NODOKĻI

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtījusi aicinājumu Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) rosināt izmaiņas, kas saistītas ar darba devējam pieejamajiem atvieglojumiem darbinieka augstākās izglītības izdevumu segšanai, kā arī vienlīdzīgiem atvieglojumiem stipendiju izmaksai izglītojamiem, kas paralēli mācībām praktiskās iemaņas apgūst uzņēmumos. Pašreizējā kārtība, ko nosaka 2010. gada 21. septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 “Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība”, 18.2 3.1. punktā, paredz, ka ar algas nodokli netiek aplikti darba devēja segtie izdevumi par darbinieka apmācību, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas. Savukārt par vispārējās un augstākās izglītības iegūšanu šis nodoklis ir jāmaksā – gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. LDDK uzskata jāpaplašina atvieglojumu loks, kas motivētu darba devējus ieguldīt darbinieku augstākajā izglītībā, tai skaitā apgūt mikrokvalifikācijas, netieši veicinot kopējo darba devēju iesaisti darbinieku prasmju pilnveidē, kas ir nepieciešams kvalificētu speciālistu pieejamības veicināšanai un ekonomiskajai transformācijai. Zināms, ka...

Ministru kabinets 8. augustā izskatījis grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 661 "Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai". Tie nosaka, ka turpmāk paredzētās Valsts ieņēmumu dienesta jaunās pārbaudes - nodokļu kontroles (kas aizstās vairākus līdzšinējo pārbaužu veidus), rezultātā veiktos nodokļu uzrēķinus un nokavējuma naudas nodokļu maksātājam izsniegs, izrakstot nodokļu kontroles rēķinu. Noteikumu anotācijā minēts - ja nodokļu maksātājs nebūs: novērsis nodokļu administrācijas konstatētās neatbilstības, vai nebūs iesniedzis pamatotu to izskaidrojumu, vai nebūs noslēdzis vienošanās līgumu, tad nodokļu administrācija izbeigs nodokļu kontroli, izdodot nodokļu kontroles rēķinu, ar kuru aprēķinās budžetā maksājamo vai no budžeta atmaksājamo nodokļa (nodevas) summu vai noteiks par labu budžetam piedzenamo nodokļa (nodevas) summu, kā arī aprēķinās nokavējuma naudu, vai precizēs ar nodokļiem (nodevām) apliekamo objektu un uzliks soda naudu. Nodokļu kontroles rēķina jēdzienu plānots definēt arī likumā "Par nodokļiem un nodevām", nosakot, ka...

Finanšu ministrija 2. augustā kārtējā Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmē prezentēja sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāto piedāvājumu par iespējamajiem nodokļu scenārijiem. Informatīvo ziņojumu par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam izstrādes virzību valdībā paredzēts izskatīt 15. augustā. Patlaban piedāvātie potenciālie nodokļu izmaiņu scenāriji ir darba materiāls un ir sagatavoti kā pamats darba grupas strukturētai turpmākajai diskusijai. Tie ir veidoti ar nolūku, lai darba grupa var pārliecināties, vai nodokļu izmaiņu kopums atbalsta nodokļu politikas izvēlētos mērķus. “Valdība ir apņēmusies transformēt ekonomiku, un nodokļu politikas mērķi ir, pirmkārt, vidējā termiņā izveidot izaugsmi atbalstošu nodokļu politiku, otrkārt, nodrošināt konkrētajos ģeopolitiskajos apstākļos adekvātu finansējumu valsts iekšējai un ārējai drošībai, veselības aprūpei, un investīcijām izglītībā un inovācijās, treškārt, nepieciešamības gadījumā spēt amortizēt ārējos ekonomiskos šokus, atbalstot iedzīvotājus un uzņēmējdarbību. Paldies ekspertiem, politiskajiem un sociālajiem partneriem par aktīvu iesaisti līdz šim un apņēmību turpināt konstruktīvas sarunas,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Valsts nodokļu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2023. gada jūlijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Ar grozījumiem noteikts, ka nodokļu administrācijai ir pienākums sniegt kredītinformācijas birojam Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) rīcībā esošo informāciju arī par fiziskās personas apgādībā esošo personu skaitu. Minētā norma stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī. Papildināta likuma 37. panta 6 daļa, nosakot, ka nodokļu maksātājs, attiecībā uz kuru ir veikti šajā likumā noteiktie izpildes nodrošināšanas pasākumi vai izdots lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, var iesniegt sūdzību VID ģenerāldirektoram septiņu dienu laikā, bet lēmumā konstatētas uzņēmuma pārejas gadījumā — viena mēneša laikā no dienas, kad nodokļu maksātājs ir uzzinājis par izpildu darbību. Likumā veikti grozījumi (112., 113., 114., 115., 116. un 117.pants) efektīvai un pārskatāmai datu uzkrāšanai par...

