NODOKĻI

Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīms turpmāk būs piemērojams arī sezonas strādniekiem, kuri tiek nodarbināti akmeņu lasīšanas darbos sējumu, stādījumu un zālāju platībās, tos veicot lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībās, kas kārtējā gadā ir pieteiktas vienotajam platības maksājumam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem. To paredz 2022. gada 12. maijā Saeimā pieņemtie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātājus periodā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim varēs nodarbināt lauksaimniecības sezonas darbos ne vairāk kā 90 kalendāra dienas (iepriekš – 65 kalendāra dienas) pie viena vai vairākiem sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājiem kopā. Izmaiņas sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīma piemērošanā stājās spēkā 2022. gada 19. maijā. Atgādinām, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājs ir persona, kas savā īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaimniecībā izmantojamo zemi kārtējā gadā ir pieteikusi vienotajam platības maksājumam un to izmanto: 1) augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai, un šajās platībās augļkoku, ogulāju un dārzeņu...

Tiem iedzīvotājiem, kam gada ienākumu deklarācija par 2021. gadu ir jāiesniedz obligāti, tas ir jāizdara līdz 2022. gada 1. jūnijam vai 1. jūlijam – atkarībā no kopējiem ienākumiem pagājušajā gadā. Obligātā gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz elektroniski, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID) Obligāti 2021. gada deklarācija līdz 1. jūnijam (ja personas kopējie 2021. gada ienākumi pārsnieguši 62 800 eiro - līdz 1. jūlijam) jāsniedz tiem iedzīvotājiem, kuri: veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.) guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa. Izņēmums ir gadījumi, kad no cilvēka algotā darba ienākumiem kādā citā ES dalībvalstī jau tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisks nodoklis guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā gadā pārsniedza 10 000 eiro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas)...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu jautājumā par šādu situācijas aprakstu. Iesniedzējs plāno saņemt pakalpojumu no Latvijas nerezidenta (Anglijas uzņēmuma M, reģ. Nr…. ) par preču zīmola reģistrāciju EU, ASV un Lielbritānijā. Iesniedzējs lūdz paskaidrot, vai šis pakalpojums atbilst UIN likuma 5. panta 1. daļā minētajam pakalpojumiem un ir uzskatāms kā nerezidenta ar nodokli apliekamais objekts, kurš ir apliekams ar 20% UIN likmi no atlīdzības summas. Gadījumā, ja šis pakalpojums atbilst UIN likuma 5. panta 1. daļā minētajam pakalpojumiem, iesniedzējs lūdz norādīt, kādi dokumenti iesniedzējam jāpieprasa no pakalpojuma sniedzēja, lai saņemtu atbrīvojumu no UIN apmaksas. VID, izvērtējot iesniedzēja iesniegumā sniegto faktu aprakstu un no minētajiem faktiem izrietošu konkrētu jautājumu, norāda, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 5. panta pirmajā daļā noteikts, ka nerezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no saimnieciskās darbības vai ar to saistītām darbībām. Nodoklis tiek ieturēts no tādiem maksājumiem, kurus rezidenti (izņemot fiziskās personas) un pastāvīgās pārstāvniecības...

Lai atbalstītu Ukrainas ekonomiku, Eiropas Parlaments 19. maijā atbalstīja lēmumu uz gadu atcelt Eiropas Savienības (ES) ievedmuitas nodokļus gadu visam Ukrainas eksportam. Tā ir ES atbilde uz Krievijas uzsāktā kara dēļ apgrūtinātajām Ukrainas tirdzniecības iespējām. Ar steidzamības kārtā pieņemtajiem pasākumiem uz vienu gadu tiks pilnībā atcelti ievedmuitas nodokļi rūpniecības ražojumiem, augļiem un dārzeņiem, kā arī antidempinga maksājumi un aizsargpasākumi tērauda importam. “Pretojoties Krievijas agresijai, Ukraina cīnās ne tikai par savu, bet arī par visas Eiropas brīvību un drošību. Tāpēc mums jāatbalsta Ukraina ar visiem mūsu rīcībā esošajiem līdzekļiem: ne tikai ieročiem un sankcijām, bet arī, lietojot tirgus ietekmi. Atbalsts Ukrainai nebeidzas kaujas laukā; mums jārūpējas arī par to, lai Ukrainas ekonomika saglabātu noturību un konkurētspēju. Īstenojot šos unikālos tirdzniecības liberalizācijas pasākumus, mēs apliecināsim, ka mūsu atbalsts Ukrainai ir absolūts, nelokāms un neatgriezenisks. Slava Ukrainai!", teica pastāvīgā ziņotāja Ukrainas jautājumos Sandra Kalniete (EPP, Latvija). Attiecības starp ES un Ukrainu regulē Asociācijas nolīgums. Padziļinātā...

