NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka uzņēmumiem, kuri nodrošina pasta, kurjerpasta vai eksprespasta sūtījumu piegādi Latvijā no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), ir jāgatavojas izmaiņām muitas formalitāšu kārtošanā, kā to paredz ES tiesību akti. No 2021.gada 1.jūlija Latvijā, tāpat kā pārējās ES dalībvalstīs, sāks piemērot Pievienotās vērtības nodokļa e-komercijas direktīvu, kas atceļ pašlaik noteikto atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) zemas vērtības sūtījumu importam, ja preču vērtība sūtījumā nepārsniedz 22.00 EUR. Tas nozīmē, ka no 2021.gada 1.jūlija par pilnīgi visiem komerciālajiem pasta sūtījumiem no valstīm ārpus ES būs jāsniedz importa deklarācija un par precēm jāmaksā PVN. Zemas vērtības sūtījumu atvieglotai deklarēšanai no 2021.gada 1.jūlija tiks ieviests jauns muitas deklarācijas veids - importa deklarācija ar īpaši samazinātu datu kopu (H7 deklarācija) atbilstoši Komisijas 2019.gada 14.marta Deleģētajai regulai (ES) 2019/1143. H7 deklarācija būs izmantojama juridisku un fizisku personu preču sūtījumu, kuriem piemēro atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa saskaņā ar Regulas Nr.1186/2009 23.panta 1.punktu vai 25.panta 1.punktu,...

Vairākas izmaiņas dažādos nodokļu tiesību aktos stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā, atgādina Finanšu ministrija. Tās skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājus (gan uzņēmumu īpašniekus, gan darbiniekus), saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus. Par svarīgākajām izmaiņām plašāk var iepazīties arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tīmekļvietnes sadaļā “Nodokļu izmaiņas 2021”. Izmaiņas darba devējiem Sākot ar 2021. gada 1. jūliju, tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta (MK) noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā - 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu). Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Izmaiņas MUN maksātājiem No 2021. gada 1....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka personai pirms reģistrēšanās Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāreģistrējas kā individuālajam komersantam vai saimnieciskās darbības veicējam. To noteic Ministru kabineta 2013. gada 16. jūlija noteikumi Nr. 404 “Prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrēšanas kārtība”. Reģistrējoties VID kā saimnieciskās darbības veicējam, iespējams izvēlēties vienu no šādiem nodokļu maksāšanas režīmiem: 1) iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) par ienākumiem no saimnieciskās darbības; 2) samazinātā patentmaksa; 3) mikrouzņēmumu nodoklis. Jāņem vērā, ka samazināto patentmaksu (17 eiro par gadu vai 9 eiro par pusgadu) var izvēlēties ja: • ir piešķirta vecuma pensija (tostarp priekšlaicīgi) un ir tiesības piemērot pensionāra neapliekamo minimumu vai ir persona ar 1. vai 2. grupas invaliditāti; • saimnieciskās darbības ieņēmumi pirmstaksācijas gadā nepārsniedz 3000 eiro; • nav algas nodokļa maksātājs; • nenodarbina citas personas; • atbilstoši paša prognozei taksācijas gadā saimnieciskās darbības ieņēmumi (pārrēķinot uz pilnu taksācijas gadu) nepārsniegs...

No 1. aprīļa lauksaimniekiem atkal ir iespēja nodarbināt strādniekus atvieglotā nodokļu režīmā. Šāda iespēja ir tiem lauksaimniekiem, kuri audzē augļus un dārzeņus un strādniekus nodarbina augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Tos darbiniekus, kuru pienākumos ietilpst traktortehnikas vadīšana, nav atļauts nodarbināt sezonas laukstrādnieku nodokļa režīmā. Sezonas laukstrādniekus ar īpašo nodokļu režīmu ir iespējams nodarbināt līdz 30. novembrim. Sezonas laukstrādnieku režīmā ir atļauts nodarbināt arī nerezidentu. Nodarbinot nerezidentu, pirms tas tiek reģistrēts LAD EPS (Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēma), vispirms darba devējam Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir jāsaņem attiecīgajam darbiniekam reģistrācijas numurs. Nodoklis no sezonas laukstrādnieku ienākuma tiek ieturēts 15 procentu apmērā. Sezonas laukstrādnieku nodoklis (SLN) ietver iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Persona, kura maksā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, kļūst sociāli apdrošināta pensijai, ja pie visiem darba devējiem nopelnītais ienākums mēnesī pārsniedz 70 eiro....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka saimnieciskās darbības veicēji (t.sk. mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji) un autoratlīdzību saņēmēji, kuri nav darba ņēmēji un prognozē, ka viņu ienākums turpmāk šogad nesasniegs 1500 eiro katrā ceturksnī, var izvēlēties neveikt jaunās minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Lai šīs iemaksas netiktu aprēķinātas, iesniegumu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jāiesniedz līdz šī gada 15. jūlijam par šī gada trešo ceturksni un līdz 15. oktobrim par ceturto ceturksni. Iesniegumu par trešo un ceturto ceturksni var iesniegt arī kopā līdz 15. jūlijam. Personas, kas plāno uzsākt saimniecisko darbību pēc 1. jūlija, iesniegumu var iesniegt vienlaikus ar reģistrāciju VID. Iesniegumu aizpilda brīvā formā un iesniedz EDS sadaļā “Sarakste ar VID”. Iesniegumā jānorāda laika periods, par kuru prognozē ienākumus (konkrētus mēnešus vai ceturkšņus, kad ienākums nesasniegs 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī). Savlaicīga iesnieguma iesniegšana ir ļoti būtiska, jo tikai pēc iesnieguma saņemšanas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) neaprēķinās minimālās sociālās iemaksas,...

