NODOKĻI

Aptuveni pirms nedēļas Ministru kabinets atbalstīja priekšlikumu no 2021. gada veikt izmaiņas nodokļos ar mērķi veicināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību. Tostarp paredzēts ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un par vienu procentpunktu plānots samazināt sociālās iemaksas. Šāda mētāšanās ar 1% uz priekšu un atpakaļ liecina par ļoti nenopietnu attieksmi. Vēlos arī dalīties pārdomās par to, vai un kā minimālā sociālā iemaksa 170 eiro apmērā tiks ieturēta no pusslodzē strādājošajiem, kuri, iespējams, nesaņem minimālo algu. "Mētāšanās" nodokļu jomā visu padara vēl sarežģītāku Samazinot sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, esam nonākuši tur, kur bijām iepriekš - laika periodā no 2014. gada līdz 2017. gadam, kad kopējā sociālo iemaksu standartlikme bija 34,09%. Tālāk seko trīs gadu periods ar likmi 35,09% un ar nākamo gadu atkal 34,09%. Finanšu ministrs gan ir norādījis, ka tas uzlabos mūsu uzņēmēju konkurētspēju, tomēr, manuprāt, biežās nodokļu...

Lai varētu piemērot 0% likmi preču piegādēm ES teritorijā, nepieciešams sagādāt konkrētu pierādījumu kopumu. Par to, kādi tieši dokumenti nepieciešami, seminārā informējusi Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas Otrās metodikas nodaļas vadītāja Daiga Hvickoviča. Lai preču pārdevējs drīkstētu piemērot 0% PVN likmi preču piegāžu ES teritorijā darījumiem, jāievēro šādas pamatprasības: preču transporta pavaddokumentos un nodokļa rēķinā norādītais preču saņēmējs ir uzrādījis preču piegādātājam darījuma brīdī derīgu citas dalībvalsts nodokļa maksātāja (PVN) reģistrācijas numuru preces ir nosūtītas vai transportētas no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī, un to apliecina preču piegādātāja rīcībā esošie preču transporta pavaddokumenti Faktiski komersanta rīcībā jābūt pierādījumiem, ka preces patiešām transportētas no vienas ES dalībvalsts uz citu, turklāt preču pārdevējam jābūt vismaz diviem pierādījumiem izvešanas faktam. Pierādījumu dokumenti ES Regulā Nr. 282/2011 ir iedalīti divās grupās - A un B. A grupā ietilpst dokumenti tiešā saistībā ar preču nosūtīšanu vai transportēšanu: parakstīts CMR dokuments, kravas pavadzīme, kravaszīme,...

Autoratlīdzības saņēmējiem nodokļu režīms ir labvēlīgāks nekā citiem saimnieciskās darbības veicējiem. Turklāt autoratlīdzību bieži vien saņem personas, kas vienlaikus atrodas darba attiecībās ar ienākuma izmaksātāju. Pašreiz to izmanto arī nodokļu optimizācijas nolūkos, dažādu veidu uzņēmuma līgumus pārdēvējot par autortiesību līgumiem. Patlaban Finanšu ministrija (FM) nāk klajā ar savu redzējumu par nodokļu politikas attīstību turpmākajos trijos gados. Viens no jauninājumiem nodokļu sfērā ir sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmas pārveidošana, ar to panākot, ka gandrīz ikviens nodokļu maksātājs neatkarīgi no tā ienākumiem samaksā minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas vismaz no attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša algas. Lai nodrošinātu jauno kārtību, jāmaina vairāki likumi un jāprecizē Ministru kabineta noteikumi. FM piedāvā ieviest nodokļu izmaiņas trijos posmos, sākotnēji nosakot veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu (VAOM) piecu procentpunktu apmērā, nepalielinot kopējo darbaspēka nodokļu slogu, bet pārdalot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un solidaritātes nodokļa (SN) likmes. VAOM 5 procentpunkti veidosies: 1) no 1 procentpunkta...

Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) 9. septembra sēdē valdība un sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – diskutēja par valsts budžetu 2021. gadam. NTSP pauda atbalstu Finanšu ministrijas piedāvājumam samazināt darbaspēka nodokļus un pakāpeniski ieviest minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Darba devēji: Minimālās VSAOI jāievieš pakāpeniski LDDK atbalsta valdības priekšlikumu samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par 1%, saglabājot sasaisti ar veselības aprūpes finansēšanu. Vienlaikus darba devēji uzsver, ka ir nepieciešams vēl straujāks nodokļu sloga samazinājums, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju Baltijas un visā Ziemeļvalstu reģionā. Savukārt, ieviešot minimālās VSAOI, svarīgi, lai process notiktu pakāpeniski nākamo 2 gadu laikā, motivētu cilvēkus veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, turklāt sistēmai ir jābūt viegli administrējamai. LDDK norāda, ka, aprēķinot nodokļu un sociālo iemaksu apmēru, būtu jāņem vērā mājsaimniecības kopējie ienākumi, kā arī jānodrošina iemaksu summēšana par visiem personas darba ienākumiem, bet atbildība par VSAOI nomaksu...

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde uzsver, ka valdība nedrīkst par 5% samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu pašvaldību budžetā, kā to šobrīd piedāvā Finanšu ministrija (FM). Tas būtiski apdraudēs valsts jau papildu noteikto obligāto izmaiņu nodrošināšanu pašvaldībās nākamgad un vienlaikus pasliktinās situāciju iedzīvotājiem. Par minētajām izmaiņām nodokļu sistēmā, iespējamiem risinājumiem un priekšlikumiem šī gada 9.septembrī LPS diskutēs ar FM. LPS valde uzver, ka ieņēmumi no IIN ir pamatienākumi, kas nonāk pašvaldību budžetā, līdz ar to valsts plāno atņemt naudu pašvaldību pamatfunkciju veikšanai, tai skaitā dažādiem pabalstiem, bērnudārzu pedagogu algām, skolēnu brīvpusdienu apmaksai, jaundzimušo un pensionāru atbalstam, medicīnas māsu skolās un aprūpes centros atalgojumam, atlaidēm dažādiem pakalpojumiem u.c. būtiskām iedzīvotāju vajadzībām. Tāpēc tik liels samazinājums viena gada ietvaros attiecībā pret pašvaldībām un līdz ar to iedzīvotājiem ir nesamērīgs. Turklāt ņemot vērā jau līdz šim pieņemtos vai plānotos valdības lēmumus, 2021.gadā pašvaldībām savos budžetos papildus būs jārod aptuveni 50 miljoniem eiro, kas nepieciešami saistībā...

Gada sākums izvērtās grūts un savdabīgs. Neiedomājamā steigā valdībai bija jāpieņem lēmumi par situācijām, ar kurām līdz šim nebijām sastapušies. Šādā tempā valdība nekad nebija strādājusi. Turklāt arī nākotnē neviens nesola, ka drīz viss sakārtosies un varēsim dzīvot kā agrāk. Tomēr dzīve turpinās, un 2021. gads nav aiz kalniem. Ir nodzīvoti iepriekšējās nodokļu reformas trīs gadi, laiks ķerties klāt solītajiem nodokļu politikas uzlabojumiem. Kas mūs gaida? Nākotnes vīziju iezīmēja Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins: pagaidām diskusijai ir piedāvāts veselības sistēmas uzlabošanas variants, kas paredz pārstrukturēt darba ņēmēja VSAOI likmi (11%). Piedāvāts ieviest veselības obligāto apdrošināšanas iemaksu 5% apmērā, vienlaikus samazinot darba ņēmēja iemaksu līdz 8%, darba devēja likme paliek nemainīga (24,09%). Lai šāda rotācija nesamazinātu mazo ieņēmumu saņēmēju neto algu, piedāvāts palielināt neapliekamo minimumu līdz 350 eiro, kā arī samazināt IIN likmi (no 20% līdz 18% un no 23% līdz 21%). Iespējams arī, ka minimālā mēnešalga tiks pacelta līdz 500...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis metodisko materiālu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana Latvijā reģistrētai pastāvīgajai pārstāvniecībai", kurā norādīts, ka nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība (filiāle) Latvijā visu nodokļu likumu piemērošanai uzskatāma par atsevišķu iekšzemes nodokļu maksātāju. Pastāvīgā pārstāvniecība, kura ir reģistrēta Latvijā – Uzņēmumu reģistrā vai VID – ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāja, un tai ir pienākums sniegt UIN deklarāciju un maksāt UIN. Pastāvīgās pārstāvniecības ar UIN apliekamā bāze un ar UIN apliekamais objekts tiek noteikts saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4. panta otro daļu, summējot taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs aprēķinātos objektus no peļņas, kuru attiecina uz pastāvīgo pārstāvniecību un kura taksācijas periodā naudas vai citā veidā ir izņemta no pastāvīgās pārstāvniecības. Pastāvīgā pārstāvniecība ar tās darbību saistītos ieņēmumus un izdevumus un attiecīgi aktīvus un pasīvus UIN vajadzībām uzskaita nodalīti no nerezidenta, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir. Attiecībā uz pastāvīgās pārstāvniecības galveno uzņēmumu – nerezidentu, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā...

