NODOKĻI

No 1. maija Finanšu ministrijas (FM) Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamentu vadīs Dace Pelēkā. Departamenta direktora amatā viņa tiks pārcelta no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), kur ilgstoši bija Nodokļu pārvaldes direktore un ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā. Viens no FM būtiskākajiem uzdevumiem tuvākajā periodā, kas jāveic ēnu ekonomikas ierobežošanas politikas jomā, būs izstrādāt jaunu Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2023.-2025. gadam. Tajā jāizvirza izmērāmi un sasniedzami mērķi ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumiem, un to īstenošanai jākļūst par būtisku funkciju ministrijām ar tās padotības iestādēm, kā arī pašvaldībām. Valdība ir noteikusi uzdevumus jaunā ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna izstrādei, kas paredz ēnu ekonomikas mazināšanu konkrētās tautsaimniecības nozarēs un pasākumu īstenošanu atbildīgajās ministrijās, īpašu akcentu liekot uz ciešu sadarbību starp nevalstisko sektoru un nozaru ministriju pārstāvjiem. D. Pelēkās līdzšinējā pieredze jaunajā amatā būs ļoti noderīga, norādījusi FM valsts sekretāre Baiba Bāne. D. Pelēkā ir ieguvusi profesionālo maģistra grādu muitas un nodokļu administrēšanā Rīgas Tehniskajā Universitātē, jurista kvalifikāciju Latvijas...

Ministru kabineta 11. aprīļa sēdē tika apstiprināti Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavotie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā. Tie paredz divas būtiskas izmaiņas – pirmkārt, aizliegumu veikt elektroenerģijas tirdzniecības darījumus ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas republiku, otrkārt, noteikt obligātos tirgus ieņēmuma griestus - 180 EUR/MWh elektroenerģijas ražotājiem. Šie grozījumi tiek virzīti arī izskatīšanai Saeimā. Krievijas Federācijas militārā agresija pret Ukrainu, ir veicinājusi gan elektroenerģijas cenu kāpumu visā Eiropā, gan Baltijas elektroenerģijas apgādes drošuma izaicinājumus. Rezultātā ir noteiktas starptautiskās sankcijas, kuras liedz turpināt finansiālu sadarbību ar virkni Krievijas Federācijā reģistrētu uzņēmumu. Atbilstoši situācijai tiek papildināts Elektroenerģijas tirgus likums ar aizliegumu veikt elektroenerģijas tirdzniecības darījumus ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, kā arī elektroenerģijas piegādi tirdzniecībai, izmantojot Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas elektroenerģijas sistēmu. Vienlaikus likumprojektā noteikts, ka pārvades sistēmas operatoram ir atļauts veikt balansēšanas elektroenerģijas apmaiņu ar Krievijas pārvades sistēmas operatoru vai tirgotāju, izmantojot Krievijas elektrotīklus, lai nodrošinātu elektroapgādes balansēšanu un stabilitāti Latvijas pārvades sistēmā,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2023. gada 30. martā ir pieņemti grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas stājas spēkā 2023. gada 7. aprīlī. Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums ir papildināts ar jaunu 11.4 pantu “Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojums ziedotājam”. Nodokļa maksātājs, kurš ziedojis sabiedriskā labuma organizācijai vai budžeta iestādei mantu vai finanšu līdzekļus, kas tiek novirzīti uz Ukrainu palīdzības sniegšanai cietušajiem, ir tiesīgs neiekļaut uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) bāzē ziedoto summu, nepiemērojot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. panta pirmo daļu, ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) ziedojuma mērķī, kas norādīts ziedojuma saņēmējam, ir ietverta tieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu novirzīšanu Ukrainai; 2) ziedotājam saskaņā ar VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu (nodevu) parādu, kuru kopsumma pārsniedz 150 eiro. Tātad ziedojumu summas, kas tiek novirzītas uz Ukrainu palīdzības sniegšanai cietušajiem, ziedotājs pilnā apmērā attiecina uz saviem saimnieciskās darbības izdevumiem, tās neiekļauj UIN bāzē un neapliek ar nodokli.

