NODOKĻI

Dr. oec. Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore, izanalizējusi nodokļu slogu dažādām uzņēmējdarbības formām un nonākusi pie secinājuma, kuriem uzņēmumiem ir, un kuriem nav ieteicams mainīt uzņēmējdarbības formu, lai pārietu no IIN maksātāja statusa (individuālie komersanti, pašnodarbinātie) uz UIN maksātāja statusu (īpaši vienkārši tas izdarāms individuālajiem uzņēmumiem, kuriem tas iespējams, pat nemainot uzņēmuma tiesisko formu). Ieteicams pāriet uz UIN režīmu, pirmkārt, ir tiem uzņēmumiem, kuru izdevumi ir vairāk par 90 procentiem no ieņēmumiem jeb apgrozījuma (rentabilitāte ir mazāka par 10 procentiem). Otrkārt, gada apgrozījumam būtu jābūt vismaz 50 000 eiro apmērā, un, jo īpaši - tad, ja tas ir lielāks par 100 000 eiro. Savukārt pāriešana uz UIN režīmu nebūtu izdevīga uzņēmumiem, kur rentabilitāte jeb peļņa ir no 20% no ieņēmumiem, vai, ja apgrozījums ir mazāks par 50 000 eiro gadā. "Mazākam apgrozījumam par 50 000 eiro gadā es to neieteiktu, jo jāņem vērā papildus izmaksas - divkāršā...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotās čeku loterijas pirmajā pusgadā iedzīvotāju iesniegtie maksājuma dokumenti esot palīdzējuši atklāt negodprātīgos nodokļu nemaksātājus. VID analizējis loterijai iesniegto maksājuma dokumentu datus, veicis preventīvas darbības, kā arī kontroles pasākumus, un visu darbību rezultātā budžeta ieņēmumi palielināti par nepilniem 400 tūkstošiem eiro. Izdevumi čeku loterijas organizēšanai gan arī nav bijuši mazi - vairāk nekā 300 000 eiro par tehnisko risinājumu (piecu gadu periodam), virs 200 tūkstošiem eiro naudas balvu fondam (tikai pērn) un vēl citas administrēšanas un organizatoriskās izmaksas. Čekus izsniedz pat uzņēmumi ar apturētu saimniecisko darbību Čeku loterijas ietvaros ik mēnesi tiek saņemta informācija par čeku loterijas tīmekļa vietnē www.cekuloterija.lv reģistrētajiem čekiem, kā arī informācija par čeku loterijas dalībnieku iesniegtajiem nepilnīgu informāciju saturošiem un aizdomīgiem čekiem. Šī informācija tiek izmantota datu analīzei un turpmākiem nodokļu administrēšanas pasākumiem. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme uzsver, ka čeku loterija VID darbiniekiem palīdzot saprast, kuriem komersantiem jāpievērš pastiprināta uzmanība: “Pirmkārt, dažādu preču un...

Tuvojas sen solītā vienotā konta stāšanās spēkā datums — 2021. gada 1. janvāris, kad gandrīz visi nodokļi (ko administrē VID) uzņēmējiem būs jāmaksā vienuviet! Tomēr dažādu nodokļu deklarēšanas un nomaksas noteikumi līdzšinējā redakcijā ir atšķirīgi. Grozot Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumus Nr. 827 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli» (MK noteikumi Nr. 827) prasības tiks vienkāršotas, vienādotas un atvieglos grāmatvežu pienākumu pārskatu iesniegšanas jomā. Līdz šim brīdim vairākos likumos jau ir iestrādātas normas par vienotu nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņu (līdz nākamā mēneša 17. datumam), kā arī par datumu, līdz kuram būtu jāsamaksā nodokļi (ne vēlāk par 23. datumu). 2018. gada 25. oktobrī Saeimā pieņemtais likums «Grozījumi likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu»». 2019. gada 23. maijā pieņemtais likums «Grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli»». 2018. gada 15. februārī Saeimā pieņemtais likums «Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto...

Valdības rīcības plānā ir ietverts uzdevums Finanšu ministrijai (FM) līdz šā gada 31. maijam izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Šonedēļ plašsaziņas līdzekļos parādījusies informācija par ministriju priekšlikumiem, kas skatīti Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu apakšpadomes sanāksmē 12. februārī. Sēdē skatīti piedāvātie virzieni Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2021. - 2025. gadam izstrādei. Kamēr top kaldināti jaunie priekšlikumi, saīsinātā veidā publicējam žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI janvāra numurā lasāmo interviju ar Ināru Pētersoni, biedrības Business Against Shadow Economy (BASE) valdes locekli, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektori un bijušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāju. Viņa rosina pārskatīt daudzās mazās uzņēmējdarbības formas, dažādos nodokļu režīmus, ļaujot mazajam uzņēmējam darboties, un nesarežģīt nodokļu aprēķināšanu. Finanšu ministrija prognozēja, ka nodokļu reforma, kas tika ieviesta 2018. gadā, mazinās ēnu ekonomiku. Tā nav noticis. Kāpēc, kas darīts nepareizi? Nevaru iedomāties, kurš elements no nodokļu reformas varētu izteikti palīdzēt mazināt ēnu ekonomiku. Nulles procentu likme uzņēmumu...

