NODOKĻI

No 2021. gada 1. janvāra visi tabakas aizstājējprodukti1 un elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļas2 tiks uzskatīti par akcīzes preci, kurai tiks piemērots akcīzes nodoklis. Visiem uzņēmējiem, kas nodarbojas ar to ievešanu, izplatīšanu vai tirgošanu, ir jāveic krājumu inventarizācija uz 2021. gada 1. janvāri un par tiem jāsamaksā akcīzes nodoklis, kā arī turpmāk jāievēro vairāki nosacījumi, kas attiecināmi uz akcīzes preču apriti, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID) No 1. janvāra akcīzes nodoklis elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļām, tāpat kā elektronisko cigarešu uzpildes šķidrumiem, būs 0,12 EUR par 1 mililitru produkta, bet tabakas aizstājējproduktiem - 80,00 EUR par 1000 gramiem produkta. No 1.janvāri akcīzes precei - elektroniskajās cigaretēs izmantojamie šķidrumi - mainās akcīzes nodokļa aprēķināšanas princips - noteikta vienota akcīzes nodokļa likme par vienu mililitru e-šķidruma neatkarīgi no nikotīna daudzuma produktā. Kādos gadījumos darbībām ar šiem produktiem ir jāsaņem speciāla atļauja (licence)? Ja uzņēmums savā mazumtirdzniecības vietā (piemēram, veikalā) tirgo tādus tabakas...

Saeima 2020. gada 27. novembrī pieņēma grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, atsevišķām normām noteikts atšķirīgs spēkā stāšanās laiks. Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda uz būtiskākajām likuma izmaiņām: samazināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (obligātās iemaksas) likme; no 2021. gada 1. jūlija ieviestas minimālās obligātās iemaksas; no 2021. gada 1.jūlija palielināta obligāto iemaksu likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie pensiju apdrošināšanai; izmaiņas sociālajā apdrošināšanā mikrouzņēmumu darbiniekiem. Obligāto iemaksu likme No 2021. gada 1. janvāra par vienu procentpunktu ir samazināta obligāto iemaksu likme. Kopējā likme, ja darbinieks ir apdrošināms visiem veidiem, ir 34,09 %, t.sk. darba devēja likme - 23,59 % un darba ņēmēja likms - 10,5 %. No 2021. gada 1. jūlija obligāto iemaksu likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie no ienākumiem, kas ir mazāki par minimālo algu- 10 %. Minimālās obligātās iemaksas No 2021. gada 1. jūlija ieviestas minimālās obligātās iemaksas. Minimālais obligāto...

Šajā rakstā apspriedīsim uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un personāla nodokļu maksāšanas pienākumus, kas var rasties Latvijas uzņēmumam, veicot darbību ārvalstīs. PVN piemērošanas noteikumus parasti vērtē atsevišķi, un PVN reģistrācijas pienākums var rasties arī tādos gadījumos, kad reģistrēšanās citu nodokļu vajadzībām nav nepieciešama, tādēļ komentārus par PVN piemērošanu šajā rakstā neiekļausim. 1. Nodokļi no biznesa ārvalstīs ir vienmēr aktuāli Publiski pieejamā informācija par Latvijas uzņēmumu eksporta darījumiem vai darbības uzsākšanu ārvalstīs vienmēr priecē. Tas ļauj spriest par tautsaimniecības veselīgu attīstību un vietējā biznesa spēju konkurēt starptautiskā līmenī. Taču Latvijas uzņēmuma darbībai ārvalstīs ir arī otra, ne mazāk svarīga puse. Tā ir administratīvo prasību izpilde, aptverot juridiskos jautājumus (darba drošība, nodarbinātība, atļaujas un reģistrācijas), kā arī grāmatvedības un nodokļu aprēķināšanas pienākumus ārvalstīs. Administratīvo prasību izpilde ārvalstīs var būt sarežģīts un ilgs process, tādēļ savlaicīga procesa uzsākšana un dažādu risku izvērtēšana nodrošina veiksmīgu biznesa virzību ārvalstīs. Ārvalstu nodokļu administrācijas cieši seko nerezidentu (piemēram, Latvijas) uzņēmumu...

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību, skaidrus un stabilus noteikumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā pārrobežu darījumos, 2019. gada decembrī tika pieņemti grozījumi direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz "vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call–off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu. Padome ir izdevusi Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2018/1912, ar kuru groza Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus direktīvai 2006/112/EK par kopējo PVN sistēmu. Padomes 15.03.2011. Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2012 45.a pantā, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus direktīvai 2006/112/EK, ir atrunāti dokumentu veidi, ko izmantot kā pierādījumus PVN 0% likmes piemērošanai preču piegādēs ES teritorijā. PVN likumā 0% likmes piemērošana citur nekur nav grozīta, ir tikai precizēta un papildināta par ķēdes posmiem. Visas iepriekšējās normas, kas saistītas ar 0% likmi preču piegādēm starp ES dalībvalstīm, nav grozītas un ir...

