura uzņēmējiem jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā. Izmaiņas rosinātas, lai mazinātu administratīvo slogu un atbalstītu tieši mazos uzņēmumus. Inflācijas ietekmē, pieaugot preču un pakalpojumu cenām, pieaug arī uzņēmumu apgrozījums, kas tuvina tos slieksnim, no kura uzņēmējiem jāreģistrējas kā PVN...

Lai vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) piemērošanu un administrēšanu, šī nodokļa maksātājiem plānots noteikt vienu nodokļa likmi 25% apmērā, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 14. novembrī konceptuāli atbalstītie Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Likumprojekts saistīts ar 2024. gada valsts budžetu. MUN 25% likmi plānots noteikt neatkarīgi no mikrouzņēmuma gada apgrozījuma. Patlaban mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā ir līdz 25 000 eiro, nodokļa likme ir 25%, savukārt gada apgrozījumam, kas pārsniedz 25 000 eiro, likme noteikta 40% apmērā. Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka 2022. gadā tikai 368 no visiem 9843 mikrouzņēmumiem apgrozījums pārsniedza 25 000 eiro, kam piemēroja likmi 40% apmērā. Izmaiņas rosinātas, jo, piemērojot nodokļa likmi atkarībā no apgrozījuma apmēra, MUN piemērošana un administrēšana ir kļuvusi komplicēta, kā arī neveicina pirms diviem gadiem ieviestā vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma – saimnieciskās darbības ieņēmumu konta – izmantošanu, likumprojekta anotācijā norādījuši grozījumu autori. Tāpat plānots, ka MUN maksātāji, ja tie gūst arī...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas deputāti otrdien, 7.novembrī, lēma ar vēstuli vērsties Finanšu ministrijā, aicinot arī turpmāk Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem saglabāt samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi piecu procentu apmērā. “Lēmām aicināt Finanšu ministriju un finanšu ministru vēlreiz izvērtēt ieceri nākamā gada budžetā paaugstināt PVN likmi mūsu dārzeņiem, ogām un augļiem un tomēr saglabāt līdzšinējo samazināto likmi,” pauda Ēnu ekonomikas apakškomisijas priekšsēdētaja Linda Matisone. Sēdē deputāti uzklausīja gan augļu, ogu un dārzeņu audzētājus, pārstrādātājus un tirgotājus, gan arī atbildīgo institūciju pārstāvjus par kopējo situāciju nozares tirgū un to, kā piemērojamās likmes ietekmē gan nozari, gan patērētājus. Nozares pārstāvji deputātiem akcentēja, ka pēc piecu procentu samazinātās PVN likmes ieviešanas 2018.gadā statistikas dati uzrādījuši pozitīvu ekonomisko ietekmi, tostarp ēnu ekonomikas mazināšanos – palielinājusies legālā nodarbinātība, uzlabojusies nodokļu nomaksa, samazinājušies pārkāpumi dažādu prasību ievērošanā. Tāpat nozares pārstāvji atzīmēja, ka uzlabojusies tirgus konkurence un iedzīvotāju maciņos palicis vairāk...

2023. gada 6. novembrī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un valdības pārstāvji diskutēja par valsts budžeta jautājumiem, iepazinās ar Valdības rīcības plāna izstrādes procesu un vienojās, kā turpmāko sadarbību veidot efektīvāku. Arodbiedrības kā vienu no prioritārajiem jautājumiem NTSP ir aktualizējusi neapliekamā minimuma pārskatīšanu, paaugstinot neapliekamo minimumu (NM) ne tikai minimālajai algai, bet palielinot tā ietekmi arī uz pārējo zemo un vidējo algu līmeni. Maksimālais piemērojamais NM ir jāpaaugstina vismaz līdz 700 eiro mēnesī, to pielīdzinot minimālās algas līmenim, kas stāsies spēkā, sākot ar 2024. gadu. Vienlaikus, lai nodrošinātu lielāku ieguvumu darbiniekiem, kuri nopelna vidējo algu, ir būtiski paaugstināt arī robežu, līdz kurai tiek piemērots diferencētais neapliekamais minimums, to ceļot no 1800 eiro līdz 2800 eiro mēnesī. Tomēr šajā jautājumā līdz šim neesot izdevies ar darba devējiem atrast vienotu risinājumu un jaunu NM robežu piemērošana, visticamāk, tiks atlikta uz 2025. gadu, turpinot...

Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", ko Saeima 3. lasījumā izskatīs 7. novembrī. Ar šiem grozījumiem tiek pārņemtas prasības, kas noteiktas Padomes Direktīvas (ES) 2020/284 (2020. gada 18. februāris) ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (turpmāk – Direktīva 2020/284). Likumprojekts ir izstrādāts, lai noteiktu pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem ar mērķi novērst izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas pārrobežu darījumos. Minētās informācijas apmaiņa ar citām dalībvalstīm ļaus analizēt datus par pārrobežu darījumiem, atklāt un kontrolēt krāpnieciskus uzņēmumus un apkarot pārrobežu krāpšanu PVN jomā e-komercijā, tādējādi mazinot PVN zaudējumus dalībvalstīs un nodrošinot vienlīdzīgu konkurenci. Kā norāda likumprojekta autori, maksājumu pakalpojumu sniedzēja rīcībā ir specifiska informācija konkrētā maksājuma adresāta jeb maksājuma saņēmēja identificēšanai un dati par maksājuma datumu, summu un izcelsmes dalībvalsti. Minētā specifiskā informācija ir jo...

Piektdien, 3. novembrī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens iesniedza Saeimā simbolisko valsts 2024. gada budžeta portfeli. Saeima sola ar to nekavēties – 9. novembrī budžeta projektu paredzēts nodot komisijām, deputāti to izvērtēs, sniegs savus priekšlikumus. Savukārt 16. novembrī budžeta likumprojektu paketi iecerēts sākt skatīt pirmajā lasījumā, informē Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, piebilstot, ka visas koalīcijas partijas un pārējās Saeimas frakcijas ir apņēmušās strādāt atbildīgi un budžetu Saeimas sēdēs skatīt dienas laikā, nevis vēlos vakaros vai pa nakti. 2024. gadā konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 14,5 miljardu eiro, bet izdevumi – 16,2 miljardu eiro apmērā. Vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Par galvenajām valsts prioritātēm noteikta iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība. Finanšu ministrija sagatavojusi arī prezentāciju par Valsts budžeta 2024. gadam un budžeta ietvara 2024.–2026. gadam likumprojektu. Tajā norādītas galvenās nodokļu izmaiņas, kas sagaidāmas nākamgad, ja Saeimas deputāti piekritīs valdības un ministrijas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2023. gada oktobrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Ministru kabineta 2023. gada 3. oktobra noteikumi Nr. 560 “Muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču un nefasēto preču transporta iepakojumā pieļaujamās masas atšķirības” Noteikumi nosaka: muitas uzraudzībā esošās nefasētās preces un nefasētās preces transporta iepakojumā, kurām pieļaujamas preču masas atšķirības; precēm pieļaujamās un paredzamās masas atšķirības; kārtību, kādā nosaka preču masas atšķirības; prasības preču transporta iepakojumam; paredzamo preču masas atšķirību piemērošanu; piemērojamās muitas formalitātes, ja preču masa ir lielāka par deklarēto preču masu vai ja preču masas atšķirība pārsniedz pieļaujamo preču masas atšķirību; atzītā saņēmēja pienākumus, konstatējot precēm pieļaujamās masas atšķirības, kā arī izņēmuma gadījumus, uz kuriem minētais pienākums nav attiecināms; gadījumus, kad, konstatējot preču masas atšķirības, neuzskata, ka ir radies muitas parāds. 03.10.2023. 07.10.2023. Ministru kabineta 2023. gada 10. oktobra noteikumi Nr. 566 “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos...

