NODOKĻI

Finanšu ministrija sagatavojusi un 28. augustā iesniedza izskatīšanai valdībā likumprojektu “Grozījumi likumā par budžetu un finanšu vadību”, lai rastu iespēju maksimāli ātri un operatīvi nodrošināt valsts atbalsta sniegšanu cietušajiem lielu dabas stihiju un plašu ugunsgrēku seku novēršanai. Likumprojekts paredz tiesības finanšu ministram palielināt valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem katastrofu, dabas stihiju un ugunsgrēku seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai, tādējādi dodot iespēju pietiekami elastīgi un nekavējoties reaģēt uz radušos situāciju. Noteikts, ka apropriācijas palielinājums nedrīkst pārsniegt 0,05% no valsts budžeta likumā noteiktās IKP prognozes apjoma (līdz 21 miljonam eiro). Plānots šo papildu finansējumu izmantot arī 7. augusta vētras radīto postījumu novēršanai. Likuma grozījumi vēl jāpieņem Saeimai, ko valdība lūgs izskatīt steidzamības kārtā. Valdība 10. augustā jau atbalstīja grozījumu Ministru kabineta (MK) 2018. gada 17. jūlija noteikumos Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas”, nosakot, ka turpmāk valsts varēs sniegt palīdzību līdz pat 90% no...

Ministru kabinets 15. augustā izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2024., 2025. un 2026. gadā. FM ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances vidējam termiņam pie nemainīgas politikas, ņemot vērā Valsts kases datus par kopbudžeta izpildi šā gada pirmajā pusgadā, vienlaikus aktualizētas nodokļu un nenodokļu ieņēmumu prognozes, valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzes izdevumi vidējam termiņam. Aktualizētās budžeta bilances balstās uz šā gada jūnijā apstiprinātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, kas paredz, ka: Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās 2023. gadā pieaugs par 1,0% un 2024. gadā – par 2,5%, savukārt patēriņa cenu pieaugums 2023. gadā būs 10,0% un 2024. gadā – 2,2%. Vidējā termiņā prognozēta ekonomikas izaugsmes paātrināšanās līdz 2,9% 2025. un 2026. gadā, kamēr patēriņa cenu pieaugums stabilizēsies 2,3-2,5% līmenī. FM vērtējumā vispārējās valdības budžeta deficīts šogad būs 2,7% no IKP, kas ir par 1,5 procentpunktiem zemāks nekā plānots budžetā un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 23. augustā aktualizējis metodisko materiālu "Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls". VID gan nav norādījis, kas tieši izmainīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāju - saimnieciskās darbības veicēju - aizpildāmajā saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāla veidlapā. Iepriekš veidlapa bija aktualizētā šī gada 14. aprīlī. Vēršam uzmanību, ka augustā aktualizēti arī vēl šādi VID metodiskie materiāli: Par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas un tās pielikumu aizpildīšanu Ārvalstīs strādājoši Latvijas rezidenti un rezidences statusa noteikšana Iedzīvotāju ienākuma nodoklis darba ņēmējam, kuru nodarbina darba devējs – ārvalstu nodokļu maksātāja

