NODOKĻI

Gada sākums izvērtās grūts un savdabīgs. Neiedomājamā steigā valdībai bija jāpieņem lēmumi par situācijām, ar kurām līdz šim nebijām sastapušies. Šādā tempā valdība nekad nebija strādājusi. Turklāt arī nākotnē neviens nesola, ka drīz viss sakārtosies un varēsim dzīvot kā agrāk. Tomēr dzīve turpinās, un 2021. gads nav aiz kalniem. Ir nodzīvoti iepriekšējās nodokļu reformas trīs gadi, laiks ķerties klāt solītajiem nodokļu politikas uzlabojumiem. Kas mūs gaida? Nākotnes vīziju iezīmēja Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins: pagaidām diskusijai ir piedāvāts veselības sistēmas uzlabošanas variants, kas paredz pārstrukturēt darba ņēmēja VSAOI likmi (11%). Piedāvāts ieviest veselības obligāto apdrošināšanas iemaksu 5% apmērā, vienlaikus samazinot darba ņēmēja iemaksu līdz 8%, darba devēja likme paliek nemainīga (24,09%). Lai šāda rotācija nesamazinātu mazo ieņēmumu saņēmēju neto algu, piedāvāts palielināt neapliekamo minimumu līdz 350 eiro, kā arī samazināt IIN likmi (no 20% līdz 18% un no 23% līdz 21%). Iespējams arī, ka minimālā mēnešalga tiks pacelta līdz 500...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis metodisko materiālu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana Latvijā reģistrētai pastāvīgajai pārstāvniecībai", kurā norādīts, ka nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība (filiāle) Latvijā visu nodokļu likumu piemērošanai uzskatāma par atsevišķu iekšzemes nodokļu maksātāju. Pastāvīgā pārstāvniecība, kura ir reģistrēta Latvijā – Uzņēmumu reģistrā vai VID – ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāja, un tai ir pienākums sniegt UIN deklarāciju un maksāt UIN. Pastāvīgās pārstāvniecības ar UIN apliekamā bāze un ar UIN apliekamais objekts tiek noteikts saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4. panta otro daļu, summējot taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs aprēķinātos objektus no peļņas, kuru attiecina uz pastāvīgo pārstāvniecību un kura taksācijas periodā naudas vai citā veidā ir izņemta no pastāvīgās pārstāvniecības. Pastāvīgā pārstāvniecība ar tās darbību saistītos ieņēmumus un izdevumus un attiecīgi aktīvus un pasīvus UIN vajadzībām uzskaita nodalīti no nerezidenta, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir. Attiecībā uz pastāvīgās pārstāvniecības galveno uzņēmumu – nerezidentu, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā...

Tuvojas beigām nodokļu reformas trīsgade, un nākamā reforma (jāsaprot — uzlabojums), kā jau tika solīts, būs tikai no 2021. gada! Vienlaikus bija solīts, ka nodokļus jau nepaaugstinās! Vienīgais, ko tiešām nepaaugstināja, — nekustamā īpašuma nodoklis, bet tikai uz brīdi, jo gala rezultātu uzzināsim pēc gada. Kas notiks ar citiem nodokļiem? Ko mēs šodien zinām par gaidāmajiem grozījumiem? Pagaidām diskusijai ir piedāvāts Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums, kurā nākamajā trīsgadē būtiskie grozījumi attiecas uz veselības apdrošināšanas obligātā maksājuma (VAOM) ieviešanu, tādējādi brīvprātīgi piespiedu kārtā mūs atgriež pie bijušā scenārija: katrā nodokļu režīmā nodarbinātajiem jāveic VSAOI vismaz no minimālās mēneša algas! Godīgi sakot, ir paredzēts arī sāpi remdinošs mehānisms (neapliekamā minimuma palielināšana, IIN likmes samazināšana), bet tas ir domāts tikai pirmajam gadam. Turpmāk būs jāmaksā vairāk. Nav saprotams, par kuru laiku attiecīgās institūcijas precizēs likumus, izstrādās MK noteikumus? Vai VID paspēs uzrakstīt metodiskos materiālus un sniegt skaidrojumus? Tie, ko izstrādāja 2016. gada laikā, diez vai...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis kārtējo pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2020. gada augustā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumi Nr. 502 “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 28. marta noteikumos Nr. 186 “Kārtība, kādā kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība un maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz informāciju kontu reģistram un kontu reģistra informācijas lietotāji saņem kontu reģistra informāciju”” Noteikumi papildināti ar 19.5. punktu, nosakot Valsts ieņēmumu dienestam papildus šo noteikumu 19.1. un 19.4. apakšpunktā noteiktajam – par fizisku un juridisku personu – Latvijas Republikas nerezidentu – sniegt ziņas par to personu skaitu, kurām ir atvērti konti un tie nav slēgti uz pārskata perioda beigām. Skaitu norāda sadalījumā pēc tās iestādes nosaukuma un reģistrācijas numura, kurā ir atvērts vai slēgts konts, ziņu sniedzēja veida (kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība vai maksājumu iestāde), konta turētāja personas veida (fiziska vai juridiska persona), kontu turētāja, kas ir Latvijas Republikas nerezidents, rezidences...