Finanšu ministrija ir sagatavojusi un valdības ārkārtas sēdē apstiprināts likumprojekts par 2024. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam. 2024. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 14,5 miljardu, savukārt izdevumi – 16,2 miljardu eiro apmērā. Par trim galvenajām valsts prioritātēm noteiktas iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība. Piektdien, 3. novembrī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens parakstīs ziņojumu par 2024. gada valsts budžetu un budžeta simbolisko portfeli, kurā ietilpst valsts budžeta projekts un to pavadošie likumprojekti, nesīs uz Saeimu, lai jau tradicionāli nodotu tos izskatīšanai Saeimā. Līdz šim ar budžeta portfeli aiznesti jau 25 valsts budžeta likumprojekti, un šogad portfelis tiks nests jau 26. reizi. Tradīciju ieviesa bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle, kurš atvēlēja personīgo darba portfeli, lai Saeimā nogādātu 1998. gada budžetu. Salīdzinot ar 2023. gada budžetu, 2024. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,763 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2024. gadā paredzēti par...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2023. gada 24. oktobrī oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis Nr. 206 (2023/206.1) ir publicēts aktuālais zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksts, kas piemērojams, sākot ar 2023. gada 1. novembri. Zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas ir jurisdikcijas, kas iekļautas ar Eiropas Savienības Padomes 2023. gada 17. oktobra secinājumiem par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas (C/2023/437), apstiprinātajā I pielikumā. No 1. novembra aktuālajā sarakstā ir iekļautas šādas zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas: 1) Angiljas teritorija; 2) Antigva un Barbuda; 3) ASV Guamas teritorija; 4) ASV Samoa teritorija; 5) ASV Virdžīnu salu teritorija; 6) Bahamu Sadraudzība; 7) Beliza; 8) Fidži Republika; 9) Krievijas Federācija; 10) Palau Republika; 11) Panamas Republika; 12) Samoa Neatkarīgā Valsts; 13) Seišelu Salu Republika; 14) Tērksas un Kaikosas salu teritorija; 15) Trinidādas un Tobāgo Republika; 16) Vanuatu. Tātad aktuālajā sarakstā no jauna iekļautas Antigva un Barbuda,...

Nodokļu politikas darba grupā rosināts ne tikai saglabāt samazināto PVN svaigiem augļiem, dārzeņiem un ogām, bet to ieviest arī citām pirmās nepieciešamības pārtikas precēm – piena produktiem, miltu izstrādājumiem, olām, svaigai gaļai un zivīm, kā arī sabiedriskās ēdināšanas sektorā, informējis Zemkopības ministrs Armands Krauze. Savulaik risinājums par samazināto PVN likmi svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem tika ieviests uz terminētu laiku – līdz 2023. gada 31. decembrim. Šā gada vasarā, gatavojot 2024. gada valsts budžeta projektu, Zemkopības ministrija (ZM) iesniedza priekšlikumu turpināt 5% PVN piemērošanu PVN svaigiem augļiem un dārzeņiem kā pastāvīgu normu, taču Finanšu ministrija tam neesot piekritusi. Pēc ZM aprēķiniem, samazinātā PVN likme ir devusi pozitīvu pienesumu un tā noteikti būtu jāsaglabā, jo augļkopības un dārzeņkopības nozaru attīstības rādītāji ir pozitīvi un liecina, ka laika periodā no 2017. gada līdz 2022. gadam Latvijā nozare ir būtiski attīstījusies, pieaugot gan augļkopības un dārzeņkopības platībām (+5%), gan arī saražotās produkcijas vērtībai (+46%), kā...

No šā gada 1. oktobra uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (nodeva) par saviem darbiniekiem jāmaksā arī fiziskajām personām, kuras algo darbiniekus, atgādina Valsts ieņēmumu dienests. Nodevas apmērs ir 0,36 eiro mēnesī par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības. Nodevu aprēķina kopā ar pārējiem darbaspēka nodokļiem, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā aizpildot “Darba devēja ziņojumu (VSAOI un IIN)”. Aizpildot darba devēja ziņojumu, 9. ailē jāieliek atzīme rindās, kur norādīti darba ņēmēji, par kuriem darba devējs maksā nodevu: Aprēķinātā nodeva tāpat kā pārējie darbaspēka nodokļi – IIN un VSAOI – jāmaksā par katru mēnesi līdz nākamā mēneša 23. datumam. Nodeva jāieskaita vienotajā nodokļu kontā un maksājumu ērti var veikt VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļā “Maksājumi”. Ja maksājumu veic savā internetbankā, tas jāveic uz vienoto nodokļu kontu, izmantojot šādus rekvizītus: Konts: LV33TREL1060000300000 Saņēmējs: VALSTS BUDŽETS (VID) Reģistrācijas Nr. 90000010008