NODOKĻI

Gadījumos, ja patentmaksa tikusi samaksāta par periodu, kas iekritis ārkārtējās situācijas laikā, tās piemērošanas termiņu ir iespējams pagarināt par trim mēnešiem bez papildu maksājumiem. Šo iespēju var izmantot gan pilnās, gan samazinātās patentmaksas maksātāji. Grozījumiem Ministru kabineta 2018. gada 16. janvāra noteikumos Nr. 28 “Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un patentmaksas apmērs” nav laika ierobežojumu, bet ir noteikti kritēriji, kuriem izpildoties ir tiesības pagarināt patentmaksas vai samazinātās patentmaksas piemērošanas termiņu: ja patentmaksa vai samazinātā patentmaksa 2020. gadā samaksāta par sešiem kalendāra mēnešiem, kuri iekrīt laika periodā no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 9. jūnijam; ja patentmaksa vai samazinātā patentmaksa 2020. gadā samaksāta par vienu gadu. Piemēram, ja patentmaksātājs, kurš nav strādājis Covid-19 ierobežojumu laikā, samaksājis patentmaksu par visu 2020.gadu, un atsāks darbu tikai decembrī, tad viņš varēs izmantot patentmaksas piemērošanas termiņa pagarinājumu. Bezmaksas pagarinājumu nevar piemērot tikai tad, ja patentmaksa ir samaksāta par vienu vai...

Kā ziņots, Finanšu ministrija piedāvājusi valdībai savu jauno redzējumu par nodokļu politikas attīstību turpmākajos trijos gados. Viens no jaunās nodokļu koncepcijas galvenajiem vadmotīviem ir sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmas pārveidošana, iecerot panākt, ka gandrīz ikviens nodokļu maksātājs, neatkarīgi no tā ienākumiem, samaksā vismaz minimālās sociālās iemaksas (iemaksas, kuru objekts ir attiecīgajā periodā valstī noteiktā minimālā alga). Lai panāktu šo virsmērķi, iecerēts izdarīt izmaiņas vispārējā nodokļa režīmā, kā arī likvidēt vai būtiski pārveidot gan pašnodarbināto, gan mikrouzņēmumu, gan autoratlīdzību, gan patentmaksātāju nodokļu režīmus. Vispārējais nodokļu režīms Šeit galvenā, attiecībā uz sociālajām iemaksām iecerētā izmaiņa, kā informē FM ziņojums: "Jāievieš regulējums, kas paredzētu, ka darba devējam par darbinieku jānodrošina minimālais VSAOI maksājums, ja alga tiek aprēķināta līdz minimālās algas apmēram" (acīmredzot, tas attiecas uz gadījumiem, kad darbinieks strādā nepilnu slodzi). Tiek apcerēti divi varianti, kā to realizēt. Pirmajā variantā šo pienākumu attiecinātu uz vienu darba devēju – to, kuram ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa (ja...