Foto: © master1305 – stock.adobe.com Mazās uzņēmējdarbības atbalstam Latvijā ir ieviests īpašs nodoklis — mikrouzņēmumu nodoklis (MUN). Galvenie ieguvumi no MUN ir samazinātais administratīvais slogs mikrouzņēmumiem, mazākas darbaspēka izmaksas un daudzos gadījumos arī mazāks nodokļu slogs nekā vispārējā nodokļu režīmā. Tomēr blakus pozitīvajiem aspektiem jāatzīst arī MUN negatīvie aspekti, no kuriem būtiskākie ir: konkurences izkropļojums uzņēmējdarbībā un nepietiekams mikrouzņēmumu darbinieku sociālais nodrošinājums. Tāpēc nepieciešama mikrouzņēmumu nodokļa pilnveidošana, lai nodrošinātu MUN režīma ilgtspēju. Latvijā problēmas ir ļoti līdzīgas kā citās valstīs — mazo uzņēmumu nodokļu aprēķinu sarežģītība un laikietilpīgums palielinās un arvien grūtāk mazajiem uzņēmējiem pašiem veikt nodokļu aprēķinus, Latvijā — īpaši IIN maksātājiem pēc nodokļu reformas 2018. gadā. Tāpēc arvien aktuālāka kļūst nepieciešamība pilnveidot jau ieviestos atvieglotos nodokļu režīmus mazajiem uzņēmējiem. Patlaban Latvijā ir divas iespējas: maksāt konstantu nodokļa summu (50 eiro mēnesī vai Rīgā 100 eiro mēnesī) kā patentmaksu vai maksāt MUN 15% no apgrozījuma jeb ieņēmumiem. Pirmo iespēju var izmantot...

Finanšu ministrija (FM) diskusijai valdībā iesniegusi informatīvo ziņojumu par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās ilgtspējas un ekonomikas konkurētspējas veicināšanai. Kā norāda šī piedāvājuma autori, COVID-19 izraisītā krīze ir izgaismojusi vairākas esošās nodokļu sistēmas nepilnības valstī, tai skaitā sociālās aizsardzības trūkumu alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem, kuru risināšanai nepieciešami nekavējoši lēmumi. Viens no galvenajiem COVID-19 krīzes laikā identificētajiem jautājumiem ir nepietiekams valsts sociālais nodrošinājums lielai sabiedrības daļai, kas neļauj saņemt adekvātu sociālo atbalstu nepieciešamības gadījumā. Mūsdienu ekonomikas attīstība, jaunu komercdarbības formu rašanās, digitālās vides izmantošana komercdarbībā, kā arī COVID-19 infekcijas ietekme un citi faktori nosaka nepieciešamību veikt izmaiņas pastāvošajā sociālās apdrošināšanas sistēmā, lai visiem strādājošajiem nodrošinātu atbilstošu sociālo aizsardzību. Rezultātā tiktu panākts noteikts un izmērāms efekts iedzīvotāju sociālajā nodrošinājumā krīzes gadījumos, kā arī būtu sperts būtisks solis ēnu ekonomikas samazinājumā kopumā. Lai risinātu identificētās problēmas saistībā ar sociālo un veselības nodrošinājuma nepietiekamību nodarbinātām personām, tiek plānots ieviest nodokļu izmaiņas trīs posmos. Pirmajā nodokļu...

