NODOKĻI

Jautājums: Lūdzu paskaidrot iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu uzreiz pēc likmes 23% (saskaņā ar darbinieka iesniegumu)! Atbilde Saskaņā ar IIN likuma 15. panta 23. daļu darbinieks var iesniegt ienākuma izmaksātājam rakstveida iesniegumu vai veikt VID EDS atzīmi grāmatiņā par to, ka ienākuma izmaksātājs taksācijas gada laikā ietur nodokli saskaņā ar 23 procentu likmi arī no ienākumiem, kuriem likums paredz piemērot nodokļa likmi 20 procentu apmērā. Parasti šādu vēlmi izsaka personas ar lielākiem ienākumiem, tādējādi samazinot varbūtību kļūt par IIN parādniekiem. Piemērs Darba ņēmējam ir vairākas darbavietas, bet konkrētā darbavietā, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, mēneša alga ir 1500 eiro, apgādībā viena persona, prognozētais mēneša neapliekamais minimums ir 0 eiro. VSAOI — standarta likme 35,09% (darba ņēmēja daļa 11%), nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu — 250 eiro mēnesī. Darba ņēmējs atzīmē EDS nodokļa likmes 23% apmēra piemērošanu visam ienākumam (vai raksta iesniegumu grāmatvedim). Grāmatvedis veic aprēķinu: 1500 eiro x 23% (IIN likme saskaņā...

Visiem autoratlīdzību saņēmējiem, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 430 eiro un kuri šajā mēnesī nav darba tiesiskajās attiecībās (ar vismaz 430 eiro lielu algu), līdz nākamā mēneša 10. datumam ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pašnodarbinātās personas statusā. Šīm personām no gada iepriekšējā ceturksnī saņemtajām autoratlīdzībām līdz nākamā mēneša 15. datumam jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 32,15% apmērā no brīvi izraudzītas saņemtās autoratlīdzības daļas, bet ne mazāk kā no 430 eiro. Savukārt, obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 5% apmērā no autoratlīdzības veiks autoratlīdzības izmaksātājs no saviem līdzekļiem. Lai noteiktu, vai ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 430 eiro mēnesī, no līgumā norādītās autoratlīdzības jāatskaita autora darba radīšanas izdevumi, kuru normas ir noteiktas 25% vai 50% apmērā, ņemot vērā darbības veidu. Ar ienākuma gūšanu saistīto izdevumu apmērs ir noteikts Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr.899 „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 57. punktā. Ja autordarbs tiek veikts...

Kārtība, kādā Latvijā reģistrēts PVN maksātājs ir tiesīgs veikt aprēķinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) korekciju par zaudētajiem parādiem, ir noteikta Pievienotās vērtības nodokļa likuma(turpmāk — PVN likums) 105. pantā (Priekšnodokļa korekcija zaudētiem parādiem). Jāatzīmē, ka nosacījumi PVN korekcijai par zaudētajiem parādiem un zaudēto parādu norakstīšanai attaisnotajos izdevumos uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) mērķiem nav vienādi, par UIN likumā ietvertajiem nosacījumiem vairāk lasiet nākošajā publikācijā. Lai varētu veikt korekciju par pakalpojumu vai preču piegādi, kas nav samaksāta, nodokļa maksātājam (turpmāk — pārdevējs) ir jāievēro virkne nosacījumu, kas ir atšķirīgi gadījumos, ja zaudētais parāds vienam pircējam ir mazāks vai lielāks par 430 eiro (neskaitot PVN). Nosacījumi korekcijas veikšanai Ja viena pakalpojumu vai preču saņēmēja parāds nepārsniedz 430 eiro, neskaitot PVN, budžetā iemaksāto nodokļa summu par šiem darījumiem var samazināt, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi: par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem ir izrakstīts rēķins vai nodokļa rēķins; parāds ir radies pēdējo triju taksācijas gadu...

Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir paredzēti nosacījumi, kuriem izpildoties, ienākums no lauksaimniecības zemes pārdošanas nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Ja ienākums no lauksaimniecības zemes pārdošanas ir apliekams ar IIN, tad aprēķināms kapitāla pieaugums. Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis materiālu, kurā skaidro dažādās situācijas. Ar IIN neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kurš pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, ja izpildīti abi nosacījumi: īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā pārdošanas rezultātā iegūst zemnieku saimniecības īpašnieks, persona, kura Uzņēmumu reģistrā reģistrēta kā komercsabiedrība, individuālais komersants vai zemnieku saimniecība, vai VID kā saimnieciskās darbības veicēja, vai īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā pārdošanas rezultātā iegūst Latvijas zemes fonds;aktuālo kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto katra gada patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja nekustamo īpašumu dāvinātājs ir ieguvis līdz 2000.gada 31.decembrim. atjaunojot īpašuma tiesības – par nekustamā īpašuma...