Latvijas rezidentam pieder kapitāldaļas Apvienotās Karalistes uzņēmumā. Uzņēmums 2020. gadā strādāja ar peļņu, līdz ar to maksāja 19% uzņēmumu ienākuma nodokli (Corporation TaX) no peļņas. Dalībnieki nolēma peļņu sadalīt un izmaksāt dalībniekiem dividendes, ieturot 10% ienākuma nodokli. Vai šis ienākums jāuzrāda Latvijas gada ienākumu deklarācijā un jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis? Kā šis ienākums jānorāda gada ienākumu deklarācijā? Atbilde Saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 2.1 punktu1 gada apliekamajā ienākumā netiek ietvertas un ar nodokli netiek apliktas dividendes, ja par tām ārvalstī ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis vai ārvalstī ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis. Tādējādi gada ienākumu deklarācijā dividendes, no kurām nodoklis ir ieturēts ārvalstī, ir jādeklarē kā neapliekamais ienākums. Papildus deklarācijai jāpievieno Apvienotās Karalistes nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprināts dokuments, ka no dividendēm nodokļi ir nomaksāti Apvienotajā Karalistē. 1 "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 2.1 punkts:21) dividendes,...

Skolēni kā apgādājamās personas parasti ir atzīmēti mātes vai tēva algas nodokļa grāmatiņā. Ja viņi vēlas strādāt mācību gada laikā, VID automātiski (saņemot darba devēja ziņas par darba ņēmēju) dzēš apgādību skolēna nodarbinātības periodā. Kad darba attiecības tiek izbeigtas, vecākiem pašiem apgādība jāatjauno. Citi noteikumi ir tad, ja skolēns strādā vasaras mēnešos, bet rudenī turpina mācības. Vecākiem, kuru bērni ir līdz 19 gadu vecumam un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, strādās šajā vasarā, tie vairs nav jānoņem no apgādības arī gadījumā, kad skolēni atzīmēs nodokļa grāmatiņu savā darbavietā. Piemēram, skolēns tiks nodarbināts pie darba devēja, kas maksā nodokļus vispārējā kārtībā. VID, saņemot informāciju par jaunu darba ņēmēju, kurš atzīmējis nodokļa grāmatiņu ieņēmumu gūšanas vietā, nosūta darba devējam prognozēto neapliekamo minimumu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likums nosaka, ka personai, par kuru VID rīcībā nav informācijas par iepriekšējo periodu ieņēmumiem, minimums ir puse no konkrētā gada maksimālās neapliekamā minimuma summas (kas...

Saeima 10. jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Zemesgrāmatu likumā, kuri paredz vienkāršot ar būves ierakstīšanu un dzēšanu zemesgrāmatā saistītās procedūras, un priekšlikumu valsts nodevas apmēru samazināšanai par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Turpmāk par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā fiziskai personai līdzšinējo 2% vietā būs jāmaksā valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu 1,5% apmērā no īpašuma vērtības, savukārt juridiskai personai par dzīvokļa īpašuma nostiprināšanu līdzšinējo 6% vietā tagad būs jāmaksā 2% no īpašuma vērtības. Likuma grozījumi paredz izmaiņas arī attiecībā uz būves ierakstīšanu un dzēšanu zemesgrāmatā - ja ēkas (būves) īpašniekam ir elektronisks paraksts, īpašnieks iesniegumu par būves, tai skaitā jaunbūves ierakstīšanu, kā arī būves dzēšanu zemesgrāmatā, turpmāk varēs iesniegt aizpildot speciālu tiešsaistes formu Būvniecības informācijas sistēmas tīmekļa vietnē (www.bis.gov.lv). Pēc lēmuma par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā vai izziņas par būves neesamību pieņemšanas personas iesniegums kopā ar būves ierakstīšanai zemesgrāmatā nepieciešamajiem Būvniecības informācijas sistēmas datiem un dokumentiem tiks nodots zemesgrāmatai. Šobrīd, lai...

