NODOKĻI

Pirms tiek pārdota lauksaimniecības zeme, jāzina vairāki faktori, lai pareizi aprēķinātu kapitāla pieauguma nodokli. Ienākumam no kapitāla aktīva atsavināšanas tiek piemērota nodokļa likme 20%. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.9 pantā ir atrunātas pazīmes, kurām izpildoties ir jāmaksā vai nav jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Kapitāla iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tā iegūšanu: valsts nodeva par darījuma noformēšanu, valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, komisijas nauda un līdzīgi izdevumi. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 11.7 pantā „Īpaši noteikumi ienākuma noteikšanai no lauksaimniecības uzņēmuma vai lauksaimniecības zemes atsavināšanas" ir atrunātas detaļas, kad ienākums no pārdotās lauksaimniecības zemes tiek aplikts ar kapitāla pieauguma nodokli un kad netiek. Lauksaimniecības zeme Līdz 2023. gada 1. jūlijam ar nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kurš pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme,...

Valsts sekretāru sanāksmē 11. jūnijā starpministriju saskaņošanai izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", kas paredz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pienākumu veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) pārmaksas automātisku atmaksu, kā arī priekšnosacījumus nodokļa pārmaksas automātiskās atmaksas veikšanai. Iecerēts, ka pārmaksu automātiski varēs saņemt tie nodokļu maksātāji, kuri nav iesnieguši gada ienākumu deklarāciju, un ja tiks izpildīti noteikti nosacījumi: nodokļa maksātājs nav reģistrējis saimniecisko darbību, nav guvis ienākumus ārvalstīs, nav guvis citus ienākumus, par kuriem informācija ir ietverama deklarācijā un IIN maksājams rezumējošā kārtībā, jo šīs informācijas nav VID rīcībā;VID rīcībā ir informācija par norēķinu kontu Latvijā, uz kuru veicama IIN pārmaksas atmaksa (šāda informācija maksātājam, kurš vēlas saņemt IIN pārmaksas automātisku atmaksu, jāsniedz vienreiz- līdz 2023. gada 30.septembrim. Pēc tam – ja mainās konts un maksātājs joprojām vēlas saņemt IIN pārmaksas atmaksu). Automātiskā nodokļa atmaksa varētu tikt piemērota, sākot ar 2022. taksācijas gadu un turpmākiem gadiem....

Jautājums Zemnieku saimniecība iegādājās piekabi un Ceļu satiksmes drošības dienests (CSDD) šo piekabi piereģistrēta, ka tās turētājs ir zemnieku saimniecība (ZS), bet īpašnieks - fiziska persona. Vai šādā gadījumā zemnieku saimniecība drīkst atskaitīt priekšnodokli? Atbilde Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likuma) 92. pantā ir noteikti vispārējie principi priekšnodokļa atskaitīšanai. Ja preces iegādātas ar PVN apliekamu darījumu nodrošināšanai, priekšnodoklis ir no citiem reģistrētiem PVN maksātājiem saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās PVN summas par iegādātajām precēm. PVN maksātājam, veicot priekšnodokļa atskaitījumus, ir pienākums pārliecināties, vai nodokļa rēķinu ir izsniedzis reģistrēts nodokļa maksātājs. Lai īstenotu priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, PVN maksātājam ir pienākums saglabāt saņemto nodokļa rēķinu par veikto darījumu. Ja piekabe ir paredzēta saimnieciskās darbības veikšanai un par šo darījumu nodokļa rēķins atbilst PVN likuma prasībām, tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu ir. Priekšnodoklis par saņemtajām precēm no valsts budžetā maksājamās PVN summas atskaitāms tajā taksācijas periodā, kad saņemtas preces un saņemts nodokļa rēķins vai atlīdzība par preču...