Tuvojas beigām nodokļu reformas trīsgade, un nākamā reforma (jāsaprot — uzlabojums), kā jau tika solīts, būs tikai no 2021. gada! Vienlaikus bija solīts, ka nodokļus jau nepaaugstinās! Vienīgais, ko tiešām nepaaugstināja, — nekustamā īpašuma nodoklis, bet tikai uz brīdi, jo gala rezultātu uzzināsim pēc gada. Kas notiks ar citiem nodokļiem? Ko mēs šodien zinām par gaidāmajiem grozījumiem? Pagaidām diskusijai ir piedāvāts Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums, kurā nākamajā trīsgadē būtiskie grozījumi attiecas uz veselības apdrošināšanas obligātā maksājuma (VAOM) ieviešanu, tādējādi brīvprātīgi piespiedu kārtā mūs atgriež pie bijušā scenārija: katrā nodokļu režīmā nodarbinātajiem jāveic VSAOI vismaz no minimālās mēneša algas! Godīgi sakot, ir paredzēts arī sāpi remdinošs mehānisms (neapliekamā minimuma palielināšana, IIN likmes samazināšana), bet tas ir domāts tikai pirmajam gadam. Turpmāk būs jāmaksā vairāk. Nav saprotams, par kuru laiku attiecīgās institūcijas precizēs likumus, izstrādās MK noteikumus? Vai VID paspēs uzrakstīt metodiskos materiālus un sniegt skaidrojumus? Tie, ko izstrādāja 2016. gada laikā, diez vai...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis kārtējo pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2020. gada augustā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumi Nr. 502 “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 28. marta noteikumos Nr. 186 “Kārtība, kādā kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība un maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz informāciju kontu reģistram un kontu reģistra informācijas lietotāji saņem kontu reģistra informāciju”” Noteikumi papildināti ar 19.5. punktu, nosakot Valsts ieņēmumu dienestam papildus šo noteikumu 19.1. un 19.4. apakšpunktā noteiktajam – par fizisku un juridisku personu – Latvijas Republikas nerezidentu – sniegt ziņas par to personu skaitu, kurām ir atvērti konti un tie nav slēgti uz pārskata perioda beigām. Skaitu norāda sadalījumā pēc tās iestādes nosaukuma un reģistrācijas numura, kurā ir atvērts vai slēgts konts, ziņu sniedzēja veida (kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība vai maksājumu iestāde), konta turētāja personas veida (fiziska vai juridiska persona), kontu turētāja, kas ir Latvijas Republikas nerezidents, rezidences...

