NODOKĻI

Finanšu ministrs Jānis Reirs 14. oktobrī Saeimā iesniedza Finanšu ministrijas sagatavoto un valdības akceptēto simbolisko "budžeta portfeli", lai jau tradicionāli nodotu 2022. gada valsts budžeta likumprojektu un to pavadošos likumprojektus izskatīšanai Saeimā. Ministrs budžeta portfeli nesa jau sesto reizi. Atgādinām, ka 12. oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts likumprojekts "Par valsts budžetu 2022. gadam" un likumprojekts "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam". Budžeta portfeļa nešanu no Finanšu ministrijas uz Saeimu tika aizsākta 1997. gadā. Šogad portfelis tika nests jau 24. reizi. Tradīciju ieviesa bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle. Viņš atvēlēja personīgo darba portfeli, lai Saeimā nogādātu 1998. gada budžetu. Turpinot tradīciju, šogad finanšu ministrs uz Saeimu devās ar jaunu budžeta portfeli, kura autors ir tēlnieks Ivars Drulle. Uz portfeļa redzamo Reiņa Kaudzītes teicienu “Esi apdomīgs nelaimē, vēl apdomīgāks laimē” 2013. gada Saeimas sēdē atgādināja toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, norādot, “ja no vēstures nemācās, tai ir tendence atkārtoties”....

Piektdien, 8. oktobrī, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Iekļaujošās platformas sanāksmē vairāk kā 130 valstis un jurisdikcijas, tostarp Latvija, kā arī pārējās Eiropas Savienības un OECD dalībvalstis, atbalstīja vienošanos par ambiciozas starptautiskās uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformas galvenajiem elementiem un tikpat ambiciozu reformas ieviešanas laika grafiku. Sanāksmes laikā tika panākta plaša vienprātība par paziņojumu divu pīlāru risinājumam attiecībā uz nodokļu uzlikšanas izaicinājumiem, kas radušies ekonomikas digitalizācijas rezultātā un reformas ieviešanas plānu. Paziņojums ietver intensīvu, detalizētu diskusiju rezultātā panāktu vienošanos par divu pīlāru galvenajiem elementiem, no kuriem 1. pīlārs paredz piešķirt nodokļu uzlikšanas tiesības valstij arī situācijās, kad nodokļu maksātājs šajā valstī veic ekonomisko darbību bez fiziskas klātbūtnes. Savukārt 2. pīlāra mērķis ir nodrošināt, lai starptautisko uzņēmumu grupu peļņa tiktu aplikta ar nodokli vismaz minimālā līmenī, tādējādi mazinot agresīvu nodokļu konkurenci starp valstīm. 1. pīlāra regulējums attieksies uz pašiem lielākajiem un pelnošākajiem daudznacionālajiem uzņēmumiem, kuru kopējais grupas gada apgrozījums pārsniedz 20 miljardus...

Saeima ceturtdien, 7.oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz pašnodarbinātām personām arī nākamgad saglabāt līdzšinējo sociālās apdrošināšanas kārtību. Iemaksu likmi pensiju apdrošināšanai, ko veic visi pašnodarbinātie, paredzēts saglabāt 10 procentu apmērā no ienākuma arī nākamgad. Pašnodarbinātajiem, kuri gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas, 10 procenti pensiju apdrošināšanai no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma būs jāveic vienu reizi gadā, paredz grozījumi. Pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi būs nelieli, minimālās obligātās iemaksas nebūs jāveic, ja Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs iesniegta ceturkšņa ienākumu vai gada ienākumu prognoze. Tiem, kuri prognozi VID nebūs iesnieguši, būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no faktisko ienākumu un minimālā obligāto iemaksu objekta starpības. Savukārt tiem, kuru ienākums mēnesī sasniegs vai pārsniegs minimālo algu, tāpat kā līdz šim būs jāveic obligātās iemaksas patlaban noteikto 31,07 procentu apmērā no brīvi izraudzīta iemaksu objekta, kas nav mazāks par minimālo algu mēnesī. Tāpat būs arī jāmaksā 10 procenti pensiju apdrošināšanai no izvēlētā iemaksu objekta un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tie saimnieciskās darbības veicēji, t.sk. mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāji, un autoratlīdzību saņēmēji, kuri nav darba ņēmēji un prognozē, ka viņu saimnieciskās darbības ienākums šī gada ceturtajā ceturksnī (oktobris – decembris) nesasniegs 1500 eiro, var izvēlēties neveikt jaunās minimālās obligātās sociālās iemaksas. Lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) neaprēķinātu šīs iemaksas, līdz 15. oktobrim jāvēršas ar iesniegumu VID. Ja iesniegums jau iesniegts par trešo un ceturto ceturksni kopā, ko varēja izdarīt līdz šī gada 15. jūlijam, tad vēlreiz iesniegums par ceturto ceturksni nav jāsniedz. Taču, ja tas nav izdarīts, tad iesniegumu par šī gada ceturto ceturksni jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) līdz šī gada 15. oktobrim. Iesniegumu aizpilda brīvā formā un iesniedz EDS sadaļā “Sarakste ar VID”. Iesniegumā jānorāda laika periods, par kuru prognozē ienākumus (konkrētus mēnešus vai ceturkšņus, kad ienākums nesasniegs 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī). Tie, kas plāno uzsākt saimniecisko darbību pēc...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2021. gada septembrī Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumi Nr. 590 “Kārtība, kādā grāmatvedībā novērtē un finanšu pārskatos norāda uzņēmuma mantu un saistības, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta” Noteikumi izstrādāti, lai pilnveidotu pašreizējo normatīvo regulējumu par grāmatvedības kārtošanu, to saskaņojot ar jaunajā Grāmatvedības likumā noteikto pilnvarojumu. Noteikumi nosaka kārtību, kādā grāmatvedībā novērtē un finanšu pārskatos norāda uzņēmuma mantu un saistības, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta un noteikti gadījumi, kad noteikumi nav piemērojami. 2022. gada 1. janvārī spēku zaudēs Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 583 “Uzņēmuma mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšana grāmatvedībā un atspoguļošana finanšu pārskatos, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta” 31.08.2021.