Turpinām informēt, ka 12. februārī stājās spēkā Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, kas pieņemti 2020. gada 30. janvārī. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis vēl šādus skaidrojumu par būtiskām izmaiņām likumā. Ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi Par saimnieciskās darbības izdevumiem uzskata valstij vai pašvaldībai piederošā publiskajā infrastruktūrā veiktu ieguldījumu vai valstij vai pašvaldībai piederoša ceļa uzturēšanas ieguldījumu (jauna likuma 8.panta 2.2daļa). Likumā atrunāti nosacījumi attiecībā uz izdevumiem, kas veikti valsts vai pašvaldībai piederošajās teritorijās publiskās infrastruktūras izveidošanai vai tās sakārtošanai, kuriem izpildoties, nodokļu maksātājam ir tiesības nodokļa bāzē neiekļaut izdevumus par darījumiem, kas noslēgti, sākot ar 2018.gada 1.janvāri. Par publisku infrastruktūru ir uzskatāmas ķermeniskas lietas, kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot. Precizē izdevumus, kas saistīti ar darbinieku nogādāšanu no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu (likuma 8.panta piektās daļas 2.punkts), nosakot ka tie ir saimnieciskās darbības izdevumi (un nevis personāla ilgtspējas...

Jau informējām, ka 12. februārī stājās spēkā Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, kas pieņemti 2020. gada 30. janvārī. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis skaidrojumu par šādām būtiskām izmaiņām likumā. Nerezidenta – juridiskas personas ienākums no nekustamā īpašuma iznomāšanas Latvijā Tiek noteikts jauns pienākums izmaksātājam (gan uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājam, gan arī personai, kas nav nodokļa maksātājs) ieturēt no atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma izīrēšanu vai iznomāšanu UIN – 5% apmērā no atlīdzības izmaksas brīdī (likuma 5.panta pirmās daļas 4.punkts). Ņemot vērā, ka minētā norma ir piemērojama ar 2020.gada 12.februāri, tad UIN ir ieturams no faktiskajiem maksājumiem, kuri izmaksāti kā minētā atlīdzība, sākot ar 2020. gada 12. februāri. Gadījumā, ja minētos maksājumus veic alternatīvo ieguldījumu fonda vai ieguldījumu fonda dalībniekam – nerezidentam, tad no šiem maksājumiem pienākums ieturēt UIN ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai vai fondu pārvaldniekam (likuma 5.panta pirmās daļas 4.punkts, 7.1 un 7.2daļa). Savukārt UIN izmaksas brīdī nav ieturams, ja...

Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, ko Saeima trešajā galīgajā lasījumā pieņēma 2020. gada 30. janvārī, stājas spēkā 12. februārī. Grozījumi pieņemti attiecībā uz jau esošu normu precizēšanu un jaunu normu ieviešanu. Kā informē zvērinātu advokātu birojs SORAINEN, likumā izmaiņas paredzētas attiecībā uz: hibrīdneatbilstību regulējuma ieviešanu; izceļošanas nodokļa piemērošanu; avansa maksājumiem, kas pārsniedz 12 mēnešu periodu; ieguldījumiem publiskajā infrastruktūrā; reprezentatīva automobiļa iegādes vērtības noteikšanu; nerezidenta ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas un iznomāšanas Latvijā; personāla ilgtspējas pasākumiem; pastāvīgo pārstāvniecību finanšu pārskata iesniegšanas termiņu; kapitāldaļu atsavināšanu. Izmaiņas veiktas arī likuma pārejas noteikumos, nosakot, ka likuma 2. panta 3.1 daļa un 7.1 panta divpadsmitā daļa stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. Savukārt likuma 8. panta piektās daļas 8. punkts piemērojams, sākot ar pārskata gadu, kas sākas 2019. gada 1. janvārī, bet likuma 8. panta četrpadsmitā daļa piemērojama aktīviem, kas iegādāti, sākot ar 2020. gada 1. janvāri. Attiecīgi likuma 8. pants regulē ar saimniecisko darbību nesaistītos izdevumus....

