NODOKĻI

Atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajam regulējumam Savienības pilsoņiem, lai ieceļotu, uzturētos un strādātu Latvijā, nav gandrīz nekādu ierobežojumu. Savienības pilsonis var sākt darbu pēc darba līguma noslēgšanas. Savienības pilsoņiem, kuri vēlas uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par trim mēnešiem nepārtraukti, ir jāreģistrējas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un jāsaņem reģistrācijas apliecība, taču šī reģistrācija nav nepieciešama līdz sešu mēnešu termiņam, ja Savienības pilsonis uzturas Latvijā ar mērķi atrast darbu. Kas ir ārzemnieks? Ārzemnieks ir jebkura persona, kas nav Latvijas Republikas pilsonis vai Latvijas Republikas nepilsonis. Latvijas Republikas tiesību akti izšķir divas ārzemnieku kategorijas: Eiropas Savienības (turpmāk tekstā — Savienība) pilsoņi — ar to saprot gan Eiropas Savienības dalībvalstu, gan arī Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu (ES27 + Lihtenšteina + Islande + Norvēģija) pilsoņus un Šveices Konfederācijas pilsoņus, kuriem Latvijā ir līdzvērtīgs statuss ar Latvijas Republikas pilsoņiem; trešo valstu pilsoņi, kuru ieceļošanai un nodarbinātībai Latvijā tiek piemēroti papildu nosacījumi. Lai reģistrētos, ir jāaizpilda «Anketa Eiropas...

Vēršam uzmanību, ka ar Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumiem Nr. 397 "Grozījums Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 820 "Noteikumi par elektroenerģijas nodokļa deklarācijas veidlapas paraugu un tās aizpildīšanas kārtību"", ir jaunā redakcijā publicēta elektroenerģijas nodokļa deklarācija (tās paraugs noteikumu pielikumā). Kā norādīts noteikumu grozījumu anotācijā, jaunā elektroenerģijas nodokļa deklarācijas versija paredzēta taksācijas periodiem, sākot ar 2023. gada 1. janvāri. Deklarācija papildināta ar jaunu nodokļa maksātāja kategoriju “Cits” un ar divām jaunām rindām, kā arī veiktas izmaiņas deklarācijas rindu aprēķinu formulās un rindu numerācijā. Deklarācijā ietvertās jaunās rindas noteiks: elektroenerģijas daudzumu, kas tiešā veidā izlietota elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai; elektroenerģijas daudzumu, kas neatbilst Elektroenerģijas nodokļa likuma 2. panta trešajā daļā minētajiem kritērijiem. Atgādinām, ka Saeimā 2022. gada 3. martā pieņemtie grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā arī stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Tie paredz, ka nodokļa maksātājs nodokli par elektroenerģiju, kas taksācijas periodā patērēta paša vajadzībām (tajā skaitā administrācijas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2022. gada maijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Spēkā no Ministru kabineta 2022. gada 3. maija noteikumi Nr. 265 “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”” Grozījumi veikti, lai saskaņotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijas iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību atbilstoši grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42. panta piektajā, septītajā un devītajā daļā attiecībā uz šajās normās ietvertajiem elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem, kuriem iekšzemē piemērojama PVN samazinātā likme 5 procentu apmērā un kuri saņemti no citas Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalsts reģistrēta PVN maksātāja, un 50. panta tvērumā attiecībā uz preču piegādēm un pakalpojumiem, kuriem PVN 0% likme piemērojama tieši. Tādejādi, vērtību pakalpojumam, kurš saņemts no citas ES dalībvalsts reģistrēta PVN maksātāja un kuram iekšzemē piemēro PVN samazināto likmi 5% apmērā, norāda PVN deklarācijas 51.1 rindā un no...

