NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2020. gada 30. novembrī ir pieņemts likums “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” (turpmāk – likums), kas 2020. gada 11. decembrī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr. 240A un stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. Būtiskākie grozījumi likumā, kas stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī Noapaļots transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis motocikliem, tricikliem un kvadricikliem. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par tādu motociklu, triciklu un kvadriciklu, kurš pirmo reizi reģistrēts pēc 2005. gada 1. janvāra un par kuru transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā ir informācija par motora tilpumu, maksā atbilstoši tā motora tilpumam kubikcentimetros šādā apmērā: 1) līdz 500 cm3 – 18 euro; 2) no 501 līdz 1000 cm3 – 36 euro; 3) no 1001 līdz 1500 cm3 – 54 euro; 4) virs 1500 cm3 – 72 euro. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis par pārējiem motocikliem, tricikliem un kvadricikliem ir 36 euro. Līdzsvarotas vieglo automobiļu un kravas automobiļu ar pilnu...

2021. gada 1. janvārī stāsies spēkā 2020. gada 24. novembra grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas veikti, lai pilnveidotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas atmaksas kārtību; mainītu paziņojuma par PVN samaksu iesniegšanas kārtību saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu 2021. gadā un panāktu vienotu regulējuma izpratni un novērstu interpretācijas iespējas, norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID) Pārmaksātā PVN atmaksāšana Likuma 109. pants ir izteikts jaunā redakcijā, kurā noteikta pārmaksātā PVN atmaksāšanas kārtība, paredzot VID pienākumu veikt regulāru apstiprinātās PVN pārmaksas atmaksu par taksācijas periodu, nepārnesot to uz taksācijas perioda beigām. Ar likuma 109. pantā ietverto regulējumu noteikts, ka VID, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, atmaksā apstiprināto pārmaksāto PVN summu par taksācijas periodu 30 dienu laikā pēc: 1) likuma 118. pantā noteiktā PVN deklarācijas iesniegšanas termiņa; 2) PVN deklarācijas iesniegšanas dienas, ja tā ir iesniegta pēc likuma 118. pantā noteiktā PVN deklarācijas iesniegšanas termiņa; 3) precizētās PVN deklarācijas iesniegšanas dienas, ja iesniegta precizēta PVN deklarācija....

Saeima 2020. gada 26. novembrī pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī. Izmaiņas likumā paredz pārejas periodu, kas dod iespēju mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmā strādājošām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA) pakāpeniski pāriet uz vispārējo nodokļa režīmu vai arī izšķirties par darbošanos citā uzņēmējdarbības formā, ja ir vēlme saglabāt MUN maksātāja statusu. No 2022. gada MUN režīmā varēs darboties tikai individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks, individuālais komersants vai fiziskā persona - saimnieciskās darbības veicējs. Jāņem vērā, ka ar 2021. gada 1. janvāri sabiedrības ar ierobežotu atbildību MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt . Iespēja izšķirties par to, vai no 2021. gada 1. janvāra turpināt darboties MUN režīmā, ir pagarināta līdz 15. janvārim. Atsakoties no MUN maksātāja statusa janvāra pirmajā pusē, Valsts ieņēmumu dienests (VID) šo lēmumu piemēros ar atpakaļejošu datumu - no 1. janvāra. SIA, kas jau bija reģistrētas kā MUN maksātājas līdz 2020. gada 31....

Valsts prezidents Egils Levits 11.decembrī izsludināja likumu “Par valsts budžetu 2021. gadam”, likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam” un ar 2021. gada budžetu saistītos likumos, bet atsevišķā paziņojumā ir izteicis izvērstu novērtējumu (pilns Valsts prezidenta paziņojuma teksts) gan par valsts budžeta saturu, gan minēto likumu pieņemšanas gaitu. Nozīmīgākie nodokļu likumu grozījumi saistībā ar valsts budžetu: Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā u.c. Tā kā Saeima visus budžeta paketes likumus bija atzinusi par steidzamiem, atbilstoši Satversmei Valsts prezidentam nebija tiesību prasīt pieņemto likumu otrreizēju caurlūkošanu un pieņemtie likumi bija obligāti jāizsludina. Valsts prezidents vērš uzmanību uz vairākiem būtiskiem jautājumiem, kas būtu pilnveidojami valsts tiesiskajā sistēmā: Steidzamības noteikšanai un Valsts...