Lai autoratlīdzību saņēmēji nākotnē būtu sociāli nodrošinātāki nekā līdz šim un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) režīms nodokļu sloga ziņā būtu līdzvērtīgs algota darba ienākuma režīmam, Finanšu ministrija (FM) piedāvā no 2021. gada 1. janvāra vairs neizdalīt autoratlīdzības kā īpaši ienākumu veidu likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN likums). Ministrija norāda, ka 2019.gadā gadā kā autoratlīdzību saņēmēji bija reģistrēti vairāk nekā 39 tūkstoši nodokļu maksātāju. Pēc izmaiņu ieviešanas 65 % varētu vairs negūt ienākumus šādā režīmā, bet 35 % varētu reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji vai strādāt uz uzņēmuma līguma pamata un attiecīgi maksāt šiem režīmiem piemērojamos nodokļus. Autoratlīdzības saņēmējiem FM piedāvā divus risinājumus. Pirmais - esošajiem autoratlīdzību saņēmējiem reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējiem, un attiecīgi viņiem ar 2021. gadu piemērotu: IIN – progresīvo likmi, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Ar nodokli apliekamo ienākumu noteiktu no ieņēmumiem atskaitot ar ienākuma gūšanu saistītos izdevumus....

Tuvojas 2021. gads, un šķiet, ka līdz 2020. gada beigām mums katru mēnesi būs jums ko stāstīt par jaunajām vai precizētajām likumdošanas normām. Šoreiz — par MK noteikumiem Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli", jo 2020. gada 16. jūnijā pieņemti grozījumi (MK noteikumi Nr. 393), kuru lielākā daļa stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, tāpēc rakstā vairāk par šiem grozījumiem. Jāteic, ka grozījumi ir loģiski un pamatoti. Grozījumu iemesli Ministru kabineta noteikumu Nr. 827 grozījumi saistīti ar iepriekš veiktajiem grozījumiem vairākos likumos: likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā, Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā, Maksātnespējas likumā. Minēto likumu grozījumu rezultātā MK noteikumos Nr. 827 vajadzēja iestrādāt jaunas normas, kas saistītas ar: vienotā nodokļu konta ieviešanu; informācijas par nodokļiem citādu uzrādīšanu; ziņojumu...

Latvijas uzņēmums (PVN maksātājs) iegādājas preces no Apvienotās Karalistes. Kā parādīt darījumus ar minēto valstu partneriem pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk — PVN) deklarācijā? Preces ir apliekamas ar PVN stardartlikmi, un tās ir nepieciešamas uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Vai PVN deklarācijas pirmā pielikuma otrajā sadaļā preču vērtība jānorāda ES valsts valūtā ar preču saņemšanas datumu vai rēķina datumu, ja pavadzīme ir saņemta EUR valūtā? Vai šajā gadījumā ir jābūt CMR pavadzīmei? Vēršam jūsu uzmanību, ka Apvienotā Karaliste (turpmāk — AK) ir izstājusies no Eiropas Savienības (turpmāk — ES) 2020. gada 31. janvārī, tātad tā ir uzskatāma par trešo valsti, bet no 2020. gada 1. februāra līdz 2020. gada 31. decembrim ir spēkā tirdzniecības vienošanās, līdz ar to no 2020. gada 1. februāra līdz 31. decembrim AK ir noteikts pārejas periods (saskaņā ar Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas 126. pantu), un līdz šā gada...