Kā informē Valsts ieņēmumu dienests, nodokļa maksātājs pārskata gada laikā var izvēlēties piemērot tikai vienu no šādiem uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumiem. 1.atvieglojuma veids – neiekļaut taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā piecu procentu apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem; 2.atvieglojuma veids – neiekļaut taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā divus procentus no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi; 3.atvieglojuma veids – samazināt taksācijas periodā par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par 85 procentiem no ziedotās summas, nepārsniedzot 30 procentus no aprēķinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas par aprēķinātajām dividendēm. Minētie ierobežojumi attiecas uz pārskata gadā veikto ziedojumu kopsummu. Ar 2022.gada 21.aprīli ziedojumu summas, kurām nodokļa maksātājs piemēro nodokļa atvieglojumu ziedotājiem saskaņā ar likuma 12.pantu, ir attiecināmas uz saimnieciskās darbības izdevumiem. Tātad minētās...

2022.gada 1. jūlijā stājas spēkā grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”, kas paredz iespēju piemērot samazināto akcīzes nodokļa likmi 50 % apmērā visām alkoholisko dzērienu grupām. Atvieglojumu varēs saņemt tādi Latvijas alkoholisko dzērienu ražotāji, kuri būs saņēmuši Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu patstāvīga sīkražotāja sertifikātu un kuru saražoto alkoholisko dzērienu apjoms nepārsniedz Latvijā noteikto ražošanas apjoma limitu. Kā arī samazināto likmi varēs piemērot jebkurš komersants gadījumā, ja alkoholiskie dzērieni tiks ievesti no citas Eiropas Savienības dalībvalsts patstāvīgās mazās darītavas, un ja ievedējs to spēs apliecināt ar sertifikātu vai pašsertifikāciju, ja šajā dalībvalstī pašsertifikācija ir atļauta. Kā saņemt sertifikātu? Lai ar 2022. gada 1. jūliju varētu piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi alum, vīnam, raudzētajiem dzērieniem, starpproduktiem vai pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, Valsts ieņēmumu dienestā jāsaņem sertifikāts alkoholisko dzērienu patstāvīgajiem sīkražotājiem. Sertifikāta saņemšana – sākot ar 2022.gada 1.jūliju, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) funkcionalitāti, jāaizpilda un jāiesniedz iesniegums: Dokumenti – No veidlapas: Dokumentu grupa: “Akcīzes preču licenču...

Nodokļa maksātājs var ziedot mantu vai finanšu līdzekļus un par veikto ziedojumu piemērot nodokļa atvieglojumu saskaņā ar likuma 12.pantu, bet par ziedotu pakalpojumu nodokļa atvieglojumu nepiemēro, informē Valsts ieņēmumu dienests. Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojuma piemērošanas vajadzībām par ziedojumu uzskata mantu vai finanšu līdzekļus, kurus nodokļa maksātājs, pamatojoties uz līgumu, bez atlīdzības nodod likuma 12.panta pirmajā daļā minētajai organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai, ja saņēmējam nav noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību. Ziedojumu saņēmēji Nodokļa atvieglojumu ziedotājiem var piemērot nodokļa maksātājs, kurš ir ziedojis: sabiedriskā labuma organizācijai, kurai piešķirts statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu (informācija VID mājas lapā https://www6.vid.gov.lv/SLO); budžeta iestādei; valsts muzejam— atvasinātai publiskai personai vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas; nevalstiskai organizācijai, kura reģistrēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja...