Saistībā ar Covid-19 izraisīto krīzi ir veiktas izmaiņas nodokļu maksātāju reitinga metodoloģijā – no 24.marta tajā nav pieejams rādītājs “Vidējās mēneša darba samaksas izmaiņas”, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Rādītāja mērķis ir informēt nodokļu maksātāju par viņa saimniecisko darbību raksturojošo rādītāju atbilstību vispārējām ekonomiskajām tendencēm un tas ietverts arī nodokļu maksātāju reitinga sistēmas aprēķinos. Informācijas avots vidējās mēneša darba samaksas rādītāja novērtēšanai ir nodokļu maksātāju iesniegtie nodokļu pārskati: ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī; mikrouzņēmumu nodokļa deklarācija. Jaunajos apstākļos rādītājs vairs adekvāti neatspoguļos esošo situāciju, tāpēc pieņemts lēmums par rādītāja “Vidējās mēneša darba samaksas izmaiņas” nepubliskošanu. Rādītāju plānots atjaunot, kad tiks izstrādāta jaunā rādītāja aprēķina metodoloģija, kura objektīvi atspoguļos nodokļa maksātāja atbilstību darba tirgus tendencēm krīzes apstākļos. 2020. gada sākumā visas vadošās starptautiskās un Latvijas ekonomikas un finanšu institūcijas šim un nākamajam gadam prognozēja mērenu,...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem martā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Visā likumā, izņemot pārejas noteikumus, vārdi “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums” (attiecīgā locījumā) aizstāti ar vārdiem “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums”. Papildināts likuma 1. panta 23. punkts, nosakot, ka soda naudu nodokļu administrācija uzliek arī par starptautiskajai automātiskajai informācijas apmaiņai iesniedzamās informācijas iesniegšanas vai sagatavošanas noteikumu pārkāpumu. Ar grozījumiem precizētas likuma normas saistībā ar starptautisko automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā. Ar grozījumiem noteikta arī daļēja Padomes 2018.gada 25.maija direktīvas 2018/822, ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza Direktīvu 2011/16/ES pārņemšana. 20.02.2020. 19.03.2020. Likums “Par Latvijas Republikas valdības un Saūda Arābijas Karalistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sniedzis atbildes uz jautājumiem, kas attiecas arī uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu konkrētās situācijās. Jautājums: Saistībā ar izsludināto ārkārtējo situāciju ar mērķi ierobežot “Covid-19” izplatību uzņēmums – reģistrēts PVN maksātājs – pārtrauc pasākumus, kā arī plānotos komandējuma braucienus, par kuriem jau iepriekš tika veikti avansa maksājumu, tādi, kā aviobiļešu iegāde, viesnīcu noma, avansa maksājums par piedalīšanos izstādē, u.c. Nauda no darījuma partneriem netiek atmaksāta. Vai uzņēmums drīkst veikt priekšnodokļa atskaitījumus saistībā ar šiem izdevumiem? Priekšnodoklis par precēm un pakalpojumiem, kas saņemti saimnieciskās darbības ietvaros veikto apliekamo darījumu nodrošināšanai vai tādu citās valstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē, ir atskaitāms, ja nodrošināti dokumentāli pierādījumi par šādu izdevumu nepieciešamību un ir izsekojams to izlietojums. Komercsabiedrība – reģistrēts PVN maksātājs – ir iegādājusies pārtikas piedevas, vitamīnus un bezrecepšu medikamentus saviem darbiniekiem ar mērķi pasargāt tos koronavīrusa izplatības periodā, kā arī ir...

