NODOKĻI

Senāta Administratīvo lietu departaments 22. februārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, apmierinot pieteicēja pieteikumu un atceļot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu, ar kuru koriģēti pieteicēja saimnieciskās darbības izdevumi un budžetā maksājamā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) apmērs (lieta Nr.SKA-21/2022 (A420395114)). Senāts spriedumā nepiekrita VID nostājai, ka tiesību normās ir paredzēts aizliegums nodokļu maksātājiem (saimnieciskās darbības veicējiem, kuri grāmatvedības uzskaiti kārto vienkāršā ieraksta sistēmā) apliekamā ienākuma noteikšanai ņemt vērā saimnieciskās darbības izdevumus, ja konkrētajā taksācijas gadā nodokļu maksātājs nav guvis ar šiem izdevumiem saistītus ieņēmumus. Līdz ar to Senāts kā nepamatotu atzina dienesta kasācijas sūdzības argumentu, ka apgabaltiesa nepareizi piemērojusi likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta trešo daļu. Izskatāmajā lietā tika risināts jautājums par to, kā ir aprēķināms ar IIN apliekamais ienākums, kas ir gūts saimnieciskās darbības rezultātā. Proti, pieteicējs ir IIN maksātājs, kas veic saimniecisko darbību un grāmatvedības uzskaiti kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, ieņēmumus un izdevumus reģistrējot tad, kad tie ir attiecīgi...

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā ir noteikti ar saimniecisko darbību tieši nesaistītie izdevumi. Aprēķināto nodokli attiecina uz saimnieciskās darbības izmaksām un par nodokļa summu nepalielina ar UIN apliekamo ienākumu. Tas attiecas arī uz nodokli, kas aprēķināts par reprezentatīvu vieglo automobili UIN likuma izpratnē, jo nodokli neuzskata par ekspluatācijas izdevumiem. Atbilstoši UIN likumā noteiktajam, ka pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, nepieskaita transportlīdzekļa (izņemot reprezentatīvo vieglo automobili) ekspluatācijas izdevumus (izņemot degvielas iegādes izdevumus) mēnešos, kuros par transportlīdzekli tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis (UVTN), neatkarīgi no tā, vai attiecīgais transportlīdzeklis ir izmantots tikai saimnieciskajā darbībā. Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2021. gada 21. decembra noteikumu Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” 60.4. apakšpunktu, izstrādājot grāmatvedības organizācijas dokumentu, kas nosaka kārtību, kādā uzņēmums dokumentē un uzskaita uzņēmuma transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, tai skaitā ar uzņēmuma saimniecisko darbību saistītos transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, kā arī izdevumus par uzņēmuma kā darba devēja vieglo transportlīdzekļu izmantošanu tādām...

No 2022. gada vairs nevar maksāt patentmaksu no saimnieciskās darbības. Patentmaksas iespēja ir saglabāta tikai dažām nodokļu maksātāju grupām. Turpmāk saimnieciskās darbības veicējiem ir jāizvēlas kāds no citiem — vispārējā vai mikrouzņēmumu — nodokļu maksāšanas režīmiem. Ar grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" no 2021. gada 1. janvāra tika atcelts patentmaksas režīms. Visu 2021. gadu to vairs nevarēja izvēlēties no jauna. Šis nodokļu režīms turpinājās tikai tām personām, kas samaksu veica 2020. gadā. Taču patentmaksu varēja piemērot ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim. Samazināta patentmaksa No 2022. gada 1. janvāra likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.10 pantā ir saglabāta samazinātās patentmaksas iespēja, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: ir piešķirta vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) un ir tiesības piemērot pensionāra neapliekamo minimumu vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem maksātājs ir atzīts par personu ar 1. vai 2. grupas invaliditāti; maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumi pirmstaksācijas gadā nepārsniedz 3000 eiro; maksātājs nav algas nodokļa...