Saeima 16. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz līdz pieciem gadiem pagarināt termiņu, kādā varēs veikt nokavēto nodokļu maksājumu samaksu. Likuma grozījumos nav atcelts nosacījums par nokavējuma naudas aprēķināšanu. Likuma grozījumi arī paplašina maksājumu un elektroniskās naudas iestāžu tiesības atvērt saimnieciskās darbības kontus. Līdz šim likums noteica, ka to var darīt tikai kredītiestādes, taču interesi par šādu kontu atvēršanu esot izrādījis arī licencētā maksājumu iestāde VAS "Latvijas pasts". Nosacījumi nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam Atgādinām, ka līdz šim likums noteica, ka kavētos maksājumus varēja sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem. Likuma grozījumi stāsies spēkā šī gada 1. augustā. Atkārtoti termiņa pagarinājumu kavēto nodokļu nomaksai Valsts ieņēmumu dienestam (VID) varēs lūgt par tiem kavētajiem maksājumiem, kuru samaksas termiņš iepriekš jau ir bijis pagarināts, paredz grozījumi. Nodokļu maksātājam motivēts iesniegums un citi dokumenti, kas apliecina tā atbilstību likumā minētajiem nodokļu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu uzziņas pieprasījuma iesniedzēja (turpmāk - iesniedzējs) faktu aprakstu. Iesniedzēja pamatdarbība ir sava nekustamā īpašuma apsaimniekošana un iznomāšana. Iesniedzējs ir reģistrēts VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā un veic tikai ar PVN apliekamus darījumus. Iesniedzējs nodarbina trīs darbiniekus, kuri tieši saistīti ar tā pamatdarbības nodrošināšanu. Iesniedzējs iegādājās kafijas aparātu no SIA “K” (iegādes vērtība 1199,00 EUR, t.sk. PVN 208,09 EUR). Kafijas aparāts ir iegādāts, jo Darba aizsardzības likums nosaka, ka katrā darba vietā jābūt atpūtas telpai vai vismaz atpūtas vietai kādā telpā, kur darbiniekiem pārtraukumos atpūsties. Iesniedzējs iesniegumā uzdod jautājumu, vai tas var atskaitīt PVN kā priekšnodokli 100% apmērā no iegādātā kafijas aparāta vērtības, jo iesniedzējs uzskata, ka šie izdevumi ir saistīti ar tā administratīvās darbības nodrošināšanu, proti, kafijas automāta esamība atbilst mūsdienu izpratnei par darbinieku darba apstākļu nodrošināšanu. VID, izvērtējot iesniedzēja iesniegumā un papildu ziņas sniegto faktu aprakstu, paskaidro, ka Pievienotās vērtības nodokļa...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no dividendēm, procentiem, vērtspapīriem un citiem ieguldījumiem. Tas ar skaidrojumiem un piemēriem palīdzēs IIN 20% nodokļa likmes piemērošanā šādiem Latvijas rezidenta gūto ienākumu veidiem: dividendēm, dividendēm pielīdzināmam ienākumam; procentu ienākumam un tam pielīdzināmam ienākumam, arī ar procentu ienākumu saistītam ienākumam; ienākumam no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas; ienākumam no noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem ar līdzekļu uzkrāšanu; ienākumam no mūža pensijas apdrošināšanas līgumiem (ar uzkrāto fondētās pensijas kapitālu atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam); ienākumam no finanšu instrumentu individuālas pārvaldīšanas saskaņā ar ieguldītāja pilnvarojumu (portfeļa pārvaldības pakalpojuma); ienākumam no ieguldījumu konta. Dividendes ir ienākums no kapitālsabiedrības kapitāla daļām vai akcijām vai kooperatīvās sabiedrības pajām, vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām piedalīties šīs kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē. Taču regulējums tiek piemērots arī nosacītajām dividendēm — peļņas daļai (pārskata gada un iepriekšējo pārskata gadu nesadalītās peļņas daļai, tai skaitā tai...

