NODOKĻI

Šogad nozīmīgas izmaiņas skar gan pievienotās vērtības nodokli, kurā pilnveidota PVN pārmaksas atmaksas kārtība, gan dabas resursu nodokli — ir paaugstinātas likmes par sadzīves un bīstamo atkritumu apglabāšanu, gaisa piesārņošanu un par C kategorijas piesārņojumu (fiksētajam nodokļa maksājumam). Savukārt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis ir noapaļots un līdzsvarots, bet jauna kārtība noteikta ārvalstī reģistrēta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksai. No 2021. gada 1. janvāra ir stājušies spēkā grozījumi trīs likumos: Dabas resursu nodokļa likumā; Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā; Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vebinārā par to stāstīja VID Nodokļu pārvaldes speciālisti Dina Kucina, Edgars Bisenieks un Oksana Hvaleja. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā Saeimā tika pieņemti 24. novembrī, bet tie stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī. VID Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļu daļas 1. metodikas nodaļas vadītājs Edgars Bisenieks skaidroja, ka likuma izmaiņu mērķis ir: pilnveidot...

Kā viens no darbinieku motivēšanas instrumentiem arvien lielāku popularitāti arī Latvijā iegūst personāla opciju jeb darbinieku akciju pirkuma tiesību īstenošanas plāns. Jau gadiem ilgi citur pasaulē uzņēmumi ļauj darbiniekiem kļūt par dalībniekiem cerībā, ka tas vairos viņu atdevi un nodrošinās uzņēmuma izaugsmi. Personāla akciju vai opciju piešķiršana pēc būtības ir darbinieku atalgojuma veids, kura pamatdoma ir sasaistīt atalgojumu ar uzņēmuma attīstību (peļņu). Kā darbojas personāla opciju plāns? Darbinieku motivācijas programmas ietver gan tūlītēju personāla akciju piešķiršanu, gan personāla opciju piešķiršanu, ļaujot darbiniekam iegādāties akcijas noteiktā nākotnes brīdī. Salīdzinājumā ar tūlītēju akciju piešķiršanu personāla opcijas ir populārāks instruments, jo ļauj uzņēmumam motivēt darbiniekus ilgtermiņā, piedāvājot dažāda ilguma (pārsvarā trīs gadu) personāla opciju programmas. Personāla opcijas faktiski nozīmē darbinieka un darba devēja vienošanos par to, ka konkrētu darba devēja mērķu sasniegšana, piemēram, projekta īstenošana, budžeta izpilde vai peļņas līmeņa sasniegšana, ļaus darbiniekam nākotnē saņemt vai iegādāties (parasti ar atlaidi) noteiktu akciju skaitu. Kā jau...

Lai sniegtu palīdzību galvaspilsētas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksātājiem Covid-19 krīzes laikā, ceturtdien, 18. martā Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja nolēma šī gada pirmo divu ceturkšņu NĪN samaksas termiņu pārcelt uz 15. jūniju. Lēmums par nodokļa samaksas termiņa pārcelšanu vēl jāizskata Rīgas domes sēdē. Ar lēmumu noteiktais regulējums nodrošinās, ka atbalsts tiek sniegts visiem nodokļa maksātājiem, neradot papildus administratīvo slogu, ņemot vērā šobrīd jau samaksāto nodokļa apmēru. Kā arī tas sabalansēs iedzīvotāju iespējas nomaksāt nodokli ar nepieciešamību iekasēt aprēķināto nodokļa summu pašvaldības budžetā. Pārceļot nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus, nodokļa maksātājiem tiks saglabāta iespēja nepieciešamības gadījumā izmantot Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā paredzētās tiesības līdz šī gada 30. jūnijam pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam. Tāpat Rīgas dome atgādina, ka iedzīvotājiem joprojām ir iespēja izmantot arī pirms krīzes spēkā esošos atbalsta mehānismus nodokļa maksājumu atvieglojumu saņemšanai. Plašāka informācija pieejama Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes mājaslapā https://pip.riga.lv/visi-pakalpojumi/nin-atvieglojumi/ vai https://pip.riga.lv/covid-19/. Saskaņā ar Covid-19 infekcijas...