No 2021. gada 1. aprīļa čeku loterijā varēs reģistrēt ne tikai čekus, kvītis un biļetes, bet arī rēķinus, kas apmaksāti ar internetbankas starpniecību, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Savukārt otrs izlozes jauninājums ļaus iedzīvotājiem piedalīties tematiskajās nozaru čeku izlozēs. To paredz Saeimā šī gada 23. novembrī pieņemtie grozījumi Čeku loterijas likumā. Reģistrēt varēs arī rēķinus Pašlaik loterijā var reģistrēt čekus, kvītis un biļetes, taču no nākamā gada 1. aprīļa čeku loterijas tīmekļvietnē www.cekuloterija.lv varēs reģistrēt arī rēķinus. Dalībniekam būs jānorāda nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, rēķina numurs, datums, summa un jāveic atzīme, ka rēķins ir apmaksāts ar bankas pārskaitījumu. Tātad, piemēram, rēķinu, kas saņemts par auto remontu vai pārtikas piegādi uz mājām, varēs reģistrēt loterijā, pretendējot uz čeku loterijas laimestiem. Lai laimestu saņemtu, būs jāuzrāda ne vien laimīgais rēķins, bet arī dokuments, kas apliecina rēķina samaksu ar bankas pārskaitījumu. Paredzētas tematiskās nozaru čeku izlozes Jaunie loterijas noteikumi paredz, ka VID, ņemot vērā valsts...

Finanšu ministrijas izstrādātie un Saeimā 27. novembrī otrajā steidzamajā lasījumā apstiprinātie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz veikt izmaiņas līdzšinējā autoratlīdzības saņēmējam piemērotajā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksāšanas režīmā. Līdz 2021. gada 30. jūnijam autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) saņēmējiem paredzēts saglabāt līdzšinējo nodokļu maksāšanas kārtību. Savukārt pēc šī termiņa, atkarībā no taksācijas gada, IIN izmaiņas tiks piemērotas sekojoši. No 2021. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim Ja autoratlīdzību izmaksās ienākuma izmaksātājs, kas ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija (piemēram, AKKA/LAA), tad ienākuma izmaksātājs, taksācijas gada laikā ieturēs IIN nodokli 20% apmērā, piemērojot nosacīto izdevumu normu – 25% vai 50% apmērā (atkarībā no autora darba vai izpildītāja veida) no ieņēmumiem. Ja kopējie ienākumi taksācijas gada laikā pārsniegs 20 004 eiro, tiks piemērota progresīvā IIN likme (ienākumam no 20 004 eiro līdz 62 800 eiro – 23%, bet ienākuma daļai, kas pārsniedz 62 800 eiro – 31%), kas tiek aprēķināta rezumējošā kārtībā, autoratlīdzības saņēmējam...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmdien, 7.decembrī, konceptuāli atbalstīja Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma grozījumus, kas paredz arī nākamgad turpināt līdzšinējos atbalsta pasākumus valsts tautsaimniecības un sabiedrības ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai. Izmaiņas likumā rosinātas, ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās dēļ noteikto ārkārtējo situāciju. Līdz šī gada beigām iepriekš noteiktos atbalsta pasākumus koronavīrusa izraisītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai plānots īstenot ilgākā laika posmā, kamēr vien tie būs nepieciešami, teikts likumprojekta anotācijā. Paredzēts līdz nākamā gada 30.jūnijam pagarināt termiņu, kādā ikviens nodokļu maksātājs varēs pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, kā arī lūgt pagarināt termiņu nokavēto nodokļu maksājumu samaksai. Plānots, ka saimnieciskā darba veicēji varēs neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus arī par 2021.taksācijas gadu. To varēs darīt brīvprātīgi. Tāpat paredzēts, ka arī nākamgad pašvaldības varēs atlikt nekustamā īpašuma nodokļa samaksu, par to neaprēķinot nokavējuma naudu. Arī nākamgad ar uzņēmumu ienākuma nodokli paredzēts neaplikt izdevumus, kas uzņēmējiem radušies, turpinot sniegt...

Uz grāmatvežiem būtiskiem jautājumiem saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu jauno regulējumu (minimālajām obligātajām iemaksām), žurnāla BILANCE konferencē “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi” 27. novembrī atbildēja Anita Jakseboga, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte. Jautājums: Ja darbinieks ir pieņemts uzņēmumā uz pusslodzi un atalgojums ir mazāks par minimālo algu, kā jārīkojas grāmatvedim, lai zinātu, vai darbiniekam ir kādi papildienākumi, kas kopsummā veidos šo minimālo algu? Atbilde: Baidos, ka grāmatvedis to nekādi nevar uzzināt, ja vien pats darbinieks nav ar mieru viņu informēt. Jautājums: Kas notiks ar pārrēķinātajām sociālajām iemaksām un to nobīdi laikā, ja iemaksas nesasniedz minimālo apmēru? Piemēram, cilvēks saslimst, ilgstoši slimo vai saslimst bērns, vai reģistrējas kā bezdarbnieks utml. gadījumi. Sākotnēji izmaksu summu aprēķinās no tā, kas redzams pārskatos, bet pēc pārrēķina (apmēram pēc pusgada tas būs redzams) summai jāpieaug. Kā tiks nodrošinātas piemaksas, cik tās būs korektas? Atbilde: Informāciju...

