NODOKĻI

Jau ikgadēji zvērinātu advokātu birojs Sorainen gada sākumā aicina kopā mediju pārstāvjus, lai iepazīstinātu ar biroja juristu skatījumā potenciāli būtiskākajām nodokļu un uzņēmējdarbības juridiskajām aktualitātēm gada turpmākajā gaitā. Arī šoreiz seminārā tika skarti vairāki gan starptautiska, gan vietēja mēroga temati, kas varētu būt interesanti žurnāla Bilance lasītājiem. PVN revolūcija e–komercijas nozarē Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaiņas saistībā ar elektronisko komerciju varētu būt šāgada pats aktuālākais nodokļu temats, uzskata zvērināts advokāts un Sorainen partneris Jānis Taukačs. Attiecīgie PVN direktīvas grozījumi jau ir ieviesti likumā "Par pievienotās vērtības nodokli", un uzņēmumi varot sākt gatavoties lielajām pārmaiņām, kas stāsies spēkā no 1. jūlija. Šīs pārmaiņas iedalāmas divos galvenajos virzienos. Pirmkārt, mainās nosacījumi importam no trešajām valstīm uz Eiropas Savienību — tirgotāji no Ķīnas, Krievijas, ASV, tagad arī Lielbritānijas (izņemot Ziemeļīriju) un citām ārpussavienības valstīm piemēros PVN importam fiziskām personām jau no pirmā eiro. "Tas nozīmē — ja patērētājs kādā no tirdzniecības platformām pasūtīs kaut vai...

Šajā rakstā apskatītas dažas situācijas, kas varētu būt aktuālas pēc beidzot pabeigtā breksita. Patiešām, vārds "beidzot" šeit ir īstajā vietā. Atceramies taču, ka referendums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (Lielbritānija) izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) notika jau 2016. gada 23. jūnijā, bet izstāšanās process ar daudziem beigu termiņiem, kas vairākkārt tika pagarināti un pārcelti, noslēdzās tikai pēc četrarpus gadiem — 2020. gada 31. decembrī. Tādējādi briti, kam tik ļoti patīk būt pirmajiem visās lietās, šajā spēlē zaudēja grenlandiešiem.1 Vienlaikus joprojām nevar teikt, ka visi breksita jautājumi ir pilnībā atrisināti. ES un Lielbritānija joprojām turpina sarunas par atsevišķiem tehniskiem aspektiem, tai skaitā arī attiecībā uz dažiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jautājumiem, kurus apskatīju iepriekšējā rakstā (sk. rakstu "Par dažiem nenotikušā breksita aspektiem" žurnālā Bilance Nr. 6 (450) 2019. gada jūnijā). Taču tās situācijas, kas ir atrisinātas, tiek aplūkotas šajā rakstā. Lielbritānijas individuālais PVN identifikācijas numurs "GB" Sāksim ar vienkāršāko. Valsts ieņēmumu dienesta...

Otrdien, 20. aprīlī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus likumā par akcīzes nodokli. Likumprojekta mērķis ir mazināt administratīvo un finansiālo slogu uzņēmumiem darbībām ar akcīzes nodokļa markām marķējamām akcīzes precēm, pārskatīt un pilnveidot atsevišķus akcīzes preču aprites nosacījumus, kā arī nodrošināt akcīzes nodokļa atbrīvojuma piemērošanā vienādu pieeju neharmonizētajām akcīzes precēm un no konkurences aspekta – aizstājējproduktiem. Lai ietaupītu uzņēmumu līdzekļus un laiku, ar grozījumiem likumā paredzēts atcelt akcīzes nodokļa samaksas termiņu 180 dienas par saņemtajām akcīzes nodokļa markām, tādējādi maksājot akcīzes nodokli pēc faktiski marķēto preču vienību skaita, kas nodotas patēriņam vai laistas brīvā apgrozībā. Tāpat paredzēta iespēja iznīcināt akcīzes nodokļa markas, nenoņemot tās no akcīzes preču iepakojuma, un šajā gadījumā saņemt atpakaļ samaksāto akcīzes nodokli. Ar likumprojektu tiek sakārtots jautājums attiecībā uz naftas produktu kā atkritumu apriti, izslēdzot no likuma normas par eļļas atkritumiem. Tādējādi tiks nodrošināts, ka naftas produktu atkritumu aprite, piemēram, savākšana, apsaimniekošana, pārstrāde, reģenerācija vai paglabāšana...