Garāks termiņš gada ienākumu deklarācijas iesniegšanai un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksai, izdevumu ierobežojuma un citi nodokļu atvieglojumi, maksātnespējas pieteikšanas procesa izmaiņas, kā arī citi atbalsta pasākumi - to visu paredz Saeimas Budžeta un finanšu komisijā 16. martā atbalstītie grozījumi "Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā". Tie mērķēti kā palīdzība uzņēmējiem pandēmijas izraisītās krīzes pārvarēšanā. Grozījumi paredz garāku termiņu gada ienākumu deklarācijas iesniegšanai un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksai. Saimnieciskās darbības veicēji gada ienākumu deklarāciju par 2020.gadu varēs iesniegt līdz šī gada 1.jūlijam un aprēķinātā nodokļa summa vienotajā nodokļu kontā būs jāiemaksā līdz 23.jūlijam. Līdz šim deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam bija jāiesniedz līdz 1.jūnijam, bet aprēķinātais nodoklis jāsamaksā līdz 23.jūnijam. Savukārt publiskas personas kapitālsabiedrībām un publiski privātā, kapitālsabiedrībām, uz kurām attiecas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, plānots noteikt tiesības sasaukt dalībnieku (akcionāru) sapulci, lai apstiprinātu kapitālsabiedrības gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par 2019. un 2020. pārskata gadu laikposmā, kas par...

Pagājušā gada 18.decembrī ir pieņemti grozījumi “Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”, kuri paredz, ka 2021.gadā: saimnieciskās darbības veicējs nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma; avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma var veikt labprātīgi. Automātiski avansa maksājumu aprēķins 2021.gadā netiks ģenerēts. Ja uzņēmums vēlas maksāt nodokli avansā labprātīgi Ja komersants prognozē, ka saimnieciskās darbības rezultāts 2021. gadā būs pozitīvs, nevēlas visu nodokli maksāt 2022. gadā vienā maksājumā un ir iespēja to samaksāt agrāk, tad šī gada laikā iespējams maksāt nodokli pamazām pēc saviem ieskatiem (sadalot maksājumus vairākās daļās vai vienā maksājumā) – bez ierobežojumiem un papildu iesniegumiem, veicot maksājumus vienotajā nodokļu kontā, informē Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvalde. Tomēr jāņem vērā, ka iemaksātās summas vienotajā kontā var tikt novirzītas, lai segtu citu nodokļu parādus, ja tādi būs izveidojušies, ievērojot to, ka no 2021. gada 1. janvāra VID administrētajiem valsts budžeta maksājumiem ir jauns konts – vienotais nodokļu konts....

Pašnodarbināto un darba devēju vidū nereti raisās neskaidrības par situāciju saistībā ar minimālajām obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām gadījumā, ja pašnodarbinātais vienlaikus ir arī darba ņēmējs. Kam tādā situācijā jāsedz sociālo iemaksu trūkstošā daļa, ja iemaksu objekts nesasniedz 1500 eiro ceturksnī? Kā norāda Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārstāvji, gadījumā, ja pašnodarbinātais vienlaikus ir arī darba ņēmējs, un, ja tā kopējais sociālo iemaksu apmērs nesasniedz obligāto minimumu, trūkstošo daļu sedz darba devējs. "Ja darba ņēmējam, kurš vienlaikus ir pašnodarbinātais, deklarētais (summētais) obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir mazāks par 1500 eiro, obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto obligāto iemaksu objektu no saviem līdzekļiem veic darba devējs," skaidro VID. Tomēr tas nenozīmē, kā daļa cilvēku to mēdz pārprast, ka pašnodarbinātajam sociālās iemaksas pašam vispār nebūtu jāmaksā un par visām tā sociālajām iemaksām atbildīgs tikai darba devējs. Kā norāda VID: "Ja persona vienlaikus saņem vairākus dažādu veidu ienākumus un atbilst...