Finanšu ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam izstrādes virzību. Tajā sniegta informācija par paveikto darbu nodokļu politikas galveno izaicinājumu izvērtēšanā un no tā izrietošie secinājumi un politikas mērķi, kā arī iezīmē tālāko darbu grafiku valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādei. Nodokļu sistēmas pilnveidošanas priekšlikumi tiks sagatavoti virzībai pēc valsts nodokļu politikas pamatnostādņu apstiprināšanas 2023. gada beigās. Vienlaikus ir identificēti vairāki nodokļu politikas jautājumi, kas tiek vērtēti apstiprināšanai kopā ar valsts budžetu 2024. gadam. Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu mērķi ir panākt finansējuma pieaugumu ilgtspējīgu publisko pakalpojumu nodrošināšanai un ekonomikas attīstībai, paaugstināt iedzīvotāju labklājību, kā arī veicināt konkurētspēju Baltijas reģionā. Jāņem vērā, ka ģeopolitiskā situācija un valsts attīstības cikls rada nepieciešamību būtiski palielināt valsts finansējumu publiskajiem pakalpojumiem, īpaši atbalstot veselības un izglītības nozari, kā arī ieguldot valsts drošības jomā. Valsts nodokļu sistēmai jābūt taisnīgai, nodokļu maksātājiem saprotamai un noteiktai. Valdība ir vienojusies, ka...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina uzņēmējus, kas negaisa postījumu dēļ saskaras ar grūtībām laikus nomaksāt nodokļus, izmantot iespēju saņemt samaksas termiņa pagarinājumu, kā arī pagarinātajiem maksājumiem – atbrīvojumu no nokavējuma naudas. Lai saņemtu pilnīgu atbrīvojumu no nokavējuma naudas, svarīgi pieteikties savlaicīgi. Savukārt, ja dabas stihijā iznīcinātas pārdošanai paredzētās preces, par tām var neveikt atskaitītā PVN priekšnodokļa korekciju - iepriekš atskaitītais priekšnodoklis nav jāatgriež valsts budžetā. Termiņa pagarināšana nodokļu maksājumiem Šī gada 7. augustā spēcīgais negaiss un krusa daudziem uzņēmējiem nodarīja būtiskus postījumus. Ja dabas stihijas radīto zaudējumu dēļ uzņēmumam ir grūtības laikus veikt nodokļu maksājumus, VID aicina izmantot valstī noteikto atbalstu pakāpeniskai un ilgākai nodokļu nomaksai bez nokavējuma maksājumiem. Nodokļu maksājumus ir iespējams sadalīt pa daļām un maksāt līdz pat gada garumā. Turklāt būtiski, ka šiem pagarinātajiem maksājumiem netiek piemērota nokavējuma nauda. Tāpat dabas stihijā cietušajiem ir pieejams arī pagarināts laiks, kurā iespējams pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarināšanai. Ja parasti tas jāizdara...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtījusi aicinājumu Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) rosināt izmaiņas, kas saistītas ar darba devējam pieejamajiem atvieglojumiem darbinieka augstākās izglītības izdevumu segšanai, kā arī vienlīdzīgiem atvieglojumiem stipendiju izmaksai izglītojamiem, kas paralēli mācībām praktiskās iemaņas apgūst uzņēmumos. Pašreizējā kārtība, ko nosaka 2010. gada 21. septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 “Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība”, 18.2 3.1. punktā, paredz, ka ar algas nodokli netiek aplikti darba devēja segtie izdevumi par darbinieka apmācību, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas. Savukārt par vispārējās un augstākās izglītības iegūšanu šis nodoklis ir jāmaksā – gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. LDDK uzskata jāpaplašina atvieglojumu loks, kas motivētu darba devējus ieguldīt darbinieku augstākajā izglītībā, tai skaitā apgūt mikrokvalifikācijas, netieši veicinot kopējo darba devēju iesaisti darbinieku prasmju pilnveidē, kas ir nepieciešams kvalificētu speciālistu pieejamības veicināšanai un ekonomiskajai transformācijai. Zināms, ka...

Ministru kabinets 8. augustā izskatījis grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 661 "Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai". Tie nosaka, ka turpmāk paredzētās Valsts ieņēmumu dienesta jaunās pārbaudes - nodokļu kontroles (kas aizstās vairākus līdzšinējo pārbaužu veidus), rezultātā veiktos nodokļu uzrēķinus un nokavējuma naudas nodokļu maksātājam izsniegs, izrakstot nodokļu kontroles rēķinu. Noteikumu anotācijā minēts - ja nodokļu maksātājs nebūs: novērsis nodokļu administrācijas konstatētās neatbilstības, vai nebūs iesniedzis pamatotu to izskaidrojumu, vai nebūs noslēdzis vienošanās līgumu, tad nodokļu administrācija izbeigs nodokļu kontroli, izdodot nodokļu kontroles rēķinu, ar kuru aprēķinās budžetā maksājamo vai no budžeta atmaksājamo nodokļa (nodevas) summu vai noteiks par labu budžetam piedzenamo nodokļa (nodevas) summu, kā arī aprēķinās nokavējuma naudu, vai precizēs ar nodokļiem (nodevām) apliekamo objektu un uzliks soda naudu. Nodokļu kontroles rēķina jēdzienu plānots definēt arī likumā "Par nodokļiem un nodevām", nosakot, ka...