Pašnodarbinātām personām arī nākamgad saglabāsies līdzšinējā sociālās apdrošināšanas kārtība - to paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 29. septembrī, konceptuāli atbalstītie grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Iemaksu likmi pensiju apdrošināšanai, ko veic visi pašnodarbinātie, paredzēts saglabāt 10% apmērā no ienākuma arī 2022. gadā. Pašnodarbinātajiem, kuri gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas, 10% pensiju apdrošināšanai no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma būs jāveic vienu reizi gadā. Pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi būs nelieli, minimālās obligātās iemaksas nebūs jāveic, ja Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs iesniegta ceturkšņa ienākumu vai gada ienākumu prognoze. Tiem, kuri prognozi VID nebūs iesnieguši, būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no faktisko ienākumu un minimālā obligāto iemaksu objekta starpības. Savukārt tiem, kuru ienākums mēnesī sasniegs vai pārsniegs minimālo algu, tāpat kā līdz šim būs jāveic obligātās iemaksas patlaban noteikto 31,07% apmērā no brīvi izraudzīta iemaksu objekta, kas nav mazāks par minimālo algu mēnesī. Tāpat būs arī jāmaksā 10% pensiju apdrošināšanai no izvēlētā iemaksu objekta...

Foto: wistechcolleges on Visual Hunt / CC BY-NC-ND Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājiem, izpildoties likumā noteiktiem kritērijiem, ir iespēja PVN uzskaitei izmantot īpašu PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību jeb kases principu, kā to paredz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 137. pants. Atšķirībā no vispārīgā PVN uzskaites pamatprincipa, kad aprēķināto PVN uzrāda preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī, bet priekšnodokli atskaita preču vai pakalpojumu saņemšanas brīdī, kases princips nozīmē, ka aprēķināto PVN uzrāda samaksas saņemšanas brīdī un attiecīgi arī priekšnodokli atskaita samaksas brīdī. Izmantojot kases principu, valsts budžetā nav jāieskaita PVN par neapmaksātu pakalpojumu vai neapmaksātu preču piegādi (ievērojot Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktos ierobežojumus). Tādējādi iespējams izvairīties no situācijas, kad PVN par sniegto pakalpojumu vai veikto preču piegādi ir jāsamaksā pašam pakalpojuma sniedzējam vai preču piegādātājam, jo saņēmējs nav apmaksājis rēķinu. Kas var izmantot kases principu Iespēju PVN uzskaitei izmantot kases principu var tāds reģistrēts PVN...

Ministru kabinets (MK) 29. septembra valdības sēdē atbalstīja Kultūras ministrijas rosinātos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, nosakot grāmatu un periodisko izdevumu piegādei PVN samazināto likmi 5% apmērā. Kā norādījis finanšu ministrs Jānis Reirs, grozījumu mērķis ir veicināt kvalitatīvu grāmatu un periodisko izdevumu pieejamību sabiedrībai un daudzveidību, tādējādi nodrošinot sabiedrības kultūras, izglītības un informētības vajadzības, kā arī nepieciešamību stiprināt latviešu valodu un veicināt tās attīstību. Viens no izplatītākajiem mehānismiem Eiropas Savienībā, lai veicinātu sabiedrībai grāmatu un periodisko izdevumu pieejamību, ir PVN samazinātās likmes piemērošana. Pašlaik Latvijā grāmatu un periodisko izdevumu piegādēm ir noteikta PVN samazinātā likme 12% apmērā. Tomēr konstatējams, ka Latvijā noteiktā PVN likme grāmatām un periodiskajiem izdevumiem ir viena no augstākajām starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur tā vidēji ir 7%. Līdz ar to ir nolemts grāmatām (tādām kā mācību literatūras, brošūras, bukleti un tamlīdzīgi iespieddarbi, bilžu, zīmējamas un krāsojamas grāmatas bērniem, iespiestu nošu un nošu raksti, karšu un hidrogrāfisko vai...