Finanšu ministrija (FM) diskusijai valdībā iesniegusi informatīvo ziņojumu par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai. Mūsdienu ekonomikas attīstība, jaunu komercdarbības formu rašanās, digitālās vides izmantošana komercdarbībā, kā arī COVID-19 ietekme un citi faktori nosakot nepieciešamību veikt izmaiņas pastāvošajā sociālās apdrošināšanas sistēmā, lai visiem strādājošajiem nodrošinātu atbilstošu sociālo aizsardzību. Rezultātā tiktu panākts noteikts un izmērāms efekts iedzīvotāju sociālajā nodrošinājumā krīzes gadījumos, kā arī būtu sperts būtisks solis ēnu ekonomikas samazinājumā kopumā. Tāpat nepieciešams nodrošināt ilgtspējīgu veselības finansējuma pieaugumu, uzskata FM. Lai risinātu identificētās problēmas saistībā ar sociālo un veselības nodrošinājuma nepietiekamību nodarbinātām personām, tiek plānots ieviest nodokļu izmaiņas trīs posmos, sākot no nākamā gada. Pirmajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2021. gada, plānots iezīmēt veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu 5 procentpunktu apmērā, nepalielinot kopējo darbaspēka nodokļu slogu, bet, pārdalot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI), iedzīvotāju ienākuma nodokļa un solidaritātes nodokļa likmes. Lai minēto nodokļu likmju pārdales...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka valsts kopbudžeta ieņēmumu plāns 2020. gada septiņiem mēnešiem izpildīts par 92,5 %. VID administrētos kopbudžeta ieņēmumus ietekmēja valstī ieviestais ārkārtas stāvoklis COVID-19 izplatības ierobežošanai, kā arī pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas saglabātie ierobežojumi. 2020.gada septiņos mēnešos iekasēti 5,56 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2019.gada septiņiem mēnešiem, ieņēmumi ir samazinājušies par 0,07 miljardiem eiro jeb 1,2 %. Saskaņā ar datiem informācijas sagatavošanas brīdī, Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijās norādītā kopējā darījuma vērtība 2020. gada septiņos mēnešos, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, samazinājusies par 9,4 %. Straujākais samazinājums bija eksporta darījumiem un darījumiem, kuriem tiek piemērota samazinātā PVN likme. Lielākais ieņēmumu samazinājums 2020. gada septiņos mēnešos, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, ir no PVN. 2020. gada septiņos mēnešos PVN ieņēmumi ir 1 347,47 milj. eiro, kas ir par 109,12 milj. eiro jeb 7,5 % mazāk nekā 2019. gada attiecīgajā periodā. Lai atbalstītu nodokļu maksātājus, VID turpina nodrošināt apstiprinātās...

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri 5. augustā tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu, lai pārrunātu jauno kadastrālo vērtību bāzes projektu. Puses ir vienisprātis, ka jebkādas izmaiņas kadastra vērtību aprēķinā iespējamas tikai pēc nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) sistēmas sakārtošanas. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: „Noteikt jaunas kadastrālās vērtības, kas ir balstītas uz patiesajām īpašumu vērtībām, ir nepieciešams, taču pirms to apstiprināšanas būtu jāizvērtē citi ar tām saistīti faktori, lai izmaiņas būtu samērīgas un objektīvas. Šajos krīzes apstākļos uzņēmēji gaida stabilitāti un atbalstu, nevis nodokļu sloga palielinājumu, kas būtiski ietekmētu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un investīciju piesaisti.” Lai izvairītos no vairāku ar kadastrālām vērtībām sasaistītu maksājumu pieauguma, vispirms būtu jāreformē NĪN, kā arī jāpārskata uz kadastrālām vērtībām balstītās nodevas, lai tās tiktu aprēķinātas pēc objektīviem kritērijiem. Pretējā gadījumā atšķirīgām nekustamā īpašuma grupām izmaksas pieaugs līdz pat divām reizēm, tādējādi ievērojami palielinot nodokļu slogu. Svarīgi, lai izmaiņas NĪN tiek...