Plānots, ka pašnodarbinātajiem, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, arī autoratlīdzību saņēmējiem, kas reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji, jau drīzumā būs pieejams saimnieciskās darbības ieņēmumu konta pakalpojums, kas faktiski atbrīvos nodokļu maksātāju no gandrīz jebkurām nodokļu aprēķināšanas, deklarēšanas un maksāšanas darbībām, paveicot tās automātiski. Sīkāk par iecerēto informē Laila Kelmere, praktizējoša grāmatvede, SIA L.Kelmeres birojs valdes locekle. Nodokļu maksātājs par saimnieciskās darbības kontu varēs pieteikt kontu, kas atbilst noteiktiem kritērijiem: Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē klasificējams kā maksājumu konts, bet nav patērētāja pamatkonts; Konts ir atvērts kredītiestādē vai ES dalībvalsts kredītiestādes filiālē, kura piedāvā šāda konta pakalpojumu Nodokļu maksātājam būs jānodrošina, ka visi saimnieciskās darbības ieņēmumi tiek ieskaitīti šajā kontā. Izmantojot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, nodokļu maksātājam vairs nebūs jāsniedz nodokļu un informatīvās deklarācijas, kā arī nebūs pašam jāaprēķina maksājamā nodokļa summa un jāveic nodokļa samaksa. Nodokļa maksājumi tiks atvilkti no konta automātiski - no katras ienākošās summas nodoklis tiks ieturēts uzreiz (pat,...

Pēc autoratlīdzību reformas pārejas perioda (2021. gada otrais pusgads), par kuru detalizētu aprakstu iespējams lasīt šeit, sākot no 2022. gada 1. janvāra, autoratlīdzību režīms vēl nedaudz mainīsies. Kā informē Laila Kelmere, praktizējoša grāmatvede, SIA L.Kelmeres birojs valdes locekle, pamatiespējas autoratlīdzību saņēmējam paliks tās pašas, kas pārejas periodā, bet galvenās izmaiņas skars pirmo variantu: 1) Nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam, saņemt autoratlīdzību. Joprojām būs iespējams nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam. Šādā gadījumā ar autoratlīdzības saņēmēju slēdzamais līgums joprojām sauksies "autoratlīdzības līgums", taču juridiski tas līdzināsies uzņēmumu līgumam, skaidro L. Kelmere. Pasūtītājam tas izmaksās dārgāk, jo nodokļi būs jāaprēķina kā darba ņēmējam (sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis). Turklāt IIN likme, visticamāk, būs jāpiemēro 23% apmērā, jo nebūs iesniegta algas nodokļa grāmatiņa. 2) Reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt nodokļus vispārējā kārtībā (IIN + VSAOI); Šajā variantā īpašu izmaiņu (salīdzinājumā ar pārejas periodu) nav, izņemot kādu niansi. Sākot ar 2022. gada 1. janvāri...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 12. aprīlī aktualizējis metodisko materiālu "Par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas un tās pielikumu aizpildīšanu". Tajā precizēta arī informācija par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju un tās pielikumu iesniegšanas termiņiem: ja deklarāciju un tās pielikumus reģistrēts nodokļa maksātājs vai fiskālais pārstāvis iesniedz, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), tad nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņš ir 20 dienas pēc taksācijas perioda beigām; persona, kura ir izslēgta no PVN maksātāju reģistra, 20 dienu laikā pēc izslēgšanas iesniedz VID nodokļa deklarāciju un tās pielikumus par pēdējo taksācijas periodu. Ja nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņš ir brīvdiena vai svētku diena, nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa pēdējā diena ir nākamā darbdiena. VID ir tiesības pieprasīt, lai reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz nodokļa deklarāciju arī citā laikā, taču ne biežāk kā reizi kalendāra mēnesī. Nodokļa deklarāciju par taksācijas gadu Reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz PVN deklarāciju par taksācijas gadu VID līdz nākamā taksācijas gada 1. maijam. Nodokļa deklarāciju par taksācijas...