Foto: © master1305 – stock.adobe.com Mazās uzņēmējdarbības atbalstam Latvijā ir ieviests īpašs nodoklis — mikrouzņēmumu nodoklis (MUN). Galvenie ieguvumi no MUN ir samazinātais administratīvais slogs mikrouzņēmumiem, mazākas darbaspēka izmaksas un daudzos gadījumos arī mazāks nodokļu slogs nekā vispārējā nodokļu režīmā. Tomēr blakus pozitīvajiem aspektiem jāatzīst arī MUN negatīvie aspekti, no kuriem būtiskākie ir: konkurences izkropļojums uzņēmējdarbībā un nepietiekams mikrouzņēmumu darbinieku sociālais nodrošinājums. Tāpēc nepieciešama mikrouzņēmumu nodokļa pilnveidošana, lai nodrošinātu MUN režīma ilgtspēju. Latvijā problēmas ir ļoti līdzīgas kā citās valstīs — mazo uzņēmumu nodokļu aprēķinu sarežģītība un laikietilpīgums palielinās un arvien grūtāk mazajiem uzņēmējiem pašiem veikt nodokļu aprēķinus, Latvijā — īpaši IIN maksātājiem pēc nodokļu reformas 2018. gadā. Tāpēc arvien aktuālāka kļūst nepieciešamība pilnveidot jau ieviestos atvieglotos nodokļu režīmus mazajiem uzņēmējiem. Patlaban Latvijā ir divas iespējas: maksāt konstantu nodokļa summu (50 eiro mēnesī vai Rīgā 100 eiro mēnesī) kā patentmaksu vai maksāt MUN 15% no apgrozījuma jeb ieņēmumiem. Pirmo iespēju var izmantot...

Finanšu ministrija (FM) diskusijai valdībā iesniegusi informatīvo ziņojumu par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās ilgtspējas un ekonomikas konkurētspējas veicināšanai. Kā norāda šī piedāvājuma autori, COVID-19 izraisītā krīze ir izgaismojusi vairākas esošās nodokļu sistēmas nepilnības valstī, tai skaitā sociālās aizsardzības trūkumu alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem, kuru risināšanai nepieciešami nekavējoši lēmumi. Viens no galvenajiem COVID-19 krīzes laikā identificētajiem jautājumiem ir nepietiekams valsts sociālais nodrošinājums lielai sabiedrības daļai, kas neļauj saņemt adekvātu sociālo atbalstu nepieciešamības gadījumā. Mūsdienu ekonomikas attīstība, jaunu komercdarbības formu rašanās, digitālās vides izmantošana komercdarbībā, kā arī COVID-19 infekcijas ietekme un citi faktori nosaka nepieciešamību veikt izmaiņas pastāvošajā sociālās apdrošināšanas sistēmā, lai visiem strādājošajiem nodrošinātu atbilstošu sociālo aizsardzību. Rezultātā tiktu panākts noteikts un izmērāms efekts iedzīvotāju sociālajā nodrošinājumā krīzes gadījumos, kā arī būtu sperts būtisks solis ēnu ekonomikas samazinājumā kopumā. Lai risinātu identificētās problēmas saistībā ar sociālo un veselības nodrošinājuma nepietiekamību nodarbinātām personām, tiek plānots ieviest nodokļu izmaiņas trīs posmos. Pirmajā nodokļu...

Lai autoratlīdzību saņēmēji nākotnē būtu sociāli nodrošinātāki nekā līdz šim un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) režīms nodokļu sloga ziņā būtu līdzvērtīgs algota darba ienākuma režīmam, Finanšu ministrija (FM) piedāvā no 2021. gada 1. janvāra vairs neizdalīt autoratlīdzības kā īpaši ienākumu veidu likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN likums). Ministrija norāda, ka 2019.gadā gadā kā autoratlīdzību saņēmēji bija reģistrēti vairāk nekā 39 tūkstoši nodokļu maksātāju. Pēc izmaiņu ieviešanas 65 % varētu vairs negūt ienākumus šādā režīmā, bet 35 % varētu reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji vai strādāt uz uzņēmuma līguma pamata un attiecīgi maksāt šiem režīmiem piemērojamos nodokļus. Autoratlīdzības saņēmējiem FM piedāvā divus risinājumus. Pirmais - esošajiem autoratlīdzību saņēmējiem reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējiem, un attiecīgi viņiem ar 2021. gadu piemērotu: IIN – progresīvo likmi, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Ar nodokli apliekamo ienākumu noteiktu no ieņēmumiem atskaitot ar ienākuma gūšanu saistītos izdevumus....