Saeima 5.jūnijā galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēma Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu, kas nosaka tiesisko pamatu atbalsta pasākumiem pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas beigām. Tā kā visus iepriekš noteiktos ierobežojumus nav iespējams atcelt līdz ar ārkārtējās situācijas beigām, likums paredz, ka ieviestie atbalsta pasākumi turpināsies, kamēr Covid-19 apdraudējuma un tā seku novēršanai tie būs nepieciešami. Pēc ārkārtējās situācijas beigām tiks saglabāts dīkstāves pabalsts, līdz gada beigām varēs darboties ārkārtējās situācijas laikā ierīkotie ziedojumu tālruņi reliģiskajām organizācijām, kā arī turpināties līdzšinējie telpu nomas atvieglojumi komersantiem. Tiks saglabāta iespēja saimnieciskā darba veicējiem par 2020.taksācijas gadu neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumus. To varēs darīt brīvprātīgi. Līdz šī gada beigām tiks turpināta arī pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) paātrinātā atmaksa uzņēmējiem, un pārmaksu atmaksās 30 dienu laikā pēc nodokļa deklarācijas iesniegšanas. Tāpat paredzēts saglabāt nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumu uz trim gadiem, un pieteikties šim atbalstam nodokļu maksātāji varēs vēl līdz šī...

Eiropas Komisija sniegusi atbildes uz vairākiem neskaidrajiem jautājumiem saistībā ar tā saukto "vienkāršošanu" preču piegādēm uz noliktavu citā ES dalībvalstī, kad piegādātājs var neievērot otrās dalībvalsts PVN prasības. Vai vienkāršošanu var piemērot gadījumā, ja piegādātājs ir reģistrējies PVN nolūkos (taču neveic uzņēmējdarbību) dalībvalstī, uz kuru preces tiek sūtītas? Tiesību aktos ir noteikts, ka piegādātājam nav pastāvīgas saimnieciskās darbības vietas vai pastāvīgas iestādes dalībvalstī, uz kuru preces tiek nosūtītas vai transportētas (PD 17.a panta 2. punkta b) apakšpunkts). Tas nozīmē, ka piegādātāja reģistrācija PVN maksājumiem dalībvalstī, kurā atrodas noliktava, pati par sevi nav pietiekama, lai izslēgtu vienkāršošanas piemērošanu. Svarīgi ir tas, vai viņam attiecīgajā dalībvalstī ir pastāvīga saimnieciskās darbības vieta vai pastāvīga iestāde. Vai vienkāršošanu var piemērot gadījumā, ja plānotais pircējs ir reģistrējies PVN nolūkos (taču neveic uzņēmējdarbību) dalībvalstī, uz kuru preces tiek sūtītas? Ir arī noteikts, ka personai, kurai preces paredzēts piegādāt, jābūt identificētai PVN nolūkos dalībvalstī, kurā atrodas noliktava (PD 17.a...

Ceturtdien, 28. maijā, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts likumprojekts "Covid-19 izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likums". Tā mērķis ir noteikt tiesisko regulējumu COVID-19 pandēmijas valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem pēc ārkārtējās situācijas beigām, kamēr vien būs nepieciešami īpaši pasākumi un atbalsta mehānisms COVID-19 apdraudējuma un tā seku novēršanai. Tiek prognozēts, ka, ja vien epidemioloģiskie apstākļi būtiski nepasliktināsies, ārkārtējā situācija Latvijā pēc 2020. gada 9. jūnija tiks atcelta. Ņemot vērā, ka visus ierobežojumus, kas noteikti sakarā ar COVID-19 izplatību, nav iespējams atcelt līdz ar ārkārtējās situācijas beigām, ir izstrādāts attiecīgais likumprojekts. Tāpat, jāņem vērā, ka personu tiesību īstenošanā būs nepieciešams noteikt papildu kritērijus un ierobežojošus nosacījumus uz ilgāku laika periodu, kā arī joprojām būs nepieciešami īpaši pasākumi un atbalsta mehānismi COVID-19 seku pārvarēšanai, līdz tiks atrasts efektīvs medicīnisks risinājums pandēmijas kontrolei. Likumprojektā pilnveidotas, papildinātas un secīgi pārņemtas likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku...