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā 5% likme svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir jāsaglabā arī pēc 2023. gada 31. decembra, un Pievienotās vērtības nodokļa likumā tā jāievieš kā patstāvīga norma, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātais informatīvais ziņojums “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes piecu procentu apmērā ieviešanas efektivitāti svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem”. Zemkopības ministrija atbalsta arī turpmāku samazinātās PVN likmes saglabāšanu. Tas ir īpaši svarīgi laikā, kad norit diskusijas par augsto mazumtirdzniecības tīklu uzcenojumu un importa augļu un dārzeņu konkurenci. Zemāks PVN rada labākus konkurences apstākļus mūsu ražotājiem, jo samazinātas PVN likmes ietekme nav tik būtiska pret importa piedāvājumu, kā arī ir jācer, ka tāda likme arvien vairāk sekmēs pašmāju dārzeņu patēriņu, kas jau rada pozitīvas sekas vairākās nozarēs, uzskata Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis. Kā norādīts minētajā ZM informatīvajā ziņojumā, augļkopības un dārzeņkopības nozaru attīstības rādītāji ir pozitīvi un liecina, ka laika periodā no 2017. gada līdz 2022....

Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas stājušies spēkā 4. jūlijā, bija sagatavoti vēl 13. Saeimas laikā un galvenokārt attiecās uz nodokļu maksātāju jaunu reitinga sistēmas izstrādi. Šos grozījumus 14. Saeima gala lasījumā pieņēma 8. jūnijā, vienlaikus papildinot likuma 99. pantu "Pienācīgas pārbaudes procedūras" ar 1.1, 1.2 un 1.3 daļu (likuma XII nodaļa "Automātiskā informācijas apmaiņa par finanšu kontiem"). Šie konkrētie grozījumi attiecas uz banku pienākumiem veikt klientu pārbaudes, atverot citu valstu nodokļu rezidentiem kontus. Kā liecina grozījumu anotācija un likumprojekta izskatīšanas gaita, šīs izmaiņas neietilpa likumprojekta sākotnējā piedāvājumā. Taču uz 2. lasījumu finanšu ministrs iesniedza priekšlikumu, norādot, ka iepriekš likumā “Par nodokļiem un nodevām” jau bija ietverts regulējums starptautiskai informācijas par finanšu kontiem apmaiņai starp nodokļu administrācijām (Globālais standarts par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem nodokļu jomā). Šīs informācijas apmaiņas mērķis ir darīt pieejamu informāciju nodokļu administrācijai par tās valsts nodokļu rezidentu turētajiem finanšu kontiem citās valstīs,...