Saeima konceptuāli atbalstījusi saimnieciskās darbības konta ieviešanu, kas ļaus nodokļu apmaksu veikt automātiski, nodokļu maksātājam pašam procesā neiesaistoties. Trešdien, 3. martā, Budžeta un finanšu komisijā atbalstīti attiecīgo grozījumu likumprojekts “Par nodokļiem un nodevām”. Saimnieciskās darbības konta risinājums paredzēts kā brīvprātīga izvēles iespēja. Konts paredzēts, lai no saimnieciskās darbības gūtajiem ieņēmumiem aprēķinātu, ieturētu un uzskaitītu nodokļa maksājumus, pārskaitītu tos vienotajā nodokļu kontā. Šo iespēju varēs izmantot tikai tāda nodokļa aprēķināšanā un iekasēšanā, kuram tā izmantošanu paredz konkrētā nodokļa likums. Izmantojot vienkāršoto risinājumu, vairs nebūs jāiesniedz attiecīgo nodokļu likumos paredzētās nodokļu un informatīvās deklarācijas, kā arī pašam nodokļu maksātājam nebūs jāaprēķina maksājamā nodokļa summa un jāveic nodokļa samaksa, paredz likumprojekts. Plānots, ka par saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu nodokļu maksātājs varēs pieteikt kontu, kurš nav viņa pamatkonts un kurš ir atvērts kredītiestādē, kas saviem klientiem piedāvā šādu pakalpojumu. Vienu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu varēs izmantot dažādu nodokļu režīmu piemērošanai. Kontu varēs mainīt uz citu kontu...

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta aprēķins būs mazliet specifisks. Kas jāatceras šajā ziņā, skaidro Anita Jakseboga, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte. Mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam, sākot no 2021. gada 1. jūlija, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objekts tiks aprēķināts 80% apmērā no mikrouzņēmuma nodokļa. Piemēram, ja par mēnesi samaksātais mikrouzņēmuma nodoklis ir 150 eiro, tad 80% jeb 120 eiro no tā sastādīs VSAOI. Kā zināms, pašnodarbinātā VSAOI likme ir 31,07%. Līdz ar to VSAOI objekts tiks aprēķināts sekojoši: 120 * 100 : 31,07 = 386,23 eiro "Obligāto iemaksu objekts tiek aprēķināts tāpēc, ka, piešķirot sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, tiek ņemti vērā nevis mikrouzņēmuma īpašnieka ienākumi, bet šie pakalpojumi tiek aprēķināti no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta. Tāpat no šī objekta tiek aprēķināts arī pensijas kapitāls - 20% apmērā no aprēķinātā VSAOI objekta pensiju 1. līmenim (ja persona nav fondēto pensiju shēmas dalībnieks) vai 14%...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par svarīgākajiem normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2021. gada februārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā “Par grāmatvedību” Grozījumi veikti, lai regulētu ārpakalpojuma grāmatvežu darbības tiesiskos pamatus un nodrošinātu šo personu profesionālas darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu un sekmētu stabilu, kvalitatīvu un uzticamu grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu. Likuma 3. panta trešās daļas 2. punkts nosaka, ka ārpakalpojuma grāmatvedis ir persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar uzņēmumu (izņemot darba līgumu), apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus, kuras kvalifikācija atbilst vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, ko apliecina attiecīgs izglītības dokuments (diploms vai apliecība), un kurai ir vismaz triju gadu pieredze grāmatvedības jomā. Fiziskās personas, kas ir individuālais komersants vai pašnodarbinātā persona, vai komercsabiedrības valdes loceklis, vai to darbinieks (atbildīgais ārpakalpojuma grāmatvedis), profesionālajai kvalifikācijai jāatbilst ārpakalpojuma grāmatveža profesionālajai kvalifikācijai. Likuma 15.3, pants...