Martā daudzi jau paguvuši iesniegt brīvprātīgi gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), cerot, ka tā tiks atgūts 2022. gadā pārmaksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Ja tomēr izveidojies nodokļa parāds, vēl ir iespēja precizēt deklarāciju. Iespējams, ka visi maksājumu dokumenti par attaisnotajiem izdevumiem nav bijuši iesniegti. Jāņem arī vērā, ka parāda gadījumā deklarācija ir iesniedzama obligāti un laikus, lai vēl papildus nebūtu jāmaksā nokavējuma nauda! Tāpat iespējams precizēt par trim iepriekšējiem gadiem iesniegtās gada ienākumu deklarācijas, pievienojot tām papildu attaisnojuma dokumentus (ja veidosies pārmaksa, ar to var segt parāda summu). Tādā gadījumā, iesniedzot precizēto deklarāciju, pie iesniegšanas jāizvēlas poga "precizēts". Attaisnoto izdevumu limits Uz visiem attaisnotajiem izdevumiem kopā (ārstniecības, izglītības u.c.) vienai personai tiek piemērots limits 600 eiro, bet ne vairāk kā 50% no gada apliekamajiem ienākumiem. Iesniedzot visus 2022. gadā sakrātos čekus, summa, kas pārsniegs 600 eiro, pārcelsies uz nākamo gadu un atlikums automātiski ielasīsies 2024. gada...

Pašnodarbinātām personām vairs nebūs jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumi no saimnieciskās darbības. To noteic Saeimā 23. martā pieņemtie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Izmaiņas piemēros ar atpakaļejošu datumu - no šī gada 1. janvāra. Ja nodokļa maksātājs jau būs veicis pirmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu par 2023. gadu, kura termiņš ir 23. marts, tas parādīsies vienotajā nodokļu kontā kā nodokļa pārmaksa, ja vien netiks novirzīts citu nodokļu maksājumu segšanai. Savukārt, ja avansa maksājums nebūs veikts, par šo maksājumu netiks aprēķināta nokavējuma nauda, noteic grozījumi. Nodokļa maksātājs varēs arī izvēlēties veikt nodokļa avansa maksājumus tāpat kā līdz šim – jau taksācijas gada laikā. Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, iepriekš veiktās nodokļa iemaksas tiks attiecinātas aprēķinātā nodokļa segšanai un būs jāveic mazāka iemaksa, nekā aprēķināts deklarācijā. Ja taksācijas gada laikā veiktā iemaksa būs lielāka nekā aprēķinātā piemaksājamā summa, papildus maksājums nebūs jāveic. Līdz šim bija noteikts, ka pašnodarbinātās personas veic...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 12% likmes piemērošanu. Iesniedzējs ir reģistrēts VID PVN maksātāju reģistrā un viens no tā darbības veidiem ir tūristu izmitināšanas pakalpojumu sniegšana. Pakalpojumu sniegšana tiek organizēta caur portālu Booking.com, kur tūristi iepriekš rezervē iesniedzējas īpašumā esošo mēbelētu un aprīkotu naktsmītni (dzīvokli) īslaicīgas uzturēšanās mērķiem. Iesniedzēja pamatdarbības veidi saskaņā ar NACE klasifikatora kodiem: 5520 Izmitināšana viesu mājās un cita veida īslaicīgas apmešanās vietās, 6820 Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana, 7490 Citur neklasificēti profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, 6910 Juridiskie pakalpojumi. Iesniedzēja rīcībā ir VID 2015. gada 1. septembra uzziņa Nr.8.11-15/128990, kurā norādīts, ka pie līdzīgiem apstākļiem ir piemērojama PVN likme 12% apmērā. Iesniedzējs lūdz sniegt uzziņu, vai viņam ir tiesības piemērot PVN 12% likmi, ja nē, tad kādas tieši papildus darbības jāveic, lai drīkstētu piemērot samazināto PVN likmi. VID lūdza Iesniedzēju norādīt struktūrvienību, ar kuras starpniecību Iesniedzējs tīmekļa vietnē...