Saeima 10. februārī pieņēmusi grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas nosaka pagaidu atbrīvojumu importam un preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, nodrošināt ar starptautisku līgumu uzņemto saistību izpildi PVN jomā, vienādot pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu preču atpakaļievešanai iekšzemē ar ES regulējumu, kā arī veikt citus tehniskus precizējumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Viens no grozījumiem paredz PVN 0% likmes piemērošanu preču importam, ko veic un preču piegādēm un pakalpojumiem, ko iekšzemē saņem Eiropas Komisija, aģentūra un struktūra, kas izveidota saskaņā ar ES tiesību aktiem, pildot uzdevumus, kas tai uzticēti ar ES tiesību aktiem, lai reaģētu uz Covid-19 pandēmiju. (līdz šim šāds atbrīvojums attiecās tikai uz importu, nevis preču piegādēm ES iekšienē). Turklāt izmaiņas pieņemtas ar atpakaļejošu spēku - tās var piemērot, sākot no 2021. gada 1. janvāra. Tāpat PVN likuma 53.panta devītajā daļā svītroti vārdi “pēc izvešanas uz laiku”, tādējādi nepārprotami nosakot PVN piemērošanas kārtību iekšzemē atpakaļievestām precēm, ja to...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2022.gada 15.februārī stāsies spēkā izmaiņas Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) Manifestu un pagaidu uzglabāšanas funkcionalitātes (MAN/PU) moduļos saistībā ar Elektroniskā transporta dokumenta (ETD) un Pagaidu uzglabāšanas deklarācijas (PUD) elektronisku iesniegšanu muitā. Ir veiktas izmaiņas ETD un PUD datu elementos – mainīti to formāti, sadalījums, nosaukumi, pievienoti jauni datu elementi, izmaiņas ir arī meklēšanas formās un XSD shēmās. Izmaiņas MAN/PU funkcionalitātē skar gan programmisko saskarni, gan datu ievadi aplikācijā. VID vērš uzmanību, ka pārejas periods izmaiņu ieviešanai nav paredzēts. Tas nozīmē, ka no 15.februāra failu vai ziņojumu neatbilstības gadījumā ETD un PUD iesniegt elektroniski EMDAS nebūs iespējams. Aktualizētā Programmiskās saskarnes lietotāja rokasgrāmata komersantu informācijas sistēmu sasaistei ar muitas informācijas sistēmu, kā arī jauninātās lietotāja rokasgrāmatas ir pieejamas VID mājaslapas sadaļā “Kā lietot EMDAS” https://www.vid.gov.lv/lv/ka-lietot-emdas. VID arī informē, ka tīmekļvietnes sadaļā “Tranzīts” ir publicēts informatīvais dokuments “Preču identifikācija un muitas plombu izmantošana” – “Skaidrojumu par tranzīta procedūras piemērošanu...

Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne žurnāla "Bilance" ikgadējā konferencē “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi” sniedza sīku pārskatu par tiešo nodokļu politikas aktualitātēm, kur kopumā notikušas virkne dažādu niansētu izmaiņu. Viens no aktuālajiem jaunumiem 2022. gadā ir pagarinātais atbrīvojums darba devēja kompensācijām darbiniekiem par izdevumiem, kas saistīti ar attālinātā darba veikšanu, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro, un, ja izpildīti likumā ietvertie nosacījumi (elektrība, internets, utt.). Taču, tā kā Finanšu ministrija vēloties analizēt datus par to, kā uzņēmēji piemēro šo atvieglojumu, līdz ar to darba devējiem jau par 2021. gadu (kā arī par 2022. gadu) būs jāsniedz ziņas VID par šīm darbiniekiem izmaksātajām kompensācijām. Līdz šim uzņēmēju viedoklis par šo normu esot skaidrots aptaujās, kur darba devēji pauduši vēlmi, lai atbrīvojums būtu piemērojams kompensācijām līdz 60 eiro mēnesī bez ierobežojumiem. “Finanšu ministrija...