Valdība 17. decembrī pieņēmusi Ministru kabineta noteikumus Nr. 806 Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām"". Izmaiņas saistībā ar PVN pārmaksas atmaksu Viena no izmaiņām noteikumos saistīta ar grozījumiem PVN pārmaksas atmaksu kārtībā, ar ko Valsts ieņēmumu dienestam (VID) noteikts pienākums veikt regulāru apstiprinātās PVN pārmaksas atmaksu par taksācijas periodu. Līdz ar to reģistrētam PVN maksātājam MK noteikumu Nr.40 1.pielikumā “Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija” vairs nebūs jāaizpilda sadaļa “Informācija par pārmaksāto PVN summu par iekšzemē veiktiem darījumiem, par kuriem nodokli maksā preču vai pakalpojumu saņēmējs” un sadaļa “Pieprasījums par pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas atmaksu”. Tāpēc šīs sadaļas svītrotas no MK noteikumiem. Reģistrētiem PVN maksātājiem saglabāta prasība norādīt kontu, uz kuru pārskaitīt PVN pārmaksu, taču vairs nav noteikts, ka šim kontam jābūt atvērtam tieši kredītiestādē. Tas nozīmē, ka PVN pārmaksu atmaksas tiks veiktas ne tikai uz kredītiestādes kontiem, bet arī uz kontiem, kas atvērti, piemēram,...

Lai uzņēmumu kapitāldaļu pirkuma tiesības kā darbinieku motivējošu faktoru izmantotu plašākā apjomā, sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) darbinieki varēs savā īpašumā iegūt uzņēmuma daļas. To paredz ceturtdien, 17.decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie Komerclikuma grozījumi. Līdz šim komerctiesību regulējums paredzēja iespēju piešķirt akciju pirkuma tiesības tikai darbiniekiem akciju sabiedrībās, tomēr attiecībā uz SIA, jaunuzņēmumiem vai citiem strauji augošiem uzņēmumiem, kas darbojas, piemēram, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, un to izvēlētā komercdarbības forma ir SIA, tas nav paredzēts, teikts likumprojekta anotācijā. Kapitāla daļu pirkuma tiesības ir darbinieka tiesības iegūt uzņēmuma daļas un pēc noteikta laika izmantot šīs tiesības neatkarīgi no uzņēmuma kapitāla daļu tā brīža patiesās vērtības. Darbinieks iegūst iespēju realizēt daļas un iegūt kapitāla pieaugumu gadījumā, ja uzņēmuma vērtība ir pieaugusi. Īpaši svarīgi tas ir jaundibinātiem, parasti tehnoloģiju, uzņēmumiem, kuru vērtība tā sākotnējos darbības gados ir grūti nosakāma. Kopumā šie grozījumi veicinās jaunuzņēmumu rašanos un attīstību, kā arī labvēlīgi ietekmēs inovāciju sistēmas attīstību,...

Valdība 17. decembrī apstiprinājusi "Noteikumus par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2021. gadā", kas paredz, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (URVN) 2021. gadā paliek līdzšinējā līmenī - 0,36 eiro mēnesī, ko aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības, saglabājot nosacījumu, ka attiecībā uz darbiniekiem, par kuriem tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis, darba devējam URVN nav jāmaksā (šis izņēmums saistīts ar to, ka sezonas laukstrādnieku iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanai ir noteikts īpašs regulējums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"). Tāpat noteikumi paredz, ka URVN par pārskata mēnesi darba devējiem būs jāsamaksā ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 23. datumam. Tas nepieciešams, lai mazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem un nodrošinātu iespēju arī URVN samaksāt ar citiem nodokļu maksājumiem. No 2021. gada 1. janvāra vienotajā nodokļu kontā iemaksātos nodokļus, nodevas un citus valsts noteiktos maksājumus, tai skaitā URVN, administrēs Valsts ieņēmumu dienests (VID). VID nodrošinās arī atbilstošās URVN daļas ieskaitīšanu darbinieku prasījumu garantiju...