Saeimā tiek virzīti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, lai atceltu normu, kas nosaka, ka saimnieciskās darbības veicējiem ir jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumi par attiecīgo gadu. Iepriekš, 2021. un 2022. gadā, šī prasība bija atcelta uz laiku kā viens no nodokļu atbalsta pasākumiem COVID-19 krīzes laikā, taču šobrīd ir paredzēts no tās atteikties pavisam, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Tā kā šogad pirmais avansa maksājums būtu bijis jāveic līdz šī gada 23. martam un daļa saimnieciskās darbības veicēju to, iespējams, ir jau samaksājuši, to var atstāt kā nodokļa pārmaksu un tas automātiski tiks izmantots nākamo nodokļu maksājumu segšanai. Ja tomēr būs vēlme to saņemt atpakaļ, tad jau pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) būs jāiesniedz iesniegums brīvā formā. Savukārt tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri to vēl nav izdarījuši, avansa maksājums par 2023. gadu nav jāveic un pēc izmaiņām VID informācijas sistēmās tiks nodrošināts, ka nodokļa...

Ilgi tapušais un sen gaidītais valsts budžets 2023. gadam daudzās nozarēs diemžēl atnesis vilšanos. Kārtējo reizi līdzekļu pietrūcis veselības aprūpei, un vienlaikus pietiekams atbalsts budžetā nav arī valdības deklarētajam mērķim - ekonomikas transformācijai un izrāvienam. Kamēr Finanšu ministrija vēl nav gatava runāt par jauno nodokļu politiku, pie kuras diskusijas tikai šobrīd sākušās, žurnāla Bilance marta numurā uz sarunu gan par nodokļiem, gan budžetu, gan priekšnoteikumiem ekonomikas izaugsmei aicinājām opozīcijas partijas Progresīvie pārstāvi, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas locekli, ekonomikas antropologu un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju Andri Šuvajevu. Žurnāla Bilance interviju ciklā uzņēmēji nereti uzsvēruši, ka viena no galvenajām Latvijas ekonomikas bremzēm ir darbaspēka nodokļu slogs, kas ir visaugstākais Baltijas reģionā. Andris Šuvajevs piekrīt, ka deviņdesmitajos gados Latvijā ieviestā darbaspēka nodokļu struktūra tiešām kavējusi attīstību un darbaspēka nodokļu mazināšana vidējo algu sektorā tiešām būtu nepieciešama - bet vairāk gan no darba ņēmēju viedokļa, kuru rīcībā paliktu vairāk līdzekļu un vienlaikus tas veicinātu...