Tām fiziskajām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada otrajā ceturksnī, no aprīļa līdz jūnijam, bija vairāk nekā 1000 eiro, līdz 17. jūlijam ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā Vienotajā nodokļu kontā līdz 2023. gada 24. jūlijam, norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID). Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā; virtuālā valūta. Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva pārdošanas cenas atņemot...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ko Saeima gala lasījumā pieņēma 15. jūnijā un kas stājas spēkā 12. jūlijā, paredz, ka, sākot no šā gada 12. jūlija, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliek Ministru kabineta (MK) naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā. Līdz šim balva par izciliem sasniegumiem sportā, kas piešķirta saskaņā ar Sporta likuma 14. panta pirmo daļu, kā arī ievērojot MK 2012. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 26 “Noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru" noteikto, bija ar IIN apliekams ienākums. Paziņojumā par fiziskajā personām izmaksātajām summām naudas balvas deklarē ar ienākuma veida kodu 3022 – citi ar nodokli neapliekami ienākumi. Savukārt no 2023. gada 1. septembra darba devēja – ārstniecības iestādes – apmaksāto mācību maksu par darbinieka studijām rezidentūrā neapliek ar algas nodokli. Ar IIN neapliek stipendijas, kuras no ārstniecības iestādes līdzekļiem izmaksā studējošajam,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis nodokļu normatīvo aktu apskatu jūnijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Stājas spēkā Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā Likums papildināts ar normām, kas attiecas uz dabas resursu nodokļa piemērošanu fotoelementu paneļiem, invertoriem un elektrisko akumulatoru fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai (turpmāk – fotoelementu paneļi). Likuma 6. pielikums “Nodokļa likmes par videi kaitīgām precēm” papildināts ar jaunu preču kategoriju “Fotoelementu paneļi un invertori”. Dabas resursu nodokļa likme par fotoelementu paneļiem ir noteikta 3 EUR par 1 kg. Atbrīvojums no dabas resursu nodokļa samaksas par fotoelementu paneļiem tiek piemērots, ja izpildās viens no šādiem nosacījumiem: piegādes līgumā ietvertas garantijas, ka fotoelementu paneļu atkritumi tiks nosūtīti atpakaļ piegādātājam, un nodokļa maksātājs ir reģistrējies Valsts vides dienestā (VVD); veikti pasākumi un segti izdevumi, kas saistīti ar fotoelementu paneļu atkritumu apsaimniekošanu, un nodokļa maksātājs ir reģistrējies VVD (izmantojot fotoelementu paneļus saules elektrostacijās ar jaudu vismaz viens megavats); tiek nodrošināta fotoelementu paneļu atsevišķa uzskaite, to...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu "Prasības citas dalībvalsts nosūtītājam tālpārdošanā", kas attiecas uz alkoholisko dzērienu, kafijas un bezalkoholisko dzērienu apriti. Citas dalībvalsts nosūtītājs tālpārdošanā ir persona, kura veic patstāvīgu saimniecisko darbību un no vienas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijas nosūta alkoholiskos dzērienus, bezalkoholiskos dzērienus un kafiju, kas jau ir nodoti patēriņam šajā dalībvalsts teritorijā, uz Latviju tādai fiziskai personai, kurai nav apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta saņēmēja, īslaicīgi reģistrēta saņēmēja, sertificēta saņēmēja vai īslaicīgi sertificēta saņēmēja statusa un kura neveic patstāvīgu saimniecisko darbību.1 Citas dalībvalsts nosūtītājs tālpārdošanā: 1) pirms akcīzes preču nosūtīšanas reģistrējas VID kā nodokļu maksātājs; 2) ja veic darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem – iesniedz vispārējo nodrošinājumu, iemaksājot drošības naudu; 3) veic piegādāto akcīzes preču uzskaiti, ietverot piegādes datumu, akcīzes preču veidu, daudzumu atbilstoši likumā “Par akcīzes nodokli” noteiktajai akcīzes nodokļa likmei un aprēķināto akcīzes nodokli; 4) iesniedz akcīzes nodokļa deklarāciju, aprēķina un samaksā akcīzes nodokli par piegādātajām akcīzes precēm patērētājiem...

Ārvalstniekam, kurš saņēmis ilgtermiņa attālināta darba vīzu1, ir tiesības izvēlēties piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) 15% likmi: ienākumam, kas gūts saistībā ar attālinātu darbu citā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstī reģistrēta darba devēja labā, ienākumam, kas gūts saistībā ar ESAO dalībvalstī reģistrētu saimniecisko darbību. Šo nodokļa likmi piemēro 365 dienu laikā no dienas, kad ārvalstnieks ir kļuvis par Latvijas nodokļu rezidentu. Šādas izmaiņas nodokļa piemērošanā paredz 2023. gada 15. jūnija grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas stājas spēkā 12. jūlijā. Likumprojekts izstrādāts, lai izpildītu Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 57. punktā minēto prasību Aprēķinot nodokli, nav tiesību apliekamo ienākumu samazināt par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem, ziedojumiem, iemaksām privātajos pensiju fondos, apdrošināšanas prēmiju maksājumiem saskaņā ar apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu). Turklāt nodokļa aprēķinā ar nodokli apliekamais ienākums netiek samazināts par gada neapliekamo minimumu un atvieglojumiem. Grozījumi par samazinātās likmes piemērošanu ir attiecināmi uz ienākumiem, kas gūti, sākot...

Saeimā 22. jūnija sēdē pirmajā lasījumā atbalstītas izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem ar mērķi novērst izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas pārrobežu darījumos. Likumā plānots ieviest veselu jaunu nodaļu, kas regulēs maksājumu pakalpojuma sniedzēja pienākumu veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem, lai novērstu izvairīšanos no nodokļa nomaksas pārrobežu darījumos. Maksājumu pakalpojumu sniedzējam vajadzēs: 1) veikt maksājumu saņēmēju un pārrobežu maksājumu detalizētu uzskaiti attiecībā uz maksājumu pakalpojumiem, kurus tie sniedz katrā kalendāra ceturksnī, ja kalendāra ceturkšņa laikā maksājumu pakalpojumu sniedzējs vienam un tam pašam maksājuma saņēmējam sniedz maksājumu pakalpojumus apmērā, kas atbilst vairāk nekā 25 pārrobežu maksājumiem. 2) sniegt VID šīs daļas 1. punktā minēto informāciju par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem. Šis nebūs jāpilda, ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina maksājumu pakalpojumus iesaistītajā dalībvalstī,...