Finanšu ministrija 2. augustā kārtējā Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmē prezentēja sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāto piedāvājumu par iespējamajiem nodokļu scenārijiem. Informatīvo ziņojumu par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam izstrādes virzību valdībā paredzēts izskatīt 15. augustā. Patlaban piedāvātie potenciālie nodokļu izmaiņu scenāriji ir darba materiāls un ir sagatavoti kā pamats darba grupas strukturētai turpmākajai diskusijai. Tie ir veidoti ar nolūku, lai darba grupa var pārliecināties, vai nodokļu izmaiņu kopums atbalsta nodokļu politikas izvēlētos mērķus. “Valdība ir apņēmusies transformēt ekonomiku, un nodokļu politikas mērķi ir, pirmkārt, vidējā termiņā izveidot izaugsmi atbalstošu nodokļu politiku, otrkārt, nodrošināt konkrētajos ģeopolitiskajos apstākļos adekvātu finansējumu valsts iekšējai un ārējai drošībai, veselības aprūpei, un investīcijām izglītībā un inovācijās, treškārt, nepieciešamības gadījumā spēt amortizēt ārējos ekonomiskos šokus, atbalstot iedzīvotājus un uzņēmējdarbību. Paldies ekspertiem, politiskajiem un sociālajiem partneriem par aktīvu iesaisti līdz šim un apņēmību turpināt konstruktīvas sarunas,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Valsts nodokļu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2023. gada jūlijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Ar grozījumiem noteikts, ka nodokļu administrācijai ir pienākums sniegt kredītinformācijas birojam Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) rīcībā esošo informāciju arī par fiziskās personas apgādībā esošo personu skaitu. Minētā norma stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī. Papildināta likuma 37. panta 6 daļa, nosakot, ka nodokļu maksātājs, attiecībā uz kuru ir veikti šajā likumā noteiktie izpildes nodrošināšanas pasākumi vai izdots lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, var iesniegt sūdzību VID ģenerāldirektoram septiņu dienu laikā, bet lēmumā konstatētas uzņēmuma pārejas gadījumā — viena mēneša laikā no dienas, kad nodokļu maksātājs ir uzzinājis par izpildu darbību. Likumā veikti grozījumi (112., 113., 114., 115., 116. un 117.pants) efektīvai un pārskatāmai datu uzkrāšanai par...

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā 5% likme svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir jāsaglabā arī pēc 2023. gada 31. decembra, un Pievienotās vērtības nodokļa likumā tā jāievieš kā patstāvīga norma, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātais informatīvais ziņojums “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes piecu procentu apmērā ieviešanas efektivitāti svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem”. Zemkopības ministrija atbalsta arī turpmāku samazinātās PVN likmes saglabāšanu. Tas ir īpaši svarīgi laikā, kad norit diskusijas par augsto mazumtirdzniecības tīklu uzcenojumu un importa augļu un dārzeņu konkurenci. Zemāks PVN rada labākus konkurences apstākļus mūsu ražotājiem, jo samazinātas PVN likmes ietekme nav tik būtiska pret importa piedāvājumu, kā arī ir jācer, ka tāda likme arvien vairāk sekmēs pašmāju dārzeņu patēriņu, kas jau rada pozitīvas sekas vairākās nozarēs, uzskata Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis. Kā norādīts minētajā ZM informatīvajā ziņojumā, augļkopības un dārzeņkopības nozaru attīstības rādītāji ir pozitīvi un liecina, ka laika periodā no 2017. gada līdz 2022....

Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas stājušies spēkā 4. jūlijā, bija sagatavoti vēl 13. Saeimas laikā un galvenokārt attiecās uz nodokļu maksātāju jaunu reitinga sistēmas izstrādi. Šos grozījumus 14. Saeima gala lasījumā pieņēma 8. jūnijā, vienlaikus papildinot likuma 99. pantu "Pienācīgas pārbaudes procedūras" ar 1.1, 1.2 un 1.3 daļu (likuma XII nodaļa "Automātiskā informācijas apmaiņa par finanšu kontiem"). Šie konkrētie grozījumi attiecas uz banku pienākumiem veikt klientu pārbaudes, atverot citu valstu nodokļu rezidentiem kontus. Kā liecina grozījumu anotācija un likumprojekta izskatīšanas gaita, šīs izmaiņas neietilpa likumprojekta sākotnējā piedāvājumā. Taču uz 2. lasījumu finanšu ministrs iesniedza priekšlikumu, norādot, ka iepriekš likumā “Par nodokļiem un nodevām” jau bija ietverts regulējums starptautiskai informācijas par finanšu kontiem apmaiņai starp nodokļu administrācijām (Globālais standarts par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem nodokļu jomā). Šīs informācijas apmaiņas mērķis ir darīt pieejamu informāciju nodokļu administrācijai par tās valsts nodokļu rezidentu turētajiem finanšu kontiem citās valstīs,...