Valdība otrdien, 31. martā, atbalstījusi grozījumu projektu Dabas resursu nodokļa likumā, kas nosaka, kāda veida preču atkritumiem un kā piemērojama paplašinātās atbildības sistēma. Paplašinātās atbildības sistēma ir tas pats, kas pagaidām likumā tiek saprasts ar "apsaimniekošanas sistēmu" (likumprojekts paredz arī šo jēdzienu nomaiņu) - tā ir ražotāja atbildība (finansiāla un organizatoriska) par savas tirgū laistās preces un iepakojuma atkritumu efektīvu apsaimniekošanu. To preču ražotāji, kuriem piemērojama šī atbildība, ir atbrīvoti no dabas resursu nodokļa. Kādu preču ražotājiem jāpiemēro apsaimniekošanas sistēma? Grozījumu projekts nosaka, ka ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu piemēro: 1) transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Nolieto transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3. panta pirmā daļa; 2) iepakojumam, izņemot depozīta iepakojumu, vai vienreiz lietojamajiem galda traukiem un piederumiem, izņemot vienreiz lietojamus galda traukus un piederumus, kas izgatavoti no plastmasas (polimēriem) un to kompozītmateriāliem (laminātiem); 3) videi kaitīgām precēm. Savukārt depozīta iepakojumam paplašinātās atbildības sistēmu plānots piemērot saskaņā ar paredzēto depozīta sistēmas darbību (atbilstoši Dabas resursu nodokļa...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sniedzis atbildes uz jautājumiem, kas attiecas uz uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un algas nodokļa piemērošanu konkrētās situācijās. Jautājums: Komercsabiedrība plānoja nosūtīt darbiniekus uz Vāciju komandējumā, kas tika atcelts sakarā ar koronavīrusa “Covid-19” izplatību. Komercsabiedrībai radušies zaudējumi saistībā ar lidmašīnas biļešu iegādi un viesnīcas rezervāciju. Vai šādus izdevumus jāiekļauj UIN bāzē un jāapliek ar UIN? Vispārīgā gadījumā komercsabiedrības izdevumi darbinieku komandējumiem ir saimnieciskās darbības izdevumi, kurus neiekļauj UIN bāzē. Izdevumi saistībā ar iegādātajām aviobiļetēm ar mērķi nosūtīt darbiniekus komandējumā, kurš atcelts sakarā ar vīrusa “Covid-19” izplatību, ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības izdevumiem. Tātad komercsabiedrība šādus izdevumus neiekļauj uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē un neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Komercsabiedrības darbinieks bija devies komandējumā darba devēja interesēs un pēc atgriešanās no komandējuma darba devējs nosūtīja darbinieku pārbaudīt veselības stāvokli - nodot analīzes laboratorijā (lai noteiktu koronavīrusa "Covid-19" klātbūtni). Komercsabiedrība samaksāja par attiecīgām analīzēm laboratorijā. Vai minētie izdevumi jāiekļauj UIN bāzē...

Zemnieku saimniecības1 (arī individuālie uzņēmumi un zvejnieku saimniecības) ir vienīgās juridiskās personas, kurām pastāv iespēja izvēlēties, kuru ienākuma nodokļa režīmu piemērot — iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli. Protams, ja uzņēmums atbilst kritērijiem, var izvēlēties maksāt arī mikrouzņēmumu nodokli, bet to šoreiz neapskatīsim. Saimnieciskās darbības ienākumam piemērojamā nodokļa veida maiņa ļoti bieži prasa mainīt arī grāmatvedības kārtošanas sistēmu — no vienkāršās uz divkāršo vai otrādi. Kādi ieņēmumi iekļaujami apgrozījumā? UIN maksātāja statuss iet roku rokā ar pienākumu sagatavot un iesniegt gada pārskatu atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam. Par UIN maksātāju obligāti jākļūst tām ZS, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 300 000 EUR. Pēdējā laikā aktualizējies jautājums, kādas summas ir ieskaitāmas ieņēmumos, lai noteiktu, ir vai nav pārsniegta 300 000 robeža, t.i., vai apgrozījumā no saimnieciskajiem darījumiem ieskaitāmas arī summas, kas saņemtas kā atbalsts lauksaimniecībai. Loģiski būtu 300 000 EUR sliekšņa noteikšanai ņemt vērā...

Pandēmijas radītās ārkārtas situācijas dēļ valdība pieņēmusi izmaiņas arī pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas kārtībā. Piektdien, 20. martā, Saeimā steidzamības kārtā pieņemtais likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” (kas stājās spēkā 22. martā) visiem nodokļu maksātājiem paredz ātrāku pārmaksātā PVN atmaksu nekā paredzēja līdz šim spēkā esošie Pievienotās vērtības nodokļa likuma 109. un 110. pants. Likums nosaka, ka laikposmā no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2020. gada 31. decembrim Valsts ieņēmumu dienests (VID) atmaksā apstiprināto pārmaksāto PVN summu, kas uzrādīta PVN deklarācijā, kura ir iesniegta VID pēc 2020. gada 31. marta, 30 dienu laikā pēc: tam, kad pagājis PVN deklarācijas iesniegšanas termiņš (kas noteikts PVN likuma 118. pantā), tam, kad iesniegta PVN deklarācija, ja tas noticis pēc PVN likuma 118. pantā noteiktā termiņa precizētās nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas, ja iesniegta precizēta nodokļa deklarācija Savukārt līdz 2020. gada 31. martam apstiprināto pārmaksāto PVN...