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) biedri aicina valdību un Saeimu steidzami izstrādāt mehānismus pārtikas nozares atbalstam, jo pastāv risks, ka daudziem uzņēmumiem nāksies daļēji vai pilnībā apturēt ražošanu. LPUF 18. maijā biedru pilnsapulcē, piedaloties zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, pieņēma rezolūciju par steidzami veicamiem pasākumiem pārtikas nozares atbalstam. “Mums jādara viss iespējamais, lai pārtikas cenu kāpums būtu pēc iespējas lēnāks un mazāks,” uzsver LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. I.Šure skaidro, ka Krievijas iebrukuma Ukrainā rezultātā ir nesamērīgi pieaugušas izejvielu, iepakojuma materiālu, loģistikas un energoresursu cenas. Esošajā ģeopolitiskajā situācijā un ar augošajām pārtikas pārstrādes izmaksām pastāv reāls risks, ka daudziem uzņēmumiem nāksies daļēji vai pilnībā apturēt ražošanu. Līdz ar to LPUF biedri aicina valdību un Saeimu nekavējoties izstrādāt atbalsta mehānismus apgrozāmo līdzekļu pieejamībai uzņēmumiem, tostarp valsts galvojumiem, garantijas un bezprocentu atlikto nodokļu maksājumiem. LPUF aicina arī turpināt sniegt atbalstu uzņēmumiem energoresursu izmaksu samazināšanai un izstrādāt atbalsta mehānismu uzņēmumiem pieaugošo gāzes cenu kompensēšanai 2022. un...

Steidzamības kārtā 12. maijā Saeimā pieņemtie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz atlīdzību Latvijas iedzīvotājiem, kuri bez maksas savās mājās izmitina Ukrainas civiliedzīvotājus, stājušies spēkā no 19. maija. Atbalsta mehānismam plānotais valsts budžeta finansējums ir paredzēts 937 500 eiro apmērā. Mājsaimniecības jeb tās pārstāvošās fiziskās personas var saņemt kompensāciju par papildu izmaksām, kas tām radušās, savā mājoklī bez maksas izmitinot Ukrainas civiliedzīvotājus (nodrošinot gan izmitināšanu, gan iespēju robežās arī higiēnas preces un uzturu, kā arī izglītojošus un izklaides vai atpūtas pasākumus, u.c. atbalsta pasākumus), par periodu līdz 90 dienām: 100 eiro mēnesī par pirmo izmitināto personu; 50 eiro mēnesī par katru nākamo izmitināto personu; ne vairāk kā 300 eiro mēnesī par vienā mājoklī vai adresē uzņemtām personām. Ja fiziskajai personai pieder vairāki mājokļi, kuros tiek izmitināti Ukrainas civiliedzīvotāji, atlīdzību var saņemt par katru savā īpašumā esošo mājokli, kurā tiek izmitināti Ukrainas civiliedzīvotāji. Svarīgi – atbalsts attiecas tikai uz tām mājsaimniecībām, kuras...

Tāda pakalpojuma un papildpakalpojuma sniegšanas vieta, kurš saistīts ar biļešu iegādi kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citiem līdzīga rakstura pasākumiem (piemēram, gadatirgi, izstādes), ja to sniedz personai, kas veic saimniecisko darbību, ir attiecīgo pasākumu faktiskās norises vieta, norāda Valsts ieņēmumu dienests. Piemērs Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs sniedz koncerta, kas notiks Krievijā, organizēšanas pakalpojumu. Pakalpojums tiek sniegts Krievijas uzņēmumam (t.i., personai, kas veic saimniecisko darbību). Tā kā pakalpojums tiek sniegts personai, kas veic saimniecisko darbību, pakalpojuma sniegšanas vieta ir pasākuma norises vieta, t.i., Krievija. Pirms pakalpojuma sniegšanas Latvijas reģistrētam nodokļa maksātājam nepieciešams noskaidrot, vai tam nav nepieciešams Krievijā reģistrēties kā nodokļa maksātājam. Ja Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs nav reģistrējies Krievijā kā PVN maksātājs, tas šo darījumu uzrāda PVN deklarācijas 48.2rindā kā citās valstīs veiktu darījumu. Tāda pakalpojuma un papildpakalpojuma sniegšanas vieta, kurš saistīts ar kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citiem līdzīga rakstura pasākumiem (piemēram, gadatirgi, izstādes), tai skaitā šādu...