Tuvojas 2021. gads, un šķiet, ka līdz 2020. gada beigām mums katru mēnesi būs jums ko stāstīt par jaunajām vai precizētajām likumdošanas normām. Šoreiz — par MK noteikumiem Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli", jo 2020. gada 16. jūnijā pieņemti grozījumi (MK noteikumi Nr. 393), kuru lielākā daļa stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, tāpēc rakstā vairāk par šiem grozījumiem. Jāteic, ka grozījumi ir loģiski un pamatoti. Grozījumu iemesli Ministru kabineta noteikumu Nr. 827 grozījumi saistīti ar iepriekš veiktajiem grozījumiem vairākos likumos: likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā, Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā, Maksātnespējas likumā. Minēto likumu grozījumu rezultātā MK noteikumos Nr. 827 vajadzēja iestrādāt jaunas normas, kas saistītas ar: vienotā nodokļu konta ieviešanu; informācijas par nodokļiem citādu uzrādīšanu; ziņojumu...

Latvijas uzņēmums (PVN maksātājs) iegādājas preces no Apvienotās Karalistes. Kā parādīt darījumus ar minēto valstu partneriem pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk — PVN) deklarācijā? Preces ir apliekamas ar PVN stardartlikmi, un tās ir nepieciešamas uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Vai PVN deklarācijas pirmā pielikuma otrajā sadaļā preču vērtība jānorāda ES valsts valūtā ar preču saņemšanas datumu vai rēķina datumu, ja pavadzīme ir saņemta EUR valūtā? Vai šajā gadījumā ir jābūt CMR pavadzīmei? Vēršam jūsu uzmanību, ka Apvienotā Karaliste (turpmāk — AK) ir izstājusies no Eiropas Savienības (turpmāk — ES) 2020. gada 31. janvārī, tātad tā ir uzskatāma par trešo valsti, bet no 2020. gada 1. februāra līdz 2020. gada 31. decembrim ir spēkā tirdzniecības vienošanās, līdz ar to no 2020. gada 1. februāra līdz 31. decembrim AK ir noteikts pārejas periods (saskaņā ar Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas 126. pantu), un līdz šā gada...

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš 21. augustā tikās ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadību, lai pārrunātu nepieciešamos nodokļu sistēmas uzlabojumus un vienotos par sadarbības turpināšanu, kopīgi strādājot pie nodokļu sistēmas pilnveidošanas. Tikšanās laikā valdības vadītājs pārrunāja gan par valdības uzsākto darbu pie nodokļu sistēmas uzlabojumiem, gan uzklausīja uzņēmēju un darba devēju organizāciju redzējumu. “Labu nodokļu politiku, kas balstītu ekonomikas attīstību un iedzīvotāju labklājību ilgtermiņā, var izveidot mijiedarbībā ar lēmumu pieņēmējiem un tiem, kas nodokļus ģenerē primāri – uzņēmējiem. Tikai kopā strādājot, varam veicināt būtisku uzrāvienu Latvijas ekonomikas attīstībai un valsts labklājībai,” teica LTRK prezidents Aigars Rostovskis. “Valdībai jādara viss, lai nodrošinātu ekonomikas stabilizāciju, nodarbinātību un tautsaimniecības transformāciju, kā arī finanšu resursu pieejamību uzņēmumiem, kas veicinātu tālāku izaugsmi un iedzīvotāju labklājību. Aicinu valdību atturēties no nepārdomātiem lēmumiem nodokļu politikas kontekstā un izmantot sociālo dialogu kā konsultāciju mehānismu, kurā iesaistīti darba devēji, darba ņēmēji un valdība. Tikai...