Vai aizdevuma pamatsummas samazināšana vai pilnīga norakstīšana rada nodokļu sekas - pienākumu maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli par samazināto kredīta summu? Vai šāds darījums jāatspoguļo UIN deklarācijā? Kā skaidro zvērināta revidente un sertificēta nodokļu konsultante Nelda Janoviča, šajā gadījumā nav būtiski tas, kādos apstākļos aizdevums izveidojies. "Kādā brīdī tiek panākta vienošanās ar kreditoriem, ka aizdevumi tiks samazināti vai norakstīti (tas var notikt, piemēram, tiesiskās aizsardzības situācijā). Ja firma šos aizdevumus noraksta, kādam jābūt grāmatojumam? Grāmatojumā tie tiks ierakstīti attiecīgā pārskata gada peļņas un zaudējumu aprēķinā kā citi ieņēmumi, jo pēc būtības tie tādi ir. Uz jautājumu - vai jāmaksā nodoklis, atbilde ir - nē, jo ienākums jau ir iekļauts peļņas un zaudējumu aprēķinā kā ieņēmums, kas bilancē parādīsies kā nesadalītā peļņa. Tā savukārt tiks aplikta ar nodokli pie peļņas sadales - tātad reiz nodoklis jāmaksā būs, taču ne šobrīd," pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumu, apliecina eksperte, piebilstot, ka šajā ziņā jāatceras, ka...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmdien, 25.maijā, atbalstīja izskatīšanai galīgajā lasījumā par steidzamiem atzītos grozījumus likumā par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar Covid-19 izplatību, kas cita starpā paredz iespēju par 50 procentiem samazināt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli kravas automašīnām. Saskaņā ar Budžeta komisijā atbalstīto priekšlikumu nepilnu nodokļa maksājumu par 2020.gadu varēs maksāt par kravas automobiļiem ar pilnu masu virs trim tonnām un to piekabēm un puspiekabēm. Nodokļa samaksas atvieglojumu kravas auto plānots piemērot Covid-19 pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas laikā un vēl sešus mēnešus pēc tam. Paredzēts arī, ka atlikto nodokļa maksājumu varēs samaksāt nākamajā gadā kopā ar ikgadējo ekspluatācijas nodokļa maksājumu. Izmaiņas likumā par atbalstu kravu pārvadātājiem rosinātas, lai ārkārtējās situācijas laikā atvieglotu nodokļu slogu, kā arī mazinātu pārvadājumu apjoma samazinājumu un iespējamo negatīvo ietekmi uz valsts ekonomiku. Šāds atvieglojums ļautu Latvijas autopārvadātājiem nezaudēt konkurētspēju attiecībā pret kaimiņvalstu autopārvadātājiem, kā arī saglabāt savu vietu tirgū, pauž...