Jau labu laiku jautājumus daudziem rada valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu regulējums no 2021. gada 1. jūlija - īpaši attiecībā uz pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu. Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins skaidroja šo jautājumu žurnāla "Bilance" konferencē “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi” 27. novembrī - neilgi pirms tam, kad Saeima galīgajā lasījumā arī apstiprināja attiecīgās izmaiņas likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Jautājums: Kādas sociālās iemaksas būs jāmaksā pašnodarbinātajam (gan tam, kurš nopelna līdz minimālajai algai, gan tam, kurš nopelna vairāk par minimālo algu?) no 2021. gada 1. jūlija? Publiskajā telpā izskan pretrunīga informācija par pensiju apdrošināšanas iemaksām (tiem, kas pelna līdz minimālajai algai) - vai jāmaksā 10% no ienākuma, vai 10% no starpības starp ienākumu un minimālo algu, vai abi divi? "Ja ienākumi pārsniedz minimālo algu, tad būs jāmaksā vismaz pamatlikme no minimālās algas (32,15%, kas, iespējams, vēl var tikt...

Saeima trešdien, 2.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžeta likumu. Izdevumu sadalījums Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardu eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 6,68 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,84 miljardi eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,15 miljardi eiro, bet izdevumi – 3,17 miljardi eiro. Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu, bet izdevumu palielinājums - 744 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 3,9 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Visvairāk līdzekļu nākamgad paredzēts veselības jomai, un papildu 183 miljoni tiks atvēlēti iepriekš paredzētajai veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai. Atalgojuma pieaugums paredzēts arī pedagogiem, un nākamgad tam papildus novirzīs 33,3 miljonus eiro, bet 2022.gadā un turpmākajos gados - 49,1 miljonu eiro. Labklājības jomā papildu finansējums 95,7 miljonu eiro apmērā paredzēts garantēto minimālo ienākumu nodrošināšanai trūcīgām personām. 70,7 miljonus novirzīs minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanai, 23,8 miljoni pašvaldību budžetos paredzēti...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā novembrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” Ar grozījumiem noteiktas, ka vienreizējo slimības palīdzības pabalstu finansē no valsts pamatbudžeta. No slimības palīdzības pabalsta neietur iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. 26.11.2020. 28.11.2020. Ministru kabineta 2020. gada 27. oktobra noteikumi Nr. 650 “Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi”” Ar grozījumiem precizēta un vienkāršota nodokļu atvieglojumu apliecību, atmaksāšanas apliecību, pastāvīgās pārstāvniecības nereģistrēšanas apliecību un rezidentu apliecību iesniegšanas termiņi un izskatīšanas kārtība. Jaunā redakcijā izteikts Noteikumu 1. pielikums “Rezidenta apliecība – iesniegums atvieglojumu piemērošanai”, 2. pielikums “Rezidenta apliecība – iesniegums nodokļa atmaksāšanai” un 3. pielikums “Iesniegums par pastāvīgās pārstāvniecības nereģistrēšanu”. Noteikumos veikti citi redakcionāli grozījumi. 27.10.2020. 04.11.2020. Ministru kabineta...

Cilvēkam, kurš pasūta preces internetā un sūtījumu saņem no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, jārēķinās ar to, ka ir jākārto muitas formalitātes un jāmaksā nodokļi, ja preču vērtība pārsniedz Eiropas Savienības* un nacionālajos normatīvajos aktos** noteiktos ierobežojumus, skaidro Valsts ieņēmumu dienests. Nodokļu nomaksa Pašlaik nelielas vērtības preču sūtījumiem (komerciāliem sūtījumiem) atbrīvojumu no muitas nodokļa piemēro vērtībā līdz 150 EUR, savukārt no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) – vērtībā līdz 22 EUR. Atbrīvojumi no nodokļiem neattiecas uz sūtījumā esošiem alkoholiskiem dzērieniem, kā arī smaržām un tualetes ūdeņiem. Tabakas izstrādājumus interneta veikalos iegādāties ir aizliegts. Tas nozīmē, ka gadījumos, kad nelielas vērtības preču sūtījuma vērtība nepārsniedz 22 EUR, tas ir atbrīvots no muitas nodokļa un PVN. Ja sūtījuma vērtība pārsniedz 22 EUR, bet nepārsniedz 150 EUR, ir jāmaksā PVN no preču muitas vērtības, kuru veido preces vērtība un piegādes izmaksas. Savukārt, ja preču vērtība pārsniedz 150 EUR, jāmaksā gan muitas nodoklis, kura likmi nosaka atbilstoši...