Tām fiziskajām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada otrajā ceturksnī, no aprīļa līdz jūnijam, bija vairāk nekā 1000 eiro, līdz 17. jūlijam ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā Vienotajā nodokļu kontā līdz 2023. gada 24. jūlijam, norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID). Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā; virtuālā valūta. Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva pārdošanas cenas atņemot...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ko Saeima gala lasījumā pieņēma 15. jūnijā un kas stājas spēkā 12. jūlijā, paredz, ka, sākot no šā gada 12. jūlija, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliek Ministru kabineta (MK) naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā. Līdz šim balva par izciliem sasniegumiem sportā, kas piešķirta saskaņā ar Sporta likuma 14. panta pirmo daļu, kā arī ievērojot MK 2012. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 26 “Noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru" noteikto, bija ar IIN apliekams ienākums. Paziņojumā par fiziskajā personām izmaksātajām summām naudas balvas deklarē ar ienākuma veida kodu 3022 – citi ar nodokli neapliekami ienākumi. Savukārt no 2023. gada 1. septembra darba devēja – ārstniecības iestādes – apmaksāto mācību maksu par darbinieka studijām rezidentūrā neapliek ar algas nodokli. Ar IIN neapliek stipendijas, kuras no ārstniecības iestādes līdzekļiem izmaksā studējošajam,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis nodokļu normatīvo aktu apskatu jūnijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Stājas spēkā Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā Likums papildināts ar normām, kas attiecas uz dabas resursu nodokļa piemērošanu fotoelementu paneļiem, invertoriem un elektrisko akumulatoru fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai (turpmāk – fotoelementu paneļi). Likuma 6. pielikums “Nodokļa likmes par videi kaitīgām precēm” papildināts ar jaunu preču kategoriju “Fotoelementu paneļi un invertori”. Dabas resursu nodokļa likme par fotoelementu paneļiem ir noteikta 3 EUR par 1 kg. Atbrīvojums no dabas resursu nodokļa samaksas par fotoelementu paneļiem tiek piemērots, ja izpildās viens no šādiem nosacījumiem: piegādes līgumā ietvertas garantijas, ka fotoelementu paneļu atkritumi tiks nosūtīti atpakaļ piegādātājam, un nodokļa maksātājs ir reģistrējies Valsts vides dienestā (VVD); veikti pasākumi un segti izdevumi, kas saistīti ar fotoelementu paneļu atkritumu apsaimniekošanu, un nodokļa maksātājs ir reģistrējies VVD (izmantojot fotoelementu paneļus saules elektrostacijās ar jaudu vismaz viens megavats); tiek nodrošināta fotoelementu paneļu atsevišķa uzskaite, to...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu "Prasības citas dalībvalsts nosūtītājam tālpārdošanā", kas attiecas uz alkoholisko dzērienu, kafijas un bezalkoholisko dzērienu apriti. Citas dalībvalsts nosūtītājs tālpārdošanā ir persona, kura veic patstāvīgu saimniecisko darbību un no vienas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijas nosūta alkoholiskos dzērienus, bezalkoholiskos dzērienus un kafiju, kas jau ir nodoti patēriņam šajā dalībvalsts teritorijā, uz Latviju tādai fiziskai personai, kurai nav apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta saņēmēja, īslaicīgi reģistrēta saņēmēja, sertificēta saņēmēja vai īslaicīgi sertificēta saņēmēja statusa un kura neveic patstāvīgu saimniecisko darbību.1 Citas dalībvalsts nosūtītājs tālpārdošanā: 1) pirms akcīzes preču nosūtīšanas reģistrējas VID kā nodokļu maksātājs; 2) ja veic darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem – iesniedz vispārējo nodrošinājumu, iemaksājot drošības naudu; 3) veic piegādāto akcīzes preču uzskaiti, ietverot piegādes datumu, akcīzes preču veidu, daudzumu atbilstoši likumā “Par akcīzes nodokli” noteiktajai akcīzes nodokļa likmei un aprēķināto akcīzes nodokli; 4) iesniedz akcīzes nodokļa deklarāciju, aprēķina un samaksā akcīzes nodokli par piegādātajām akcīzes precēm patērētājiem...