Atvaļinājumu sezonā Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka jau kopš 2019. gada 1. jūlijā ir stājušies spēkā grozījumi vairākos normatīvajos aktos, tai skaitā Krimināllikumā, kas paredz, ka par skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu uz Latvijas Republikas un visas Eiropas Savienības ārējās robežas no 10 000 eiro līdz 21 500 eiro (pārrēķinot jebkurā valūtā) fiziskai personai iestājas administratīvā atbildība. Savukārt, ja netiek deklarēta vai nepatiesi deklarēta skaidra nauda lielā apmērā, kas pārsniedz 21 500 eiro, persona tiek saukta pie kriminālatbildības. Krimināllikuma 195.2 pants, kas noteic atbildību par izvairīšanos no skaidras naudas deklarēšanas, paredz, ka: par liela apmēra skaidras naudas, ko, šķērsojot valsts iekšējo robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, ja skaidras naudas deklarācijas aizpildīšanu likumā noteiktajā kārtībā pieprasījusi kompetentās iestādes amatpersona, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu; par...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2020. gada jūlijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā Likums papildināts ar jaunu VII nodaļu “Administratīvie pārkāpumi stratēģiskas nozīmes preču aprites jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā pārkāpumu procesā”. Likuma 20. pants nosaka administratīvos pārkāpumus stratēģiskas nozīmes preču aprites jomā un likuma 21. pants nosaka tos pārkāpumus, par kuriem administratīvo pārkāpuma procesu veic VID. 09.07.2020. 23.07.2020. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā Likums papildināts ar 6.1 pantu “Ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošana”. Minētā panta septītā daļa nosaka, ja trešās valsts persona laiž tirgū preci Latvijas Republikas (LR) teritorijā, tā var piedalīties ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā ar nosacījumu, ka ir reģistrēta VID kā nodokļu maksātājs vai ir rakstveidā pilnvarojusi personu, kas veic komercdarbību LR teritorijā, pārņemt attiecīgā trešās valsts preces ražotāja saistības LR teritorijā attiecībā uz šajā pantā noteikto ražotāja paplašinātās atbildības pienākumu izpildi. Trešās valsts...

Publisku personu (valsts, pašvaldības iestādes), kā arī privātpersonu, kuras saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pilda valsts pārvaldes uzdevumus, veiktiem darījumiem standarta situācijās netiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis. Tomēr ir gana daudz izņēmuma gadījumu, kad arī publiskām personām (un privātpersonām, kam deleģēti valsts pārvaldes uzdevumi), PVN tomēr ir jāmaksā, skaidrots Valsts ieņēmumu dienesta metodiskajā materiālā. Piemēram, atsevišķos gadījumos, ja atbrīvojums rada nozīmīgus konkurences izkropļojumus, nostādot neizdevīgā stāvoklī citas personas, kas ir PVN maksātāji, publiskās personas un privātpersonas, kuras pilda tām deleģētus vai ar pilnvarojumu nodotus valsts pārvaldes uzdevumus, uzskata par nodokļa maksātājiem. Jāpiemēro PVN šādām darbībām Publisku personu uzskata par nodokļa maksātāju, ja tā veic šādas darbības: 1) sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus; 2) piegādā preces, tai skaitā ūdeni, gāzi, elektroenerģiju; 3) sniedz preču transporta pakalpojumus; 4) sniedz ostu vai lidostu pakalpojumus; 5) sniedz pasažieru pārvadājumu pakalpojumus; 6) veic lauksaimniecības intervences darījumus, pildot regulu nosacījumus par lauksaimniecības ražojumu tirgus kopējo organizāciju; 7) organizē...

Lai preču piegādei Eiropas Savienības teritorijā varētu piemērot nodokļa 0% likmi, viens no priekšnoteikumiem ir preču piegādātāja saglabāts pierādījumu kopums preču transportēšanai uz citu dalībvalsti, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) organizētā seminārā informēja VID Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. Pierādījumu kopums prezumē preču transportēšanu no vienas dalībvalsts uz otru, veicot ne tikai preču piegādi darījuma ķēdes ietvaros, bet arī jebkāda cita veida preču piegādes ES teritorijā (tā saucamo “klasisko” preču piegādi ES teritorijā, preču piegādi uz noliktavu ”call-off stock”) citā dalībvalstī, tā saucamo preču piegādi “trīsstūrveida darījuma” ietvaros un preču piegādi ar montāžu vai uzstādīšanu uz citu dalībvalsti). Regulas Nr.282/2011 45.a pantā noteikts šāds pierādījumu kopums, kas apliecina preču piegādi ES teritorijā, lai varētu piemērot PVN atbrīvojumu (nodokļa 0% likmi) saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 138.pantu: Dokumenti saistībā ar preču nosūtīšanu vai transportēšanu, piemēram: • parakstīts CMR dokuments vai pavadzīme, • kravaszīme, • rēķins par gaisa kravu pārvadājumiem, • preču...