Piemērojot pievienotās vērtības nodokli, pakalpojuma vietas sniegšanas noteikšanā ir svarīgi izvērtēt, vai persona, kurai tiek sniegts pakalpojums, veic vai neveic saimniecisko darbību, atgādina Valsts ieņēmumu dienests. Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana sniegtajiem un saņemtajiem pakalpojumiem Pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanas pamatprincips Ja pakalpojumu sniedz personai, kas veic saimniecisko darbību, pakalpojuma sniegšanas vieta ir: pakalpojuma saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vieta;reģistrēties Latvijā likuma 140.3pantā minētā savienības režīma izmantošanai un aprēķināto citu ES dalībvalstu PVN deklarēt un samaksāt, izmantojot savienības režīma deklarāciju (turpmāk – OSS deklarācija). 7.piemērs Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs sniedz elektroniski sniegtus pakalpojumus Lietuvas fiziskai personai, kas neveic saimniecisko darbību. Šo sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez PVN iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā pārsniedz 10 000 euro. Pakalpojuma sniegšanas vieta ir Lietuva, jo pakalpojuma saņēmējs ir Lietuvas fiziska persona, kas neveic saimniecisko darbību. Tādējādi Latvijas reģistrētam nodokļa maksātājam ir izvēles iespēja: vai nu reģistrēties kā PVN maksātājam Lietuvā, vai arī reģistrēties Latvijā savienības režīma izmantošanai un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2022. gada aprīlī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Spēkā no Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Likumā vārdi “mājaslapā internetā” aizstāti ar vārdu “tīmekļvietnē”. Likuma I nodaļa papildināta ar 7.4 pantu - Neizpildītas saistības nodokļu jomā, tādejādi paskaidrojot gadījumus, kad nodokļu maksātājam rodas neizpildītas saistības nodokļu jomā. 24.03.2022. 21.04.2022. Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā Attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanu likum izdarīti šādi grozījumi: 1) noteikts, ka visas ziedojumu summas, kurām nodokļa maksātājs piemēro nodokļa atvieglojumu ziedotājiem saskaņā ar likuma 12.pantu, ir attiecināmas uz saimnieciskās darbības izdevumiem. Minētās ziedojumu summas neiekļauj nodokļa bāzē un neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Noteikts, ka arī 2023.gadā un turpmākajos pārskata gados, piemērojot 3.atvieglojuma veidu ziedotājiem (saskaņā ar likuma 12.panta pirmās...

Lauku atbalsta dienests (LAD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tie lauksaimnieki, kuri laikā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no šo darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli 15% apmērā, bet ne mazāk kā 0,70 eiro katrā nodarbināšanas dienā. Sezonas laukstrādnieku reģistrācijai darba devējiem jāizmanto LAD Elektroniskā pieteikšanās sistēma (EPS) (papildus VID minētie darbinieki nav jāreģistrē), tajā reģistrējot ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu. EPS ir nodrošināta iespēja lauksaimniekiem (darba devējiem) iegūt apkopotā veidā visus mēneša laikā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru, lai tos iesniegtu VID standartizētā formā vienu reizi mēnesī. Lai lauksaimnieks varētu piemērot saviem sezonas darbiniekiem atviegloto nodokļu režīmu, tam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem: lauksaimniekam īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, ko tas izmanto augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai; lauksaimnieks ir pieteicis zemi vienotajam platības maksājumam, ievērojot kārtību, kādā tiek piešķirts...

