NODOKĻI

No 2022. gada 1. augusta godprātīgiem nodokļu maksātājiem, kas nepārvaramas varas apstākļu dēļ saskaras ar finansiālām grūtībām, ir iespēja atkārtoti līdz pieciem gadiem pagarināt iepriekš Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtu un pašlaik spēkā esošu nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu. Šāda iespēja paredzēta ar grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”, lai mazinātu Covid-19 radītās krīzes un Krievijas Federācijas bruņotā uzbrukuma Ukrainai sekas, kas ir nepārvarama vara un apgrūtina nodokļu maksātāju iespējas sekmīgi pildīt uzņemtās saistības. Līdzās jau esošajam regulējumam, kas paredz iespēju lūgt atkārtotu pagarinājumu atliktiem nodokļu maksājumiem līdz sešiem mēnešiem, šis ir patstāvīgs risinājums gadījumiem, kad saimniecisko darbību būtiski un negatīvi ietekmējuši nepārvaramas varas apstākļi. Tāpat kā tas ir pašlaik, pagarinot nodokļu samaksas termiņu vispārējos gadījumos, arī atkārtota samaksas termiņa pagarinājuma laikā tiks aprēķināta nokavējuma nauda 0.0125% apmērā par katru kavēto dienu. Kā pieteikties atkārtotam termiņa pagarinājumam VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir pieejama īpaši izveidota pieteikuma forma motivētam iesniegumam. Tajā jāpamato nepieciešamība...

Tiem Latvijas reģistrētajiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājiem, kuri ir maksājuši PVN Šveicē, taču viņu pastāvīgā dzīvesvieta, saimnieciskās darbības vieta vai pastāvīgā pārstāvniecība atrodas Latvijā, ievērojot noteiktus nosacījumus, ir iespēja saņemt atpakaļ samaksāto PVN summu. Lai to saņemtu, Latvijas reģistrētam PVN maksātājam ir jāapliecina Šveices Federālajai nodokļu administrācijai, ka tas savu saimniecisko darbību ir veicis Latvijā un Latvijā tam ir arī pastāvīgā dzīvesvieta vai pastāvīgā pārstāvniecība. To var izdarīt, iesniedzot Šveices Federālajai nodokļu administrācijai Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsniegtu apliecinājumu-sertifikātu par to, ka reģistrētam PVN maksātājam atmaksas periodā (attiecīgajā kalendārajā gadā, kurā maksāts PVN Šveicei) ir spēkā saimnieciskās darbības veicēja statuss. Pieteikties šim apliecinājumam var VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), iesniedzot iesniegumu brīvā formā. Apliecinājumā obligāti ir jābūt norādītam: • ka PVN atmaksas pieteikuma iesniedzējs (Latvijas reģistrēts PVN maksātājs) ir reģistrēts VID PVN maksātāju reģistrā tajā laika posmā, par kuru tiek pieprasīta PVN atmaksa; vai • datumu, kurā PVN atmaksas pieteikuma...

Pievienotās vērtības nodokļa likums (turpmāk — PVN likums) nosaka preču vai pakalpojumu kategorijas, kurām nodokļa piemērošana atšķiras no vispārējās kārtības, nosaucot to par īpašu nodokļa piemērošanas režīmu, t.i., apgrieztā PVN maksāšanas kārtība vai, kā sarunvalodā mēdz teikt, reversa darījumi. Būtība šai īpašajai kārtībai ir tajā, ka nodokli par sniegtajiem pakalpojumiem vai preču piegādēm valsts budžetā maksā (aprēķina) pakalpojumu vai preču saņēmējs (PVN likuma 84. panta 4. daļa). Savukārt priekšnodoklis reversa darījumos ir aprēķinātā nodokļa summa par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem, par kuriem nodokli valsts budžetā maksā saņēmējs, ja preces iegādātas vai pakalpojumi saņemti ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai (PVN likuma 92. panta 1. daļas 6. un 7. punkts). Šajā rakstā apskatīšu praksē biežāk sastopamo (1. tabula) reversa darījumu kopīgo un atšķirīgo likuma normu piemērošanā, kā arī atspoguļošanu grāmatvedības uzskaitē un uzrādīšanu PVN deklarācijā. 1. tabula Darījums PVN likuma pants Darījuma veids Kokmateriālu piegādes 141. pants • nocirsti un atzaroti, sagarumoti vai...

Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 6,8 miljardi eiro un salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusi tas ir par 773,1 miljonu eiro jeb 12,9% vairāk. Savukārt kopbudžeta nodokļu ieņēmumi šā gada sešos mēnešos bija par 768 miljoniem eiro jeb par 16,6% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā un veidoja 5,4 miljardus eiro. Savukārt, kopbudžeta izdevumi tika izlietoti 7 miljardu eiro apmērā, pieaugot vien par 46,6 miljoniem eiro jeb 0,7%, informē Finanšu ministrija (FM). Šogad ieņēmumu pieaugumu nozīmīgi ietekmē ne tikai atsākusies ekonomiskā aktivitāte, nodarbinātības un vidējās darba samaksas kāpums, bet arī strauji augošais cenu līmenis visa veida precēm un pakalpojumiem. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpina pilnveidot nodokļu sadali pēc vienotā nodokļu konta ieviešanas 2021. gadā un atbilstoši Valsts kases datiem nesadalītais ieņēmumu atlikums sešos mēnešos tika uzskaitīts -103,8 miljonu eiro apmērā, tādēļ nodokļu ieņēmumu analīze pa veidiem mēnešu griezumā, kā arī secinājumi par pirmā pusgada izpildi būtu jāveic piesardzīgi. No VID datiem secināms,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) jūlijā aktualizējis metodisko materiālu "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no nekustamā īpašuma atsavināšanas ienākuma", kurā sniedz atbalstu fiziskām personām par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu gūtajam ienākumam no nekustamā īpašuma (NĪ) pārdošanas. NĪ likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – likums) izpratnē ir kapitāla aktīvs. Ienākumam no NĪ pārdošanas piemēro IIN 20 % likmi. Ienākumu no NĪ pārdošanas nosaka, no NĪ atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un NĪ veikto ieguldījumu vērtību NĪ turēšanas laikā. Par NĪ pārdošanas (atsavināšanas) cenu uzskata naudas vai naturālā izteiksmē saņemto samaksu. Savukārt par NĪ iegādes vērtību uzskata vērtību, par kādu nodokļa maksātājs ir iegādājies konkrēto NĪ. NĪ maiņas darījumā ir attiecināmi tie paši nosacījumi, kā uz pārdošanas darījumu, ievērojot Civillikuma 2092. pantā noteikto, – līdzēju savstarpējām tiesībām un pienākumiem maiņas līgumā attiecīgi piemērojami pirkuma līguma noteikumi. Maiņas darījuma brīdī nosaka ienākumu no NĪ pārdošanas: no NĪ atsavināšanas cenas atņem tā iegādes vērtību. Turklāt ņem vērā...

20. jūlijā stājās spēkā 2022. gada 14. jūlijā pieņemtie grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”, saskaņā ar kuriem noteikts, ka, nemaksājot muitas maksājumus, normatīvajos aktos noteikto daudzumu degvielas, tabakas izstrādājumu un alkoholisko dzērienu fiziska persona no trešās valsts var ievest Latvijā personīgai vai ģimenes lietošanai ne biežāk kā vienu reizi trīsdesmit dienās, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID). Ar grozījumiem likumā mainīts akcīzes preču pārvietošanas regularitātes kritērijs, aizstājot iepriekš likumā noteikto „ne biežāk kā vienu reizi septiņās dienās” ar „ne biežāk kā vienu reizi trīsdesmit dienās”. Akcīzes preču daudzums, ko savam patēriņam drīkst ievest Latvijā bez muitas maksājumu veikšanas, nav mainīts. Līdz ar to no 2022. gada 20. jūlija persona savam patēriņam Latvijā no valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, ar atbrīvojumu no muitas maksājumu samaksas reizi trīsdesmit dienās ar jebkāda veida sauszemes bezsliežu transportlīdzekli drīkst ievest 40 cigaretes vai 20 cigarillas, vai 10 cigārus, vai 50 gramus smēķējamās tabakas vai tabakas lapu, vai...