Vai Latvijas PVN maksātājs var izrakstīt rēķinu par dizaina pakalpojumiem bez PVN Lietuvas uzņēmumam, kas nav PVN maksātājs? Atbilde Lai noteiktu darījumam piemērojamo PVN likmi, jānosaka pakalpojuma sniegšanas vieta atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19.–30. pantam. Tā kā dizaina pakalpojumi, ja tie tiek sniegti citas dalībvalsts nereģistrētam nodokļa maksātājam, nav minēti izņēmumos, tad minētajam pakalpojumam piemērojami vispārējie pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanas nosacījumi, proti, šajā gadījumā likuma 19. panta otrā daļa. Ievērojot minēto normu, ja pakalpojums tiek sniegts personai, kas nav nodokļa maksātāja, pakalpojuma sniegšanas vieta, ja šajā likumā nav noteikts citādi, ir: pakalpojuma sniedzēja saimnieciskās darbības mītnes vieta; pakalpojuma sniedzēja pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja pakalpojums tiek sniegts no pakalpojuma sniedzēja pastāvīgās iestādes, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mītnes vietā; pakalpojuma sniedzēja deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja pakalpojuma sniedzējam nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes. Tā kā pakalpojuma sniedzēja saimnieciskās darbības mītnes vieta...

No 2021. gada 1. jūlija visiem komerciālo sūtījumu saņēmējiem būs elektroniski jāiesniedz muitas deklarācija un jāsamaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) par precēm. Šāda kārtība noteikta, lai aizsargātu Eiropas Savienības (ES) valstu tirgu no negodīgas konkurences, jo pašlaik zemas vērtības sūtījumi tiek ievesti milzīgos apjomos, nemaksājot PVN, informē Finanšu ministrija. Patlaban par sūtījumiem no trešajām valstīm PVN jāmaksā, ja preces vērtība pārsniedz 22 eiro. Taču no 1. jūlija visā ES par precēm, kas iegādātas ārpus bloka, PVN būs jāmaksā, sākot no pirmā centa. Ja kopējā preču vērtība sūtījumā nepārsniegs 150 eiro, būs jāmaksā tikai PVN. Ja preču vērtība sūtījumā pārsniegs 150 eiro, būs jāmaksā PVN un ievedmuitas nodoklis. Ja sūtījumā būs ar akcīzes nodokli apliekamā prece, papildus būs jāmaksā akcīzes nodoklis. Piemēram, sūtījuma dokumentos preces vērtība būs norādīta 10 eiro un piegādes izmaksas 2 eiro. Sūtījumā būs prece, kurai piemērojama PVN standarta likme 21% apmērā. Aprēķinot PVN, tiks ņemta vērā preces vērtība un...

No 2021. gada 1. jūlija tiek ieviestas būtiskas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā e–komercijas darījumiem. Izmaiņu mērķis ir vienkāršot nodokļu nomaksu, lai nebūtu jāreģistrējas visās valstīs, un vienādotu konkurenci ar trešajām valstīm, kā arī lai PVN tiktu piemērots patēriņa vietā, uz ko visu laiku tiek iets ar PVN direktīvas grozījumiem. Nodokļu izmaiņas skaidro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. Izmaiņas PVN piemērošanā e–komercijas darījumiem no 2021. gada 1. jūlija tiek ieviestas visā Eiropas Savienībā (ES), un to nosaka Eiropas Padomes direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kas grozīta ar Padomes direktīvu (ES) 2017/2455 un Padomes direktīvu (ES) 2019/1995 (PVN direktīva). No 1. jūlija tiek paplašināts spēkā esošais īpašais PVN režīma tvērums — MOSS (Mini One Stop Shop — mini vienas pieturvietas aģentūra) kļūst par OSS — vienas pieturvietas aģentūru, kuru izmanto elektroniskās sakaru apraides un elektronisko pakalpojumu sniegšanai. No 1. jūlija šo...