Ministru kabinets (MK) 29. septembrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, nolemts paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem. Likumprojektā iekļautas normas, kas 2022. gadā varētu palielināt maksimālā diferencētā neapliekamā minimumu strādājošajiem un pensionāriem – no 1. janvāra 350 eiro mēnesī un no 1. jūlija 500 eiro mēnesī. Tāpat paredzēta norma, kas paredz darba koplīgumā ietvertos no IIN atbrīvotos ēdināšanas izdevumus līdz 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī) papildināt ar ārstniecības izdevumiem esošā limita ietvaros. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, maksājumam par ārstniecības pakalpojumu izmantošanu ir jābūt pamatotam ar apliecinošu dokumentu, kas tiek iesniegts un uzglabāts pie darba devēja. Minētā norma būtu piemērojama no 2022. gada 1. janvāra. Tāpat likumā precizēts, ka attaisnotie izdevumi par ģimenes locekļiem ir iekļaujami gada ienākumu deklarācijā tikai...

Ja vēlaties veikt saimniecisko darbību, bet ne gluži dibināt uzņēmumu, tad viena no iespējām ir kļūt par pašnodarbināto personu. Kā šādā gadījumā reģistrēt saimniecisko darbību, un kāds ir nodokļu režīms? Kāda atšķirība starp vispārējo un mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, kad un kā sniedzami pārskati un veicami maksājumi? Valsts ieņēmumu dienesta (VID) seminārā "Kā kļūt un būt par pašnodarbināto" šos jautājumus skaidroja VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galvenā nodokļu inspektore Sandra Podniece. Kas ir pašnodarbinātais? Tas ir saimnieciskās darbības veicējs, taču tautā ir iegājis termins "pašnodarbinātais". Likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikts, ka pašnodarbinātais ir statuss attiecībā pret veiktajām sociālajām iemaksām. Tātad pašnodarbinātais nebūs saimnieciskās darbības forma, bet tikai statuss attiecībā pret veicamajām sociālajām iemaksām. Kas ir saimnieciskā darbība? Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteikts, ka saimnieciskā darbība ir jebkura darbība ar mērķi gūt peļņu un kas ir vērsta uz: preču ražošanu; darbu izpildi; tirdzniecību; pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību....

Nodokļu izmaiņas, ko ieviesa grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā un kas vēl stāsies spēkā no 2022. gada 1. janvāra, nav īsti pamatotas - tiem, kas nekad nav nodarbojušies ar grāmatvedību un uzņēmējdarbību, piemēram, autoriem, liek kļūt pat saimnieciskās darbības veicējiem. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) ir jāmaksā visiem, bet tām ir jābūt adekvātām un sabalansētām, kā arī no nodokļu nomaksas ir jābūt atdevei. Likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” būtu jānosaka, ka nevalstisko organizāciju (NVO) projektos un nepilna laika nodarbinātajiem būtu jābūt izņēmumam un viņiem nebūtu jāveic papildus minimālās VSAOI. Ja strādā arī algotu darbu un saņem vismaz pusotru minimālo algu, t.i., 750 eiro, tad Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) mazo un vidējo uzņēmumu MVU platformas platformas darba grupā ir izkristalizējies priekšlikums noslēgto līgumu reģistrēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) un izmaksas brīdī uzņēmums par šo darbu nodokļos samaksā...