Pievienotās vērtības nodokļa nulles likmi var piemērot ne vien standarta gadījumā (preču piegāde starp diviem komersantiem divās dalībvalstīs), bet arī ķēdes darījumu gadījumā, kad preču piegādēs iesaistīti vairāk nekā divi komersanti. Par to, kā pareizi piemērot PVN šādā gadījumā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) organizētā seminārā informēja VID Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. Darījumu ķēde ir secīgas preču piegādes ES teritorijā (ir vairāki darījumu partneri, kuri viens otram veic piegādes), uz kuru attiecas viena transportēšana. Svarīgi ievērot, ka PVN atbrīvojumu jeb nulles procentu likmi var piemērot tikai vienam ķēdes posmam (pārējiem posmiem tiek piemērotas standartlikmes atbilstoši dalībvalstu normatīvajiem aktiem), tāpēc ir svarīgi noteikt, kuram ķēdes posmam tiks piemērota nulles procentu likme. Galvenie nosacījumi ķēdes darījumam 1) Preces jāpiegādā pēc kārtas (tātad darījumā jābūt iesaistītām vismaz 3 personām) 2) Preces jātransportē no vienas ES dalībvalsts uz citu ES dalībvalsti (neattiecas uz importu/eksportu ārpus ES robežām, kā arī piegādēm vienas dalībvalsts...

Trešdien, 29. jūlijā, Tieslietu ministrija nosūtījusi Finanšu ministrijai, kā arī citām saskaņošanā iesaistītajām institūcijām precizētos priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa reformai. Tieslietu ministrija aicina ieviest neapliekamo minimumu 100 000 eiro apmērā uz katru deklarēto personu, kā arī samazināt nodokli dzīvojamās apbūves zemei piecas reizes no 1,5% uz 0,3%. Precizētie priekšlikumi tapuši pēc š.g. 21.jūlijā Tieslietu ministrijā notikušās saskaņošanas sanāksmes par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Precizētie priekšlikumi paredz noteikt, ka neapliekamo minimumu nosaka uz katru deklarēto personu 100 000 eiro apmērā, bet vērtības atlikumam, ja tāds ir, piemēro samazinošo koeficientu 0,2. Piemēram, ja mājokļa kadastrālā vērtība ir 80 000 eiro un tajā ir deklarējusies viena persona, nodoklis par mājokli nebūtu jāmaksā. Ja, piemēram, mājokļa vērtība ir 300 000 eiro un tajā deklarējušās divas personas, tad nodokli rēķinātu no 20 000 eiro. Minētais samazinošais koeficients darbotos tikai mājokļiem ar vērtību līdz 500 000 eiro. Tāpat priekšlikumi paredz visai dzīvojamās apbūves zemei samazināt...

Līdz 2020.gada 31.oktobrim ir pagarināts ievedmuitas nodokļu un pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojumu piemērošanas termiņš precēm, kas ir nepieciešamas un tiek ievestas no trešajam valstīm Covid-19 izplatības ierobežošanai. Tas noteikts ar Komisijas 2020. gada 23. jūlija Lēmumu (ES) 2020/1101, ar kuru groza Lēmumu (ES) 2020/491 par atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un no importa PVN, ko piešķir precēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai 2020. gadā, informē Valsts ieņēmumu dienests. Imports, ko Eiropas Savienības dalībvalstis veikušas saskaņā ar Lēmumu (ES) 2020/491, ir devis labumu, nodrošinot dalībvalstīs valsts organizācijām un kompetento iestāžu apstiprinātām organizācijām piekļuvi trūkstošajam nepieciešamajam medicīniskajam aprīkojumam un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Šādu preču tirdzniecības statistika liecina par to, ka importa apjoms joprojām ir liels. Tā kā Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits dalībvalstīs joprojām apdraud sabiedrības veselību, Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par trim mēnešiem pagarināt Lēmumā (ES) 2020/491 noteikto piemērošanas laikposmu. Eiropas Komisijas piešķirtais atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem un PVN piemērojams noteiktām precēm (piemēram,...