Krīzes skarto nozaru nodokļu maksātājiem ir tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, kā arī lūgt piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantu, ja termiņa kavējums radies Covid-19 izplatības dēļ. To paredz 20. martā Saeimā steidzamības kārtā pieņemtais likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Likums stājās spēkā 22. martā. Lai iegūtu tiesības uz termiņa pagarinājumu, ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai šā likuma spēkā stāšanās dienas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) pamatotu iesniegumu. VID būs tiesīgs nokavēto nodokļu maksājumu samaksu sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas. Ja nodokļu maksātājam būs piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, informācija par nodokļu maksātāju netiks iekļauta VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē. Taču VID būs tiesības atcelt termiņa...

Ministru kabinets (MK) 19. martā izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotu speciālu likumprojektu "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar COVID-19 izplatību". Regulējums varētu stāties spēkā ar atpakaļejošu datumu - šā gada 13. martu, kad valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija. Likum projektu ārkārtas plenārsēdēs vēl jāizskata Saeimai, paredzams, ka tas varētu notikt 20. martā. Likumprojekts paredz, ka MK nosaka nozares, kurām saistībā ar COVID-19 izplatību ir radušies krīzes izdevumi un kurām ir piemērojami pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi. Krīzes skarto nozaru sarakstu MK var pārskatīt un papildināt. Krīzes skarto nozaru nodokļu maksātājam būs tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam. Tāpat var lūgt piešķirt termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likumu par nodokļiem un nodevām, ja termiņa kavējums radies COVID-19 rezultātā. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu iesniedz ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai šā likuma spēkā stāšanās dienas. Nodokļu...

Pieprasījuma samazinājums eksporta noieta tirgos, kavējumi izejvielu piegāžu ķēdēs, sekas no iekšzemes pakalpojumu ierobežošanas, ierobežojumi starptautiskajā transportā un ceļotāju plūsmu samazinājums - tie ir galvenie draudi, kas patlaban var sabremzēt Latvijas ekonomiku. Tāpēc Ministru kabineta sēdē 17.martā valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par nodokļu atbalsta risinājumiem COVID19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanu uzņēmējiem" iekļauto piedāvājumu piemērot nodokļu brīvdienas jeb nodokļa nomaksas atlikšanu līdz trīs gadiem bez kavējuma naudas aprēķina tiem uzņēmumiem, kas Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanās sistēmā būs iesnieguši motivētu iesniegumu, pamatojot Covid-19 radīto ietekmi uz uzņēmuma saimniecisko darbību - apgrozījuma kritumu, piegādes ķēžu pārrāvumu, eksporta piegāžu pārrāvumu un ārkārtas situācijas tiešu radītu ietekmi. Tas nozīmē, ka ne visiem uzņēmumiem būs iespēja saņemt nodokļu brīvdienas, turklāt jāņem vērā, ka nodokļi netiks atlaisti, bet gan atlikts to nomaksas termiņš! Jaunās nodokļu brīvdienas attieksies arī uz nodokļu maksātājiem, kuriem jau šobrīd ir piešķirts kāds no nodokļu samaksas termiņa pagarinājumiem saskaņā ar likumu...

Saistībā ar COVID-19 izplatības ierobežošanu, arvien vairāk uzņēmumu saskaras ar kavētām piegādēm, atceltiem pasūtījumiem vai rezervācijām, kā rezultātā atsevišķu nozaru uzņēmumu apgrozījums strauji krītas. Lai pārvarētu šīs īslaicīgās grūtības, valdība uzņēmējiem un darba ņēmējiem piedāvās vairākus atbalsta risinājumus, norādījis finanšu ministrs Jānis Reirs pēc 16. martā rīkotās vadības grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam sanāksmes. Patlaban ciešā sadarbībā ar valdības sociālajiem partneriem tiek strādāts pie šādiem atbalsta instrumentiem: Kredītu garantijas, lai uzņēmumam, kas sastapies ar īslaicīgām naudas plūsmas problēmām, līdz situācijas atrisināšanai būtu iespēja atlikt pamatsummas maksājumu. Šādu atbalsta programmu nodrošinās attīstības finanšu institūcija Altum; Atlikti nodokļu maksājumi (kurus jau šobrīd Valsts ieņēmumu dienestā var pagarināt par vienu gadu). Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijai jāiesniedz ne vēlāk kā 15 dienas pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Nodokļu administrācija rakstveidā vienojas ar nodokļu maksātāju par parāda samaksas grafiku. Vairāk par atlikto nodokļu maksāšanu lasiet šeit; Lai bankas varētu turpināt kreditēt, Vienotais uzraudzības mehānisms, kas veic...