NODOKĻI

Trešdien, 29. jūlijā, Tieslietu ministrija nosūtījusi Finanšu ministrijai, kā arī citām saskaņošanā iesaistītajām institūcijām precizētos priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa reformai. Tieslietu ministrija aicina ieviest neapliekamo minimumu 100 000 eiro apmērā uz katru deklarēto personu, kā arī samazināt nodokli dzīvojamās apbūves zemei piecas reizes no 1,5% uz 0,3%. Precizētie priekšlikumi tapuši pēc š.g. 21.jūlijā Tieslietu ministrijā notikušās saskaņošanas sanāksmes par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Precizētie priekšlikumi paredz noteikt, ka neapliekamo minimumu nosaka uz katru deklarēto personu 100 000 eiro apmērā, bet vērtības atlikumam, ja tāds ir, piemēro samazinošo koeficientu 0,2. Piemēram, ja mājokļa kadastrālā vērtība ir 80 000 eiro un tajā ir deklarējusies viena persona, nodoklis par mājokli nebūtu jāmaksā. Ja, piemēram, mājokļa vērtība ir 300 000 eiro un tajā deklarējušās divas personas, tad nodokli rēķinātu no 20 000 eiro. Minētais samazinošais koeficients darbotos tikai mājokļiem ar vērtību līdz 500 000 eiro. Tāpat priekšlikumi paredz visai dzīvojamās apbūves zemei samazināt...

Līdz 2020.gada 31.oktobrim ir pagarināts ievedmuitas nodokļu un pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojumu piemērošanas termiņš precēm, kas ir nepieciešamas un tiek ievestas no trešajam valstīm Covid-19 izplatības ierobežošanai. Tas noteikts ar Komisijas 2020. gada 23. jūlija Lēmumu (ES) 2020/1101, ar kuru groza Lēmumu (ES) 2020/491 par atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un no importa PVN, ko piešķir precēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai 2020. gadā, informē Valsts ieņēmumu dienests. Imports, ko Eiropas Savienības dalībvalstis veikušas saskaņā ar Lēmumu (ES) 2020/491, ir devis labumu, nodrošinot dalībvalstīs valsts organizācijām un kompetento iestāžu apstiprinātām organizācijām piekļuvi trūkstošajam nepieciešamajam medicīniskajam aprīkojumam un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Šādu preču tirdzniecības statistika liecina par to, ka importa apjoms joprojām ir liels. Tā kā Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits dalībvalstīs joprojām apdraud sabiedrības veselību, Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par trim mēnešiem pagarināt Lēmumā (ES) 2020/491 noteikto piemērošanas laikposmu. Eiropas Komisijas piešķirtais atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem un PVN piemērojams noteiktām precēm (piemēram,...

Persona iznomā īpašumu juridiskai personai bez saimnieciskās darbības reģistrācijas, bet ir PVN reģistrēta persona, tātad rēķinā ir izrādīts PVN 21%. Juridiskai personai, apmaksājot rēķinu, jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Rodas jautājums: vai IIN jāietur no nomas/īres maksas vai no rēķinā norādītās summas (noma + PVN)? VID atbildēja, ka IIN jāietur no 121%, kas man liekas ne visai loģiski, jo pievienotās vērtības nodoklis (reģistrētai personas) nav nedz ieņēmumi, nedz izdevumi. Atbilde Likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN likums) 17. panta 10. daļā noteikts, ka no fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā. Pie šādiem...

Katru gadu, sākot ar 1. martu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieņem no iedzīvotājiem iepriekšējā gada ienākumu deklarācijas. Daļa deklarāciju ir iesniedzamas obligāti, bet daļa — brīvprātīgi. Šajā rakstā — par brīvprātīgi iesniedzamajām deklarācijām un ienākuma nodokļa par gadu precizēšanu. Parasti brīvprātīgi tiek iesniegtas deklarācijas, ja fiziskā persona izmanto tiesības uz ienākuma nodokļa (IIN) pārmaksas atgriešanu. Savukārt VID likums piešķir tiesības trīs mēnešu laikā izvērtēt nodokļa atmaksas pamatotību un atmaksāt nodokli (vai tā daļu) fiziskajai personai. Jāatzīmē, ka ļoti daudzos gadījumos IIN tiek atmaksāts jau martā, tomēr pēdējos gados arvien biežāk nodokļa maksātāji uzstāj uz to, ka vēlas saņemt atmaksājamo nodokli bez deklarācijas aizpildīšanas. Kāpēc rodas IIN pārmaksa? Pastāv vairāki iemesli ienākuma nodokļa lielākas summas ieturēšanai gada laikā. Biežāk IIN pārmaksa veidojas tāpēc, ka nebija piemērots neapliekamais minimums (arī gadījumos, kad maksātājs pats no tā atteicies) vai tas bija piemērots mazākā summā, nekā pienākas; nebija piemērots atvieglojums par apgādājamo personu, jo informācija par...