Persona iznomā īpašumu juridiskai personai bez saimnieciskās darbības reģistrācijas, bet ir PVN reģistrēta persona, tātad rēķinā ir izrādīts PVN 21%. Juridiskai personai, apmaksājot rēķinu, jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Rodas jautājums: vai IIN jāietur no nomas/īres maksas vai no rēķinā norādītās summas (noma + PVN)? VID atbildēja, ka IIN jāietur no 121%, kas man liekas ne visai loģiski, jo pievienotās vērtības nodoklis (reģistrētai personas) nav nedz ieņēmumi, nedz izdevumi. Atbilde Likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN likums) 17. panta 10. daļā noteikts, ka no fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā. Pie šādiem...

Katru gadu, sākot ar 1. martu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieņem no iedzīvotājiem iepriekšējā gada ienākumu deklarācijas. Daļa deklarāciju ir iesniedzamas obligāti, bet daļa — brīvprātīgi. Šajā rakstā — par brīvprātīgi iesniedzamajām deklarācijām un ienākuma nodokļa par gadu precizēšanu. Parasti brīvprātīgi tiek iesniegtas deklarācijas, ja fiziskā persona izmanto tiesības uz ienākuma nodokļa (IIN) pārmaksas atgriešanu. Savukārt VID likums piešķir tiesības trīs mēnešu laikā izvērtēt nodokļa atmaksas pamatotību un atmaksāt nodokli (vai tā daļu) fiziskajai personai. Jāatzīmē, ka ļoti daudzos gadījumos IIN tiek atmaksāts jau martā, tomēr pēdējos gados arvien biežāk nodokļa maksātāji uzstāj uz to, ka vēlas saņemt atmaksājamo nodokli bez deklarācijas aizpildīšanas. Kāpēc rodas IIN pārmaksa? Pastāv vairāki iemesli ienākuma nodokļa lielākas summas ieturēšanai gada laikā. Biežāk IIN pārmaksa veidojas tāpēc, ka nebija piemērots neapliekamais minimums (arī gadījumos, kad maksātājs pats no tā atteicies) vai tas bija piemērots mazākā summā, nekā pienākas; nebija piemērots atvieglojums par apgādājamo personu, jo informācija par...

Par šo tēmu ir runāts daudz, bet joprojām ir jautājumi un neskaidrības. No 2018. gada sākuma, kad tika pieņemtas jaunās normas, esam iemācījušies grāmatvedībā uzskaitīt atsevišķi izdevumus, kuri ietekmē vai var ietekmēt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Pie tiem pieder arī reprezentācijas izdevumi un personāla ilgtspējas izdevumi. Reprezentācija nebija nekas jauns arī iepriekš, taču personāla ilgtspēja gan ir jaunievedums likumā. Katra jauna lieta nes līdzi simtiem dažādu viedokļu un skaidrojumu. Diemžēl Latvijas likumdošana ir tendēta uz vispārīgām frāzēm, kuras pēc tam katrs interpretē pēc sava prāta un vajadzības, tai skaitā valsts kontrolējošās iestādes. Protams, arī es sniegšu savu viedokli. Reprezentācijas izdevumi Reprezentācijas izdevumiem regulējums nav mainījies, pēc UIN likuma 8. panta normām tie ir izdevumi: 1. nodokļa maksātāja prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī; 2. darījumu partneru un sadarbības partneru uzņemšanai un maltīšu rīkošanai; 3. par mazvērtīgiem priekšmetiem, kuri satur komersanta zīmolu un tiek izplatīti, lai popularizētu nodokļa maksātāju. Citu sīkāku...