No 2021. gada 1. janvāra tiek noteikta jauna valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likme obligāti sociāli apdrošināmajām personām un personām, kuras valsts sociālajai apdrošināšanai pievienojušās brīvprātīgi. Noteikts arī attiecīgi cits likmes sadalījums pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem. Minēto paredz ceturtdien, 17. decembrī, valdības sēdē pieņemtie “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem”. Ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, tad obligāto iemaksu likmes sadalījums starp darba devēju un darba ņēmēju attiecīgi ir 23,59 % un 10,50 % (2018.-2020. gadā – 24,09 % un 11 %). Ja darba ņēmējs ir sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuram ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), jaunais procentu sadalījums ir 20,77 % un 9,25 % (2018.-2020. gadā – 21,31 % un 9,56 %). Pašnodarbināto likme noteikta 31, 07. Ja darba ņēmējs ir izdienas pensijas saņēmējs vai persona ar invaliditāti – valsts speciālās pensijas...

Lai gan no nākamā gada 1. jūlija valstī tiek ieviestas minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas (iemaksas kā no minimālās algas objekta - 1500 eiro ceturksnī jeb 500 eiro mēnesī), tomēr paredzēta īpaša kārtība tiem pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu, informē Valsts ieņēmumu dienests. Vispārējā aprēķināšanas un paziņošanas kārtība Minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam un pašnodarbinātajam, aprēķinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra triju mēnešu laikā pēc ceturkšņa beigām un līdz trešā mēneša 20. datumam paziņos par šīm iemaksām Valsts ieņēmumu dienestam. Valsts ieņēmumu dienests vienas darbdienas laikā informēs darba devēju un pašnodarbināto Elektroniskās deklarēšanas sistēmā par aprēķinātajām minimālajām obligātajām iemaksām. Darba devējam būs pienākums līdz trešā mēneša 23. datumam no paziņojuma saņemšanas dienas veikt minimālās obligātās iemaksas par darba ņēmējiem. Pašnodarbinātajam būs tiesības līdz trešā mēneša 23. datumam no paziņojuma saņemšanas dienas veikt minimālo obligāto iemaksu avansa maksājumu. Kā rīkoties pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi ir mazāki par minimālo algu? Ja pašnodarbinātais...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2020. gada 30. novembrī ir pieņemts likums “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” (turpmāk – likums), kas 2020. gada 11. decembrī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr. 240A un stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. Būtiskākie grozījumi likumā, kas stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī Noapaļots transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis motocikliem, tricikliem un kvadricikliem. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par tādu motociklu, triciklu un kvadriciklu, kurš pirmo reizi reģistrēts pēc 2005. gada 1. janvāra un par kuru transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā ir informācija par motora tilpumu, maksā atbilstoši tā motora tilpumam kubikcentimetros šādā apmērā: 1) līdz 500 cm3 – 18 euro; 2) no 501 līdz 1000 cm3 – 36 euro; 3) no 1001 līdz 1500 cm3 – 54 euro; 4) virs 1500 cm3 – 72 euro. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis par pārējiem motocikliem, tricikliem un kvadricikliem ir 36 euro. Līdzsvarotas vieglo automobiļu un kravas automobiļu ar pilnu...

2021. gada 1. janvārī stāsies spēkā 2020. gada 24. novembra grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas veikti, lai pilnveidotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas atmaksas kārtību; mainītu paziņojuma par PVN samaksu iesniegšanas kārtību saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu 2021. gadā un panāktu vienotu regulējuma izpratni un novērstu interpretācijas iespējas, norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID) Pārmaksātā PVN atmaksāšana Likuma 109. pants ir izteikts jaunā redakcijā, kurā noteikta pārmaksātā PVN atmaksāšanas kārtība, paredzot VID pienākumu veikt regulāru apstiprinātās PVN pārmaksas atmaksu par taksācijas periodu, nepārnesot to uz taksācijas perioda beigām. Ar likuma 109. pantā ietverto regulējumu noteikts, ka VID, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, atmaksā apstiprināto pārmaksāto PVN summu par taksācijas periodu 30 dienu laikā pēc: 1) likuma 118. pantā noteiktā PVN deklarācijas iesniegšanas termiņa; 2) PVN deklarācijas iesniegšanas dienas, ja tā ir iesniegta pēc likuma 118. pantā noteiktā PVN deklarācijas iesniegšanas termiņa; 3) precizētās PVN deklarācijas iesniegšanas dienas, ja iesniegta precizēta PVN deklarācija....