Par šo tēmu ir runāts daudz, bet joprojām ir jautājumi un neskaidrības. No 2018. gada sākuma, kad tika pieņemtas jaunās normas, esam iemācījušies grāmatvedībā uzskaitīt atsevišķi izdevumus, kuri ietekmē vai var ietekmēt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Pie tiem pieder arī reprezentācijas izdevumi un personāla ilgtspējas izdevumi. Reprezentācija nebija nekas jauns arī iepriekš, taču personāla ilgtspēja gan ir jaunievedums likumā. Katra jauna lieta nes līdzi simtiem dažādu viedokļu un skaidrojumu. Diemžēl Latvijas likumdošana ir tendēta uz vispārīgām frāzēm, kuras pēc tam katrs interpretē pēc sava prāta un vajadzības, tai skaitā valsts kontrolējošās iestādes. Protams, arī es sniegšu savu viedokli. Reprezentācijas izdevumi Reprezentācijas izdevumiem regulējums nav mainījies, pēc UIN likuma 8. panta normām tie ir izdevumi: 1. nodokļa maksātāja prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī; 2. darījumu partneru un sadarbības partneru uzņemšanai un maltīšu rīkošanai; 3. par mazvērtīgiem priekšmetiem, kuri satur komersanta zīmolu un tiek izplatīti, lai popularizētu nodokļa maksātāju. Citu sīkāku...

Laika posmā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim lauksaimniekiem, kas audzē augļus un dārzeņus, ir iespēja izmantot atvieglotu nodokļu aprēķināšanas režīmu. Par strādniekiem ir atļauts maksāt nodokli 15 procentu apmērā no aprēķinātās darba samaksas; atkarībā no nodokļa summas, kas par mēnesi ir aprēķināta, — 15 procentu nodoklis ietver vai nu tikai iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), vai IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Sezonas laukstrādnieka pieņemšana darbā Ar sezonas laukstrādnieku var tikt noslēgts viens no šādiem līguma veidiem: rakstveidā noslēgts darba līgums, rakstveidā noslēgts uzņēmuma līgums, mutvārdos noslēgts uzņēmuma līgums. Ar laukstrādnieku noslēgtā līguma veids tiek norādīts brīdī, kad sezonas laukstrādnieks tiek reģistrēts Lauku atbalsta dienesta Elektroniskās pieteikšanās sistēmā (EPS). Atkarībā no tā, kāds līgums noslēgts, jārīkojas arī grāmatvedim. Ja ar strādnieku ir noslēgts darba līgums, tad jāņem vērā, ka, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, nedrīkst aizmirst izrēķināt kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu, kā arī darba devējam ir pienākums aprēķināt un izmaksāt slimības...

Saeimas 21. jūlija ārkārtas sēdē iesniegts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kas paredz noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas vienkāršošanas noteikumus e-komercijas jomā, nodrošinot godīgas konkurences vidi Eiropas Savienības līmenī visiem uzņēmējiem neatkarīgi no to reģistrācijas valsts, paplašinot spēkā esošo īpašu PVN režīmu piemērošanas tvērumu un ieviešot jaunu īpašu PVN režīmu preču sūtījumiem no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām. Šobrīd uzņēmumi PVN maksāšanas nolūkam var reģistrēties tikai vienā dalībvalstī, ja tie sniedz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtos pakalpojumus un ir izvēlējušies izmantot īpašu PVN režīmu – mini vienas pieturas shēmu (Mini One Stop Shop - MOSS). Ar 2021.gada 1.janvāri plānots paplašināt esošo MOSS piemērošanas tvērumu: ārpussavienības režīmu attiecināt uz jebkādiem pakalpojumiem, ko sniedz PVN maksātājs, kurš neveic saimniecisko darbību ES, personām, kuras nav PVN maksātājas, un savienības režīmu attiecināt uz jebkādu pakalpojumu sniegšanu un preču tālpārdošanu ES teritorijā. Tāpat tiks ieviests jauns īpašs režīms no trešajām valstīm...