Kā ziņots iepriekš, no šī gada sākuma stājušās spēkā izmaiņas, piegādājot preces uz noliktavu citā ES dalībvalstīm, kas paredz noteiktos gadījumos atbrīvot uzņēmumus, kas pārvieto preces uz citā dalībvalstī esošu noliktavu, no pienākuma ievērot šīs (otrās) valsts PVN prasības. Eiropas Komisija publicējusi atbildes uz vairākiem neskaidrajiem jautājumiem, kas saistīti ar reģistrāciju dalībvalstu PVN reģistros šajās situācijās. Vai uzņēmumam, kas veic preču pārvietošanu, ja preču piegādes uz noliktavu vienkāršošana nav piemērojama, vienmēr ir jāreģistrējas / uzņēmums drīkst reģistrēties PVN nolūkā preču ievešanas dalībvalstī saistībā ar tajā veiktajām iegādēm Kopienas iekšienē? Kāda ir situācija, ja attiecīgās iegādes Kopienas iekšienē ir atbrīvotas no nodokļa? Lai gan šajā iedaļā skatītais jautājums ir uzdots režīma preču piegādei uz noliktavu vienkāršošanas kontekstā, tas ir plašāks un faktiski attiecas uz pienākumu reģistrēties PVN nolūkā dalībvalstī, kurā ir veikta iegāde Kopienas iekšienē, kas ir atbrīvota no nodokļa saskaņā ar PVN direktīvas (PD) 140. panta c) punktu. Šajā nolūkā attiecīgais norādījums...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu, kurš ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, ja bērns strādā vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam). Ņemot vērā, ka skolēniem ir iespēja vasaras mēnešos (no 1. jūnija līdz 31. augustam) strādāt algotu darbu, VID atgādina par nosacījumiem, kas jāievēro gan vecākiem, kuru bērni strādā tikai vasarā, gan pusaudžiem, kas devušies darba gaitās. Attiecībā uz bērnu (izglītojamo līdz 19 gadu vecumam), kurš strādās tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo un atrašanās vecāka apgādībā netiek pārtraukta automātiski. Vecākam saglabājas atvieglojums par apgādībā esošu personu 250 eiro mēnesī, un bērnam vasaras brīvlaika darba laikā tiek piemērots VID prognozētais neapliekamais minimums mēnesī, izņemot gadījumu, ja bērns strādā pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja. Savukārt tiem vecākiem,...

Saeima 21. maijā nodevusi izskatīšanai komisijām grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Tie paredz, ka atbrīvojumu no algas nodokļa varētu piemērot arī par sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) kapitāla daļu pirkuma tiesībām (pagaidām šāds atbrīvojums piemērojams tikai attiecībā uz akciju sabiedrību piešķirtajām akciju pirkuma tiesībām). Plānotās izmaiņas nepieciešamas, lai motivētu SIA darbiniekus biežāk izmantot kapitāla daļu pirkuma tiesības. Vienlaikus grozījumu projekts paredz trīskārt samazināt minimālo akciju pirkuma tiesību turēšanas periodu no pašreizējiem trim gadiem līdz vienam gadam. Tas nepieciešams galvenokārt jaunuzņēmumu interesēs šādu uzņēmumu straujās un dinamiskās izaugsmes dēļ. Tāpat grozījumi atvieglos nosacījumu par termiņu, kādā darbiniekam jāizmanto akciju (un kapitāla daļu) pirkuma tiesības. Patlaban noteikts, ka tas jāizdara ne vēlāk kā darba attiecību pēdējā darba dienā, taču praksē šo normu esot grūti izpildīt (gan laika, gan naudas trūkuma dēļ). Tāpēc paredzēts noteikt, ka darbinieks var īstenot akciju pirkuma tiesības sešu mēnešu laikā pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas. Visbeidzot likuma grozījumu projekts...

Saskaņā ar likumu par Uzņēmumu ienākuma nodokli, vieni no ar saimniecisko darbību nesaistītajiem izdevumiem, kuri ieskaitāmi ar UIN apliekamajā bāzē, ir pret darījuma vērtību nesamērīgi lielas soda naudas, naudas sodi un līgumsodi. Nereti rodas jautājums, kā noteikt, kad šie izdevumi ir samērīgi, un kad - jau uzskatāmi par nesamērīgiem? Izrādās, tā noteikšanai pieejami skaidri un konkrēti likumā noteikti kritēriji, skaidro Nelda Janoviča, zvērināta revidente un sertificēta nodokļu konsultante. Pirmkārt, Civillikuma 1716. panta trešā daļa paredz, ka par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu laikā piemērojamais līgumsods nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pamatparāda vai galvenās saistības (darījuma apmēra) vērtības. "Vienkāršs piemērs - ja noslēgts līgums ar kravas pārvadātāju par preces pārvedumu par 1000 eiro, tad samērīgs līgumsods par šīs saistības pienācīgu neizpildīšanu var būt maksimāli 100 eiro (10%). Savukārt, ja kravas pārvadātājam šajā situācijā piemērots līgumsods 500 eiro apmērā, tad iznāk, ka UIN apliekamajā bāzē jāliek 400 eiro (500-100)," ilustrē N. Janoviča, piebilstot, ka,...