Gada ienākumu deklarācija, kuras aizpildīšanas kārtība noteikta MK 30.10.2018. noteikumos Nr. 662, piedzīvojusi dažas izmaiņas — paredzēta kārtība, kādā jāaizpilda gada ienākumu deklarācija profesionāliem sportistiem, saņemot algotā darba ienākumu no profesionālā sporta, saimnieciskās darbības veicējiem, saņemot samaksu par intelektuālo īpašumu, remigrējušiem diasporas locekļiem, piemērojot ārvalstu pensionāra neapliekamo minimumu. Mainīta arī kārtība, kādā saimnieciskās darbības veicēji D3 pielikumā norāda pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Profesionālā sportista ienākumi Likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka nodokļa likme, kas taksācijas gada laikā un rezumējošā kārtībā jāpiemēro profesionālam sportistam, kurš par tādu atzīts Sporta likuma 19. panta izpratnē1, no taksācijas gada kopējā algotā darba ienākuma no profesionālā sporta, ir 20 procenti. Tātad šādam ienākumam nepiemēro IIN progresīvo likmi. Lai norādītu nodokli no šāda ienākuma, deklarācija D papildināta ar jaunu 18.1 rindu "Nodoklis no profesionāla sportista algotā darba ienākuma". Ja profesionāls sportists gada laikā bez algotā darba ienākuma no profesionālā sporta ir saņēmis vēl kādus citus...

Lai gan pēc pērnā gada nodokļu izmaiņu "vētras" patlaban ir iestājies relatīvs miers, tomēr nodokļu sistēma turpina attīstīties un mainīties — šogad paredzēts ievērojams neapliekamā minimuma pieaugums, ir atsevišķas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa likmēs, starptautiskā līmenī briest uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaiņas, bet ilgtermiņa perspektīvā nodokļus ietekmēs arī klimatneitralitātes mērķi. Žurnāla Bilance konferencē 2022. gada 13. janvārī Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins skaidroja, kādi ir pašreizējās nodokļu politikas virzieni un ko varam gaidīt tuvākā un tālākā nākotnē. Kopumā situācija ekonomikā uzelpot vēl neļauj, jo līdzšinējiem Covid–19 pandēmijas izaicinājumiem klāt nākuši jauni, kas saistīti ar inflāciju un ģeopolitisko spriedzi. "Šobrīd galvenie Latvijas ekonomiku ietekmējošie procesi ir globāla, nevis lokāla mēroga procesi," konferencē secināja I. Šņucins. Pēc 2020. gada pirmā kovida krīzes viļņa un tam sekojušā ekonomikas krituma pasaules tautsaimniecība gan ir sākusi atkopties, 2021. gadā pasaules kopproduktam pieaugot par 5,6%, bet eirozonā — par 5,2%. Izaugsmes tendences...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis metodisko materiālu, skaidrojot, kā piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli nerezidenta gūtajam algota darba ienākumam Latvijā. Ienākums Par nerezidenta bruto darba samaksu uzskata darba samaksu, no kuras nav atskaitīti attaisnotie izdevumi un ieturējumu summas, kā arī ieturētā nodokļa summa. Nerezidenta ar nodokli apliekamajā ienākumā neietver summas, kuras darba devējs izmaksā saistībā ar komandējumiem un darba braucieniem, ja tās nepārsniedz noteiktās izdevumu normas. Pirms nerezidenta algota darba ienākuma aplikšanas ar nodokli no mēneša ienākuma apmēra atskaita: • sociālās apdrošināšanas maksājumus; • darba devēja privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas un apdrošināšanas prēmiju (ar uzkrāšanu) maksājumus (nepārsniedzot 10 % no aprēķinātās darba samaksas). No darbinieka līdzekļiem privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas un apdrošināšanas prēmiju maksājumi kopā nevar pārsniegt 10 % no personas mēneša bruto darba algas, bet ne vairāk kā 4000 euro gadā. Darba devējs nerezidentam nepiemēro neapliekamo minimumu un atvieglojumus. Ja nerezidents ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas...