Pēc ārkārtas stāvokļa pasludināšanas šā gada martā nodokļu maksātājiem nācās būtiski ierobežot, bet atsevišķu nozaru nodokļu maksātājiem pat apturēt savu saimniecisko darbību. Aprēķināts, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi ir samazinājušies un ir par 365,91 milj. eiro mazāki nekā plānots. 2020. gada 1. pusgadā ieņēmumi ir bijuši 4,71 miljards eiro. 2020. gada 1. pusgadā, salīdzinot ar 2019. gada 1. pusgadu, VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi ir samazinājušies par 69,37 milj. eiro jeb 1,5 % un ieņēmumu plāns 2020. gada 1. pusgadā izpildīts par 92,8 %. Lielākais samazinājums ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem. 2020. gada 1. pusgadā PVN ieņēmumi ir 1,13 miljardi eiro, kas ir par 0,11 miljardiem eiro mazāk nekā 2019. gada attiecīgajā periodā. Lielākais ieņēmumu samazinājums ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar tirdzniecību, automobiļu un motociklu remontu. Būtisks ieņēmumu samazinājums ir arī no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbība saistīta ar elektroenerģiju, gāzes apgādi, siltumapgādi un gaisa kondicionēšanu...

Līdz 15. jūlijam gūtie ienākumi no kapitāla pieauguma ir jādeklarē tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada otrajā ceturksnī ir pārsnieguši 1000 eiro, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID). Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Deklarācijas veidlapa par ienākumu no kapitāla pieauguma pieejama VID tīmekļvietnes sadaļā “Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Veidlapas un iesniegumi/Fiziskām personām”. To var iesniegt gan elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, gan arī papīra formātā. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas. Tādējādi par kapitāla pieaugumu 2020. gada 2. ceturksnī aprēķinātais nodoklis jāiemaksā valsts budžetā līdz 30. jūlijam. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu...

Ja patentmaksa ir samaksāta par periodu, kas iekrita ārkārtējās situācijas laikā, tās piemērošanas termiņu ir iespējams pagarināt par trim mēnešiem bez papildu maksājumiem. Šo iespēju var izmantot gan pilnās, gan samazinātās patentmaksas maksātāji. To paredz Ministru kabineta 2020. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 411 "Grozījums 2018. gada 16. janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr. 28 "Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un patentmaksas apmērs"". Patentmaksas piemērošanas termiņu var pagarināt vēl par trim mēnešiem šādos gadījumos: ja tā ir samaksāta par sešiem mēnešiem, kas iekrīt laika posmā no 2020. gada 12. marta līdz 9.jūnijam, kad valstī bija izsludināts ārkārtējais stāvoklis; ja patentmaksa ir samaksāta par visu 2020. gadu. Valsts ieņēmumu dienests (VID) min šādu piemēru: Aija samaksāja patentmaksu par sešiem mēnešiem no 2020. gada 1. februāra līdz 2020. gada 30. jūlijam. Aija bija plānojusi piedalīties gadatirgū, kas saistībā ar ārkārtējo situāciju ir pārcelts uz septembri. Aija iesniedz VID iesniegumu par...