Valdība otrdien, 13. aprīlī, apstiprinājusi grozījumus Ministru kabineta 2004. gada 1. aprīļa noteikumos Nr. 227 "Kārtība, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo akcīzes preces, kuras fiziskā persona ieved savam patēriņam Latvijas Republikā no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm", kas nosaka, kādu apjomu elektroniskajās cigaretēs izmantojamā šķidruma vai tā sagatavošanas sastāvdaļu fiziskā persona varēs ievest Latvijā, nemaksājot akcīzes nodokli. Grozījumi paredz, ka fiziskās personas savam patēriņam no dalībvalstīm vienā reizē varēs ievest 300 mililitrus e-šķidruma vai 300 mililitrus e-šķidruma sagatavošanas sastāvdaļas un 300 gramus tabakas aizstājējproduktu, nemaksājot par tiem akcīzes nodokli. Gadījumā, ja fiziskā persona ievedīs lielāku akcīzes preču apjomu (apjomu, kas pārsniedz Ministru kabineta 2004. gada 1. aprīļa noteikumos Nr. 227 noteiktos apmērus), tad par šiem pārsniegtajiem daudzumiem akcīzes nodokli būs jāmaksā vispārīgā kārtībā. Kā informē grozījumu anotācija, MK noteikumos Nr. 227 noteiktie tabakas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu un degvielas daudzumi, kas tiek atbrīvoti no akcīzes nodokļa, kurus fiziskā persona var ievest savam patēriņam, ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis metodisko materiālu "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no attālinātā darba izdevumu kompensācijas". Tajā norādīts, ka darba devējs, vienojoties ar darbinieku, plāno attālināto darbu un nosaka kārtību, kādā kompensē darbiniekiem attālinātā darba izdevumus, ja kompensēšana ir objektīvi nepieciešama un pamatota un ja attālināto darbu nav iespējams veikt ar darba devēja resursiem. Darba devēja un darbinieka vienošanās ir iekšēji noteikta kārtība, par kuru nav jāziņo VID. Atgādinām, ka 2021. gadā no aplikšanas ar algas nodokli atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 EUR mēnesī. Šādu iespēju nepiemēro darbinieka ilgstošas prombūtnes laikā, kas pārsniedz 30 dienas un tās tiek skatītas kalendāra mēneša ietvaros. To paredz likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumu 159 - 161. punkts Priekšnoteikumi kompensācijas piešķiršanai: vienošanās par attālināta darba veikšanu ir noteikta darba līgumā vai darba devēja rīkojumā un ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par 2021. gada 25. martā pieņemtajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas stājas spēkā 2021. gada 20. aprīlī. Ar izmaiņām likumā papildināts 12. pants attiecībā uz atvieglojuma piemērošanu ziedotājiem, ja tie ziedo valsts muzejiem – atvasinātām publiskām personām. Līdz minētā grozījuma veikšanai uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumu bija tiesīgi piemērot ziedotāji, kuri ziedoja muzejiem kā budžeta iestādēm. Papildināts likuma 13. pants attiecībā uz nodokļa atvieglojuma piemērošanu ienākumam, ko no slēgtā alternatīvo ieguldījumu fonda guvis tā ieguldītājs. Nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt nodokļa bāzē iekļautās dividendes par ienākumu, kas gūts no slēgtā alternatīvo ieguldījumu fonda, fondam atsavinot tam piederošās tiešās līdzdalības akcijas, kuru turēšanas periods atsavināšanas brīdī ir vismaz 36 mēneši, ar nosacījumu, ka nodokļu maksātājs ir slēgtā alternatīvo ieguldījumu fonda ieguldītājs vismaz 36 mēnešus minēto akciju turēšanas periodā. Minētā kārtība ir attiecināma uz ienākumu, kas no to tiešās līdzdalības akciju atsavināšanas, kuru turēšanas periods atsavināšanas...