Tiesībsargs pārbaudes lietā par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) rīcību konstatējis, ka iestāde prettiesiski (novēloti) aizpildījusi iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un aprēķinājusi nodokļus to maksātāju vietā. Šāda VID rīcība negatīvi ietekmē daudzu iedzīvotāju intereses. No 2021. gada ar likumu1 ir stājušās spēkā jaunas VID pilnvaras – nodokļu maksātāja vietā iesniegt gada ienākumu deklarāciju saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju un attiecīgi veikt nodokļu aprēķinu. Tas attiecas uz gadījumiem, kad nodokļu maksātājam bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet viņš nav to iesniedzis. Tas reizē nozīmē arī to, ka VID ir jāinformē nodokļu maksātāji, kuriem ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet kuri to nav izdarījuši līdz noteiktajam termiņam.2 No iedzīvotāju sniegtās informācijas tiesībsargam redzams, ka par jaunajām VID pilnvarām viņi uzzinājuši tikai tad, kad sākta nodokļu piedziņa. Tiesībsargs pārbaudes lietā konstatēja, ka VID automātisko gada ienākumu deklarāciju aizpildīšanu un nodokļa aprēķinu3 izpildīja novēloti, pārkāpjot likumā noteiktos termiņus. Par laika posmu no 2018. –...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) aprēķināšanu un maksāšanu saistībā ar šādu faktu aprakstu. Starp iesniedzēju un uzņēmumu XXX LTD, noslēgts Programmatūras izstrādes un IT pakalpojumu līgums, saskaņā ar kuru iesniedzējs apņemas sniegt palīdzību programmatūras izstrādes un IT konsultāciju jomā. Lai sniegtu pakalpojumu, iesniedzējs reģistrējies kā pašnodarbinātā persona. Plānotais sniegto pakalpojumu apjoms mēnesī var sasniegt 3000 – 6 000 eiro, attiecīgi gadā 36 000 – 72 000 eiro. Minētais līgums paredz, ka iesniedzēja sniegto pakalpojumu Pasūtītājs izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai citās Eiropas valstīs, kas nav Latvijas teritorija, un pakalpojumam tiek piemērota PVN 0% likme saskaņā ar Eiropas Padomes Direktīvas 2006/112/EK par kopējo PVN sistēmu 44. pantu. Līdz ar to iesniedzējs uzskata, ka var rasties PVN pārmaksa par saņemtajām precēm un pakalpojumiem tā saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Tas var radīt papildus administratīvo slogu gan iesniedzējam, gan nodokļu administrācijai, vienlaikus negūstot nekādu fiskālo efektu. Minētā PVN maksāšanas kārtība būtiski...

Vai var gadīties tā, ka 1. martā, ieraugot Gada ienākumu deklarāciju par 2022. gadu, uzzini par nodokļu parādu, bet pēc nedēļas šis parāds jau pārvērties par nodokļu pārmaksu? Jā, izrādās, ka šāda situācija ir iespējama, ja esi autoratlīdzības saņēmējs, kurš nav reģistrējis saimniecisko darbību! Tāpēc visiem tiem, kuri ietilpst šai nodokļu maksātāju kategorijā un kuri jau paguva iesniegt nodokļu deklarāciju marta pirmajās dienās, iesakām vēlreiz pārbaudīt datus, mēģinot no jauna izveidot deklarāciju - tā var būt kā deklarācijas labojums. Ja deklarācija vēl netika iesniegta, bet palikusi tās sagatave, tad atjaunojiet to, pārsaucot datus. Iespējams, tie būs daudz patīkamāki. Pienākot marta pirmajiem datumiem, daudzi nodokļu maksātāji steidza atvērt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), lai sagatavotu Gada ienākumu deklarāciju par 2022. gadu, kurā automātiski iesaucas VID dati par pagājušā gada laikā saņemtajiem ienākumiem un nomaksātajiem nodokļiem - datiem, kas ir VID rīcībā. Daudzi šo ikgadējo informāciju - uzzināt, vai ir izveidojusies...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem februārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2023. gada 14. februāra noteikumi Nr. 60 “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumos Nr. 300 “Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapām un to aizpildīšanas kārtību”” Grozījumi veikti, lai nodrošinātu akcīzes preču deklarēšanas iespēju četriem jauniem akcīzes nodokļa maksātājiem, kas definēti 2022.gada 13.oktobrī pieņemtajā likumā “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” . Saistībā ar patēriņam nodoto akcīzes preču pārvietošanu no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti un akcīzes preču tālpārdošanu, akcīzes nodokļu maksātāji ir: sertificēts saņēmējs, īslaicīgi sertificēts saņēmējs, nosūtītājs tālpārdošanā un nodokļa maksātāja pārstāvis. Ņemot vērā minēto jaunā redakcijā izteikts 1.; 2.1; 3. un 4. pielikums. Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācija (2.1 pielikums) papildināta ar jaunu nodokļa maksātāja statusus - uztura bagātinātāju ražotājs, kas nodrošina skaidru deklarēšanas un nodokļa aprēķināšanas kārtību uztura bagātinātāju, kuri satur etilspirtu, ražotājiem, kuru saražoto uztura bagātinātāju...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka, sākot no 1. marta, iedzīvotāji var iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2022. gadu. Tie, kam tas jādara obligāti, var iesniegt deklarācijas trīs mēnešu laikā - līdz pat 1. jūnijam, bet brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, to var darīt trīs gadu garumā. VID aicina deklarāciju iesniegt elektroniski, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), jo tajā automātiski ielasās visi VID rīcībā jau esošie dati un aprēķinās maksājamās summas. VID arī aicina nesniegt deklarācijas tieši marta pirmajās dienās, jo gadījumā, ja sistēmai vienlaicīgi cenšas pieslēgties pārmēru liels lietotāju skaits, tā var darboties lēnāk vai uz laiku nebūt pieejama. VID tīmekļvietnes sadaļā “Gada ienākumu deklarācija” ir pieejama video pamācība, semināra ieraksts un citi palīgmateriāli deklarācijas iesniegšanai. Šogad pirmo reizi tiem, kuri deklarācijai pievieno maksājumu dokumentus par ārstnieciskajiem pakalpojumiem, jānorāda, vai attiecīgajā gadā bija veselības apdrošināšanas līgums. Atbildot apstiprinoši, būs...