Ministru kabinets (MK) 14. jūnijā izskatīja grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli". Ņemot vērā šā brīža situāciju, kad Krievija ir izraisījusi karu un iebrukusi Ukrainā, steidzami ir nepieciešams mainīt kārtību attiecībā uz fizisko personu pārvietošanos pāri Latvijas – Krievijas un Latvijas – Baltkrievijas robežai, lai tur iegādātos tabakas izstrādājumus, alkoholiskos dzērienus un degvielu savam patēriņam un, atgriežoties Latvijā, par šīm precēm piemērotu nodokļu atbrīvojumu. Lai mazinātu fizisko personu pārvietošanos, ir paredzēts palielināt laika periodu no septiņām dienām uz 30 dienām, kura laikā fiziskās personas personīgai vai ģimenes lietošanai iegādāto akcīzes preču ievešanu neuzskata par komerciālu un attiecīgi ir piemērojams atbrīvojums no nodokļiem. Tā kā šāds ierobežojums, ņemot vērā aktuālo situāciju, ir jāievieš pēc iespējas ātrāk, likumprojektu ir paredzēts virzīt steidzamības kārtībā. Likumprojektā tiek paredzēts deleģējums MK noteikt gadījumus, kad uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā aizpilda un iesniedz akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu par atsevišķām akcīzes precēm, kuras fiziskā persona pārvieto personīgajā bagāžā. Tāpat MK...

Saeima ceturtdien, 9.jūnijā, konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus nodokļu un nodevu likumā, kas paredz līdz pieciem gadiem pagarināt termiņu, kādā jāveic nokavēto nodokļu maksājumu samaksa. Patlaban šos maksājumus sadalīt termiņos vai atlikt var uz laiku līdz trim gadiem. Termiņa pagarinājums nepieciešams, ņemot vērā, ka ir virkne nodokļu maksātāju, kuri joprojām nav atguvušies no Covid-19 infekcijas izraisītās krīzes un nevar sekmīgi izpildīt kavētās nodokļu saistības, jo viņu ieņēmumu apjoms nav atgriezies pirmspandēmijas līmenī. Tāpat arī jāņem vērā, ka Latvijas ekonomiku ir ietekmējuši jauni satricinājumi, kas saistīti ar Krievijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā, teikts grozījumu anotācijā. Atkārtota nodokļu samaksas termiņa pagarināšana uzņēmējiem, kurus skārušas ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, ļaus saglabāt maksātspēju un attīstīt uzņēmējdarbību, kā arī saglabāt darba vietas, veikt kārtējos nodokļu maksājumus un samaksāt kavētos nodokļus, pauduši likumprojekta autori. Lai likuma grozījumu stātos spēkā, tie Saeimā jāskata vēl otrajā – galīgajā – lasījumā.

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākts kriminālprocess par “aplokšņu” algu izmaksu uzņēmumā, kas nodarbojas ar būvniecības pakalpojumu sniegšanu. Veicot pirmstiesas izmeklēšanu kriminālprocesā, noskaidrots, ka uzņēmums laikā no 2021. gada janvāra līdz decembrim grāmatvedības uzskaitē nav pilnā apmērā uzrādījis darba ņēmējiem izmaksāto darba samaksu, kā arī noskaidrots, ka grāmatvedības uzskaitē nenorādītā darba samaksa uzņēmuma darbiniekiem tika izmaksāta skaidrā naudā. Uzņēmumā kopā tika nodarbināts 51 darbinieks, kuram oficiālā darba samaksas daļa veidoja līdz 1000 eiro, savukārt atlikusī summa tika izmaksāta neoficiāli skaidrā naudā jeb kā “aplokšņu” alga. Valstij nodarītā zaudējuma apmērs nesamaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veidā tiks noskaidrots izmeklēšanas laikā. Uzsāktā kriminālprocesa ietvaros VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde 2022. gada jūnijā veica piecas kratīšanas, t. sk. kriminālprocesā iesaistītā uzņēmuma telpās, automobiļos un uzņēmuma vadības dzīvesvietās. Kratīšanu laikā tika atrasti un izņemti kriminālprocesam nozīmīgi priekšmeti, kas tiks analizēti turpmākajā kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas...