Jaunais gads sācies ar plašām nodokļu izmaiņām sociālās apdrošināšanas, mikrouzņēmumu nodokļa, autoratlīdzību u.c. režīmos. Tās žurnāla Bilance numuros aprakstītas un analizētas jau vairākkārt, taču dažas citas normatīvā regulējuma pārmaiņas tikmēr palikušas ēnā, lai gan saimnieciskās darbības veicējiem, finansistiem un grāmatvežiem tās varētu būt ne mazāk svarīgas ikdienas darbā. Zvērinātu advokātu birojs Sorainen, turpinot jau ikgadējo tradīciju, gada sākumā organizēja semināru (vebināru), kurā informēja par būtiskākajām nodokļu likumdošanas aktualitātēm. Vecākā nodokļu menedžere Dace Everte un nodokļu menedžere Aina Okseņuka iepazīstināja ar medijos līdz šim mazāk skartiem tematiem — akciju opciju regulējuma, zemo nodokļu un beznodokļu valstu saraksta, DAC6 ziņošanas termiņu, transfertcenu piemērošanas, pēcbreksita tirdzniecības nosacījumu ar Lielbritāniju un e–komercijas pievienotās vērtības nodokļa izmaiņām. Akciju opcijas varēs izmantot arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību Darbiniekiem piešķirtās akciju pirkuma tiesības nozīmē tiesības iegādāties uzņēmuma akcijas par noteiktu cenu kādā noteiktā brīdī. Akciju pirkuma līgumā noteiktā cena var būt zemāka nekā šo akciju tirgus vērtība, tāpēc veidojas...

Kā katru gadu, arī šogad, sākot no 1. no marta, iedzīvotāji var sākt iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2020. gadu. Personas, kam tas jādara obligāti, var iesniegt deklarācijas trīs mēnešu laikā, līdz pat 1.jūnijam, bet brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, to var darīt trīs gadu garumā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina deklarāciju iesniegt elektroniski, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), jo tajā automātiski ielasās visi VID rīcībā jau esošie dati un aprēķinās maksājamās summas. Papīra deklarācijas varēs iesūtīt pa pastu, bet klātienē VID iedzīvotājus saistībā ar valstī izsludināto ārkārtas situāciju nepieņem. VID arī aicina nesteigties un nesniegt deklarācijas tieši marta pirmajās dienās, jo gadījumā, ja sistēmai vienlaicīgi cenšas pieslēgties pārmēru liels lietotāju skaits, tās tā var darboties lēnāk vai uz laiku nebūt pieejama. Tiem, kuriem pašiem nav pietiekamu prasmju vai pieredzes EDS lietošanā, palīdzēt var arī viņu ģimenes locekļi, kas šo cilvēku attaisnotos izdevumu var iesniegt savā deklarācijā. Tā deklarācijā var iekļaut vecāku, vecvecāku,...

Vienotais nodokļu konts ir aktualitāte, par kuru runā un raksta daudz. Visā informācijas daudzumā rodas vienkāršs jautājums — kas mainās grāmatvedībā? Vai tā ir tikai īpaša pārejas procesa deklarācija vai ir kas vairāk? Jo ir skaidrs, ka vienotais nodokļu konts pēc būtības attiecas uz atsevišķu nodokļu un nodevu maksāšanas brīdi un kārtību. Grāmatvedības uzskaitē pēc būtības izmaiņas nav lielas, jo tāpat turpināsim nodokļus grāmatot atsevišķos grāmatvedības kontos, t.i., pievienotās vērtības nodokli (turpmāk — PVN) atsevišķā grāmatvedības kontā, tāpat aprēķināto un ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk — IIN) un citus. Mainīsies maksāšana kārtība atsevišķiem nodokļiem un nodevām, un šīs ir izmaiņas, kas varētu parādīties grāmatvedības uzskaitē. Sākot ar 2021. gada janvāri, vienotajā nodokļu kontā uzņēmumi un iestādes iemaksās tikai Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) administrētos nodokļus, nodevas un citus valsts noteiktus maksājumus, kā arī ar šiem maksājumiem saistītās nokavējuma naudas un soda naudas. No vienas puses, tiešām būs ērti, jo, iemaksājot vienā...