Regulējums mainījies, skat. Saeima atceļ prasību pašnodarbinātajiem veikt IIN avansa maksājumus Saimnieciskās darbības veicējiem 2023. gadā atkal ir jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumi. 2021. un 2022. gadā tas bija atcelts kā viens no nodokļu atbalsta pasākumiem COVID-19 krīzes laikā. Šogad pirmais avansa maksājums ir jāveic līdz 23. martam. Tāpat kā līdz šim, tas attiecas uz tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri IIN maksā vispārējā kārtībā. Avansa maksājums neattiecas uz mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem, paziņotās saimnieciskā darbības veicējiem un samazinātās patentmaksas maksātājiem. IIN avansa maksājumu katram saimnieciskās darbības veicējam reizi gadā izveido Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Tas notiek reizē ar gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu un pamatojoties uz iepriekšējā gada ienākumiem. Aprēķināto avansa maksājumu saimnieciskās darbības veicēji var aplūkot savā EDS profilā sadaļā “Maksājumu un nomaksas stāvoklis”. Avansa maksājuma precizēšana Ja avansa maksāšanas periodā ir būtiski mainījies darbības veids, ieņēmumu vai izdevumu struktūra, samazinājies peļņas apjoms, cilvēks var...

Saeimā pagājušā gada novembrī tika iesniegts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kas pagaidām gan nav ticis līdz izskatīšanai pirmajā lasījumā. Grozījumi citatarp paredz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības veikt algu nodokļu uzrēķinus, ja darba alga uzņēmumā ir mazāka par 80% no atbilstošās profesijas vidējās samaksas nozarē un uzņēmums nespēj sniegt izskaidrojumu tam. Uzņēmēji pauduši bažas, ka šāds regulējums radīs neskaitāmus pārpratumus un beigsies gan ar tiesvedībām, gan uzņēmumu bankrotiem, jo VID nepietiks kompetences un kapacitātes izvērtēt uzņēmumu sniegtos skaidrojumus (piemēram, ekonomiski var būt ļoti lielas reģionālas atšķirības, kaut arī nozare ir tā pati). Vai šie riski ir izsvērti un, vai Finanšu ministrija (FM) ir pārliecināta, ka šādu seku nebūs? Cik lielus līdzekļus šādā veidā ir plānots papildus iegūt budžetam, kāds ir fiskālais efekts? Finanšu ministrijas atbilde "Tā kā nodokļu administrācijas pārbaudes rezultātā papildus aprēķinātajiem nodokļu maksājumiem ir jābūt pamatotiem, korektiem un patiesiem, jo, attīstoties tiesiskajai apziņai un pilnveidojoties tiesu...