Kā zināms, no 1. jūlija stāsies spēkā autoratlīdzību reforma, kas mainīs dzīvi autoratlīdzību saņēmējiem, kā arī autoratlīdzību izmaksātājiem. Vispirms iestāsies pārejas periods (šāgada otrais pusgads), kurā autoratlīdzību saņēmējiem ir trīs iespējas, informē Laila Kelmere, praktizējoša grāmatvede, SIA L.Kelmeres birojs valdes locekle. Izvēle pamatā raksturojama starp "vienkāršāk, bet dārgāk" un "sarežģītāk, bet lētāk". 1) Nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam, izmantojot pārejas periodu, saņemt autoratlīdzību. Gadījumā, ja šādam autoratlīdzību saņēmējam nav darba attiecību kā darbiniekam, tam jāseko līdzi, vai kādā brīdī neiestājas pienākums reģistrēties par pašnodarbināto personu. Tāpat šajā variantā līdz 2022. gada 28. februārim būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) īpašo autoratlīdzības saņēmēja 2021. gada deklarāciju, ja 2021. gada otrajā pusgadā ienākums ir saņemts no vairākiem izmaksātājiem un kopā pārsniedz 25 000 eiro, vai tad, ja ienākums gūts ārvalstīs un no tā nav bijis jāietur un nav ieturēts nodoklis. Ja deklarācijas rezultātā veidojas nodokļa piemaksa, trūkstošo nodokļa summu būs...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2021. gada martā: Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā Par vienu mēnesi pagarināts gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas un nodokļa nomaksas termiņš. Tām personām, kurām ir obligāts pienākums iesniegt GID par 2020. gadu, GID jāiesniedz līdz 2021. gada 1. jūlijam. Aprēķinātā nodokļa summa ir jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 2021. gada 23. jūlijam. Ja aprēķinātā summa pārsniedz 640 eiro, tad to var iemaksāt vienotajā nodokļu kontā trijos maksājumos – līdz 2021. gada 23. jūlijam, 23. augustam un 23. septembrim –, iemaksājot katru reizi trešo daļu no kopējās summas. IIN maksātājiem, kuri reģistrējušies VID kā saimnieciskās darbības veicēji vai ir individuālie komersanti vai individuālā uzņēmuma īpašnieki, aprēķinot IIN no saimnieciskās darbības ienākuma, 2020. un 2021. gadā nav jāpiemēro saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojums 80 % apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Tādējādi 2020. un 2021. gadā...

Latvijas nodokļu rezidentiem, kuri strādā Apvienotajā Karalistē, ir pienākums turpmāk katru gadu līdz 1. jūnijam iesniegt Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gada ienākumu deklarāciju, norādot tajā Apvienotajā Karalistē saņemto darba algu. Nodokļi no šīs darba algas Latvijā nav jāmaksā. Deklarācija par 2020. gadu jāiesniedz līdz šī gada 1. jūlijam. Kā zināms, kopš 2020. gada 31. janvāra Apvienotā Karaliste vairs nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts un automātiskā informācijas apmaiņa nodokļu jomā ar Latviju vairs nenotiek. Tā kā Apvienotajai Karalistei ar Latviju ir noslēgta Nodokļu konvencija, tad papildus nodokļi Latvijā par ienākumiem no algota darba, kas saņemti Apvienotajā Karalistē, nav jāmaksā. Nodokļiem par algota darba ienākumiem noteikti ir jābūt nomaksātiem Apvienotajā Karalistē – samaksai jābūt apliecinātai ar Apvienotās Karalistes nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, kas jāpievieno gada ienākumu deklarācijai. Līdz šim Apvienotajā Karalistē dzīvojošajiem Latvijas rezidentiem deklarācija Latvijā ik gadu bija jāiesniedz par jebkuriem citiem ienākumiem, kas gūti Latvijā, Apvienotajā Karalistē vai citās...

