NODOKĻI

Šā gada 24. martā Saeima 3. lasījumā pieņēma grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kas galvenokārt tika izstrādāti, lai precizētu UIN likuma regulējumu palielinātajiem procentu maksājumiem un uzkrājumiem, kurus nodokļu maksātāji veido nedrošiem debitoru parādiem, kā arī lai samazinātu nodokļu maksātāju administratīvo slogu. Likuma grozījumi stājās spēkā šā gada 21. aprīlī. Likuma grozījumos paredzēts, ka, sākot ar pārskata gadu, kas sākās 2021. gadā, palielinātos procentu maksājumus aprēķina kā starpību starp procentu maksājumiem un procentu ieņēmumiem. Ja pārskata gadā šī starpība pārsniedz trīs miljonus eiro, nodokļa bāzē iekļauj procentu summu, kas pārsniedz 30 procentus no pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītās peļņas pirms aprēķinātā UIN, kas palielināta par procentu maksājumiem un aprēķināto nolietojumu. Precizēta nodokļa piemērošana aplēstajiem procentiem par operatīvās nomas maksājumiem, ko aprēķina saskaņā ar starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) Nr.16 “Operatīvā noma”, paredzot, ka nodokļa maksātāji ir tiesīgi likuma 10. pantā noteikto palielināto procentu aprēķinā neietvert procentus, kas aprēķināti saskaņā...

Vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērniem, kuri strādā tikai vasaras brīvlaikā, ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, atgādina Valsts ieņēmumu dienests. Nodokļu atvieglojumi vecākiem Ja bērns līdz 19 gadu vecumam turpina mācības un strādā tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo, un atrašanās vecāka apgādībā arī netiks pārtraukta automātiski. Tādējādi arī tad, ja bērns vasaras brīvlaikā strādā, vecāks saglabā atvieglojumu par apgādībā esošu personu – vecāka algas daļa, ko neapliek ar nodokļiem, palielinās par 250 eiro mēnesī. Savukārt tiem vecākiem, kuru bērni līdz 19 gadu vecumam mācās un strādā arī mācību gada laikā, bērna atrašanās apgādībā tiek pārtraukta automātiski – tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Ja skolēns pārtrauc strādāt, vecākiem pašiem bērns jāatjauno apgādībā. Nodokļu samaksas nosacījumi Nodokļu samaksas nosacījumi ir atkarīgi...

Pavasaris ikvienam grāmatvedim ir īpaši darbīgs laiks — jānoslēdz iepriekšējais pārskata gads, jāsteidz veikt gada pārskata sagatavošanas priekšdarbus, jāsagatavo gada pārskats un vienlaikus jāspēj paveikt arī ikdienas pienākumus. Pavasarī grāmatveži dzīvo "divās realitātēs" — jau it kā noslēgtajā periodā jeb pagātnē un esošajā periodā jeb tagadnē. Savukārt uzņēmumu īpašniekiem iepriekšējo periodu slēgšanas un gada pārskata sagatavošanas kontekstā rodas cits jautājums — vai uzņēmums ir strādājis ar peļņu un vai šo peļņu varēs sadalīt dividendēs? Ņemot vērā, ka peļņas sadalīšana dividendēs šobrīd ir īpaši aktuāls temats, turpinājumā autors apskatīs jautājumus, kas ir saistīti ar dividendēm, to uzskaiti un dividendēm piemērojamajiem nodokļiem. Vairākumam praktiķu šie aspekti jau ir labi zināmi, bet, ņemot vērā, ka ne vienmēr šie jautājumi ir aktuāli ikdienā, vienmēr ir vērts atsvaidzināt zināšanas par dividendēm. Šajā rakstā autors dividendes apskatīs no sabiedrību ar ierobežotu atbildību perspektīvas un ērtības labad turpinājumā tās apzīmēs ar terminu "sabiedrība". Dividendes — definīcija Kā zināms,...

Pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumā izveidojusies situācijā, kurā atsevišķu preču derīguma termiņš tuvojas “derīgs līdz” (vai “ieteicams līdz”) noteiktajam datumam, kā arī ir preces, kuras neapmierina pircēju prasības, bojāts to izskats, un tml. iemeslu dēļ uzņēmums koriģē patēriņam derīgu preču iegādes vērtību (t.i., preces noceno). Daļu no minētajām precēm uzņēmums pārdod, bet daļu - ziedo sabiedriskā labuma organizācijai saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12.panta pirmās daļas 1.punktu. Vai šim uzņēmumam preču vērtības samazinājums nav klasificējams kā preču zudums, un no kādas preču vērtības ir nosakāma ziedotā summa uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) aprēķināšanas vajadzībām? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests Situācijā, kad pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmums koriģē patēriņam derīgu preču iegādes vērtību minēto iemeslu dēļ, šo preču vērtības samazinājums nav klasificējams kā preču zudums un nav jāņem vērā, nosakot un kontrolējot zudumu normatīvu UIN aprēķināšanai. Tādējādi minēto preču iegādes vērtības samazinājuma summa pēc ekonomiskās būtības ir uzskatāma par izdevumiem, kas saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību,...