Arī šajā gadā visas pašvaldības varēs noteikt citus nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas termiņus. To paredz Saeimā ceturtdien, 10.februārī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā. Līdzīgi kā 2020. un 2021.gadā, arī šogad pašvaldības varēs noteikt spēkā esošajam regulējumam atšķirīgus nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas termiņus un samaksu pārcelt uz vēlāku laiku līdz 2022.gada beigām. Patlaban nekustamā īpašuma nodoklis vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas jāsamaksā reizi ceturksnī - ne vēlāk kā 31.martā, 15.maijā, 15.augustā un 15.novembrī. Šis ir viens no atbalsta veidiem nodokļu maksātājiem, ņemot vērā gan Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās un finansiālās krīzes, gan enerģētikas jomas satricinājumu ietekmi uz iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspēju, teikts grozījumu anotācijā. Grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Esiet sveicināti ķīniešu Jaunajā gadā! Šis trešais "jaunais" gads iestājās pirmajā februārī! Arī mūsu mājās — Lietišķās informācijas dienestā — bija svētki! Kārtējā ikgadējā konference, kuru veltījām likumdošanas aktualitātēm. Kāpēc janvārī? Tāpēc, ka grozījumi un precizējumi bira kā no pārpilnības raga gandrīz katru dienu. Nav pārliecības, ka likumprojekta norma stāsies spēkā noteiktajā redakcijā, kamēr tā nav pieņemta pēdējā lasījumā un publicēta. Piemēram, tieši 24. decembrī stājās spēkā grozījumi MK noteikumos Nr. 827 par sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šaubos, vai kāds Ziemassvētkos iedziļinājās tajos! Cik reižu mums tika solīts, ka grozījumi tiks pieņemti retāk un paziņoti laikus… Likumprojekts Valsts sociālās apdrošināšanas likumā par to, ka ārkārtas situācijas periodā netiks aprēķinātas minimālās sociālās iemaksas, pēdējā brīdī pārvietojās citā likumā — Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā! Turklāt MK noteikumi Nr. 662 par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību tika pieņemti vien 11. janvārī. Protams, vēl ir laiks līdz deklarācijas iesniegšanas brīdim, bet tajā...

Kopš 2022. gada 1. janvāra maksa par likumiskās zemes lietošanas tiesībām piespiedu dalītā īpašumā un nomas maksa piespiedu nomā netiek aplikta ar PVN. Ir noteikts vienots likumiskās lietošanas maksas apmērs par citai personai piederošas zemes lietošanu dalītā īpašuma situācijās – četri procenti gadā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības. No 2022. gada 1. janvāra tiek izbeigtas piespiedu nomas attiecības, un to vietā dalītā īpašuma gadījumos zemes un patstāvīgo būvju īpašnieku attiecības regulē jauns tiesību institūts “likumiskās zemes lietošanas tiesības”. Minētās izmaiņas ir veiktas, pamatojoties uz Tieslietu ministrijas ieviesto piespiedu nomas reformu, un stājas spēkā pakāpeniski atkarībā no konkrētas situācijas. Kas ir piespiedu dalītais īpašums Piespiedu dalītais īpašums Latvijā ir izveidojies zemes reformas un valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas gaitā, kad īpašuma tiesības uz agrāk piederējušo zemi tās vēsturiskajās robežās atjaunoja tās bijušajiem īpašniekiem vai to mantiniekiem, taču uz šīs zemes pirms Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas bija uzceltas citai personai piederošas ēkas (būves)....