Baltijas valstīs regulāri tiek strādāts pie darba samaksu regulējošo normatīvo aktu izmaiņām, kuru mērķis ir uzlabot nodokļu slogu darba ņēmējam un darba devējam, kā arī palielināt konkurētspēju valstu vidū. Katru gadu tiek ieviestas izmaiņas arī sociālās apdrošināšanas pabalstu normatīvajā bāzē. Tas vienmēr ir bijis aktuāls jautājums gan valdības, gan iedzīvotāju vidū, tādēļ autores ir veikušas pētījumu par 2022. gada aktualitātēm un izvērtējušas Baltijas valstīs kopīgo un atšķirīgo darba samaksas aprēķinos, kā arī salīdzinājušas darbaspēka nodokļus un dažus sociālās apdrošināšanas pabalstus. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Apkopojot 2022. gadā spēkā esošos Baltijas valstu darbaspēka nodokļus, var secināt, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek ieturēts visu trīs valstu darba ņēmējiem. Lietuvā un Igaunijā vispārējā gadījumā tiek piemērota 20% likme, turpretī Latvijā 20% likme tiek piemērota tikai ienākumiem līdz 1667 eiro mēnesī, bet virs šīs summas piemēro 23% likmi. Baltijas valstīs ir stipri atšķirīga situācija saistībā ar neapliekamā minimuma piemērošanu. Latvijā Valsts ieņēmuma dienests katram iedzīvotāju ienākuma nodokļa...

Eiropas Komisija 15. jūlijā ir sagatavojusi kārtējo lēmumu paketi pārkāpuma lietās, proti, tā tiesiski vēršas pret dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas Eiropas Savienības (ES) tiesību aktu uzliktos pienākumus. Šie lēmumi aptver dažādas nozares un ES rīcībpolitikas jomas, un to mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu ES iedzīvotāju un uzņēmumu labā. Lēmumu paketē vairākkārt pieminēta arī Latvija. Tā, piemēram, Komisija mudina Latviju pilnībā transponēt Direktīvu (ES) 2018/844 par ēku energoefektivitāti. Ar direktīvu tika ieviesti jauni spēkā esošās sistēmas stiprināšanas elementi, piemēram, minimālās energoefektivitātes prasības jaunām ēkām, prasības par elektromobilitāti un uzlādes punktiem un jauni noteikumi par apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanu. Direktīva bija jātransponē valstu tiesību aktos līdz 2020. gada 10. martam. 2020. gada maijā šīm dalībvalstīm tika nosūtīta oficiāla paziņojuma vēstule, jo tās nebija paziņojušas par direktīvas pilnīgu transponēšanu. Patlaban doti divi mēneši, lai izpildītu transponēšanas pienākumu un paziņotu par to Komisijai. Valsts tiesību aktos bija jātransponē arī Direktīvu (ES)...

Sākot ar 2022. gada 16. maiju, pamatojoties uz 2022. gada 12. maija grozījumu likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu” Latvijas un Krievijas nodokļu līguma darbība ir apturēta uz nenoteiktu laiku. Likumā nav noteikti īpaši pārejas noteikumi, kuros būtu paredzēts, ka visi vai atsevišķi līguma nosacījumi būtu piemērojami kādu konkrētu laika periodu, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Ņemot vērā minēto, sākot ar 2022. gada 16. maiju, attiecībā uz Latvijas un Krievijas nodokļu līgumu nav piemērojama likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7. panta pirmā daļa, kurā noteikts: ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos ir noteikta citāda nodokļu aprēķināšanas vai maksāšanas kārtība nekā Latvijas Republikas nodokļu likumos, piemēro šo starptautisko līgumu noteikumus. Tādējādi Krievijas rezidentu Latvijā gūtam ienākumam un Latvijas rezidentu Krievijā gūtam ienākumam vai ar nodokli apliekamā ienākuma apmēra noteikšanai ir piemērojamas Latvijas nodokļu...