Tie saimnieciskās darbības veicēji (t.sk. mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji) un autoratlīdzību saņēmēji, kuri nav darba ņēmēji un prognozē, ka viņu saimnieciskās darbības ienākumi nesasniegs 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī, var izvēlēties neveikt minimālās obligātās sociālās iemaksas. Lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) neaprēķinātu šīs iemaksas, jāiesniedz VID apliecinājums par ceturkšņa plānotajiem ienākumiem. Apliecinājumu jāiesniedz īpaši tam izveidotā veidlapā, kas pieejama VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā “Dokumenti/No veidlapas/Dokumentu grupa/Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu dokumenti/Pašnodarbinātā apliecinājums par plānotajiem ienākumiem”. Apliecinājumā jānorāda konkrēto ceturksni kad ienākums nesasniegs 1500 eiro ceturksnī. Apliecinājums jāiesniedz šādos termiņos: Līdz 17.04.2022. – par 2022.gada II ceturksnī plānotajiem ienākumiem; Līdz 17.07.2022.– par 2022.gada III ceturksnī plānotajiem ienākumiem; Līdz 17.10.2022.– par 2022.gada IV ceturksnī plānotajiem ienākumiem. Tie cilvēki, kas 2022. gadā plāno uzsākt saimniecisko darbību, apliecinājumu var iesniegt vienlaikus ar iesniegumu par saimnieciskās darbības reģistrāciju VID vai arī 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas, gadījumā, ja pašnodarbinātais iepriekš...

Valdības sēdē 12. aprīlī izskatīti Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto grozījumu likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" projekts, kas paredz paplašināt sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanas tvērumu, dodot iespēju to piemērot arī sezonas strādniekiem, kas tiek nodarbināti akmeņu lasīšanas darbos sējumu, stādījumu un zālāju platībās, un palielināt dienu skaitu, kad sezonas darbos nodarbinātā ienākumam var piemērot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu. Plānotos likuma grozījumus vēl būs jāskata Saeimai. Ar likuma izmaiņām paredzēts, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu varēs piemērot arī sezonas strādnieki, kas tiek nodarbināti akmeņu lasīšanas darbos sējumu, stādījumu un zālāju platībās, tos veicot lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībās, kas kārtējā gadā ir pieteiktas vienotajam platības maksājumam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem (grozījumi likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.12 panta pirmajā un trešajā daļā). Tāpat paredzēts palielināt dienu skaitu, kad sezonas darbos nodarbinātā ienākumam var piemērot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu – no 65 kalendāra dienām līdz 90...

Aprīlis ir pirmais sezonas mēnesis, kurā lauksaimnieki var sākt nodarbināt strādniekus sezonas laukstrādnieku nodokļa (SLN) režīmā. Pirms ķeramies pie nodokļu un grāmatvedības lietām saistībā ar SLN režīmu, īsumā apskatīsim Ministru kabinetā iesniegto informatīvo ziņojumu "Par samazinātu darbaspēka nodokļu likmju piemērošanu sezonālajos darbos nodarbināto ienākumam". Ziņojums ir lasāms MK mājaslapā, un tajā ir pieejama izvērsta informācija ar SLN režīma izmantošanas statistiku jau kopš 2014. gada. Ziņojumā norādīts, ka, lai risinātu augļkopības un dārzkopības nozarē īslaicīgajos sezonas darbos nodarbināto personu nodarbināšanas un darbaspēka nodokļu maksāšanas problēmas, 2014. gada 1. jūnijā stājās spēkā grozījumi likumā "Par IIN", dodot iespēju augļkopības un dārzkopības nozares ražotājiem kā alternatīvu jau esošajiem darbaspēka nodokļiem piemērot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa ieviešanas mērķis bija: samazināt nelegālās nodarbinātības līmeni sezonas laukstrādnieku vidū; samazināt darba devējiem (lauksaimniekiem) administratīvo slogu, kas saistīts ar lauksaimniecības nozarei raksturīgo nevienmērīgo sezonas darbinieku plūsmu. Pirmajā izvērtējumā par SLN režīmu tika secināts, ka laika...

Saeimā 24. martā ir pieņemts likums “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, kas stājas spēkā 2022. gada 21. aprīlī, informē Valsts ieņēmumu dienests. Attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (turpmāk – likums) izdarīti šādi grozījumi: 1) Grozījumi par ziedoto summu attiecināšanu uz ziedotāja saimnieciskās darbības izdevumiem. Noteikts, ka visas ziedojumu summas, kurām nodokļa maksātājs piemēro nodokļa atvieglojumu ziedotājiem saskaņā ar likuma 12. pantu, ir attiecināmas uz saimnieciskās darbības izdevumiem. Tātad minētās ziedojumu summas neiekļauj nodokļa bāzē un neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Noteikts, ka arī 2023. gadā un turpmākajos pārskata gados, piemērojot 3.atvieglojuma veidu ziedotājiem (saskaņā ar likuma 12. panta pirmās daļas 3. punktu), atvieglojums ir 85% apmērā no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 30% no nodokļa par dividendēm. 2) Grozījumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanu debitora parādiem. Papildināts likuma 9. pants attiecībā uz kārtību, kādā nedrošie debitoru parādi ir norakstāmi vai iekļaujami nodokļa bāzē uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām....

Finanšu ministrijā 7. aprīlī noritēja tikšanās par saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konta noderīgumu radošām personām un tā veiksmīgu ieviešanu, piedaloties plašam kultūras organizāciju pārstāvju lokam no Latvijas Radošo savienību padomes (LRSP) un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas (LKNVOA). Finanšu ministrijas eksperti skaidroja SDI konta ieviešanas nosacījumus, informēja par aktuālo situāciju un atbildēja uz jautājumiem. Kultūras nevalstisko organizāciju pārstāvji izrādīja lielu interesi un uzdeva jautājumus par SDI konta pielietošanu, cita starpā interesējoties par autortiesību likmju piemērošanu nereģistrētiem autoratlīdzību saņēmējiem, kas ir nodarbināti pastāvīgā darbā, kā arī par kredītiestāžu pakalpojumiem un maksu. LRSP valdes priekšsēdētāja Inga Brūvere atzīst: ''Esmu apmierināta ar šo sarunu. Dzīvojam demokrātiskā valstī, un šāda valsts pārvaldes komunikācija ar radošo vidi ir ārkārtīgi vajadzīga, lai izstrādātās izmaiņas un likumi padarītu radošo cilvēku dzīvi vieglāku. Radošās nozares ir ļoti atšķirīgas un to vajadzības ir specifiskas, tādēļ pirms tikšanās man bija bažas par to, lai visiem netiek uztiepts viens risinājums, un SDI konts...

Gandrīz esam sagaidījuši pavasari, kaut arī īstais siltums nemaz nesteidzas pie mums. Tomēr speciālisti uzskata, ka saslimstība samazinās un jau drīkst atcelt Covid–19 ierobežojošos pasākumus. Turklāt tieši pirmajā aprīlī! Kā mēdz teikt — parādījusies gaisma tuneļa galā. Tikai nav zināms, cik garš ir tunelis! Protams, rokas arvien būs jāmazgā gan pirms, gan pēc jebkuras aktivitātes. Drošības pēc ieteicams turēties pa gabalu no tautiešiem, tomēr transportlīdzekļu piepildīšanai atcelti ierobežojumi. Kā šo ieteikumu izpildīt — grūti saprast. Arī lielveikalā bieži vien kāds gandrīz uzguļas uz priekšā stāvošā pircēja muguras, cerot, ka tā viņu apkalpos ātrāk. Vienīgā izeja — turēt iepirkumu ratus aizmugurē, tad jau netiks klāt! Svaigā gaisā drīkst nelietot maskas un respiratorus, bet iekštelpās gan jālieto, īpaši tur, kur apkalpošana notiek tuvumā un ilgāku laiku. Darba devējiem piešķirtas tiesības izvēlēties, vai uzņēmumā drīkstēs veikt darbu tie darbinieki, kuriem ir derīgs sertifikāts vai neatkarīgi no tā. Panaceja no šīs sērgas tā arī nav atrasta....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvu pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2022. gada martā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā Likuma 6. pants papildināts ar 5. punktu, nosakot jaunu nodokļa atbrīvojumu elektroenerģijai, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai, lai tiešā veidā nodrošinātu elektroenerģijas ražošanas procesu, proti, paredzot nodokļa atbrīvojumu par elektroenerģiju, kas ir saražota un patērēta paša ražotāja elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai. Precizēta likuma 7. panta piektā daļa, skaidri nosakot izņēmumus, kādos gadījumos nodokļa maksātājs nemaksā elektroenerģijas nodokli. Tādejādi, nodokļa maksātājs nodokli par elektroenerģiju, kas taksācijas periodā patērēta paša vajadzībām (tajā skaitā administrācijas ēkām), izņemot elektroenerģiju, kas tiešā veidā izlietota elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai, elektroenerģijas sadalei un pārvadei, samaksā valsts budžetā ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 23. datumam pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām. Precizēta likuma 9. panta otrā daļa, kas nosaka...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Autopārvadājumu likuma 35. pantā minētais pārvadātājs pirms speciālās atļaujas (licences) saņemšanas maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI, obligātās iemaksas) avansu 130 EUR kalendāra mēnesī par katru taksometru vai vieglo automobili, ar kuru tiek veikti pasažieru komercpārvadājumi, īpaši šim mērķim paredzētajā kontā. Autopārvadājumu likuma izpratnē komersants, zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kas pēc pasūtījuma vai līguma ar nosūtītāju, pasažieri vai uz cita tiesiska pamata uzņemas pārvadājuma saistību, ir uzskatāms par pārvadātāju. VSAOI avansu ieskaita kontā LV17TREL813105600300B. Veicot maksājumu, nodokļu maksātājam jānorāda: nodokļu maksātāja reģistrācijas kods; nodokļu maksātāja pilns nosaukums; taksometra vai vieglā automobiļa, par kuru tiek veikts obligāto iemaksu avansa maksājums, valsts reģistrācijas numurs vai atsauce uz pielikumu, kurā norādīts taksometra vai vieglā automobiļa, par kuru veikts obligāto iemaksu avansa maksājums, valsts reģistrācijas numurs; kalendāra mēnesis, par kuru tiek veikts obligāto iemaksu avansa maksājums, ja tas netiek norādīts pielikumā pie maksājuma uzdevuma; saņēmēja nosaukums – Valsts...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2022. gada 8. martā ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai" (turpmāk – noteikumi Nr. 17), kas 2022. gada 21. martā publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr. 56 un stājas spēkā 2022. gada 22. janvārī. Grozījumu pamatojums Grozījumi noteikumos Nr. 17 veikti: pamatojoties uz likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas Saeimā pieņemts 2021. gada 9. decembrī un stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī,lai veiktu papildinājumus un precizējumus PVN atmaksu ceļotājiem veikšanas kārtībā; pamatojoties uz likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas Saeimā pieņemts 2020. gada 15. oktobrī un stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā,ar kuriem tika izslēgts Pievienotās vērtības nodokļa likuma 140.1 Par grozījumiem saistībā ar jauno regulējumu e-komercijas jomā 2020.gada 15. oktobrī Saeima pieņēma likumu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", saskaņā ar kuru no...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde 2022. martā Nodokļu un muitas lietu prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu pret vienu personu par būvniecības nozares uzņēmumā veiktu grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksu ievērojamā apmērā un izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka kāda persona, būdama valdes loceklis uzņēmumā, kas nodarbojās būvniecību, laika posmā no 2018. gada jūnija līdz decembrim darbiniekiem izmaksāja grāmatvedības uzskaitē neuzrādītu darba samaksu vairāk nekā 11 812 eiro apmērā, kā arī laika periodā no 2018.gada augusta līdz 2019.gada februārim izvairījās no uzņēmumu nodokļu nomaksas 229 157 eiro apmērā. Kriminālprocess 2022. gada martā nosūtīts kriminālvajāšanas uzsākšanai pēc Krimināllikuma 2171.pantā un 218.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu pazīmēm. Kriminālvajāšanu lūgts uzsākt pret vienu personu. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 19.pantu neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Valsts ieņēmumu dienests aicina iedzīvotājus ziņot par gadījumiem, kad tiek...

Valsts ieņēmumu dienests informē par pašlaik spēkā esošo kārtību nodokļu piemērošanā situācijā, ja uzņēmums sniedz palīdzību personām Ukrainā. Pievienotās vērtības nodoklis Vispārīgā gadījumā ziedojumiem pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) nepiemēro. Tas nozīmē, ka PVN par ziedoto preču iegādi vai to ražošanai iegādātajiem materiāliem un pakalpojumiem nav atskaitāms kā priekšnodoklis. Reģistrēti PVN maksātāji, kuri ziedo preces, par kuru iegādi vai to ražošanai iegādātajiem materiāliem un pakalpojumiem bija atskaitīts priekšnodoklis, korektai PVN piemērošanai izvēlas vienu no šādiem risinājumiem: koriģē iepriekš atskaitīto priekšnodokli; aprēķina PVN par ziedotajām precēm kā par pašpatēriņu, izrakstot sev nodokļa rēķinu. 2022.gada 10.martā Latvijas Republikas Saeima pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kurā, tostarp, ietverta arī PVN 0% likmes piemērošana ziedojumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam. Atbilstoši minētajam likumam PVN 0% likmi piemēro tādai preču piegādei, ko reģistrēts nodokļa maksātājs bez maksas piegādā sabiedriskā labuma organizācijai, kas: 1) šīs preces eksportē no Eiropas Savienības teritorijas kā daļu no savām humānām, labdarības darbībām,...