Atbildes uz jautājumiem par sociālajām iemaksām sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Vai jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par valdes locekļiem, ja 2021. gada janvārī uzņēmuma apgrozījums pārsniedza 2500 eiro, kā arī nebija neviena darba ņēmēja, savukārt valdes locekļiem nav noteikta atlīdzība? Kapitālsabiedrībai par 2021. gada janvāri par valdes locekļiem ir jāaprēķina un jāveic VSAOI no domājamā ienākuma 500 eiro. Vai jāmaksā VSAOI par valdes locekli, kuram nav noteikta atlīdzība, ja uzņēmumā 2021. gada janvārī apgrozījums pārsniedza 2500 eiro un nodarbināti četri darba ņēmēji, kuri strādā ceturtdaļu slodzes? Kapitālsabiedrība par 2021. gada janvāri par valdes locekli aprēķina un veic VSAOI no domājamā ienākuma 500 eiro. Vai pašnodarbinātai personai – pensionāram jāmaksā papildus obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai? Pašnodarbinātai personai, arī pensionāram, ir jāveic obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 5 % apmērā no brīvi izraudzītā obligāto iemaksu objekta (vismaz 500 eiro) un faktisko ienākumu starpības, izņemot likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6. pantā minētās fiziskās...

Saistībā ar maksājumiem vienotajā nodokļu kontā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ziņo, ka pakāpeniski tiek pilnveidota Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļa “Maksājumi un nomaksas stāvoklis”. Kopš 2021. gada 1. janvāra katru mēnesi 23. datums ir regulāro iekšzemes nodokļu maksājumu termiņš. EDS sadaļā “Maksājumi un nomaksas stāvoklis” attēlotā informācija aktualizējas, tiklīdz VID saņem informāciju no Valsts kases par budžetā ienākušu naudas summu un veic tās sadalījumu pa nodokļiem. Tas parasti notiek vienu vai divas dienas pēc maksājuma veikšanas bankā. Nodokļu samaksa un atspoguļojums EDS Veiktos maksājumus, kas saņemti VID, var redzēt EDS sadaļas “Maksājumi un nomaksas stāvoklis” apakšizvēlnē “Maksājumu vēsture”, kur izvēlnē “VID dati” tiek atspoguļoti visi maksājumi, kas veikti, izmantojot EDS, banku vai internetbanku, un visas VID veiktās atmaksas. Katram maksājumam tagad ir redzams arī detalizēts skats, kur attēlots, kuras saistības ir segtas. Savukārt izvēlnē “EDS maksājumu modulis” var redzēt, vai EDS veiktie maksājumi ir notikuši veiksmīgi. Ja vienotajā nodokļu kontā iemaksātā summa...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka uzņēmumiem, kuri nodrošina pasta, kurjerpasta vai eksprespasta sūtījumu piegādi Latvijā no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), ir jāgatavojas izmaiņām muitas formalitāšu veikšanā, kā to paredz ES tiesību akti. No 2021.gada 1.jūlija Latvijā, tāpat kā pārējās ES dalībvalstīs, būs jāsāk piemērot Pievienotās vērtības nodokļa e-komercijas direktīvu, kas atceļ pašlaik noteikto atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nelielas vērtības sūtījumu importam, ja preču vērtība sūtījumā nepārsniedz 22 EUR. Tas nozīmē, ka no 2021.gada 1.jūlija par pilnīgi visiem komerciālajiem pasta sūtījumiem no valstīm ārpus ES būs jāsniedz importa deklarācija un par precēm jāmaksā PVN. H7 deklarācija Nelielas vērtības sūtījumu atvieglotai deklarēšanai no 2021.gada 1.jūlija tiks ieviests jauns muitas deklarācijas veids - importa deklarācija ar īpaši samazinātu datu kopu (H7 deklarācija) atbilstoši Komisijas 2019.gada 14.marta Deleģētajai regulai (ES) 2019/1143. H7 deklarācija būs izmantojama juridisku un fizisku personu preču sūtījumu, kuriem piemēro atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa saskaņā ar Regulas Nr.1186/2009 23.panta...