Otrdien, 8. jūnijā, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotus MK noteikumus par kārtību, kādā stipendijas atbrīvojamas no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Noteikumi paredz, kā biedrību vai nodibinājumu (fondu) izmaksātajām stipendijām vai starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem piešķirams atbrīvojums no aplikšanas ar IIN. Noteikumi ir izteikti jaunā redakcijā, jo tos nepieciešams aktualizēt atbilstoši esošajai situācijai. Projekts ir papildināts ar nepieciešamo dokumentu sarakstu, lai izvērtētu fondu atbilstību likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajai stipendijas definīcijai. Noteikumu projektā paredzēts, ka fiziskajām personām, kuras taksācijas gadā ir saņēmušas stipendiju, vairs nebūs pienākums sniegt gada ienākumu deklarāciju. Tomēr gada ienākuma deklarāciju obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā gadā pārsniedz 10 000 eiro. Fondi jau pašlaik sniedz paziņojumu par taksācijas gadā fiziskajām personām piešķirtajām un izmaksātājam stipendijām. Līdz ar to nodokļu administrācijas rīcībā ir informācija par fiziskajām personām – stipendiju saņēmējiem. Lai fondiem samazinātu...

Pagājušā gada nogalē tika pieņemti vairāki grozījumi nodokļu likumos, no kuriem būtiskākās izmaiņas bija tieši Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Tika sašaurināts mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju loks, liedzot šo iespēju SIA un PVN maksātājiem, noteikts, ka samaksātais MUN turpmāk tiek attiecināts tikai uz īpašnieka sociālās apdrošināšanas iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), bet par darbiniekiem nodokļi jāmaksā vispārējā kārtībā, un veiktas citas izmaiņas. Tās bija tik būtiskas, ka lielai daļai normu bija nepieciešams pārejas periods (pusgads vai gads), lai nodokļu maksātāji varētu izsvērt, kā tos ietekmē izmaiņas, un pieņemt lēmumu, vai saglabāt MUN maksātāja statusu vai atteikties no tā. Iespēja atteikties no MUN maksātāja statusa MUN maksātāji, kas šo statusu joprojām ir saglabājuši, droši vien ir samierinājušies ar straujo MUN likmes kāpumu no 15% līdz 25% jeb par 10 procentpunktiem, kas stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī bez jebkāda pārejas perioda. Turklāt par ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, likmes palielinājums ir vēl...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu uzziņas pieprasījuma iesniedzēja (turpmāk - Iesniedzējs) iesniegumā minēto faktu aprakstu. Iesniedzēja darbības veids ir “Iekasēšanas aģentūru un kredītbiroju pakalpojumi” (NACE kods 82.91). Klientu vārdā Iesniedzējs veic parādu piedziņu no fiziskām personām (turpmāk – Parādnieks). Par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu Parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esamību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, Iesniedzējs papildus iekļauj parāda atgūšanas izdevumus 7,00 eiro apmērā, kas noteikti Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumos Nr. 61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 61) 2.1. punktā. Iesniedzējs jautā, vai parāda atgūšanas izdevumi ir ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekams darījums? VID atbildē norāda, ka MK noteikumi Nr. 61 2. punktā noteikts, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam apmēram: 2.1. par rakstiska...

Vai jūs ticējāt, kad vēlēšanu gaisotnē gandrīz visi politiskie spēki solīja, ka nodokļu politika tiks uzlabota, bet nodokļi netiks palielināti? Ir pamats domāt, ka šaubas radās jau tad. Aizvien ir spēkā spārnotā frāze "kā var nesolīt". Steidzamu grozījumu, kas attiecas uz fizisko personu ienākumiem (summas, ko nodarbinātie saņems uz rokas), ieviešanu likumos izstiepa garumā, jo lielākā daļa no tiem stāsies spēkā 2021. gada otrajā pusgadā. Var jau saukt šo procesu par esošās sistēmas uzlabošanu, tomēr, ieviešot dzīvē nodokļu likumu jauninājumus, problēmas būs gan grāmatvežiem, gan fiziskajām personām. Tik tikko tauta pieradusi pie prognozētā neapliekamā minimuma "īpatnībām" un iespējas nodokli gan atgūt, gan piemaksāt. Jāatzīst, ka regulācijas mehānisms ir iestrādāts iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likumā un nodarbinātās personas jau uzticas tam — par to liecina iesniegto deklarāciju skaits un tā intensitāte. Patlaban būs jāmācās vērtēt, ne vien cik lielā apmērā būs jāmaksā jaunie nodokļi, bet arī cik daudz būs tie jāmaksā papildus, beidzoties...