NODOKĻI

Finanšu ministrija augustā nāca klajā ar nodokļu izmaiņu piedāvājumu, kuru pati par reformu atturas dēvēt, tomēr tas radīja diezgan asu reakciju sabiedrībā (vismaz tajā, kas ar informatīvā ziņojuma saturu bija detalizēti iepazinusies). Pēc kritikas arī no darba devējiem un arodbiedrībām pirmā versija tika aši pārmainīta. Septembrī publiskotais otrais piedāvājums, lai arī kopumā atbalstīts tālākai virzībai, tomēr atstājis vairākus aizvien neskaidrus "atvērtos jautājumus", kas skar simtiem tūkstošu nodarbināto — no nepilnas slodzes darbiniekiem līdz pašnodarbinātajiem, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, autoratlīdzību saņēmējiem un citiem ienākumu guvējiem. Sarunā ar Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieku nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmāru Šņucinu skaidrojam, kas tieši ir iecerēts un kādi varētu būt iespējamie risinājumu varianti neskaidrajās pozīcijās. Intervija notika septembra vidū un atklāj vairākus potenciālos scenārijus. Taču lasītājam jāatceras, ka tās ir priekšlikumu "darba versijas", kas līdz realizācijai tikpat labi var nenonākt. Viens no jaunā nodokļu piedāvājuma diskutablākajiem un lielāko rezonansi izraisījušajiem punktiem ir sociālo iemaksu obligātā mēneša...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) paziņojusi, ka tā nevar atbalstīt valdības sagatavoto un Saeimas plenārsēdē 16. oktobrī izskatīto vidēja termiņa valsts budžetu un to pavadošās plānotās nodokļu izmaiņas, jo dažas no saistītajos likumprojektos iekļautajām iniciatīvām LTRK ieskatā sekmēs ēnu ekonomikas palielināšanos. Tāpat ir nepieņemami nodokļu sistēmas izmaiņas veikt vienlaikus ar valsts budžeta veidošanas procesu, jo tas mazina stabilitāti un prognozējamību, kas uzņēmumiem īpaši būtiski Covid-19 izraisītās ekonomikas lejupslīdes periodā. LTRK konceptuāli atbalsta vidēja termiņa valsts budžeta projektu, jo tajā ir iekļauti priekšlikumi Latvijas uzņēmumu konkurētspējas celšanai vismaz Baltijas reģionā – plānojot samazināt VSAOI likmi par 1%. Piedāvātais samazinājums ir nepietiekams, lai nodrošinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju, tamdēļ izšķiroši svarīga loma ir līdz 2021. gada 1. jūlijam izstrādājamam valdības plānam turpmākam darbaspēka nodokļu sloga samazinājumam. LTRK konceptuāli atbalsta minimālo VSAOI ieviešanu, piekrītot, ka ir nepieciešams nodrošināt ilgtspējīgu valsts sociālās apdrošināšanas politiku, kas paredzētu, ka par visiem nodokļu maksātājiem, kuri aktīvi piedalās ekonomiskajā dzīvē,...

Finanšu ministrija vērš uzmanību, ka 2021. gada valsts budžetu pavadošo likumprojektu paketē ir iekļauti vairāki likumprojekti, kas paredz izmaiņas pašnodarbinātām personām. Tās noteiks grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā un grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Likumprojekti vēl jāizvērtē Saeimā. Paredzēts, ka personām, kas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrējušas saimniecisko darbību un maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) vispārējā kārtībā, proti, maksā IIN no ieņēmumu un izdevumu starpības, ar nākamo gadu mainās IIN likme augstākajai progresivitātes pakāpei no 31,4% uz 31%. Ar 2021. gadu tiek ieviests minimālais VSAOI apmērs, tomēr tā piemērošana tiks uzsākta tikai ar 2021. gada 1. jūliju. Lai zinātu, vai vajadzēs piemērot minimālo VSAOI apmēru, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) summēs visus personai aprēķinātos VSAOI objektus visās ienākumu gūšanas vietās katru ceturksni (un aprēķinās ceturkšņa iemaksu objektu). Gadījumā, ja būs nepieciešams veikt VSAOI piemaksu, persona par to tiks informēta, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanās sistēmu. Attiecībā...