Pašnodarbināto sociālo iemaksu regulējums mainījās 2018. gadā - papildus regulējumam, kas paredz, ka, pašnodarbinātā ienākumam (peļņai) sasniedzot un pārsniedzot minimālās algas apmēru, jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas (32,15%) no vismaz minimālās algas apmēra (šobrīd, 2020. gadā - 138,25 eiro), tika noteikts, ka tad, ja pašnodarbinātā ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru (bet, ja no gada sākuma tie sasnieguši vismaz 50 eiro), tam jāmaksā 5% no ienākumiem pensiju apdrošināšanai (savukārt, ja ienākumi pārsniedz minimālās algas apmēru, šie 5% jāmaksā no starpības starp ienākumiem un to summu, no kuras samaksāta 32,15% likme). "Līdz pat 2018. gada beigām daudzi nebija sapratuši, ka viņiem ir jāmaksā šie pieci procenti. Bija pieraduši, ka tad, ja ienākums (ieņēmumi mīnus izdevumi) mēnesī nesasniedz 430 eiro, tad sociālās iemaksas nav jāmaksā. Bet tagad faktiski visiem, kuriem ienākums jeb peļņa, skaitot no gada sākuma, sasniedz 50 eiro, jāsāk maksāt 5% pensiju apdrošināšanai," atgādina Dr. oec. Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un...

Izvēloties piemērotāko saimnieciskās darbības formu un nodokļa maksāšanas režīmu, viens no vērā ņemamiem faktoriem ir arī iespēja piemērot saimnieciskās darbības izdevumus, samazinot maksājamo nodokļu apmēru. Kas jāņem vērā pašnodarbinātajam Kā uzskata Dr. oec. Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore, viens no galvenajiem "klupšanas akmeņiem", kas padara mazāk pievilcīgu iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja (pašnodarbinātā) statusu, ir tas, ka šajā nodokļa režīmā ar saimniecisko darbību saistīto izdevumu piemērošanai ir noteikts ierobežojums - proti, tie tiek atzīti tikai apmērā, kas nepārsniedz 80% no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem. "Sākotnēji cilvēki par to reizēm neaizdomājas, tomēr, saskaroties praktiski, iesniedzot iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju, ir nepatīkami pārsteigti, kad atklājas, ka nodoklis būs jāmaksā no lielas summas, jo visi izdevumi netika atzīti," brīdina eksperte. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 11. pants gan paredz četrus izdevumu veidus, kuri saimnieciskās darbības izdevumos ir iekļaujami pilnā apmērā: 1) darba alga un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tai...

2019.gada 28.novembrī ir pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk – likums), kas stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī un nosaka jaunu nodokļa piemērošanas kārtību preču piegādēm uz noliktavu (“call-off stock”) citā dalībvalstī, savukārt 17. decembrī pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”, informē Valsts ieņēmumu dienests. PVN 3 pārskatu iesniedz, ja netiek izpildīti nosacījumi, lai veikto preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī atkārtoti deklarētu PVN 2 pārskatā ar kodu “N”, kā arī, ja jāveic pārrakstīšanās, neuzmanības u.tml. kļūdu labojumi darījumiem ar kodiem “E1”-“E4” un “N”. PVN 3 pārskatā norāda: reģistrēta nodokļa maksātāja vai nodokļa grupas dalībnieka, par kuru iesniegts pārskats, nodokļa reģistrācijas numuru; reģistrēta nodokļa maksātāja nosaukumu (fiziskajai personai – vārdu un uzvārdu); rindā “V” (vecais ieraksts) – iepriekš iesniegtajā PVN 2 pārskatā norādītos datus, ailē “Taksācijas periods” norādot gadu un mēnesi, par kuru tas bija iesniegts, un visās pārējās ailēs atkārtojot iepriekš iesniegtā PVN 2 pārskata attiecīgajās...

2019.gada 28.novembrī ir pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk – likums), kas stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī un nosaka jaunu nodokļa piemērošanas kārtību preču piegādēm uz noliktavu (“call-off stock”) citā dalībvalstī, savukārt 17. decembrī pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”, informē Valsts ieņēmumu dienests.* Preču piegāde uz noliktavu (“call-off stock”) nozīmē situāciju, kad preču transportēšanas brīdī uz citu dalībvalsti piegādātājs jau zina tā preču pircēja identitāti, kuram šīs preces tiks piegādātas vēlākā posmā pēc tam, kad tās ievestas galamērķa dalībvalstī. Minētajam preču pircējam ir tiesības pašam izņemt preces no noliktavas, proti, ir noslēgts tā saucamais “call-off stock” līgums. PVN 2 pārskata aizpildīšana preču piegādes uz noliktavu citā dalībvalstī darījumos Preču piegādes uz noliktavu citā dalībvalstī, kuras reģistrēts nodokļa maksātājs veic saskaņā ar likuma 8.1pantu, norāda par katru preču gala saņēmēju (pircēju) (par katru darījuma partnera nodokļa reģistrācijas numuru) un norāda atsevišķi no pārējām preču piegādēm ES...