Valdība 19. maijā pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.300 "Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapām un to aizpildīšanas kārtību", kas paredz, ka dabasgāzes apjoms, kas iztērēts siltumnīcu, mājputnu kūšu un inkubatoru siltumapgādei, turpmāk būs norādāms citā akcīzes nodokļa deklarācijas sadaļā nekā līdz šim. Izmaiņas saistītas ar to, ka, saskaņā ar Saeimā šāgada 6. februārī pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli", no šāgada 1. maija ir atcelts akcīzes nodokļa atbrīvojums dabasgāzei, kuru izmanto minētajām lauksaimniecības vajadzībām un noteikta nodokļa likme 0,55 eiro par vienu megavatstundu. Līdz ar to no dabasgāzes akcīzes nodokļa deklarācijas svītrota līdzšinējā deklarācijas aile, kurā tika norādīts minētais dabasgāzes apjoms (8. punkts "Dabasgāzes apjoms, ko atbrīvo no akcīzes nodokļa"). Vienlaikus izmaiņas nosaka, ka turpmāk siltumnīcu, kūšu un ikubatoru apsildei iztērētais dabasgāzes apjoms deklarācijā jānorāda 17.rindā "Dabasgāzes apjoms, ko apliek ar akcīzes nodokli" saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” 15.1 panta pirmās daļas 3.punktu. Līdz ar to jaunā dabasgāzes...

Ministru kabinets 19. maijā atbalstījis grozījumu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas nosaka, ka likuma 12. pantā paredzētie nodokļa atvieglojumi ziedotājiem būs attiecināmi arī uz tiem ziedojumiem, kas veikti valsts muzejam kā atvasinātai publiskai personai. Pagaidām UIN likuma 12. pants nosaka, ka nodokļa atvieglojums pienākas tiem ziedotājiem, kas ziedo sabiedriskā labuma organizācijai (kurai šāds statuss piešķirts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu), budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas. Tā kā Kultūras ministrija virza izmaiņas Muzeju likumā, paredzot, ka muzejiem var piemērot jaunu juridiskās personas darbības formu - atvasinātas publiskas personas statusu - līdz ar to nepieciešams precizēt arī UIN likumu, lai šādi muzeji nepaliktu ārpus to organizāciju loka, kuru ziedotājiem pienākas nodokļa atvieglojumi. Likumprojekts paredz piemērot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12.pantā paredzētos nodokļa atvieglojumus arī valsts muzejiem – atvasinātām publiskām personām. Lai izmaiņas stātos spēkā, grozījumi vēl būs jāpieņem Saeimā.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (turpmāk — UIN likums) 4. pantā noteikts, ka šī nodokļa bāzi veido nosacīti sadalītā peļņa, kas cita starpā ietver arī nedrošos debitoru parādus (tie parādi, kas radušies pēc 2018. gada 1. janvāra1) un kas aprēķināti saskaņā ar UIN likuma 9. pantu. Nedrošie parādi, ja tiem nav piemērojams UIN likuma 9. panta 3. daļā minētais atbrīvojums, nodokļa bāzē ir jāietver pārskata gada pēdējā taksācijas perioda (mēneša) nodokļa deklarācijā2. Ministru kabineta noteikumu Nr. 677 «Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi» 73. punktā noteikts, ka UIN likuma 9. panta pirmā daļa attiecināma arī uz to parādu daļu, kura pārņemta ar cesijas līgumu vai faktoringā bez regresa prasībām. UIN bāzē jebkurā gadījumā nav jāietver zaudētā parāda PVN summa, ja par to nav samazināta valsts budžetā maksājamā PVN summa saskaņā ar PVN likuma 105. pantu.3 Citiem vārdiem sakot, UIN bāzē nav jāietver PVN, kas par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu ir samaksāts...