Saeima 15. jūnija sēdē otrajā steidzamajā lasījumā pieņēma Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izskatītos un Saeimas deputātu izstrādātos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas jau stājušies spēkā 23. jūnijā. Grozījumi bija nepieciešami, jo jo likuma 11.12 panta trešās daļas ievaddaļā bija noteikts, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājs šā likuma izpratnē ir persona, kas savā īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaimniecībā izmantojamo zemi (LIZ) kārtējā gadā ir pieteikusi vienotajam platības maksājumam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem. Taču Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumi Nr. 198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem” noteic, ka, sākot ar 2023. gadu, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 2.decembra Regulā (ES). 2021/2115, paredzētajiem nosacījumiem termins “vienotais platību maksājums” ir aizstājams ar terminu “ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts”, tāpēc bija nepieciešams redakcionāli precizēt likuma 11.12 panta trešās daļas ievaddaļu. Savukārt grozījumi Pārejas noteikumu 94. punktā bija nepieciešami, jo likums paredzēja, ka no 2024....

Saeima 22. jūnija sēdē galīgajā lasījumā pieņēma Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", ar kuriem plānots ieviest efektīvu un pārskatāmu datu uzkrāšanu par norēķiniem apakšuzņēmēju ķēdēs būvdarbu līgumu izpildes ietvaros. Tādējādi iecerēts samazināt ēnu ekonomikas un nodokļu nenomaksas riskus. Grozījumi paredz pienākumu būvkomersantam Elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā (EDLUS) reģistrēt un iesniegt Vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē (VEDLUDB) informāciju par veiktiem norēķiniem ar apakšuzņēmējiem noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros. Līdz šim likums prasīja iesniegt tikai informāciju par visiem ar apakšuzņēmējiem noslēgtajiem būvdarbu līgumiem un šo līgumu vērtībām, bet ne veiktajiem norēķiniem. Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienestam būs pieejama publiska informācija par būvdarbu procesā iesaistīto pušu norēķināšanās kārtību, kas nodrošinās caurspīdīgumu finansējuma sadalē un sniegs iespēju labāk novērtēt riskus būvniecības nozarē. Būs iespēja efektīvi identificēt un analizēt komersantus, kuri nenorēķinās piegādes ķēdes ietvaros, un analizēt nenorēķināšanas ietekmi uz aplokšņu algu apmēru apakšuzņēmējos. Tāpat grozījumi paplašina to subjektu loku, kam...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir apstiprinājis attīstības stratēģiju 2023.–2026. gadam, izvirzot iestādes prioritātes, mērķus un uzdevumus turpmākajiem četriem gadiem. Starp prioritātēm minami mērķētāki pakalpojumu grozi atbilstoši nodokļu maksātāju uzvedībai un godprātīgas saistību izpildes gadījumā –jaunas priekšrocības. Turpmākajos gados VID apņemas rūpīgāk pārskatīt izejošo saziņu ar klientiem, lai valoda būtu saprotamāka un vienkāršāka. Savukārt pastiprinātu vērību dienests novirzīs savas datu zinātniskās prakses attīstībai, lai negatīvas tendences spētu identificēt jau agrīnā stadijā. Izceļamās prioritātes: datu analīze, klientu reitingi un skaidra valoda Iepriekšējās stratēģijas ietvaros VID nostiprināja datu analīzes praksi, kas ļāva iepazīt Latvijas uzņēmumus un veidot tiem piemērotus pakalpojumus – atbalstīt godīgos nodokļu maksātājus, bet savlaicīgi un precīzi kontrolēt negodprātīgos. Jaunās stratēģijas ieviešanas laikā VID paredzējis attīstīt jaunus pakalpojumus atbilstoši uzņēmumu reitingiem un attīstīt priekšrocības godprātīgajiem uzņēmumiem. Tāpat tiks uzsākts darbs, lai precīzāk izprastu pārējo klientu - darba ņēmēju un saimnieciskās darbības veicēju - saskarsmes ar VID pieredzi, lai VID pakalpojumu saņemšana kļūtu intuitīvāka...