Arī 2021. gadā tiks saglabāts 30 dienu termiņš pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatotības izvērtēšanai un atmaksai, tādējādi veicinot savlaicīgu naudas līdzekļu atgriešanu PVN maksātājiem, informē Finanšu ministrija. Tāpat kā līdz šim, pirms pārmaksātā PVN atmaksas uz bankas kontu tiks segti nodokļu maksātāja nesamaksātie nodokļi, nodevas, citi valsts noteiktie maksājumi un ar tiem saistītie maksājumi. Lai uzņēmumiem ekonomiskais šoks būtu pēc iespējas mazāks un ilglaicīgi neietekmētu iedzīvotājus un ekonomiku kopumā, atbalsta pasākumi arī nākamgad tiek turpināti. Tas ir viens no atbalsta mehānismiem uzņēmējiem - ātrāka PVN deklarācijās uzrādītā pārmaksātā PVN pamatotības izvērtēšana un atmaksa, norāda ministrija. Ieviestais atmaksas termiņš ir 30 dienas pēc PVN deklarācijas iesniegšanas, tās neuzkrājot līdz taksācijas gada beigām. Tas ļauj atbalstīt nodokļu maksātājus un operatīvi atgriezt tiem pienākošos finanšu līdzekļus, ko ieguldīt uzņēmuma darbībā un attīstībā, kas īpaši svarīgi Covid-19 izraisītajā krīzes situācijā.

Saeima 26. novembrī steidzamajā otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas paredz mainīt līdzšinējo mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas kārtību. Likuma grozījumi saistīti ar 2021. gada valsts budžetu. Grozījumi noteic, ka no nākamā gada MUN maksāšanas režīmu varēs izmantot tikai pats mikrouzņēmuma īpašnieks. Savukārt par mikrouzņēmuma darbiniekiem būs jāpiemēro darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā. Darbinieka ienākumu no mikrouzņēmuma apliks ar algas nodokli un darbinieku apdrošinās kā darba ņēmēju. MUN maksātāja darbiniekiem, kuri būs reģistrējušies līdz šī gada beigām, vispārējo nodokļu režīmu plānots piemērot no nākamā gada 1.jūlija. No līdzšinējā regulējuma izslēgts MUN maksātāja darbinieka algas ierobežojums. Ieņēmumu griestu ierobežojums pēc uzņēmēju sniegtās informācijas ir bijis iemesls tam, lai neuzrādītu patieso ienākumu no MUN, norādīts grozījumu anotācijā. Noteikts, ka no nākamā gada par MUN maksātāju nevarēs kļūt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, kā arī MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA). No nākamā gada 1.janvāra MUN likme apgrozījumam...

Valdības sēdē 24. novembrī izskatīti nozaru ministriju iesniegtie priekšlikumi COVID-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma normu precizēšanai un papildināšanai saistībā ar valstī vērojamo COVID-19 infekcijas straujo izplatību. Likumprojekts paredz atbalsta pasākumus pagarināt līdz 2021. gada 30. jūnijam. Šis termiņš attieksies uz: nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, atbalstu darba devējiem, pašvaldību tiesībām noteikt atšķirīgus nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus, publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas atbalsta instrumenta piemērošanai un publiskas personas mantas nodošanai bezatlīdzības lietošanā vai īpašumā, ziedojumu telefonu saglabāšanai u.c. atbalsta pasākumiem. No jauna paredzēts, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) neapliek atbalstu par dīkstāvi, kā arī atbalstu algu subsīdijai, par kuru darba devējs veicis nodokļu maksājumus. Minēto atbrīvojumu piemēro Ministru kabineta noteiktajam atbalstam par dīkstāvi un atbalstam algu subsīdijai, kas piešķirts par periodu no 2020. gada 9. novembra. Pēc Ekonomikas ministrijas ierosinājuma likums tiek papildināts ar jaunu pantu, kura mērķis ir pagarināt...