Valsts ieņēmumu dienests sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2020. gada janvārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2020. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 21 “Kārtība, kādā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas dati sniedzami iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē, un prasības elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ārējai drošības pārbaudei un auditācijas pierakstiem” Noteikumi nosaka prasības personai, kas var veikt elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ārējo drošības pārbaudi; kārtību, kādā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas dati sniedzami iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē; prasības elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas auditācijas pierakstu veidošanai, uzglabāšanai un izsniegšanai. 07.01.2020. 01.02.2020. Ministru kabineta 2020. gada 7. janvārī noteikumi Nr. 22 “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumos Nr. 438 “Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi”” Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” Pārejas noteikumu 196.punktu, datu nodošana no elektroniskās darba laika uzskaites sistēmām (turpmāk – EDLUS) uz vienoto elektroniskās...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka tā tīmekļa vietnē publicētas informatīvās shēmas (PDF) kā skaidrojošs materiāls grozījumiem Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība”, kas stājās spēkā 24.janvārī. Nelicencēta komersanta atļautās darbības akcīzes preču noliktavā (MK not. 662 92.1) Akcīzes preču realizācija no citai personai piederošas akcīzes preču noliktavas (MK not. 662 92.2) Akcīzes preču noliktavas atļautās darbības realizējot preces komersantam, kuram nav licences (MK not. 662 96.1)

Individuālajiem uzņēmumiem (IU), kas ir saimnieciskās darbības forma, ko nereti izvēlas ārpakalpojumu grāmatveži, ir savas nianses gan juridisko nosacījumu, gan nodokļu maksāšanas ziņā, kas mazliet atšķiras no prasībām, kas ir spēkā sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA), gan no tām, kas jāizpilda individuālajiem komersantiem (IK) un pašnodarbinātajiem. "Ja esat ārpakalpojumu grāmatveži, pievērsiet uzmanību - individuālajiem uzņēmumiem ir neliela, tomēr sava specifika," brīdina Dr. oec. Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore. Individuālā uzņēmuma statuss ir juridiska persona, tomēr, atšķirībā no SIA, tā īpašnieks pret kreditoriem atbild ar visu savu personīgo mantu. Arī īpašnieka personīgās mantas izmantošanā uzņēmuma vajadzībām regulējums līdzinās IK/ pašnodarbinātajiem - līgumu slēgt šajā gadījumā nav nepieciešams. IU īpašnieka sociālā apdrošināšana Īpaši specifisks ir individuālā uzņēmuma īpašnieka sociālās apdrošināšanas regulējums. "Ne visi to zina, jo tas nav ierakstīts likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", bet gan likuma pārejas noteikumos - 34. un 35. punktā," uzmanību vērš I. Leibus. No...

Dažādas uzņēmējdarbības formas atšķiras ne tikai ar normatīvo aktu prasībām pret grāmatvedības kārtošanu, bet arī dažādām juridiskajām, lietvedības prasībām un nodokļu īpatnībām, kad runa ir par paša uzņēmuma īpašnieka iespējām strādāt savā uzņēmumā, izmantot personīgo mantu uzņēmuma vajadzībām un izlietot uzņēmuma gūtos ienākumus. Pirmā atšķirība starp dažādām saimnieciskās darbības formām ir to juridiskais statuss. Ja SIA gadījumā uzņēmuma statuss ir juridiska persona, tad pašnodarbinātais un individuālais komersants (IK) ir fiziskas personas. Tas gan arī nozīmē, ka pret kreditoriem pašnodarbinātie un IK atbild ar visu savu mantu, nevis tikai ar sabiedrības mantu kā SIA gadījumā. Kad jāslēdz līgumu "ar sevi" Pašnodarbinātajiem un IK ir vienkāršāk izmantot saimnieciskajā darbībā īpašnieka personīgo mantu (piemēram, pārvadāt tirdzniecībai paredzētās preces ar personīgo auto). SIA gadījumā ir jāslēdz nomas līgums (par atlīdzību, kas nozīmē īpašnieka ienākumu, par kuru jāmaksā nodoklis) vai patapinājuma līgums (bez atlīdzības) par to, ka SIA izmanto īpašnieka personīgo mantu, savukārt pašnodarbinātajiem/IK šāds līgums nav...