Uzsākot vai paplašinot saimniecisko darbību, lauksaimnieki vai mājražotāji ļoti bieži saskaras ar grūtībām tieši piemērotākās saimnieciskās darbības veicēja formas izvēlē. Reģistrēt ZS vai SIA, būt par piemājas saimniecību? Apskatīsim mazajam lauku uzņēmējam piemērotāko formu plusus un mīnusus. Protams, izvēle paliek paša uzņēmēja ziņā. Atgādinājums par to, kad fiziskā persona drīkst saimniecisko darbību nereģistrēt, ja tā gūst ienākumus no saimnieciskās darbības. Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11. panta trīspadsmitā daļa paredz, ka maksātājs, kas gūst ienākumu no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības, vai no sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, vai nemedījamās sugas indivīda — parka vīngliemezis (Helix pomatia) — ieguves, ja minētie ienākumi saskaņā ar likuma "Par IIN" 9. panta pirmās daļas 1. punktu nepārsniedz 3000 eiro gadā, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs. Lai noteiktu dienu, kad šādi ienākumi ir sasnieguši 3000 eiro, maksātājs rakstveidā veic ienākumu uzskaiti brīvi izraudzītā formā, summējot gūtos ienākumus. Piecu darba dienu laikā pēc...

Kā izvērtēt, pēc kuras kārtības konkrētam pakalpojumam piemērojams pievienotās vērtības nodoklis (PVN) Mg. oec. Ilvija Ozoliņa, nodokļu konsultante, sertificēta praktizējoša grāmatvede ar divdesmit gadu pieredzi un grāmatvedības kursu pasniedzēja, iesaka pašas aprobētu nodokļa piemērošanas izvērtējuma shēmu, kurā ietilpst atbilžu meklēšana uz astoņiem jautājumiem. 1) Kāds? Pakalpojuma veids. Pirmais solis ir saprast, tieši kāds pakalpojums tiek sniegts vai saņemts. "Pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanai ir pamatprincipi un ir izņēmumi. Tas nozīmē, ka, ja pakalpojums nav iekļauts izņēmumos, tātad ir jāpiemēro pamatprincips. Savukārt, lai konstatētu, vai pakalpojums ir iekļaujams izņēmumos vai nē, ir jāsaprot, kā šis pakalpojums saucas - precīzi jāidentificē, kādu pakalpojumu sniegšu vai esmu saņēmis," skaidro I. Ozoliņa. 2) Kas? Darījuma dalībnieki. Darījuma dalībnieki var būt vai nu reģistrēti vai nereģistrēti nodokļa maksātāji. Arī no šī faktora atkarīgs, vai pakalpojumam jāpiemēro pamatprincipi vai izņēmumi. 3) Ko dara? Sniedz vai saņem pakalpojumu? 4) Kur? Pakalpojuma sniegšanas vieta. Pakalpojuma sniegšanas vieta būs noskaidrota jau pirmo...

Valdība pieņēmusi izmaiņas akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapu aizpildīšanas kārtībā, kas izriet no grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli", kas no 2022.gada 1.janvāra piemēro diferencētu akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem atkarībā no cukura satura dzērienā, kā arī citas izmaiņas. Viena no jaunajām izmaiņām ir MK 2010.gada 30.marta noteikumu Nr.300 4.pielikuma izteikšana jaunā redakcijā, mainot deklarācijas veidlapas struktūru, dalot akcīzes preču veidu "Bezalkoholiskie dzērieni" divās grupās (2 kolonnas). Tādā veidā tiks paredzēta iespēja deklarēt bezalkoholiskos dzērienus divās atsevišķās kolonnās atkarībā no cukura satura dzērienā atbilstoši akcīzes nodokļa likmēm, kas noteiktas likuma "Par akcīzes nodokli" 15.panta redakcijā, kas stājas spēkā 2022.gada 1.janvārī. Otrkārt, jaunā redakcijā izteikts arī noteikumu 2.pielikums “Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācija” un 3.pielikums “Tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa deklarācija” (saistībā ar to, ka no likuma izslēgta 23.panta četrpadsmitā un piecpadsmitā daļa, tādējādi akcīzes nodokļa maksātājiem no 2022.gada 1.janvāra par akcīzes precēm, kuras marķē ar akcīzes nodokļa markām, nebūs jāmaksā akcīzes nodoklis 180 dienu laikā no...