NODOKĻI

Finanšu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par turpmāko rīcību čeku loterijas organizēšanā”, kas 15. novembra Valsts sekretāru sanāksmē iesniegts starpministriju saskaņošanai. Saskaņā ar Čeku loterijas likumu no 2019. gada 1. jūlija Valsts ieņēmumu dienests (VID) organizē čeku loteriju. Tajā var piedalīties ikviens, tīmekļvietnē www.cekuloterija.lv reģistrējot kases čeku, VID reģistrēto kvīti, biļeti vai arī citu dokumentu, kas nav avansa maksājuma apstiprinājums, vismaz 5 eiro vērtībā. Darījumu apliecinošajam dokumentam ir jābūt izsniegtam par preci vai pakalpojumu, kas saņemti no Latvijā reģistrēta nodokļu maksātāja. Čeku loterijas likumā tika noteikts mērķis – veicināt godīgu konkurenci un nodokļu saistību labprātīgu izpildi, mudinot pircējus pieprasīt čekus un kvītis par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, lai tādējādi veicinātu nodokļu maksāšanas kultūras maiņu sabiedrībā. Ministrijas sagatavotajā ziņojumā secināts, ka kopš čeku loterijas sākuma dalībnieku skaits ar katru nākamo mēnesi pakāpeniski ir samazinājies. Norādīts, ka interesi par čeku loteriju, visticamāk varēja mazināt ne tikai...

No 15. novembra Valsts ieņēmumu dienests (VID) pievienojies valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotajai platformai. Tādējādi informācija par nodokļu un muitas jautājumiem turpmāk būs pieejama mūsdienīgākā un ērtāk lietojamā vietnē, uzsver VID. Visās nu jau vairāk nekā 100 valsts un pašvaldību tīmekļa vietnēs, kas izvietotas vienotajā platformā, saturs izvietots vienādi, tādējādi palīdzot lietotājiem atpazīt vietnes piederību valsts pārvaldei un palīdzot vieglāk orientēties saturā. Vietņu dizains tapis, balstoties uz lietojamība (UX) un piekļūstamības testiem, tāpēc tas nodrošina ērtu lietošanu no dažādām ierīcēm un pieejamību cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem. Pārceļoties uz jauno platformu, VID saglabās savu virtuālo asistentu Tomu, ko VID tīmekļvietnes lietotāji jau iepazinuši un iemīļojuši. Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto tīmekļvietņu vienoto platformu izstrādājusi Valsts kanceleja ciešā sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru – platformas tehnisko resursu turētāju –, Valsts reģionālās attīstības aģentūru, kas nodrošina platformas tehnoloģisko uzturēšanu, konsultatīvo, tehnoloģisko un lietotāju atbalstu un drošības prasību izpildi, un Kultūras...

Trešdien, 9. novembrī, Eiropas Komisija (EK) publicēja Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās pārvaldības ietvara reformas virzienus jeb to, kā reformēt Stabilitātes un Izaugsmes paktu, kas ir ES valstu fiskālās disciplīnas “mugurkauls”. Līdz ar reformu ir gaidāmas būtiskas izmaiņas, kas ietekmēs arī to, kā Latvijā turpmāk izstrādās vidēja termiņa budžeta ietvaru un valsts budžetu, ziņo Finanšu ministrija. Svarīgākās EK piedāvātās izmaiņas paredz, ka turpmāk galvenais fiskālās disciplīnas rādītājs būs nevis budžeta deficīts un tam atbilstošā fiskālā telpa, bet gan maksimālais pieļaujamais izdevumu līmenis. Paredzēts, ka reizi četros gados tiks izstrādāts vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns, kurā katram turpmākajam gadam četru gadu periodā tiks noteikts maksimālais pieļaujamais izdevumu līmenis. Tas aizvietos pašreizējo ikgadējo Stabilitātes programmu un ikgadējo vidēja termiņa budžeta ietvaru. Maksimālo pieļaujamo izdevumu līmeni varēs palielināt, ja tiks pieņemts lēmums palielināt nodokļus. Tāpat šis līmenis būs jāsamazina, ja tiks pieņemts lēmums nodokļus samazināt. Turpmāk lielāks uzsvars tiks likts uz atbilstību vidējā termiņā nevis uz...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis informāciju par iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk – arī nodoklis) no ieguldījumu zelta un citu dārgmetālu pārdošanas ienākuma. Ieguldījumu zelts ir: zelts stieņos vai platēs dārgmetālu tirgū atzītajā svarā, ja šā zelta prove ir vienāda ar 995 vai lielāka, neatkarīgi no tā, vai par šo zeltu ir izdoti vai nav izdoti vērtspapīri;zelta monētas, kuru zelta prove ir vienāda ar 900 vai lielāka, kas emitētas pēc 1800.gada, ir vai ir bijušas likumīgs maksāšanas līdzeklis to izcelsmes valstī un kuras pārdod par cenu, kas nepārsniedz tajās esošā zelta brīvā tirgus vērtību vairāknekā par 80 procentiem. Dārgmetāli – zelts, sudrabs, palādijs, platīns un platīna grupas metāli jebkurā veidā un stāvoklī. Ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli (turpmāk – ieguldījumu zelts) ir kapitāla aktīvi. Ieguldījumu zelts ir ieguldījumu veids, kas ļauj uzkrāt un saglabāt kapitālu. Personas ienākumu no šādu aktīvu pārdošanas apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Nodokļa aprēķināšanas, deklarēšanas un maksāšanas kārtība ir atkarīga...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsāk pilotprojektu, individuāli uzrunājot iedzīvotājus, par kuriem ilgstoši nav maksāti nodokļi. Projekta mērķis ir palīdzēt iedzīvotājiem izprast šādas situācijas iemeslus un rast piemērotāko risinājumu veiksmīgākai savas sociālās aizsardzības veidošanai. Pilotprojekta ietvaros iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 35 gadiem, par kuriem šī gada pirmajā pusgadā nav maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nav veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) saņems informatīvu vēstuli. Vēstulē ir skaidrots, ka cilvēkiem, kam šajā laikā nebija ienākumu, arī nodokļi nebija jāmaksā. Savukārt iedzīvotājus, kuriem ienākumi ir bijuši, VID aicina izprast, kāpēc nodokļi par viņiem nav maksāti un kā rīkoties, lai tos turpmāk nomaksātu, tādējādi parūpējoties par savu sociālo aizsardzību. Informāciju par to, kādas sociālās apdrošināšanas iemaksas par cilvēku ir veiktas, ikviens var apskatīt portālā www.latvija.lv – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras e-pakalpojumā “Informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem”. Ja cilvēks ir strādājis pie darba devēja, kas par savu darbinieku nav nomaksājis...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu situācijas aprakstu. Iesniedzējs ir Latvijas vadošais digitāls mācību portāls, kas sniedz pakalpojumus pašvaldībām, skolām un Latvijas iedzīvotājiem. Savā darbībā Iesniedzējs izstrādā mācību literatūru atbilstoši skolas mācību programmai (teorija, pārbaudes darbi, risinājumi, darba burtnīcas), kā arī citus mācību palīgmateriālus un publicē šos materiālus teksta formātā, prezentāciju, audio un video formātā savā internetā portālā, kur skolēni var apgūt mācību priekšmetus vai atsevišķas tēmas pēc skolas programmas, testēt un pilnveidot savas zināšanas, skolotāji var uzdot mājas darbus un pārbaudes darbus, izvēloties tos no Iesniedzēja materiālu krājumiem. Mācību literatūras darbus izstrādā autori (Latvijas pedagogi, eksperti), tos koriģē un apstrādā Iesniedzēja korektori un redaktori. Iesniedzēja saimnieciskās darbības veidu starpā ir arī 58.11 “Grāmatu izdošana”. Šajā klasē ietilpst grāmatu izdošana iespiestā, elektroniskā (kompaktdisku, elektronisko displeju u.c.) formātā vai audio formātā, vai internetā. Kopš 2022. gada 1. janvāra pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 5% apmērā piemēro iespieddarba vai elektroniska izdevuma...

Saskaņā ar grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kuri stājās spēkā ar 2022. gada 12. februārī, par 2022. taksācijas gadam aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājuma kavējumu netiek aprēķināta nokavējuma nauda, ja maksājums tiek veikts līdz 2022. gada 31. decembrim. Ja 2022. taksācijas gadam aprēķinātais NĪN maksājums līdz 2022. gada 31. decembrim nav veikts, nodokļa maksājumam, sākot ar 2023. gada 1. janvāri, tiek aprēķināta nokavējuma nauda likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29. panta otrajā daļā noteiktajā apmērā: par maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda — no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri. Nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta, ja nokavējuma naudas summa sasniedz divas piektdaļas no nokavētā maksājuma (pamatparāda) apmēra. Atgādinām, ka pašvaldībām 2020., 2021. un 2022. gadā bija tiesības noteikt citus NĪN samaksas termiņus, kas atšķiras no likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteiktajiem, tos pārceļot...

Rīgas dome 5. oktobrī pieņēma saistošos noteikumus "Grozījumi Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošajos noteikumos Nr. 109 "Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību Rīgā"", kas paredz nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaides ilgtspējīgām ēkām, kā arī saglabāt nodokļa atvieglojumu ēkām, kuru fasādes elektrības taupības nolūkos naktīs vairs netiks izgaismotas. Noteikumi paredz arī uzlabot elektronisko saziņu ar pašvaldību. Ņemot vērā strauji pieaugušās energoresursu izmaksas, pašvaldībā pakāpeniski tiek veikti ēku energoefektivitātes uzlabojumi un pašvaldības iestādēs un uzņēmumos par 15% plānots samazināt enerģijas patēriņu, pārdomāti izmantojot siltumenerģiju un elektroenerģiju. Lai uzlabotu šādas iespējas arī privātpersonām, kas saņem NĪN atvieglojumus, naktīs fasādes vairs nebūs obligāti jāapgaismo - atjaunotām, restaurētām vai pārbūvētām ēkām, kas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijā, un kultūras pieminekļiem ar izbūvētu fasādes dekoratīvo apgaismojumu. Nodokļa atvieglojumu piešķirs, ja tiek nodrošināta izbūvētā ēkas fasādes dekoratīvā apgaismojuma pastāvīga darbība diennakts tumšajā laikā līdz plkst. 24.00 un no plkst. 5.00. Nodokļa atlaides ilgtspējīgām ēkām NĪN...

Rīgā no 2023. gada 1. janvāra tiks ieviesta tā dēvētā tūrisma nodeva - visām tūristu mītnēm par viesu izmitināšanu būs jāmaksā nodeva viena eiro apmērā par katra ciemiņa nakšņošanas dienu, bet ne vairāk kā desmit eiro, ja viesis galvaspilsētā uzturas ilgāk. To paredzēja jau Rīgas domes 2019. gada 25. septembra saistošie noteikumi Nr. 83 "Par pašvaldības nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu Rīgā". Bija plānots, ka nodevu ieviesīs jau no 2021. gada, taču Covid-19 pandēmijas radītā tūristu skaita samazinājuma dēļ noteikumi tika grozīti divreiz, atliekot nodevas iekasēšanu ik reiz par gadu - vispirms no 2022. gada, bet pēc tam - no 2023. gada. No nodevas gūtos ieņēmumus pilsēta izmantos tūrisma jomu atbalstošu vai tūrisma infrastruktūru attīstošu projektu īstenošanai un Rīgas starptautiskās atpazīstamības veicināšanai. Patlaban tūrisma nodevas ieviešanai sagatavots jauns noteikumu projekts, kuru 3. novembrī, akceptēja Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja, bet galīgais lēmums vēl būs jāpieņem domes sēdē. Salīdzinot ar...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu "Izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī par ieguldījumu kontiem, procentiem un jauniem neapliekamu ienākumu veidiem". 2022. gada 20. oktobrī Saeimā ir pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas stājas spēkā 2022. gada 14. novembrī, un atsevišķām normām noteikts cits spēkā stāšanās termiņš. Būtiskākās izmaiņas: izslēgts regulējums, kas ieroveikti VID informācija par ieguldījuma kontu; noteikta samazinātas (5%) likmes piemērošana procentu ienākumam, ja tas izmaksātas nerezidentam – ES/EEZ rezidentam par tādiem finanšu instrumentiem, kuru emisijas ir organizējis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) uzraudzīts ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs; veikti arī citi grozījumi. Izdevumu ierobežojuma atcelšana saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma noteikšanai No likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir izslēgtas normas, kas noteica ierobežojumus saimnieciskās darbības izdevumiem. No 2022. gada 1. janvāra, nosakot saimnieciskās darbības ar nodokli apliekamo ienākumu, no ieņēmumiem pilnā apmērā atskaita ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus. Jauni ar nodokli neapliekamu ienākumu veidi Ar nodokli neapliek: ienākumu no...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2022. gada oktobrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Finanšu stabilitātes nodevas likumā Finanšu stabilitātes nodevu maksā Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes (tai skaitā par to filiālēm dalībvalstīs un ārvalstīs), kā arī dalībvalstīs un ārvalstīs reģistrēto kredītiestāžu filiāles Latvijas Republikā. Sākot ar 2023. gadu finanšu stabilitātes nodevu administrēs Valsts ieņēmumu dienests (VID). Nodevu aprēķina saskaņā ar šā likuma 4. pantu, un nodevas maksātājs to iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša divdesmit trešajam datumam. Nodevas maksātāja taksācijas perioda nodevas ceturkšņa avansa maksājumu aprēķinu izveido, pamatojoties uz iepriekšējā nodevas taksācijas perioda deklarācijā iekļauto finanšu pārskatu datiem, iepriekšējā taksācijas perioda beigās uzrādīto saistību kopsummu koriģējot saskaņā ar šā likuma 4. panta pirmo daļu un aprēķināto maksājuma summu proporcionāli sadalot pa ceturkšņiem. Nodevas maksātājs līdz pēctaksācijas perioda...

Vēl šogad, 14. novembrī, stāsies spēkā 13. Saeimas 2022. gada 20.oktobrī pieņemtais likums "Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz atbrīvot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanas noteiktu veidu ienākumus. Likumprojekts Saeimā tika iesniegts vēl 2021. gada nogalē, jo 2021. gada 25. novembrī Saeima pieņēma likumu “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums”, kas stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Līdz ar to no 2023. gada paredzēts, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikts ienākums no šī likumā noteiktajā kārtībā atsavinātā zemesgabala, ja minētais zemesgabals ir maksātāja īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā). Kā norādīts grozījumu anotācijā, šis atvieglojums skars 7 354 zemes vienību, uz kurām atrodas 3 677 privatizētas daudzdzīvokļu mājas (ko kopā veido 110 970 dzīvokļi). Tāpat ar grozījumiem panākts, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikts ienākums, kas gūts, atbrīvojot fizisko...

Fiziskajai personai, kas izmanto tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēja, ir pienākums piecu darbdienu laikā no īres vai nomas līguma noslēgšanas dienas informēt par to VID. Ja fiziskā persona ir izmantojusi tiesības nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicēja, tai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliek šā metodiskā materiāla 1.2. apakšnodaļā minētos ieņēmumus un tā nav tiesīga piemērot šā metodiskā materiāla 1.2.apakšnodaļā minētos izdevumus, izņemot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par attiecīgo nekustamo īpašumu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir 10 %. Ja fiziskā persona nereģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicēja, tā neuzskaita saimnieciskās darbības izdevumus. Saimnieciskās darbības ieņēmumus uzskaita hronoloģiskā secībā ieņēmumu uzskaites reģistrā, kurā norāda: ieraksta kārtas numuru un datumu;darījuma dalībnieku (fiziskās personas vārdu un uzvārdu, juridiskās personas nosaukumu) un darījuma aprakstu; - darījuma summu. Fiziskā persona saimnieciskās darbības ieņēmumus var neuzskaitīt ieņēmumu uzskaites reģistrā, ja saimnieciskās darbības ieņēmumi ir gūti tikai bezskaidras naudas veidā. Dzīvokļa izīrētājs vai iznomātājs, kas ir izmantojis tiesības...

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības aprēķina kā saimnieciskās darbības ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpību. Ieņēmumi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas, kas jāuzskaita saimnieciskās darbības veicēja grāmatvedībā: īres vai nomas maksa;31 procents – gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 78 100 euro. Fiziskā persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja un maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ienākumiem vispārējā kārtībā, iesniedz VID gada ienākumu deklarāciju taksācijas gadam sekojošā gadā no 1. marta līdz 1. jūlijam vai, ja ienākumi pārsniedz 78 100 euro (2021.gadā- 62 800 euro), – no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam. Gada ienākumu deklarācijas veidlapa un tās aizpildīšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”. Avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs neveic par 2022. gadu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus no...

Valsts sekretāru sanāksmē 20. oktobrī starpinstitūciju saskaņošanai nodots Finanšu ministrijas izstrādātais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"". Tas izstrādāts, lai veicinātu nodokļu nomaksu nodokļu maksātājiem, kas gūst ienākumus, pārdodot preces vai sniedzot noteikta veida pakalpojumus, izmantojot digitālās platformas. Nodokļu nomaksa tiks veicināta, ieviešot starptautisko automātisko informācijas apmaiņu par digitālo platformu rīcībā esošu informāciju. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, VID un citu Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu administrācijām nav pietiekamas informācijas, lai pareizi novērtētu un kontrolētu valstī gūtos ienākumus no komercdarbības, kas veikta ar digitālo platformu starpniecību. Tas ir īpaši problemātiski, ja ienākumu vai ar nodokli apliekamās summas plūsma notiek, izmantojot digitālas platformas, kas veic uzņēmējdarbību citā valstī vai teritorijā. Likumā paredzēts noteikt, ka nodokļu maksātājam ir pienākums iesniegt VID informāciju par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, darbojoties konkrētajā digitālajā platformā. Nosacījumus, kuriem iestājoties ir sniedzama informācija, iesniedzamās informācijas apjomu un kārtību, kādā informācija tiek iegūta, pārbaudīta un iesniegta VID noteiks Ministru kabinets. Tāpat, lai...