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš 21. augustā tikās ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadību, lai pārrunātu nepieciešamos nodokļu sistēmas uzlabojumus un vienotos par sadarbības turpināšanu, kopīgi strādājot pie nodokļu sistēmas pilnveidošanas. Tikšanās laikā valdības vadītājs pārrunāja gan par valdības uzsākto darbu pie nodokļu sistēmas uzlabojumiem, gan uzklausīja uzņēmēju un darba devēju organizāciju redzējumu. “Labu nodokļu politiku, kas balstītu ekonomikas attīstību un iedzīvotāju labklājību ilgtermiņā, var izveidot mijiedarbībā ar lēmumu pieņēmējiem un tiem, kas nodokļus ģenerē primāri – uzņēmējiem. Tikai kopā strādājot, varam veicināt būtisku uzrāvienu Latvijas ekonomikas attīstībai un valsts labklājībai,” teica LTRK prezidents Aigars Rostovskis. “Valdībai jādara viss, lai nodrošinātu ekonomikas stabilizāciju, nodarbinātību un tautsaimniecības transformāciju, kā arī finanšu resursu pieejamību uzņēmumiem, kas veicinātu tālāku izaugsmi un iedzīvotāju labklājību. Aicinu valdību atturēties no nepārdomātiem lēmumiem nodokļu politikas kontekstā un izmantot sociālo dialogu kā konsultāciju mehānismu, kurā iesaistīti darba devēji, darba ņēmēji un valdība. Tikai...

Valsts sekretāru sanāksmē 20. augustā starpministriju saskaņošanai izsludināts Satiksmes ministrijas izstrādātais likumprojekts "Grozījums Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā". Ar likumprojektu paredzēts noteikt ārvalstī reģistrētu M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa (TEN) likmes pašreizējā likuma 4. pantā minētajā apmērā. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, TEN maksātājs ir transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītais turētājs vai, ja turētājs nav norādīts, — transportlīdzekļa īpašnieks (valdītājs), kuram Latvijā ir reģistrēts vai tiek reģistrēts likuma 2. pantā minētais ar nodokli apliekamais transportlīdzeklis vai kura īpašumā, turējumā vai valdījumā esošajam likuma 2. pantā minētajam ar nodokli apliekamajam transportlīdzeklim Latvijā tiek izsniegtas tranzīta numura zīmes, vai persona, kuras deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā un kura dalībai ceļu satiksmē izmanto ārvalstī reģistrētu M1 un N1 kategorijas automobili. Ārvalstī reģistrēta transportlīdzekļa nodokļa ieviešanas mērķi bija: nodrošināt, ka, ievērojot vienlīdzības principus, par visiem transportlīdzekļiem, kas reģistrēti Latvijā vai kurus ceļu satiksmē Latvijā izmanto personas, kuras savu pastāvīgo dzīvesvietu...

Kadastrālo vērtību jautājums radījis nesaskaņas starp valdošajām partijām, kuras nespēj vienoties par veidu, kā nekustamajam īpašumam nākotnē piemērot nodokli, jo pašlaik kadastrālo vērtību kāpums radītu iedzīvotājiem lielāku nodokļu slogu. Lai sniegtu atbildes uz jautājumiem, vai nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) politiku nepieciešams pārskatīt, vai nepieciešams grozīt NĪN aprēķināšanas kārtību, ko sniegs NĪN atcelšana primārajam mājoklim un kādas problēmas ir šī brīža kadastrālās metodikas un noteikto kadastrālo vērtību pamatā, Biznesa augstskola Turība 24. augustā plkst. 12.00 rīko ekspertu diskusiju “Nekustamā īpašuma nodoklis – cik un kuram nāksies maksāt?”. Diskusiju iespējams gan apmeklēt klātienē, gan vērot tiešsaistē augstskolas Facebook lapā. Diskusijā piedalīsies zvērināts advokāts Māris Meļķisis, Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans, Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta Vērtēšanas analīzes daļas vadītājs Aleksandrs Eļkins, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere, nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags, kā arī sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs...