Stājās spēkā 2021. gada 12. jūlijā Par apdrošināšanas stāžu Likuma 6. pants papildināts ar 5.2 un 5.3 daļu. Lai fiziskajai personai uzkrātos apdrošināšanas stāžs (īstermiņa sociālajiem pabalstiem un pensijai), tai jābūt sociāli apdrošinātai (jābūt darba ņēmējai vai pašnodarbinātajai) un jāveic sociālās iemaksas. Tiesa gan, īstermiņa sociālos pabalstus fiziskā persona (darba ņēmēja) saņems arī tad, ja darba devējs deklarēs iemaksas (uzrādīs VID iesniegtajā ziņojumā), tomēr pašnodarbinātā persona šos pabalstus saņems tikai tad, ja iemaksas tika veiktas, nevis tās uzrādītas pašnodarbinātās personas ziņojumā. Arī pensijas uzkrājums fiziskajai personai veidojas tikai tad, ja iemaksas tika faktiski veiktas. Tāpēc nevajadzētu jaukt darba stāžu ar apdrošināšanas stāžu! Kā zināms, pandēmijas laikā vairāki darba ņēmēji un pašnodarbinātie bija saņēmuši nevis algu, bet dažādus pabalstus, no kuriem netika maksātas sociālās iemaksas un arī nebija pienākuma tās maksāt. Grozījumi likumā noteica, ka darba ņēmēji un pašnodarbinātie, kuri saņem dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu, atbalstu par dīkstāvi, vecāku pabalsta turpinājumu vai...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, ka kopš 2022. gada 1. janvāra pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 5% apmērā piemēro iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā izdotu grāmatu, preses un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju piegādei, tostarp tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot, kā arī to pielikumiem, kas tiek pievienoti bez papildu maksas un ir to neatņemama sastāvdaļa. Kas ir iespieddarbs un elektroniskais izdevums? Iespieddarbs ir patstāvīgs, izdevniecībā vai citā izdevējorganizācijā redakcionāli apstrādāts, poligrāfiskās iespiešanas vai novilkšanas veidā iegūts un tiražēts attēlizdevums, brošūra, izdevums neredzīgajiem, kartogrāfisks izdevums, laikraksts, normatīvtehnisks izdevums, nošizdevums un tamlīdzīgs izdevums. Iespieddarba definīcija ir sniegta Bibliotēku likuma 1. panta 5. punktā. Elektronisks izdevums ir skaņu ieraksta, videoieraksta vai datorieraksta veidā attēlota informācija, kas tiražēta kasetēs, disketēs, kompaktdiskos un ar atbilstošu iekārtu un programmatūras palīdzību pieejama lietotājiem. Elektroniskā izdevuma definīcija ir sniegta Bibliotēku likuma 1. panta 4. punktā. Kam piemēro PVN samazināto likmi 5% apmērā? Grāmatām, iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā,...

Katra likuma grozījumi stājas spēkā konkrētā datumā, tomēr jāpatur prātā, ka dažas normas tiek piemērotas gan agrākam, gan vēlākam periodam. Parasti grozījumu stāšanās spēkā datumi tiek atrunāti likuma grozījumu pārejas noteikumos (PN). Tas attiecas arī uz tehniskajiem precizējumiem tajos pantos, kas netika grozīti, vai pat uz esošajiem punktiem pārejas noteikumos, piemēram, tiek pārcelts iepriekš noteiktās normas darbības laiks. MUN maksātājs un viņa darbinieki Sakarā ar grozījumiem MUN likumā visbiežāk grozījumos tiek aizvietotas iepriekš noteiktās ierobežojošās normas, kas bija attiecinātas gan uz MU īpašnieku un viņa darbiniekiem, ar atsauci, ka ierobežojumi attiecas tikai uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju. Tātad tikai īpašnieks nedrīkstēs izmantot algas nodokļa grāmatiņu un tās preferences, ko tā sniedz fiziskajai personai. Arī attaisnotie izdevumi netiek piemēroti mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja ienākumiem, tomēr tie ir piemērojami MU darbiniekiem. Nodoklis un apliekamais objekts MUN maksātājam būs jāmaksā saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu. MUN maksātāja ienākumam netiek piemērota progresīvā IIN likme, kā arī fiziskās personas...