Finanšu ministrijā 13. jūlijā notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu apakšpadomes sēde, kurā ar valdības trīspusējā sociālā dialoga partneriem tika padziļināti diskutēts jautājums par darbaspēka nodokļiem. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un tās prezidents Andris Bite iepriekš pauduši, ka organizācijas prioritāte nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu samazināšana. Sēdē piedalījās LDDK, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Bankas, Finanšu nozares asociācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Labklājības ministrijas un citu organizāciju pārstāvji. Finanšu ministrija sagatavojusi darbaspēka nodokļu Latvijā un Baltijas valstīs analīzi dažādos griezumos un iespējamus scenārijus to mazināšanai. Diskusija par nodokļu un konkurētspējas veicināšanas jautājumiem tiks turpināta nākamajās NTSP Budžeta un nodokļu apakšpadomes sanāksmēs, kas notiks 27. jūlijā, 10. un 24. augustā. Tiekoties tika iezīmēts turpmākajās sēdēs apspriežamo jautājumu spektrs. 27. jūlijā tiks padziļināti diskutēti ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumi. Par ko liecina statistikas dati? Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2022. gada 1....

Saeima 14. jūlijā otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”. Ar izmaiņām mainīta kārtība attiecībā uz fizisko personu pārvietošanos pāri Krievijas un Baltkrievijas robežai, lai tur iegādātos atsevišķas akcīzes preces savam patēriņam. Līdz šim likums noteica, ka no nodokļa maksāšanas ir atbrīvotas noteiktas akcīzes preces, kuras ne biežāk kā vienu reizi septiņās dienās fiziskā persona ieved savam patēriņam personīgajā bagāžā. Ar grozījumiem šis laika periods pagarināts līdz 30 dienām. Izmaiņas veiktas, lai, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, atturētu Latvijas valstspiederīgos no došanās uz Krieviju un Baltkrieviju iegādāties atsevišķas akcīzes preces, skaidrots likumprojekta anotācijā. Tās stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Tāpat ar grozījumiem Ministru kabinetam deleģēts noteikt gadījumus, kad robežšķērsošanas vietā būs jāaizpilda un jāiesniedz akcīzes preču pārvietošanas paziņojums par akcīzes precēm, kā arī par komerciālajā mehāniskajā transportlīdzeklī esošās degvielas apjomu, kā arī tos gadījumus, kad komerciālā transportlīdzekļa vadītājs tiek uzskatīts par pārvadātāja pārstāvi. Attiecīgās izmaiņas...