Saeima 2020. gada 26. novembrī pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī. Izmaiņas likumā paredz pārejas periodu, kas dod iespēju mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmā strādājošām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA) pakāpeniski pāriet uz vispārējo nodokļa režīmu vai arī izšķirties par darbošanos citā uzņēmējdarbības formā, ja ir vēlme saglabāt MUN maksātāja statusu. No 2022. gada MUN režīmā varēs darboties tikai individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks, individuālais komersants vai fiziskā persona - saimnieciskās darbības veicējs. Jāņem vērā, ka ar 2021. gada 1. janvāri sabiedrības ar ierobežotu atbildību MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt . Iespēja izšķirties par to, vai no 2021. gada 1. janvāra turpināt darboties MUN režīmā, ir pagarināta līdz 15. janvārim. Atsakoties no MUN maksātāja statusa janvāra pirmajā pusē, Valsts ieņēmumu dienests (VID) šo lēmumu piemēros ar atpakaļejošu datumu - no 1. janvāra. SIA, kas jau bija reģistrētas kā MUN maksātājas līdz 2020. gada 31....

Valsts prezidents Egils Levits 11.decembrī izsludināja likumu “Par valsts budžetu 2021. gadam”, likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam” un ar 2021. gada budžetu saistītos likumos, bet atsevišķā paziņojumā ir izteicis izvērstu novērtējumu (pilns Valsts prezidenta paziņojuma teksts) gan par valsts budžeta saturu, gan minēto likumu pieņemšanas gaitu. Nozīmīgākie nodokļu likumu grozījumi saistībā ar valsts budžetu: Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā u.c. Tā kā Saeima visus budžeta paketes likumus bija atzinusi par steidzamiem, atbilstoši Satversmei Valsts prezidentam nebija tiesību prasīt pieņemto likumu otrreizēju caurlūkošanu un pieņemtie likumi bija obligāti jāizsludina. Valsts prezidents vērš uzmanību uz vairākiem būtiskiem jautājumiem, kas būtu pilnveidojami valsts tiesiskajā sistēmā: Steidzamības noteikšanai un Valsts...

No 2021. gada 1. aprīļa čeku loterijā varēs reģistrēt ne tikai čekus, kvītis un biļetes, bet arī rēķinus, kas apmaksāti ar internetbankas starpniecību, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Savukārt otrs izlozes jauninājums ļaus iedzīvotājiem piedalīties tematiskajās nozaru čeku izlozēs. To paredz Saeimā šī gada 23. novembrī pieņemtie grozījumi Čeku loterijas likumā. Reģistrēt varēs arī rēķinus Pašlaik loterijā var reģistrēt čekus, kvītis un biļetes, taču no nākamā gada 1. aprīļa čeku loterijas tīmekļvietnē www.cekuloterija.lv varēs reģistrēt arī rēķinus. Dalībniekam būs jānorāda nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, rēķina numurs, datums, summa un jāveic atzīme, ka rēķins ir apmaksāts ar bankas pārskaitījumu. Tātad, piemēram, rēķinu, kas saņemts par auto remontu vai pārtikas piegādi uz mājām, varēs reģistrēt loterijā, pretendējot uz čeku loterijas laimestiem. Lai laimestu saņemtu, būs jāuzrāda ne vien laimīgais rēķins, bet arī dokuments, kas apliecina rēķina samaksu ar bankas pārskaitījumu. Paredzētas tematiskās nozaru čeku izlozes Jaunie loterijas noteikumi paredz, ka VID, ņemot vērā valsts...

Finanšu ministrijas izstrādātie un Saeimā 27. novembrī otrajā steidzamajā lasījumā apstiprinātie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz veikt izmaiņas līdzšinējā autoratlīdzības saņēmējam piemērotajā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksāšanas režīmā. Līdz 2021. gada 30. jūnijam autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) saņēmējiem paredzēts saglabāt līdzšinējo nodokļu maksāšanas kārtību. Savukārt pēc šī termiņa, atkarībā no taksācijas gada, IIN izmaiņas tiks piemērotas sekojoši. No 2021. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim Ja autoratlīdzību izmaksās ienākuma izmaksātājs, kas ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija (piemēram, AKKA/LAA), tad ienākuma izmaksātājs, taksācijas gada laikā ieturēs IIN nodokli 20% apmērā, piemērojot nosacīto izdevumu normu – 25% vai 50% apmērā (atkarībā no autora darba vai izpildītāja veida) no ieņēmumiem. Ja kopējie ienākumi taksācijas gada laikā pārsniegs 20 004 eiro, tiks piemērota progresīvā IIN likme (ienākumam no 20 004 eiro līdz 62 800 eiro – 23%, bet ienākuma daļai, kas pārsniedz 62 800 eiro – 31%), kas tiek aprēķināta rezumējošā kārtībā, autoratlīdzības saņēmējam...