Finanšu ministrija sagatavojusi infografiku par piedāvātajiem grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, kas paredz no 2021. gada pakāpeniski ierobežot MUN režīmu, attiecinot to tikai uz mikrouzņēmuma īpašnieku, palielinot likmi apgrozījumam un ieviešot citas izmaiņas. Likumprojekts iekļauts valsts budžetu pavadošo likumprojektu paketē un to vēl skatīs Saeima. Likumprojektā noteikts, ka turpmāk MUN var attiecināt tikai uz vienu personu – mikrouzņēmuma īpašnieku. Plānots, ka MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā ir 25%, bet apgrozījuma pārsniegumam virs 25 000 eiro gadā – 40%. Par MUN maksātāju nevarēs kļūt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, kā arī MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA). Tāpat vairs netiek paredzēts MUN maksātāja darbinieka algas ierobežojums – 720 eiro mēnesī. Savukārt, ja MUN maksātājam būs darbinieki, par tiem darbaspēka nodokļi tiks piemēroti vispārējā kārtībā saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Tiek saglabāts līdzšinējais MUN ieņēmumu sadalījums starp valsts...

Vairākkārt jau esam informējuši, ka Finanšu ministrijas sagatavojusi likumprojektu grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, paredzot veikt izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksāšanas režīmā, kas līdz šim piemērots autoratlīdzības ienākuma saņēmējam. Likumprojekta mērķis ir veicināt autoratlīdzības saņēmēju sociālo nodrošinājumu, kā arī vienkāršot nodokļu (IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI)) režīmu. Likumprojekts iekļauts valsts budžetu pavadošo likumprojektu paketē un to vairākos lasījumos skatīs Saeima. Likumprojekts paredz no 2021. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim piemērot īpašu nodokļa maksāšanas režīmu autoratlīdzības saņēmējiem, kuriem atlīdzību izmaksā ienākuma izmaksātājs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija (AKKA/LAA), un kuri nav reģistrējuši saimniecisko darbību. Nākamā gada otrajā pusgadā personai, kas saņem autoratlīdzību un nav reģistrējusi saimniecisko darbību, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli 25% apmērā, kuru sadala šādi: VSAOI 80% un IIN 20%. Paredzēts, ka, sākot ar 2022. gada 1. janvāri, samaksa par intelektuālo īpašumu, ja to neizmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija, ir uzskatāma par saimnieciskās darbības ienākumu. Pašlaik...

Valdības 13. oktobra sēdē apstiprinātais un finanšu ministra Jāņa Reira 14. oktobrī Saeimā iesniegtais likumprojekts "Par valsts budžetu 2021. gadam" paredz, ka valsts konsolidētā budžeta ieņēmumiem nākamgad būtu jābūt 9,579 miljardiem, savukārt izdevumi nedrīkstētu būt vairāk par 10,759 miljardiem eiro. Interesenti var ielūkoties arī plāna projektā "Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2021.gadam", kas sagatavots bastoties uz šā gada jūnijā izstrādāto makroekonomiskās attīstības scenāriju un kas 2021. gadam paredz IKP pieaugumu 5,1% apmērā. Galīgo lēmumu par to, kā valsts funkcionēs nākamgad, nu jāpieņem Saeimas deputātiem. Salīdzinot ar 2019. gada budžetu, plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 328,0 miljoniem eiro mazāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 744,1 miljonu eiro lielāki nekā 2020. gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,7 miljardus eiro, bet izdevumi 7,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi un izdevumi plānoti 3,2 miljardu eiro apmērā. 2021. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,2 miljardu eiro jeb 3,9%...

Valdībā 9. oktobrī apstiprinātie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz, ka obligātās minimālās sociālās iemaksas tomēr tiks ieviestas un nekādi iepriekš piesauktie iespējamie kompromisa risinājumi vismaz pagaidām likumprojektā nav parādījušies (ja neskaita plašāku izņēmumu (atviegloto grupu) sarakstu, uz kuriem prasība par minimālajām obligātajām iemaksām neattieksies). Iecerētie grozījumi paredz, ka no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada beigām būs pārejas periods, kura laikā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) minimālajā apmērā pašnodarbinātajiem (un mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem) vēl nebūs jāmaksā, savukārt no 2023. gada būs obligāti jāmaksā sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas (pat tad, ja reālie ienākumi nesasniedz minimālās algas apmēru). Pārejas perioda nosacījumi Pārejas periodā no nākamā gada jūlija līdz 2022. gada beigām pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu (kuri patlaban maksā pensiju apdrošināšanai tikai 5% no ienākumiem), pensiju apdrošināšanai būs jāmaksā vairāk. Tie būs gan 10% no ienākumiem (tātad divreiz vairāk nekā patlaban), gan arī vēl 10% no...

Saeimā turpina izskatīt grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz dažādas izmaiņas nodokļu maksātāju un Valsts ieņēmumu dienesta sadarbībā. Lai gan otrajā lasījumā grozījumi pieņemti jau šāgada sākumā, Saeimas sēdē 8. oktobrī tika nolemts pirms galīgā balsojuma trešajā lasījumā likumprojektu vēlreiz nodot izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu komisijai). Tomēr skaidrs, ka grozījumu pieņemšana tuvojas - ko tie īsti paredzēs? Publiskos informāciju par auditos un datu atbilstības pārbaudēs atklātajiem nodokļu nomaksas pārkāpumiem Būtiskas izmaiņas paredzētas VID tiesībās informēt sabiedrību par nodokļu kontroles pasākumos uzņēmumos atklātajām lietām. Iecerētie grozījumi paredz, ka VID varēs bez nodokļu maksātāja piekrišanas informēt par juridiskajām personām, kurām datu atbilstības pārbaudes un nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķināti un nav labprātīgi samaksāti papildu maksājumi budžetā vai konstatēta no budžeta atmaksājamās summas nepamatota palielināšana, izņemot gadījumus, ja nodokļu samaksas termiņš pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos. Šis likuma pants attieksies tikai uz tiem VID lēmumiem, kas pieņemti pēc grozījumu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka līdz 2020. gada 15. oktobrim gūtie ienākumi no kapitāla pieauguma ir jādeklarē tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada trešajā ceturksnī ir pārsnieguši 1000 eiro. Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Deklarācijas veidlapa par ienākumu no kapitāla pieauguma pieejama VID tīmekļvietnes sadaļā “Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Veidlapas un iesniegumi/Fiziskām personām”. To var iesniegt gan elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, gan arī papīra formātā. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas. Tādējādi par kapitāla pieaugumu 2020.gada 3.ceturksnī aprēķinātais nodoklis jāiemaksā valsts budžetā līdz 2020. gada 30. oktobrim. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie...

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu reforma pagājušajā piektdienā, 9. oktobrī, pārkāpa pāri būtiskai robežšķirtnei - ar to saistītie normatīvie akti tika apstiprināti valdības ārkārtas sēdē un līdz ar to nosūtīti tālākai izskatīšanai Saeimā. Saeimā trijos lasījumos vēl daudz kas var mainīties, taču šobrīd lūkojamies, kāda ir pašreiz fiksējamā situācija. Minimālās iemaksas būs, bet noteiktas plašākas izņēmumu grupas Darba ņēmējiem un darba devējiem plānotās izmaiņas pamatā saskan ar jau iepriekš ziņoto - par darbiniekiem būs jāmaksā sociālās iemaksas jaunās, par vienu procentpunktu samazinātās likmes (34,09%) apmērā, turklāt, sākot no 2021. gada 1. jūlija, kad tiek ieviestas minimālās obligātās iemaksas, tās nedrīkstēs būt mazākas par iemaksām no minimālās algas apmēra (~170 eiro mēnesī). Par tiem darbiniekiem, kas mēnesī nenopelna minimālo algu, starpību nāksies piemaksāt darba devējiem. Tiesa gan, tagad likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" grozījumos iestrādāta vesela virkne ar izņēmuma gadījumiem, kad minimālās obligātās iemaksas 170 eiro apmērā tomēr nebūs jāveic. Tās varēs neveikt par:...

Jautājums: Vai fiziskā persona, kura iepriekšēja gadā bija bezdarbnieka statusā un nesaņēma ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumus, var attaisnotajos izdevumos iekļaut izdevumus par veselības aprūpes pakalpojumiem? Atbildi sagatavoja Valsts ieņēmumu dienests. Ja fiziskā persona iepriekšējā gadā (20XX.g.) nesaņēma ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamus ienākumus, viņas iztērētos līdzekļus par ārstnieciskajiem pakalpojumiem drīkst iekļaut savā gada ienākumu deklarācijā ģimenes loceklis, kuram bija ienākumi un ir maksāts IIN. Ja neviens no ģimenes locekļiem konkrētajā gadā nav guvis ar nodokli apliekamus ienākumus, persona pati var iesniegt gada ienākumu deklarāciju (aizpildot deklarāciju D un D4 pielikumu par 20XX.gadu) un pēc tam attiecināt šos ārstnieciskos izdevumus uz nākamo trīs taksācijas gadu apliekamo ienākumu hronoloģiskā secībā.