Ja darba ņēmējs vēlas, lai viņa pamatdarba ienākumiem tiktu piemēroti papildu iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi, viņam šie atvieglojumi jānorāda elektroniskajā algas nodokļa grāmatiņā. Personai var piemēro šādus nodokļa atvieglojumus: atvieglojumu par apgādībā esošu personu; papildu atvieglojumu personām ar invaliditāti vai politiski represētām personām, vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Personai, kurai ir noteikta invaliditāte, ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu šādā apmērā: 154 eiro mēnesī vai 1848 eiro gadā – personai, kurai noteikta I vai II invaliditātes grupa; 120 eiro mēnesī vai 1440 eiro gadā – personai, kurai noteikta III invaliditātes grupa. Personai, kurai noteikts politiski represētās personas vai nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss, ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu 154 eiro mēnesī vai 1848 eiro gadā. Papildu atvieglojumu piemēro personai, kurai elektroniskajā nodokļu grāmatiņā iekļauta informācija par piešķirtajiem atvieglojumiem un kura ir izvēlējusies rādīt šo informāciju darba devējam (ienākuma gūšanas vietai), veicot nepieciešamo atzīmi. Ja tas netiek darīts, darba devējs par piemērojamām...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau devīto gadu veic nodokļu plaisas jeb nesamaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmēra novērtējumu. Nodokļu plaisa – tās ir nodokļu summas, kuras nodokļu maksātāji nedeklarē vai, ja deklarē, tomēr valsts budžetā nesamaksā. Jaunākais VID veiktais PVN plaisas pētījums liecina, ka PVN plaisa turpina samazināties, un pēdējie divi gadi – 2020. un 2021. gads – uzrāda pozitīvo tendenci. Saskaņā ar VID aprēķiniem 2020. gadā PVN plaisa bija 6,8%, bet 2021. gadā – 4,9% (162 milj. eiro). Salīdzinot ar 2020. gadu, PVN plaisas apmērs 2021. gadā samazinājies par 1,9 procentpunktiem (absolūtā izteiksmē samazinājums ir 31 miljons eiro). Līdzīgs PVN plaisas apmēra samazinājums bija arī 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, proti, par 1,8 procentpunktiem (absolūtā izteiksmē tas bija divreiz lielāks – 61 miljons eiro). Šāds radītājs vērtējams kā labs, gan ņemot vērā gan PVN plaisas apmēru citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, gan Latvijā iepriekšējos gados. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par neapliekamo minimumu remigrantu ārvalstu pensijai, norādot, ka ar remigrāciju tiek saprasts diasporas locekļa atgriešanās vai pārcelšanās no pastāvīgas dzīves ārvalstīs uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, bet diaspora ir ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citu tautību pārstāvji, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi. To noteic Diasporas likums, kas ir spēkā no 2019. gada 1. janvāra. Remigrējušam diasporas loceklim, kuram piešķirta pensija atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, attiecībā uz ārvalstī gūto pensiju piemēro īpašu neapliekamā minimuma apmēra noteikšanas un piemērošanas kārtību, t.i., vispārīgā situācijā ārvalsts pensijai piemēro tādu neapliekamo apmēru, kāds tas noteikts pensijai attiecīgajā ārvalstī. Minētā kārtība ir piemērojama, sākot ar 2021. gadu un turpmāk, pamatojoties uz personas iesniegto iesniegumu. Īpašo neapliekamā minimuma noteikšanas kārtību ārvalsts pensijai piemēro, ja remigrējušais diasporas loceklis: pirms kļūšanas par Latvijas rezidentu kopumā vismaz 36 mēnešus nav bijis Latvijas rezidents; ir pieteicies VID, informējot par...

No šī gada 1.augusta godprātīgiem nodokļu maksātājiem, kas nepārvaramas varas apstākļu dēļ saskaras ar finansiālām grūtībām, būs iespēja atkārtoti līdz pieciem gadiem pagarināt iepriekš Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtu un pašlaik spēkā esošu nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu. Šāda iespēja paredzēta ar 2022. gada 16. jūnija grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” (spēkā no 1. augusta), lai mazinātu Covid-19 radītās krīzes un Krievijas Federācijas bruņotā uzbrukuma Ukrainai sekas, kas ir nepārvarama vara un apgrūtina nodokļu maksātāju iespējas sekmīgi pildīt uzņemtās saistības. Līdzās jau esošajam regulējumam, kas paredz iespēju lūgt atkārtotu pagarinājumu atliktiem nodokļu maksājumiem līdz sešiem mēnešiem, jaunais regulējums būs patstāvīgs risinājums gadījumiem, kad saimniecisko darbību būtiski un negatīvi ietekmējuši nepārvaramas varas apstākļi. Tāpat kā tas ir pašlaik, pagarinot nodokļu samaksas termiņu vispārējos gadījumos, arī atkārtota samaksas termiņa pagarinājuma laikā tiks aprēķināta nokavējuma nauda 0.0125% apmērā par katru kavēto dienu. Kā pieteikties atkārtotam termiņa pagarinājumam No šī gada augusta VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā...