NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) jūlijā aktualizējis metodisko materiālu "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no nekustamā īpašuma atsavināšanas ienākuma", kurā sniedz atbalstu fiziskām personām par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu gūtajam ienākumam no nekustamā īpašuma (NĪ) pārdošanas. NĪ likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – likums) izpratnē ir kapitāla aktīvs. Ienākumam no NĪ pārdošanas piemēro IIN 20 % likmi. Ienākumu no NĪ pārdošanas nosaka, no NĪ atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un NĪ veikto ieguldījumu vērtību NĪ turēšanas laikā. Par NĪ pārdošanas (atsavināšanas) cenu uzskata naudas vai naturālā izteiksmē saņemto samaksu. Savukārt par NĪ iegādes vērtību uzskata vērtību, par kādu nodokļa maksātājs ir iegādājies konkrēto NĪ. NĪ maiņas darījumā ir attiecināmi tie paši nosacījumi, kā uz pārdošanas darījumu, ievērojot Civillikuma 2092. pantā noteikto, – līdzēju savstarpējām tiesībām un pienākumiem maiņas līgumā attiecīgi piemērojami pirkuma līguma noteikumi. Maiņas darījuma brīdī nosaka ienākumu no NĪ pārdošanas: no NĪ atsavināšanas cenas atņem tā iegādes vērtību. Turklāt ņem vērā...

20. jūlijā stājās spēkā 2022. gada 14. jūlijā pieņemtie grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”, saskaņā ar kuriem noteikts, ka, nemaksājot muitas maksājumus, normatīvajos aktos noteikto daudzumu degvielas, tabakas izstrādājumu un alkoholisko dzērienu fiziska persona no trešās valsts var ievest Latvijā personīgai vai ģimenes lietošanai ne biežāk kā vienu reizi trīsdesmit dienās, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID). Ar grozījumiem likumā mainīts akcīzes preču pārvietošanas regularitātes kritērijs, aizstājot iepriekš likumā noteikto „ne biežāk kā vienu reizi septiņās dienās” ar „ne biežāk kā vienu reizi trīsdesmit dienās”. Akcīzes preču daudzums, ko savam patēriņam drīkst ievest Latvijā bez muitas maksājumu veikšanas, nav mainīts. Līdz ar to no 2022. gada 20. jūlija persona savam patēriņam Latvijā no valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, ar atbrīvojumu no muitas maksājumu samaksas reizi trīsdesmit dienās ar jebkāda veida sauszemes bezsliežu transportlīdzekli drīkst ievest 40 cigaretes vai 20 cigarillas, vai 10 cigārus, vai 50 gramus smēķējamās tabakas vai tabakas lapu, vai...

Baltijas valstīs regulāri tiek strādāts pie darba samaksu regulējošo normatīvo aktu izmaiņām, kuru mērķis ir uzlabot nodokļu slogu darba ņēmējam un darba devējam, kā arī palielināt konkurētspēju valstu vidū. Katru gadu tiek ieviestas izmaiņas arī sociālās apdrošināšanas pabalstu normatīvajā bāzē. Tas vienmēr ir bijis aktuāls jautājums gan valdības, gan iedzīvotāju vidū, tādēļ autores ir veikušas pētījumu par 2022. gada aktualitātēm un izvērtējušas Baltijas valstīs kopīgo un atšķirīgo darba samaksas aprēķinos, kā arī salīdzinājušas darbaspēka nodokļus un dažus sociālās apdrošināšanas pabalstus. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Apkopojot 2022. gadā spēkā esošos Baltijas valstu darbaspēka nodokļus, var secināt, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek ieturēts visu trīs valstu darba ņēmējiem. Lietuvā un Igaunijā vispārējā gadījumā tiek piemērota 20% likme, turpretī Latvijā 20% likme tiek piemērota tikai ienākumiem līdz 1667 eiro mēnesī, bet virs šīs summas piemēro 23% likmi. Baltijas valstīs ir stipri atšķirīga situācija saistībā ar neapliekamā minimuma piemērošanu. Latvijā Valsts ieņēmuma dienests katram iedzīvotāju ienākuma nodokļa...

Eiropas Komisija 15. jūlijā ir sagatavojusi kārtējo lēmumu paketi pārkāpuma lietās, proti, tā tiesiski vēršas pret dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas Eiropas Savienības (ES) tiesību aktu uzliktos pienākumus. Šie lēmumi aptver dažādas nozares un ES rīcībpolitikas jomas, un to mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu ES iedzīvotāju un uzņēmumu labā. Lēmumu paketē vairākkārt pieminēta arī Latvija. Tā, piemēram, Komisija mudina Latviju pilnībā transponēt Direktīvu (ES) 2018/844 par ēku energoefektivitāti. Ar direktīvu tika ieviesti jauni spēkā esošās sistēmas stiprināšanas elementi, piemēram, minimālās energoefektivitātes prasības jaunām ēkām, prasības par elektromobilitāti un uzlādes punktiem un jauni noteikumi par apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanu. Direktīva bija jātransponē valstu tiesību aktos līdz 2020. gada 10. martam. 2020. gada maijā šīm dalībvalstīm tika nosūtīta oficiāla paziņojuma vēstule, jo tās nebija paziņojušas par direktīvas pilnīgu transponēšanu. Patlaban doti divi mēneši, lai izpildītu transponēšanas pienākumu un paziņotu par to Komisijai. Valsts tiesību aktos bija jātransponē arī Direktīvu (ES)...

Sākot ar 2022. gada 16. maiju, pamatojoties uz 2022. gada 12. maija grozījumu likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu” Latvijas un Krievijas nodokļu līguma darbība ir apturēta uz nenoteiktu laiku. Likumā nav noteikti īpaši pārejas noteikumi, kuros būtu paredzēts, ka visi vai atsevišķi līguma nosacījumi būtu piemērojami kādu konkrētu laika periodu, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Ņemot vērā minēto, sākot ar 2022. gada 16. maiju, attiecībā uz Latvijas un Krievijas nodokļu līgumu nav piemērojama likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7. panta pirmā daļa, kurā noteikts: ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos ir noteikta citāda nodokļu aprēķināšanas vai maksāšanas kārtība nekā Latvijas Republikas nodokļu likumos, piemēro šo starptautisko līgumu noteikumus. Tādējādi Krievijas rezidentu Latvijā gūtam ienākumam un Latvijas rezidentu Krievijā gūtam ienākumam vai ar nodokli apliekamā ienākuma apmēra noteikšanai ir piemērojamas Latvijas nodokļu...

Finanšu ministrijā 13. jūlijā notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu apakšpadomes sēde, kurā ar valdības trīspusējā sociālā dialoga partneriem tika padziļināti diskutēts jautājums par darbaspēka nodokļiem. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un tās prezidents Andris Bite iepriekš pauduši, ka organizācijas prioritāte nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu samazināšana. Sēdē piedalījās LDDK, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Bankas, Finanšu nozares asociācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Labklājības ministrijas un citu organizāciju pārstāvji. Finanšu ministrija sagatavojusi darbaspēka nodokļu Latvijā un Baltijas valstīs analīzi dažādos griezumos un iespējamus scenārijus to mazināšanai. Diskusija par nodokļu un konkurētspējas veicināšanas jautājumiem tiks turpināta nākamajās NTSP Budžeta un nodokļu apakšpadomes sanāksmēs, kas notiks 27. jūlijā, 10. un 24. augustā. Tiekoties tika iezīmēts turpmākajās sēdēs apspriežamo jautājumu spektrs. 27. jūlijā tiks padziļināti diskutēti ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumi. Par ko liecina statistikas dati? Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2022. gada 1....

Saeima 14. jūlijā otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”. Ar izmaiņām mainīta kārtība attiecībā uz fizisko personu pārvietošanos pāri Krievijas un Baltkrievijas robežai, lai tur iegādātos atsevišķas akcīzes preces savam patēriņam. Līdz šim likums noteica, ka no nodokļa maksāšanas ir atbrīvotas noteiktas akcīzes preces, kuras ne biežāk kā vienu reizi septiņās dienās fiziskā persona ieved savam patēriņam personīgajā bagāžā. Ar grozījumiem šis laika periods pagarināts līdz 30 dienām. Izmaiņas veiktas, lai, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, atturētu Latvijas valstspiederīgos no došanās uz Krieviju un Baltkrieviju iegādāties atsevišķas akcīzes preces, skaidrots likumprojekta anotācijā. Tās stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Tāpat ar grozījumiem Ministru kabinetam deleģēts noteikt gadījumus, kad robežšķērsošanas vietā būs jāaizpilda un jāiesniedz akcīzes preču pārvietošanas paziņojums par akcīzes precēm, kā arī par komerciālajā mehāniskajā transportlīdzeklī esošās degvielas apjomu, kā arī tos gadījumus, kad komerciālā transportlīdzekļa vadītājs tiek uzskatīts par pārvadātāja pārstāvi. Attiecīgās izmaiņas...

Ja darba ņēmējs vēlas, lai viņa pamatdarba ienākumiem tiktu piemēroti papildu iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi, viņam šie atvieglojumi jānorāda elektroniskajā algas nodokļa grāmatiņā. Personai var piemēro šādus nodokļa atvieglojumus: atvieglojumu par apgādībā esošu personu; papildu atvieglojumu personām ar invaliditāti vai politiski represētām personām, vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Personai, kurai ir noteikta invaliditāte, ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu šādā apmērā: 154 eiro mēnesī vai 1848 eiro gadā – personai, kurai noteikta I vai II invaliditātes grupa; 120 eiro mēnesī vai 1440 eiro gadā – personai, kurai noteikta III invaliditātes grupa. Personai, kurai noteikts politiski represētās personas vai nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss, ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu 154 eiro mēnesī vai 1848 eiro gadā. Papildu atvieglojumu piemēro personai, kurai elektroniskajā nodokļu grāmatiņā iekļauta informācija par piešķirtajiem atvieglojumiem un kura ir izvēlējusies rādīt šo informāciju darba devējam (ienākuma gūšanas vietai), veicot nepieciešamo atzīmi. Ja tas netiek darīts, darba devējs par piemērojamām...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau devīto gadu veic nodokļu plaisas jeb nesamaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmēra novērtējumu. Nodokļu plaisa – tās ir nodokļu summas, kuras nodokļu maksātāji nedeklarē vai, ja deklarē, tomēr valsts budžetā nesamaksā. Jaunākais VID veiktais PVN plaisas pētījums liecina, ka PVN plaisa turpina samazināties, un pēdējie divi gadi – 2020. un 2021. gads – uzrāda pozitīvo tendenci. Saskaņā ar VID aprēķiniem 2020. gadā PVN plaisa bija 6,8%, bet 2021. gadā – 4,9% (162 milj. eiro). Salīdzinot ar 2020. gadu, PVN plaisas apmērs 2021. gadā samazinājies par 1,9 procentpunktiem (absolūtā izteiksmē samazinājums ir 31 miljons eiro). Līdzīgs PVN plaisas apmēra samazinājums bija arī 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, proti, par 1,8 procentpunktiem (absolūtā izteiksmē tas bija divreiz lielāks – 61 miljons eiro). Šāds radītājs vērtējams kā labs, gan ņemot vērā gan PVN plaisas apmēru citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, gan Latvijā iepriekšējos gados. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par neapliekamo minimumu remigrantu ārvalstu pensijai, norādot, ka ar remigrāciju tiek saprasts diasporas locekļa atgriešanās vai pārcelšanās no pastāvīgas dzīves ārvalstīs uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, bet diaspora ir ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citu tautību pārstāvji, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi. To noteic Diasporas likums, kas ir spēkā no 2019. gada 1. janvāra. Remigrējušam diasporas loceklim, kuram piešķirta pensija atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, attiecībā uz ārvalstī gūto pensiju piemēro īpašu neapliekamā minimuma apmēra noteikšanas un piemērošanas kārtību, t.i., vispārīgā situācijā ārvalsts pensijai piemēro tādu neapliekamo apmēru, kāds tas noteikts pensijai attiecīgajā ārvalstī. Minētā kārtība ir piemērojama, sākot ar 2021. gadu un turpmāk, pamatojoties uz personas iesniegto iesniegumu. Īpašo neapliekamā minimuma noteikšanas kārtību ārvalsts pensijai piemēro, ja remigrējušais diasporas loceklis: pirms kļūšanas par Latvijas rezidentu kopumā vismaz 36 mēnešus nav bijis Latvijas rezidents; ir pieteicies VID, informējot par...

No šī gada 1.augusta godprātīgiem nodokļu maksātājiem, kas nepārvaramas varas apstākļu dēļ saskaras ar finansiālām grūtībām, būs iespēja atkārtoti līdz pieciem gadiem pagarināt iepriekš Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtu un pašlaik spēkā esošu nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu. Šāda iespēja paredzēta ar 2022. gada 16. jūnija grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” (spēkā no 1. augusta), lai mazinātu Covid-19 radītās krīzes un Krievijas Federācijas bruņotā uzbrukuma Ukrainai sekas, kas ir nepārvarama vara un apgrūtina nodokļu maksātāju iespējas sekmīgi pildīt uzņemtās saistības. Līdzās jau esošajam regulējumam, kas paredz iespēju lūgt atkārtotu pagarinājumu atliktiem nodokļu maksājumiem līdz sešiem mēnešiem, jaunais regulējums būs patstāvīgs risinājums gadījumiem, kad saimniecisko darbību būtiski un negatīvi ietekmējuši nepārvaramas varas apstākļi. Tāpat kā tas ir pašlaik, pagarinot nodokļu samaksas termiņu vispārējos gadījumos, arī atkārtota samaksas termiņa pagarinājuma laikā tiks aprēķināta nokavējuma nauda 0.0125% apmērā par katru kavēto dienu. Kā pieteikties atkārtotam termiņa pagarinājumam No šī gada augusta VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā...

Atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajam regulējumam Savienības pilsoņiem, lai ieceļotu, uzturētos un strādātu Latvijā, nav gandrīz nekādu ierobežojumu. Savienības pilsonis var sākt darbu pēc darba līguma noslēgšanas. Savienības pilsoņiem, kuri vēlas uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par trim mēnešiem nepārtraukti, ir jāreģistrējas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un jāsaņem reģistrācijas apliecība, taču šī reģistrācija nav nepieciešama līdz sešu mēnešu termiņam, ja Savienības pilsonis uzturas Latvijā ar mērķi atrast darbu. Kas ir ārzemnieks? Ārzemnieks ir jebkura persona, kas nav Latvijas Republikas pilsonis vai Latvijas Republikas nepilsonis. Latvijas Republikas tiesību akti izšķir divas ārzemnieku kategorijas: Eiropas Savienības (turpmāk tekstā — Savienība) pilsoņi — ar to saprot gan Eiropas Savienības dalībvalstu, gan arī Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu (ES27 + Lihtenšteina + Islande + Norvēģija) pilsoņus un Šveices Konfederācijas pilsoņus, kuriem Latvijā ir līdzvērtīgs statuss ar Latvijas Republikas pilsoņiem; trešo valstu pilsoņi, kuru ieceļošanai un nodarbinātībai Latvijā tiek piemēroti papildu nosacījumi. Lai reģistrētos, ir jāaizpilda «Anketa Eiropas...

Vēršam uzmanību, ka ar Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumiem Nr. 397 "Grozījums Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 820 "Noteikumi par elektroenerģijas nodokļa deklarācijas veidlapas paraugu un tās aizpildīšanas kārtību"", ir jaunā redakcijā publicēta elektroenerģijas nodokļa deklarācija (tās paraugs noteikumu pielikumā). Kā norādīts noteikumu grozījumu anotācijā, jaunā elektroenerģijas nodokļa deklarācijas versija paredzēta taksācijas periodiem, sākot ar 2023. gada 1. janvāri. Deklarācija papildināta ar jaunu nodokļa maksātāja kategoriju “Cits” un ar divām jaunām rindām, kā arī veiktas izmaiņas deklarācijas rindu aprēķinu formulās un rindu numerācijā. Deklarācijā ietvertās jaunās rindas noteiks: elektroenerģijas daudzumu, kas tiešā veidā izlietota elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai; elektroenerģijas daudzumu, kas neatbilst Elektroenerģijas nodokļa likuma 2. panta trešajā daļā minētajiem kritērijiem. Atgādinām, ka Saeimā 2022. gada 3. martā pieņemtie grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā arī stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Tie paredz, ka nodokļa maksātājs nodokli par elektroenerģiju, kas taksācijas periodā patērēta paša vajadzībām (tajā skaitā administrācijas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2022. gada maijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Spēkā no Ministru kabineta 2022. gada 3. maija noteikumi Nr. 265 “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”” Grozījumi veikti, lai saskaņotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijas iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību atbilstoši grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42. panta piektajā, septītajā un devītajā daļā attiecībā uz šajās normās ietvertajiem elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem, kuriem iekšzemē piemērojama PVN samazinātā likme 5 procentu apmērā un kuri saņemti no citas Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalsts reģistrēta PVN maksātāja, un 50. panta tvērumā attiecībā uz preču piegādēm un pakalpojumiem, kuriem PVN 0% likme piemērojama tieši. Tādejādi, vērtību pakalpojumam, kurš saņemts no citas ES dalībvalsts reģistrēta PVN maksātāja un kuram iekšzemē piemēro PVN samazināto likmi 5% apmērā, norāda PVN deklarācijas 51.1 rindā un no...

Kā informē Valsts ieņēmumu dienests, nodokļa maksātājs pārskata gada laikā var izvēlēties piemērot tikai vienu no šādiem uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumiem. 1.atvieglojuma veids – neiekļaut taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā piecu procentu apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem; 2.atvieglojuma veids – neiekļaut taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā divus procentus no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi; 3.atvieglojuma veids – samazināt taksācijas periodā par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par 85 procentiem no ziedotās summas, nepārsniedzot 30 procentus no aprēķinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas par aprēķinātajām dividendēm. Minētie ierobežojumi attiecas uz pārskata gadā veikto ziedojumu kopsummu. Ar 2022.gada 21.aprīli ziedojumu summas, kurām nodokļa maksātājs piemēro nodokļa atvieglojumu ziedotājiem saskaņā ar likuma 12.pantu, ir attiecināmas uz saimnieciskās darbības izdevumiem. Tātad minētās...