Esam namu apsaimniekošanas uzņēmums SIA «A», PVN maksātājs. Iedzīvotāji nolēma mājai veikt fasādes renovāciju, un SIA «A» rēķinā iedzīvotājiem klāt uzrādīja — uzkrājums remontdarbiem, piemēram, summa 1000 eiro bez PVN. Darbu veicēja SIA «B» apsaimniekotājiem izrakstīja rēķinu — reverso PVN. Mēs esam starpnieki. Vai mums PVN deklarācijā ir jāuzrāda šis darījums ar SIA «B»? Vai ir pareizi, ka iedzīvotājiem izrakstām rēķinā summu bez PVN? Kā pareizi grāmatvedībā uzrādīt starpnieka darījumus (siltums, elektroenerģija u.c.),un vai PVN deklarācijā tie arī ir jāliek? Atbilde Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk — PVN likums) 1. pantu starpnieks ir nodokļa maksātājs, kurš piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku vai faktisko pakalpojumu sniedzēju, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos. Starpnieks izraksta nodokļa rēķinu un saņem atlīdzību tikai par savu sniegto starpniecības pakalpojumu. Savukārt PVN likuma 6. panta 3. daļa noteikts, ka gadījumā, ja nodokļa maksātājs, kas darbojas...

Kā atzīst Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonas, nodokļu jomā visbiežākās nesaskaņas starp VID un nodokļu maksātājiem aizvien rada pievienotās vērtības nodokļa (PVN) lietas. Kas tieši atšķiras VID un nodokļu maksātāju interpretācijā? Ieskats žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI oktobra numura lielajā intervijā ar VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktori Ingu Brutāni un viņas kolēģēm Ilonu Torgašovu, Samīti Kolneju, Daci Studenti un Sanitu Zviedri-Koņuševsku. Runājot par PVN lietām – kādi ir VID biežāk konstatētie pārkāpumi un kādi ir nodokļu maksātāju pretargumenti? PVN strīdi parasti saistīti ar priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām vai nulles procentu likmes nepamatotu piemērošanu. Ja PVN maksātājam veikts uzrēķins, tad parasti arguments ir, ka VID neesot iedziļinājies un sapratis tieši šī darījuma un komercdarbības jomas specifiku. Vēl apelē pie tā, ka VID neesot guvis pietiekamus pierādījumus tam, ka nodokļu maksātājs zināja vai tam vajadzēja zināt par darījuma partneru nodomiem. Tāpat kā argumentu min nepareizu tiesību normu interpretāciju. Gandrīz katrā sūdzībā tiek...

Otrdien, 6. oktobrī, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā. Tie paredz no 2021. gada noteikt solidaritātes nodokļa likmi 25% apmērā līdzšinējo 25,5% vietā un mainīt solidaritātes nodokļa ieņēmumu sadalījumu, lai nodrošinātu, ka vienotajā nodokļu kontā ieskaita solidaritātes nodokļa iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus 10 procentpunktu apmērā. Tāpat paredzēts noteikt, ka solidaritātes nodokļa daļu (līdz šim 14 procentpunktu apmērā), kas līdz šim tika ieskaitīta valsts speciālajā pensiju budžetā, reģistrējot nodokļa maksātāja personīgajā kontā saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”, veicot solidaritātes nodokļa maksājumus no 2021. gada, novirzīs valsts pensiju speciālajā budžetā nepersonalizēti. Nodoklis tiks sadalīts, 1 procentpunkta apmērā novirzot veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai (nepersonalizēti), 14 procentpunktu apmērā novirzot valsts pensiju speciālajā budžetā (nepersonalizēti), kā arī 10 procentpunktu apmērā attiecinot uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem (personalizēti).

Valdības sēdē, kas tiks sasaukta 9. oktobrī, paredzēts skatīt likumprojektus, kas skar nodokļu regulējuma izmaiņas, tostarp arī plānotos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Šī likumprojekta skatīšanu valdība jau vairākas sēdes ir atlikusi. Izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz no 2021.gada pakāpeniski ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu, nosakot, ka no 2021. gada 1. janvāra: 1) MUN var attiecināt tikai uz vienu personu – mikrouzņēmuma īpašnieku, 2) nodokļa likme apgrozījumam līdz 20 000 EUR gadā ir 25%, bet apgrozījuma pārsniegumam virs 20 000 EUR gadā – 40%, 3) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs nevarēs kļūt par MUN maksātāju. Kļūstot par PVN maksātāju, ar nākamo gadu persona zaudēs tiesības piemērot MUN maksātāja statusu, 4) MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), bet MUN maksātāja statusā jau reģistrētās SIA no 2022. gada 1. janvāra vairs nevarēs būt MUN maksātājas, 5) MUN maksātāja darbiniekiem piemēros darbaspēka nodokļus vispārējā kārtībā saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma...