NODOKĻI

Ceturtdien, 29. septembrī, finanšu ministrs un Vācijas vēstnieks Latvijā Kristians Helts (Christian Heldt) parakstīja protokolu, ar kuru groza Vācijas Federatīvās Republikas un Latvijas Republikas 1997. gada 21. februāra līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem. Ar protokolu tiks nodrošināta Latvijas un Vācijas spēkā esošā nodokļu līguma atbilstība Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) apstiprinātā Nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas pārneses (BEPS) novēršanas pasākumu plānā noteiktajam minimālajam standartam, proti - aktivitātēm Nr.6 (Nodokļu konvenciju neatbilstošas izmantošanas novēršana) un Nr.14 (Strīdu izšķiršanas uzlabošana). Līguma preambula tiek izteikta jaunā redakcijā, kas papildus dubultas nodokļu uzlikšanas un izvairīšanās no nodokļu nomaksas novēršanai paredz arī novērst nodokļu līguma noteikumu neatbilstošu piemērošanu. Lai nodrošinātu atbilstību BEPS novēršanas pasākumu plānā noteiktajam, līgums tiek papildināts ar normu par atbilstošo korekciju veikšanas pienākumu. Tāpat līgums tiek papildināts ar normu, kas novērš ļaunprātīgu līguma izmantošanu. Savukārt līgumā ietvertā norma par savstarpējās saskaņošanas procedūru tiek papildināta ar kompetento...

Saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu 2021. gadā ir mainīta paziņojuma par pievienotās vērtības nodokļa samaksu (turpmāk – paziņojums) iesniegšanas kārtība no 2021. gada 1. janvāra, informē Valsts ieņēmumu dienests. Paziņojums – nodokļa deklarācija Lai Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktie neregulārie pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk arī – PVN) maksājumi atbilstu vienotā nodokļu konta ieviešanai 2021. gadā, ir mainīta paziņojuma iesniegšanas kārtība, kā rezultātā paziņojums vairs netiek uzskatīts par iesniedzamu informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID), bet gan par nodokļa deklarāciju ar tajā veikto PVN samaksas aprēķinu un ir iesniedzams VID pirms PVN samaksas veikšanas. Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma regulējumam, kas bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim, gadījumos, kad personai bija pienākums iesniegt VID paziņojumu, PVN valsts budžetā bija jāiemaksā līdz paziņojuma iesniegšanas brīdim VID. Paziņojums līdz 2020. gada 31. decembrim bija iesniedzams pēc PVN samaksas veikšanas par attiecīgo darījumu un bija uzskatāms par informatīvu deklarāciju, ar ko persona informēja...

Par fizisko personu veiktajiem darījumiem ar kokmateriāliem piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokli. Kāds ir IIN režīms mežsaimniecības pakalpojumu sniedzējiem un meža īpašniekiem, Meža konsultāciju pakalpojumu centra organizētajā informatīvajā seminārā «Nodokļi mežsaimniecības pakalpojumu sniedzējiem un mežu īpašniekiem» stāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Otrās metodikas nodaļas galvenā nodokļu inspektore Maija Lisecka. Mežsaimniecības pakalpojumu sniedzējiem un mežu īpašniekiem ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekami šādi darījumi: ienākums no fiziskas personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas; Lauku atbalsta dienesta izmaksātās atbalsta summas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža īpašniekiem; ienākums, kas gūts, pārdodot zarus, kuri paredzēti šķeldošanai un iegūti ārpus meža zemes, attīrot īpašumā esošās lauksaimniecības zemes no krūmiem, vai mežā, izstrādājot cirsmu. Ja fiziska persona ir saņēmusi Lauku atbalsta dienesta (LAD) izmaksāto atbalsta summu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža īpašniekiem, kas šajā gadījumā maksā IIN? Atbilde Ienākuma izmaksātājs LAD jau ieturējis IIN. Fiziskajai personai nekas...

Otrdien, 20. septembrī, Ministru kabinets (MK) izskatīja grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, lai noteiktu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pienākumu nodrošināt publiski pieejamu VID noteikto nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu. Kopš 2018. gada septembra nodokļu maksātājiem ir pieejams VID izveidots unikāls rīks – nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Tā ir informatīva sistēma, kas pieejama VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) tikai pašiem nodokļu maksātājiem, proti sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrībām un zemnieku un zvejnieku saimniecībām un individuālajiem uzņēmumiem, kas sastāda gada pārskatu. Jaunā reitinga risinājuma mērķis ir nodrošināt publiski pieejamu VID noteikto nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, parādot nodokļu maksātājam viņa nodokļu saistību izpildi raksturojošo rādītāju novērtējumu no VID skatupunkta. Jaunais reitinga risinājums ietvers gan pašlaik esošās reitinga sistēmas, gan segmentācijas principus un nodrošinās, ka publiski pieejamais nodokļu maksātāja reitings norādīs uz nodokļu maksātāja piederību kādai no VID noteikto segmentu grupām. Pašlaik nodokļu maksātājiem ir iespēja brīvprātīgi informēt darījumu partnerus un citas...

Izdevumi, kas ir saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību, nav apliekami ar uzņēmumu ienākuma nodokli (turpmāk tekstā — UIN) un nav uzskatāmi par nosacīti sadalīto peļņu UIN likuma ietvaros. Savukārt par izdevumiem, kas nav saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību, ir jāmaksā UIN. UIN likuma ietvaros izdevumus iedala 3 kategorijās: Jāatceras, ka uz saimnieciskās darbības izdevumiem vienmēr var attiecināt to, kas ietilpst pakalpojuma vai preces cenā. Piemērs Pakalpojumu sniedzējs, piemēram, permanentā grima meistare, piedāvā klientam tēju vai kafiju, kamēr klientam tiek sniegts pakalpojums. To varētu uzskatīt par maltīti, kas piedāvāta darījuma partnerim, taču tā nebūt nav. Šajā gadījumā tēja vai kafija, kas piedāvāta klientam, ir iekļaujama pakalpojuma cenā, un līdz ar to šos izdevumus droši var norakstīt kā ar saimniecisko darbību saistītus izdevumus. Reklāmas izdevumi (ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi) Reklāmas likuma 1. pantā skaidrots termins «reklāma»: Reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums,...

Latvijā reģistrēts nodokļu maksātājs plāno iegādāties vieglo transportlīdzekli Somijā (auto būs reģistrēts Somijā). Vieglā transportlīdzekļa vērtība vairāk nekā 50 000 eiro. Kādi nodokļi būtu jāmaksā? Ko Latvijas uzņēmums drīkst attiecināt uz transporta izmaksām (degvielu, remonta izdevumus, rezerves daļas automašīnai)? Uzņēmums plāno sniegt Somijā transportlīdzekļu nomas pakalpojumus: 1 Somijas personai, kas nav nodokļa maksātāja, vai 2 Somijas reģistrētam nodokļa maksātājam. Kāda būs pakalpojuma sniegšanas vieta? Kādu PVN likmi Latvijā reģistrēts nodokļa maksātājs piemēro šādiem automobiļu nomas pakalpojumiem? Atbilde 1. Jāsāk ar to, ka jautājumā minētā vieglā transportlīdzekļa vērtība pārsniegs 50 000 eiro, tātad nodokļi jāskata kā par reprezentatīvo automobili. Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma 1. panta 17. daļa nosaka: Reprezentatīvs automobilis ir automobilis, kura vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz 50 000 eiro un kurš ir vieglais automobilis, kura sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas vietas, izņemot operatīvo transportlīdzekli vai speciālo vieglo automobili (neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzīvojamais automobilis vai katafalks, vieglais automobilis,...

No 2022.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim ir piemērojams ievedmuitas nodokļu un pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojums precēm, kas ir nepieciešamas un tiek ievestas no trešajām valstīm Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai. Tas noteikts ar Eiropas Komisijas 2022. gada 7.septembra Lēmumu (ES) Nr.2022/1511 par atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un no importa PVN, ko piešķir precēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai 2022.gadā. Iepriekš ar Eiropas Komisijas 2021.gada 22.decembra Lēmumu (ES) Nr.2021/2313 par atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un no importa PVN, ko piešķir precēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai 2022.gadā (turpmāk – Lēmums 2021/2313) bija noteikts, ka atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem un PVN šādām precēm tiek piešķirts līdz 2022.gada 30.jūnijam. Eiropas Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm par to, vai ir nepieciešams pagarināt atbrīvojuma no nodokļiem piemērošanas termiņu precēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai, pēc Beļģijas, Latvijas, Austrijas, Portugāles un Slovēnijas lūguma pieņēma lēmumu par pasākuma turpmāku piemērošanu, ar ko importētām precēm piešķir atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Paziņojuma par pievienotās vērtības nodokļa samaksu iesniegšana", kurā norādīts, ka saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu, lai nodrošinātu, ka tajā saņemto maksājumu ir iespējams attiecināt uz konkrēto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samaksas mērķi, paziņojums ir iesniedzams pirms PVN samaksas par attiecīgo darījumu un tas uzskatāms par nodokļa deklarāciju atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 19. punktam. Paziņojumu iesniedz: no VID PVN maksātāju reģistra izslēgti nodokļa maksātāji; nereģistrēti nodokļa maksātāji, kas pārsnieguši Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto reģistrācijas slieksni; pircēji, kas veikuši jauna transportlīdzekļa iegādi Eiropas Savienības teritorijā; debitori attiecībā uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105. pantā minētajiem darījumiem; tiesu izpildītāji, kas aprēķinājuši PVN par mantas pārdošanu to rīkotajās izsolēs; citas personas, kurām budžetā ir jāmaksā PVN, kas nav uzrādāms PVN deklarācijā. Paziņojuma iesniegšanas termiņš ir atkarīgs no paziņojuma sniegšanas iemesla. Ja paziņojums ir jāsniedz tāpēc, ka nodokļa maksātājs ir izslēgts no VID PVN...

Valdības 6. septembra sēdē izskatīti Labklājības ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) 2010. gada 5. oktobra noteikumos Nr. 951 "Kārtība, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra reģistrē valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un apmainās ar Valsts ieņēmumu dienestu ar ziņām par šīm iemaksām un pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli". Ar grozījumiem paredzēts novērst praksē konstatētās pretrunas starp MK 2010. gada 5. oktobra noteikumiem Nr. 951 "Kārtība, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra reģistrē valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un apmainās ar Valsts ieņēmumu dienestu ar ziņām par šīm iemaksām un pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli" 7. un 7.2 punktu un likuma "Par nodokļiem un nodevām" 23.1 panta astotajā daļā un MK 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 661 "Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai" noteikto vienotajā nodokļu kontā saņemto un uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) novirzāmo maksājumu segšanas secību. Jāatgādina, ka...

Līdz ar jauno mācību gadu atsākas arī dažādas interešu nodarbības, tādēļ Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vecāki vai citi ģimenes locekļi var atgūt daļu pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) arī no tās summas, kas gada laikā tiek samaksāta par bērnu (līdz 18 gadu vecumam) interešu izglītību. VID aicina vecākus vai citus ģimenes locekļus, maksājot par bērnu interešu izglītību, uzkrāt un saglabāt maksājumus apliecinošos dokumentus – čekus, kvītis, internetbankas izdrukas u.tml. Nodokļa atmaksa pienākas par tiem pulciņiem, ko piedāvā izglītības iestāde, kā arī par pulciņiem, ko piedāvā cita juridiskā vai fiziskā persona, kas nav reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā, taču tai ir pašvaldības izsniegta speciāla licence pulciņa darbībai. Informācija par to, vai konkrētā pulciņa organizētājs ir izglītības iestāde, ir pieejama Izglītības iestāžu reģistrā https://viis.gov.lv. Savukārt par pašvaldības izsniegtajām licencēm ir jāinteresējas attiecīgajā pašvaldībā, piemēram, Rīgas pašvaldības interešu izglītības programmu īstenotājiem izsniegtās licences ir pieejamas elektroniskā veidā portālā www.e-skola.lv. Maksājumu...

Lielākajā daļā uzņēmumu krājumi veido būtisku apgrozāmo līdzekļu daļu. Atkarībā no uzņēmuma darbības veida krājumu struktūra būs atšķirīga: ražošanai būs iepirktas izejvielas, pārdošanai iegādāta prece un pakalpojumu sniegšanai iepirki materiāli. Krājumu uzskaitē svarīgi savlaicīgi un precīzi uzskaitīt krājumu rašanos un kustību. Uzņēmumā jānodrošina krājumu saglabāšana un kontrole, maksimāli novēršot krājumu zudumus, bojāšanos un piesavināšanās iespējas. Taču, ja nu tomēr ir konstatēti zudumi, tad grāmatvedim jānoskaidro, vai neveidojas ar nodokļiem apliekams objekts. Kaut arī tikko kā ir beidzies 2021. gada pārskatu iesniegšanas termiņš, bet ir jau septembris, tātad grāmatvežiem atkal jāsāk domāt par gada pārskatiem, līdz ar to arī par gada inventarizācijām un notikumiem, kas varētu ietekmēt pārskata gada finanšu rezultātu un pēdējā mēneša uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā un pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā uzrādāmos notikumus. Viens no šādiem notikumiem būs krājumu virsnormatīvie zudumi. Krājumu zudumi Krājumu zudumi var rasties dažādu iemeslu dēļ: preču piegādes un glabāšanas procesā iespējami nožuvumi, nobirumi vai izgarojumi; ražošanas...

Valsts ieņēmumu dienests sagatavojis materiālu par IIN, VSAOI, URVN pārskatu aizpildīšanu un iesniegšanu, ja ar kapitālsabiedrības valdes locekli ir: darba tiesiskās attiecības, valdes loceklim ir noteikta atlīdzība ar citu civiltiesisku līgumu, jāmaksā nodokļi no valdes locekļa domājamā ienākuma. Nodokļu normatīvie akti nenosaka, kādas civiltiesiskās attiecības kapitālsabiedrībai jādibina ar savu izpildinstitūciju – valdes locekli, kā arī nereglamentē privātpersonu civiltiesisko attiecību juridisko formu. Pilnvarojuma/vadības līgums ir viens no biežāk izmantotajiem līgumu veidiem tiesiskajās attiecībās ar valdes locekļiem. Pilnvarojuma līgums var būt ar atlīdzību vai bez atlīdzības. Ar valdes locekli var būt noslēgts darba līgums. Valdes loceklis ar atlīdzību Darba līgums vai pilnvarojuma līgums ar atlīdzību Par darba ņēmēju un sociāli apdrošināmo personu ir uzskatāma persona: kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā; kura ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību, ja atlīdzība ir faktiski noteikta. Valdes locekļa atlīdzība neatkarīgi no līguma, kurā tā paredzēta, ir ar...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem augustā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2022. gada 9. augusta noteikumi Nr. 472 “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 74 “Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība”” Noteikumi papildināti ar 10.1 punktu, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienests nodrošina administrējošajai iestādei informāciju par darba ņēmēju nodarbinātību, sniedzot: - informāciju par darba ņēmēja darba devēju nosaukumu un reģistrācijas numuru, lai izskatītu šo noteikumu 10.3. apakšpunktā minēto pieteikumu un ar to saistītās dokumentācijas atbilstību Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma 11. panta pirmās daļas prasībām; - informāciju par darba ņēmēja darba devēju nosaukumu un reģistrācijas numuru, kā arī par darba ņēmēja darba ienākumiem un no tiem aprēķinātajiem nodokļiem, lai nodrošinātu šo noteikumu 10.9. apakšpunktā un 20. punktā minēto pienākumu izpildi. 09.08.2022. 12.08.2022.

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 30. augustā ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 24. janvāra noteikumos Nr. 52 “Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu piemērošanas kārtība”, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Grozījumi attiecas uz šādiem nodokļa maksātājiem: elektroenerģijas ražotājiem; autonomiem elektroenerģijas ražotājiem, kas neatbilst Elektroenerģijas nodokļa likuma 2. panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Elektroenerģijas ražotājiem, lai piemērotu elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu elektroenerģijai, kas tiešā veidā tiks izlietota elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai, būs nepieciešams veikt minētās elektroenerģijas atsevišķu uzskaiti, nosakot konkrēti izlietotās elektroenerģijas daudzumu. Šajā gadījumā, ja tiks konstatēta neatbilstība starp elektroenerģijas ražotāja elektroenerģijas nodokļa deklarācijā norādīto elektroenerģijas daudzumu, kas būs izlietota minētajam mērķim, ar faktiski izlietotās elektroenerģijas daudzumu, elektroenerģijas ražotājam būs jānomaksā valsts budžetā aprēķinātā elektroenerģijas nodokļa starpība. Valsts ieņēmumu dienests neatbilstību konstatēšanas gadījumā nepieciešamo informāciju no nodokļu maksātāja pieprasīs atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmās daļas 11. punktam. Grozījumi izstrādāti saskaņā ar 2022. gada 3. martā pieņemtajiem grozījumiem Elektroenerģijas...

Vai uzņēmumam ir tiesības neuzrādīt pie nesaimnieciskajiem izdevumiem ziedojumu summu attiecīgā mēneša UIN deklarācijā, ja izvēlas piemērot nodokļa atvieglojumu ziedotājiem atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. panta pirmās daļas 3. punktam un dividendes plāno izmaksāt citā mēnesī? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests (VID). Gadījumā, ja ziedojums ir veikts, sākot ar 2022. gada 21. aprīli, un ziedotājs izvēlas piemērot atvieglojumu ziedotājiem saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. panta pirmās daļas 3. punktu - šādā situācijā tā ziedojuma summa, kurai tiks piemērots atvieglojums ziedotājiem, ir attiecināma uz saimnieciskās darbības izdevumiem. Piemēram, ziedojuma summa ir 100 EUR, piemērojamā atvieglojuma summa saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. panta pirmās daļas 3. punktu ir 85 EUR - šādā situācijā ziedojuma daļa 15 EUR ir attiecināma uz nesaistītiem ar saimniecisko darbību izdevumiem (tajā mēnesī, kad ziedojums ir veikts), bet 85 EUR ir attiecināma uz saimnieciskās darbības izdevumiem. Lasiet arī: Kā ziedojums ietekmē UIN?