Valdības sēdē 18. augustā tika atlikta jautājuma skatīšana par Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par nodokļu politikas attīstības virzieniem, valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai". Uz sēdi savu viedokli bija sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests (VID), izsakot bažas par FM piedāvātajiem valsts sociālās un veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu attīstības virzieniem, pilnveidojot darbaspēka nodokļu sistēmu. VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes parakstītajā vēstulē norādīts uz iespējamiem nodokļu saistību izpildes riskiem un to ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem, kā arī rīcības scenārijiem pēc ziņojuma projektā plānotajām nodokļu izmaiņām. Sniedzam saīsinātu ieskatu VID viedoklī. Darba ņēmēji, kurus nodarbina darba devēji, kas darbojas vispārējā nodokļu režīmā Veselības apdrošināšanas obligātā maksājuma (VAOM) ieviešana ir saistīta ar nodokļu sloga būtisku palielināšanu darba vietām, kurās ir deklarēti relatīvi nelieli darba ienākumi. VID viedoklis – VAOM ieviešana izraisīs nodokļu saistību izpildes risku pieaugumu gan nodokļu saistību deklarēšanas, gan aprēķināto nodokļu samaksas jomās. Pamatojoties uz nodokļu maksātāju segmentācijas rezultātiem, 25,0 % jeb 35...

Finanšu ministrija izstrādājusi informatīvo ziņojumu "Par spēkā esošo nodokļu atvieglojumu izvērtēšanu", kurš ticis izskatīts Valsts sekretāru sanāksmē 13. augustā. Ziņojumā ministrija informē par laika grafiku, kurā tiks izpildīts Valsts kontroles dotais uzdevums izvērtēt Latvijā pastāvošo nodokļu atvieglojumu sistēmu. Nav izslēgts, ka no daļas nodokļu atvieglojumiem tiks izlemts atteikties. Lielākajai daļai nodokļu atvieglojumu sasniedzamos mērķus nevar definēt Valsts kontrole 2018. gada 31. maijā publicēja revīzijas ziņojumu "Nodokļu atlaides - neredzamie budžeta izdevumi", kurā secināja, ka valstī ir sadrumstalota un bieži vien bezmērķīga, uz konkrēto problēmu risināšanu nevērsta atvieglojumu sistēma, kurā vieniem un tiem pašiem atbalsta saņēmējiem pieejamie atvieglojumi nav savstarpēji salāgoti, kā arī tie nedarbojas sinerģijā ar citiem pieejamajiem valsts stimuliem. Valsts kontrole arī rekomendēja Finanšu ministrijai sadarbībā ar nozaru ministrijām veikt nodokļu atvieglojumu pārskatīšanu, definējot to mērķus, kā arī nosakot konkrētus sasnieguma rādītājus, kas ļautu novērtēt mērķu sasniegšanas pakāpi (tas bija jāizdara jau līdz šīgada 31. maijam), kā arī pēc pirmreizējās izvērtēšanas...

Finanšu ministrijas valdībai iesniegtajās nodokļu politikas vadlīnijās paredzēta ne tikai krasa sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmas maiņa un alternatīvo nodokļu režīmu slēgšana vai apgrūtināšana, par ko lasāms šeit, bet arī noteiktas nodokļu naudas "iezīmēšana", lai risinātu finanšu problēmas veselības aprūpes sistēmā. Šis izmaiņas iecerētas jau no 2021. gada. Paredzēts, ka veselības apdrošināšanai novirzīs piecus procentus no sociālajām iemaksām (darba ņēmēja daļā) - trīs procenti tiks pārdalīti no līdzšinējā sociālo iemaksu apmēra, bet divi procenti tiks gūti, palielinot kopējo sociālo iemaksu likmi. Savukārt, lai kopējais darbaspēka nodokļu slogs nepalielinātos, par diviem procentiem tiks samazinātas iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresīvās likmes - no 20% uz 18% ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā, no 23% uz 21% ienākumiem no 20 004 līdz 62 800 eiro gadā un no 31,4% uz 27,55% ienākumiem virs 62 800 eiro gadā. Tāpat ar ar 2021.gadu tiek plānots palielināt diferencēto neapliekamo minimumu no 300 uz 350 eiro mēnesī. Pārējie IIN neapliekamie atvieglojumi...