Piektdien, 24. septembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja priekšlikumus valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem nākamajam gadam, paredzot nozīmīgus papildu līdzekļus 696,8 miljonu eiro apmērā ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem veselības, izglītības, iekšlietu un citās nozarēs. 2022. gada valsts budžeta mērķis ir veicināt turpmāku ekonomikas izaugsmi, iedzīvotāju labklājību, kā arī atsevišķu nozaru attīstību. 2022. gadam nepieciešamais finansējums šogad sākto pasākumu turpināšanai ir 45,8 miljoni eiro. Piemēram, veselības nozarē plānots finansējums sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, autiskā spektra diagnostikai bērniem un paplašinātai epidurālās anestēzijas pieejamības dzemdībās nodrošināšanai. Tāpat paredzēts turpināt pasākumus Covid-19 pandēmijas izraisītas ilglaicīgas negatīvas ietekmes uz sabiedrības psihisko veselību mazināšanai. Izglītības nozarē paredzēti līdzekļi pirmsskolas pedagogu minimālās algas likmes palielināšanai līdz 872 eiro, stipendiju apmēra un skaita palielināšanai, kā arī sociālo stipendiju nodrošināšanai studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm. Tāpat ieplānots finansējums dzelzceļa publiskajai infrastruktūrai un dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, kā arī citiem...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis informāciju, kā rīkoties komersantam, kurš nav saņēmis speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, bet vēlas ievest no Eiropas Savienības dalībvalsts Latvijā elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus, tā sagatavošanas sastāvdaļas (turpmāk – e-šķidrumi) un /vai tabakas aizstājējproduktus tālākai realizācijai savā mazumtirdzniecības vietā, neizmantojot akcīzes preču noliktavas pakalpojumus. Komersanta veicamās darbības Iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk – EDS) iesniegumu akcīzes nodokļa marku saņemšanai, iesniegumā norādot akcīzes nodokļa maksātāja veidu "cita persona": Dokumenti – No veidlapas – Akcīzes preču marķēšanas dokumenti – "Iesniegums smēķējamās tabakas, cigāru un cigarillu, karsējamās tabakas, elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu, elektroniskajās cigaretēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļu un tabakas aizstājējproduktu akcīzes nodokļa marku saņemšanai". Samaksā iesniegumā akcīzes nodokļa marku saņemšanai aprēķināto akcīzes nodokli vienotajā nodokļu kontā pirms akcīzes nodokļa marku saņemšanas, maksājuma mērķa laukā norādot maksājuma identifikatoru. Identifikators veidojas no vārdiem “MARKU-PIETEIKUMS” un iesnieguma par akcīzes nodokļa marku saņemšanu EDS piešķirtā numura....

Lai ieviestu vienotu atvieglojumu pārvaldības sistēmu, tostarp platformu, kur iedzīvotājs nekavējoties uzzinātu, kādi atvieglojumi viņam ir pieejami, Saeima ceturtdien, 23.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas likumu. Šāda vienota sistēma ļaus iestādei vai komersantam viegli pārvaldīt atvieglojumu portfeli, kā arī iedzīvotājiem vairs nebūs nepieciešams nemitīgi uzrādīt statusu apliecinošus dokumentus, iepriekš akcentējuši likuma projekta autori Vides, aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Piemēram, patlaban ik gadu tiek izsniegtas ap 63 tūkstošiem invaliditātes apliecību. Ieviešot vienotu sistēmu, personai ar invaliditāti, lai saņemtu preces vai pakalpojumus ar atvieglojumiem, vairs nevajadzēs uzrādīt invaliditātes apliecību. Līdz ar to šāda veida apliecības arī vairs nevajadzēs izgatavot un izsniegt personām, iepriekš par likuma projekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē skaidrojuši likumprojekta autori. Atvieglojuma saņēmējiem tiks nodrošināta iespēja portālā latvija.lv redzēt tiem pienākošos atvieglojumus un kontrolēt, vai atvieglojuma pakalpojumu sniedzējs ir korekti uzskaitījis viņam sniegtos pakalpojumus un preces, teikts anotācijā. Likums paredz, ka regulējums attieksies...

Vai situācijā, kad uzņēmums saņēmis aizdevumu no fiziskas personas, šī aizdevuma procentu maksājumi tiek aplikti ne tikai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet var tikt iekļauti arī uzņēmumu ienākuma nodokļa apliekamajā bāzē? Šo un saistītos jautājumus uzziņā skaidro Valsts ieņēmumu dienests. Situācija un jautājumi Uzņēmums, kura pamatkapitāls ir 2800 eiro un kurš pirmo gada pārskatu iesniegs līdz 2022. gada 30. aprīlim, plāno aizņemties 20 000 eiro no saviem īpašniekiem, fiziskām personām. Vai, atmaksājot aizdevumu, aizdevuma procentiem pirms izmaksas jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā, ieskaitot to valsts budžetā (ja viena mēneša aizdevuma procenti ir 333,33 eiro, tad IIN - 66,67 eiro, atlikusī summa, ko saņem aizdevējs - 266,66 eiro)? Vai par palielinātiem procentu maksājumiem var tikt piemērots arī uzņēmumu ienākuma nodoklis, un kā veidosies šī nodokļa ikmēneša maksājums, ja uzņēmumam uz nākamā gada sākumu vēl nebūs pieejami bilances (2020. gada pārskata) dati? VID atbildes VID uzziņā sniedz skaidrojumu, ka, saskaņā ar likuma "Par...