Kopš 2021. gada otrā pusgada, kad stājās spēkā būtiski grozījumi Valsts sociālās apdrošināšanas likumā (VSA) attiecībā uz minimālajām sociālajām iemaksām, Bilance sniedza vairākus skaidrojumus par jaunās normas piemērošanu šā nodokļa maksātājiem, t.sk. autoriem. Jāatzīmē, ka patlaban jau tūkstoši darba devēju un pašnodarbināto personu saskārušies ar pienākumu iemaksāt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) iztrūkstošo starpību, tādējādi nodrošinot vismaz minimālās garantijas sociālajiem pabalstiem nākotnē. Par 2021. gada III ceturkšņa minimālo iemaksu analīzi sk. Bilanci Nr. 3 (483, 2022. g., 25.–27. lpp.) Pirms minētās VSA likuma normas ieviešanas pandēmijas sākumā fiziskās personas saskārās ar problēmām valsts atbalsta piešķiršanā, jo izrādījās, ka pabalsti bija atkarīgi no nodokļu summas un maksāšanas fakta. Iespējams, turpmāk mēs vairs nepiedzīvosim force majeure un nebūs jāsaskaras ar pabalstiem, tomēr nav garantijas, ka nesaslimsim, nepretendēsim uz bezdarbnieka vai maternitātes pabalstu, kā arī sasniegsim pensijas vecumu. Fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura gūst ienākumu no intelektuālā īpašuma, un ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis jaunu informatīvo materiālu "PVN 0 procentu likmes tieša piemērošana, pamatojoties uz PVN un/vai akcīzes nodokļa atbrīvojuma sertifikātu". Tajā skaidrots, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un/vai akcīzes nodokļa atbrīvojuma sertifikāts, kas noteikts Padomes 2011. gada 15. marta Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011 II pielikumā, ir paredzēts tam, lai apstiprinātu, ka darījums atbilst atbrīvojumam no PVN un/vai akcīzes nodokļa saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 50. pantu un likuma “Par akcīzes nodokli” 20. panta otrās daļas 1. punkta “b” apakšpunktu, ceturto un vienpadsmito daļu. Šādu sertifikātu lieto: diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība: diplomātiskie vai konsulārie aģenti un to ģimenes locekļi; administratīvi tehniskais personāls un to ģimenes locekļi. ES iestādes, kurām piemēro 1965. gada 8. aprīļa Protokolu par privilēģijām un imunitāti ES. ES institūcijas vai tās pārstāvniecības ES teritorijā: ar ES institūciju vai tās pārstāvniecību saistītā persona, kurai Latvijas Republikā ir diplomātiskais statuss. Starptautiskās organizācijas: starptautiskās organizācijas vai tās pārstāvniecības darbinieki,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2022. gada aprīlī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Likumā vārdi “mājaslapā internetā” aizstāti ar vārdu “tīmekļvietnē”. Likuma I nodaļa papildināta ar 7.4 pantu - Neizpildītas saistības nodokļu jomā, tādējādi paskaidrojot gadījumus, kad nodokļu maksātājam rodas neizpildītas saistības nodokļu jomā. 24.03.2022. 21.04.2022. Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā Attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanu likumā izdarīti šādi grozījumi: 1) noteikts, ka visas ziedojumu summas, kurām nodokļa maksātājs piemēro nodokļa atvieglojumu ziedotājiem saskaņā ar likuma 12. pantu, ir attiecināmas uz saimnieciskās darbības izdevumiem. Minētās ziedojumu summas neiekļauj nodokļa bāzē un neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Noteikts, ka arī 2023. gadā un turpmākajos pārskata gados, piemērojot 3. atvieglojuma veidu ziedotājiem (saskaņā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no ieguldījumu fondu apliecību atsavināšanas", kurā skaidrots, ka ienākumam no ieguldījumu fondu apliecību atsavināšanas piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) 20% likmi kā ienākumam no kapitāla pieauguma. Jāņem vērā, ka par ienākuma gūšanas dienu ienākumam no ieguldījumu fonda apliecības atsavināšanas uzskata dienu, kad persona saņem naudu vai citas lietas, piemēram, apmaiņas rezultātā iegūst cita ieguldījumu fonda apliecības Ienākuma saņēmējs par ienākumu no ieguldījumu fondu apliecību atsavināšanas jāiesniedz VID pārskata perioda deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma (deklarācija DK) atkarībā no ceturksnī gūto ienākumu apmēra: līdz 15. datumam nākamajā mēnesī pēc ienākuma gūšanas dienas, ja kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī pārsniedz 1000 eiro; 2) līdz nākamā gada 15. janvārim, ja kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī nepārsniedz 1000 eiro. Ja pārskata periodā ir bijuši tikai darījumi, kuri neveido ar nodokli apliekamu ienākumu no kapitāla pieauguma (ciesti zaudējumi), deklarāciju DK...

Šā gada 24. martā Saeima 3. lasījumā pieņēma grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kas galvenokārt tika izstrādāti, lai precizētu UIN likuma regulējumu palielinātajiem procentu maksājumiem un uzkrājumiem, kurus nodokļu maksātāji veido nedrošiem debitoru parādiem, kā arī lai samazinātu nodokļu maksātāju administratīvo slogu. Likuma grozījumi stājās spēkā šā gada 21. aprīlī. Likuma grozījumos paredzēts, ka, sākot ar pārskata gadu, kas sākās 2021. gadā, palielinātos procentu maksājumus aprēķina kā starpību starp procentu maksājumiem un procentu ieņēmumiem. Ja pārskata gadā šī starpība pārsniedz trīs miljonus eiro, nodokļa bāzē iekļauj procentu summu, kas pārsniedz 30 procentus no pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītās peļņas pirms aprēķinātā UIN, kas palielināta par procentu maksājumiem un aprēķināto nolietojumu. Precizēta nodokļa piemērošana aplēstajiem procentiem par operatīvās nomas maksājumiem, ko aprēķina saskaņā ar starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) Nr.16 “Operatīvā noma”, paredzot, ka nodokļa maksātāji ir tiesīgi likuma 10. pantā noteikto palielināto procentu aprēķinā neietvert procentus, kas aprēķināti saskaņā...