Līdz ar vienotā nodokļu konta ieviešanu mainījusies arī nodokļu segšanas kārtība. Nodokļu maksātājs vairs nevar izvēlēties, kurus nodokļu maksājumus segt kā pirmos, tagad šo prioritāro secību uzņēmēja vietā nosaka valsts. Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 661 "Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai" definēts maksājumu saistību prioritāšu saraksts, kur kopumā iekļautas 42 pozīcijas. Kā pirmā prioritāte ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), tai seko iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), pēc tam uzņēmējdarbības riska valsts nodeva, mikrouzņēmumu nodoklis u.c. nodokļu saistības. Svarīgi ievērot, ka iekšzemē iekasētais pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir tikai 35. vietā šajā prioritāšu sarakstā - kas varētu daļai uzņēmumu, kas bija pieraduši līdz šim primāri nomaksāt PVN, lai netiktu izslēgti no PVN maksātāju reģistra, radīt sarežģījumus. "Jūs vairs nevarat ieskaitīt summu konkrētā atsevišķā nodokļu kontā tā, kā tas notika iepriekš. Kā zināms, uzņēmumiem ir svarīgi...

Saeima 25. martā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas noteic nodokļa atvieglojumu par ziedojumiem muzejiem. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā paredzēto nodokļa atvieglojumu piemēros arī valsts muzejiem – atvasinātām publiskām personām. Iepriekš uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojums attiecās uz ziedotājiem, kas ziedo sabiedriskā labuma organizācijām vai valsts kapitālsabiedrībām, piemēram, teātriem, orķestriem. Izmaiņas likumā saistītas ar Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Muzeju likumā un grozījumiem Kultūras institūciju likumā, kas paredz pilnveidot valsts muzeju pārvaldību un precizēt nozares normatīvo regulējumu. Kā viena no iespējamām juridiskās darbības formām valsts muzejiem paredzēts arī atvasinātas publiskas personas statuss. Atgādinām, ka likuma 12. panta regulējums noteic, ka nodokļa maksātājs, kas ziedojis sabiedriskā labuma organizācijai (kurai šāds statuss piešķirts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu), budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas, ir tiesīgs pārskata gadā izvēlēties vienu no šādiem atvieglojumiem: 1) neiekļaut taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 18. martā ir pieņemti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas stājās spēkā no 20. marta. Ar grozījumiem: pagarināts gada ienākumu deklarācijas (GID) par 2020. gadu iesniegšanas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nomaksas termiņš; uz diviem gadiem atcelts ierobežojums, kas noteica, ka saimnieciskās darbības izdevumi IIN aprēķināšanai atskaitāmi ne vairāk kā 80 % apmērā; noteikts, ka kapitālsabiedrības valdes locekļiem 2021. gadā nav jāveic IIN un pēc izvēles arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) no domājamā ienākuma. GID iesniegšanai un IIN nomaksai par mēnesi garāks termiņš Tām personām, kurām ir obligāts pienākums iesniegt GID par 2020. gadu (piemēram, saimnieciskās darbības veicējiem, zemnieku saimniecību īpašniekiem vai individuālajiem komersantiem), GID jāiesniedz līdz 2021. gada 1. jūlijam. Aprēķinātā IIN summa ir jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 2021. gada 23. jūlijam. Ja aprēķinātā IIN summa pārsniedz 640 eiro, tad to var iemaksāt vienotajā nodokļu kontā trijos maksājumos – līdz 2021....