Finanšu ministrs Jānis Reirs publiski nācis klajā ar kritisku viedokli par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dažkārt formālo attieksmi pret nodokļu maksātājiem, norādot, ka "atsevišķos gadījumos, kur VID varbūt neizprot darījumu būtību, dienests nevis iedziļinās uzņēmēja argumentos un datu analīzē, bet izvēlas iet vieglāko ceļu un "drošības pēc" pieņem nodokļu maksātājam nelabvēlīgu lēmumu. Tādējādi uzņēmējs tiek iedzīts pārsūdzību un tiesāšanās aplī vairāku gadu garumā. Uzņēmēji stāsta, ka ir situācijas, kad VID neiedziļinās argumentos, tie netiek izvērtēti pēc būtības un uzklausīšana ir formāla, līdz ar to neveidojas dialogs. Argumentu vērtēšanā bieži netiek pilnvērtīgi un paplašināti izmantoti un vērtēti VID rīcībā esošie dati un cita papildus pieejamā informācija. Apstiprinot jauno VID stratēģiju, ir nostiprināts princips – iestādei savā darbībā ir jāanalizē visi tās rīcībā esošie dati un fakti gan par uzņēmēju un tā partneriem, gan arī par darījumu būtību un raksturu, un tad tie jāvērtē kopsakarā ar uzņēmēja argumentiem. Tas palīdzēs novērst arī to, ka...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis kārtējo pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2020. gada jūnijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā Grozījumi likumā veikti, lai nodrošinātu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikto sodu par tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu iekļaušanu Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā. Tādejādi likums papildināts ar 14. un 15. pantu, kura normas stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu. Šī likuma 14. panta trešā daļa attiecībā uz pārējiem tabakas izstrādājumiem (izņemot cigaretes un tinamo tabaku) piemērojama no 2024. gada 20. maija. 21.05.2020. 17.06.2020. Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums Likuma mērķis ir atjaunot vispārējo tiesisko kārtību pēc noteiktā ārkārtējās situācijas termiņa beigām, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanai un īpašos atbalsta mehānismus un izdevumus, kas tieši...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 2021. gadā Latvijā, tāpat kā pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, būs jāsāk piemērot Pievienotās vērtības nodokļa e-komercijas direktīvu (Padomes 2017. gada 5. decembra Direktīva (ES) 2017/2455, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu 2009/132/EK attiecībā uz konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā), kas atceļ pašlaik noteikto atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nelielas vērtības sūtījumu importam, ja preču vērtība sūtījumā nepārsniedz 22 eiro. No 2021. gada 1. jūlija par pilnīgi visiem komerciālajiem pasta sūtījumiem no valstīm ārpus ES būs jāsniedz importa muitas deklarācija un par precēm jāmaksā PVN. Lai nodrošinātu ES normatīvo aktu prasību ieviešanu, Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS) papildus tiks izveidots jauns importa muitas deklarācijas veids. Juridiskās personas jaunā veida deklarāciju EMDAS varēs iesniegt, izmantojot programmisko saskarni, t.i. nodrošinot elektronisku datu apmaiņu starp klienta sistēmu un EMDAS. Juridiskās personas, kuras plāno nākotnē veikt nelielas vērtības komerciālo pasta sūtījumu...

Ministru kabineta 30. jūnija sēdē izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā". Rosināto grozījumu mērķis ir noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas vienkāršošanas noteikumus elektroniskajā komercijā jeb e-komercijā, tā nodrošinot godīgas konkurences vidi Eiropas Savienības (ES) līmenī visiem uzņēmējiem neatkarīgi no to reģistrācijas valsts. Likumprojekts vēl būs jāvērtē Saeimā. Digitālās platformas ļauj uzņēmumiem, īpaši maziem uzņēmumiem, efektīvi iegūt jaunus pircējus pasaules tirgū. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, pētījumi liecina, ka 57% no pārrobežu preču piegādēm tiek veikti, izmantojot trīs lielākās digitālās platformas, un daudzas citas platformas darbojas vietējā līmenī un ģeogrāfiskās kopās. Lai aizsargātu dalībvalstu ieņēmumus un ES līmenī radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus e-komercijas jomā, 2017. gadā ir radīts regulējums attiecībā uz PVN piemērošanu darījumiem, kas veikti e-vidē (Eiropas Padomes direktīvas (ES) 2017/2455, 2017/2455, 2018/1910). To atsevišķas normas stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī (grozījumu I posms), bet pamatnormām būtu jāstājas spēkā 2021. gada 1. janvārī (grozījumu II posms)....

Saskaņā ar likumu "Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums" uzņēmumu darbiniekiem un pašnodarbinātajiem Valsts ieņēmumu dienests (VID) var izmaksāt dīkstāves pabalstu par Covid-19 izraisītu dīkstāvi, kas pārsniegusi ārkārtējo situāciju un ilgusi līdz 30. jūnijam. Iesniegumu par laikposmu no 1. jūnija līdz 30. jūnijam darba devēji par saviem darbiniekiem var iesniegt līdz 30. jūnijam, bet pašnodarbinātās personas – līdz 25. jūlijam. Piesakoties līdz 2020. gada 30. decembrim, krīzes skartie uzņēmēji varēs saņemt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu vai sadalīšanu nomaksas termiņos uz laiku līdz trim gadiem. Pamatotu iesniegumu par nepieciešamību termiņu sadalīt vai pagarināt nodokļu maksātājam būs jāiesniedz 15 dienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Šim nokavētajam nodokļu maksājumam netiks aprēķināta nokavējuma nauda, savukārt informācija par uzņēmumu netiks iekļauta VID administrēto nodokļu parādnieku datu bāzē. Likuma regulējums dod tiesības VID 2020., 2021., 2022. un 2023. gadā neizslēgt no Padziļinātās sadarbības programmas vai nepazemināt programmas līmeni tiem Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem, kurus ietekmējušas Covid-19 izplatības...