NODOKĻI

Kultūras ministrija (KM) uz valdības sēdi 6. oktobrī sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par nodokļu piemērošanu autoratlīdzību saņēmējiem", kurā paredzēts šāds risinājums: piemērot 25% apgrozījuma nodokli no izmaksātās autoratlīdzības līdz ienākumu slieksnim – 20 000 eiro gadā, ieņēmumiem, kas pārsniedz 20 000 eiro slieksni, piemērot 40% (25%+15%) apgrozījuma nodokli. Nodokļa ieņēmumu sadalījums: valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) - 80% un iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) - 20%. Piemērojot apgrozījuma nodokli autoratlīdzībai, netiek veikta attaisnoto izdevumu atskaitīšana. KM piedāvā divus risinājumus šī nodokļa maksāšanas kārtībai, t.i., saimnieciskās darbības ieņēmumu konts (spēkā no 2022.gada 1.janvāra) vai nodokļa ieturēšana izmaksas vietā (spēkā no 2021.gada 1.jūlija). Autoratlīdzības saņēmējam ir iespēja izvēlēties nodokļu maksāšanas režīmu, veicot nodokļu nomaksu „apgrozījuma nodokļa režīmā” līdzīgi kā mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātāji vai kā pašnodarbinātai personai (kas sniedz iespēju atskaitīt attaisnotos izdevumus). Tiek saglabāti līdzšinējie izņēmumi: autortiesību mantinieki maksā IIN, piemērojot progresīvo likmi (nepiemēro attaisnoto izdevumu normas); nemaksā VSAOI; pasīvo autoratlīdzību saņēmēji (piemēram, kolektīvā...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot 30. septembra valdības sēdē akceptēto likumprojektu “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”, norāda, ka likumprojektā nepieciešamas korekcijas, kas būtiski veicinātu iedzīvotāju un uzņēmumu autoparka nomaiņu uz jauniem, videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem, ievērojami mazinot izmešu daudzumu gaisā un vienlaikus mazinātu komersantu izmaksas, kas saistītas ar uzņēmuma autoparku uzturēšanu. Satiksmes ministrijas izstrādātā likumprojekta mērķis ir līdzsvarot vieglo automobiļu un kravas automobiļu ar pilnu masu līdz 3500 kg transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa (TEN) likmes un to aprēķināšanas kārtību, kā arī noteikt autobusu un kravas automobiļu TEN aprēķināšanas kārtību atbilstoši to dzinēja izmešu līmenim. Tāpat paredzēts ieviest ievesto vieglo automobiļu, kas ir vecāki par pieciem gadiem, jaunu reģistrācijas nodokli, ar mērķi novērst vecu un ekoloģiski kaitīgu vieglo automobiļu reģistrēšanu Latvijā. LTRK ieskatā attiecībā uz likumprojektā piedāvātajām TEN likmēm, nevajag piemērot TEN motocikliem ar motora tilpumu līdz 125 cm3. Kā arī nevajag piemērot TEN tiem transportlīdzekļiem, kuriem tiek...

Ministru kabinetā (MK) 30. septembrī apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”. Likumprojekta mērķis ir ierobežot vides piesārņošanu, veicināt aprites ekonomiku un dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu. Grozījumi paredz paaugstināt dabas resursu nodokļa (DRN) likmes par sadzīves atkritumu apglabāšanu, bīstamo atkritumu apglabāšanu, gaisa piesārņošanu un C kategorijas* piesārņojošo darbību emisijām. Izvērtējot dabas resursu nodokļa piemērošanas efektivitāti un līdzšinējos pasākumus, VARAM secinājusi, ka, lai izpildītu ilgstoši apstiprinātas atkritumu apsaimniekošanas prioritāti – samazināt poligonos apglabājamo atkritumu apjomu, atsevišķās pozīcijās to nepieciešams pārskatīt. Lai veicinātu atkritumu šķirošanu, pārstrādi un reģenerāciju, pakāpeniski tiks palielināta DRN likme par nešķiroto sadzīves atkritumu noglabāšanu par tonnu no 50 EUR patlaban uz 65 EUR 2021.gadā, 80 EUR 2022.gadā un 95 EUR 2023.gadā. Iepriekšējais nodokļu likmes pieaugums bija 2017.gadā un pieredze rāda, ka likmes paaugstināšana ievērojami stimulēja brīvprātīgo šķirošanu un nodrošināja labāku sašķiroto atkritumu apjomu. Pēc līdzīgas analoģijas ir pārskatīti arī tarifi...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2020. gada septembrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumi Nr. 546 “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumos Nr. 500 “Muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas un brīvo zonu noteikumi”” Ar grozījumiem noteikti: nosacījumi ārpus pagaidu uzglabāšanas vietas esošajai preču svēršanas vietai un tās saskaņošanas kārtība, kā arī kārtība un nosacījumi atteikumam saskaņot minēto vietu; kārtība, kādā saskaņo preču nogādāšanu no pagaidu uzglabāšanas vietas uz svēršanas vietu; kārtība kādā atļaujas muitas noliktavas darbībai vai atļaujas pagaidu uzglabāšanas vietas darbībai turētājs izpilda saistības pēc attiecīgās atļaujas atcelšanas vai anulēšanas. 02.09.2020. 09.09.2020. VID arī atgādina, ka no 5.oktobra arī VID Rīgas klientu apkalpošanas centrā Talejas ielā 1 klientu apkalpošana klātienē notiks tikai pēc iepriekšēja pieraksta, zvanot pa tālruni 67120005.VID klientu apkalpošanas centrā Rīgā, Talejas ielā 1 apmeklētāji tiek pieņemti no plkst. 9.00 līdz 17.00....

Ministru kabinets (MK) ārkārtas sēdē 30. septembrī izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresīvās likmes augstāko likmi, atcelt patentmaksas maksāšanas režīmu, noteikt darba devēja kompensācijas normas attālinātā darba veicējiem, ieviest IIN pārmaksas automātiskas atmaksas kārtību personām, kurām nav obligāti jāsniedz deklarācijas, kā arī pilnveidot attaisnoto izdevumu administrēšanu un veikt citas izmaiņas. IIN progresīvās likmes augstāko likmi, kas patlaban ir 31,4%, plānots samazināt uz 31%, saglabājot pārējās IIN likmes nemainīgas – 20% un 23%. Vienlaikus paredzēts atcelt patentmaksas maksāšanas režīmu, saglabājot samazinātās patentmaksas maksāšanas režīmu pensionāriem un personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti. Ņemot vērā, ka aktuālas kļuvušas attālinātā darba iespējas, ar grozījumiem likumā paredzēts noteikt darba devēja kompensācijas normas attālinātā darba veicējiem. Ar IIN neapliek darba devēja segtos darbinieka izdevumus, kuri darbiniekam radušies saistībā ar attālināto darbu, nepārsniedzot 30 eiro mēnesī (pārsniegumu apliek ar IIN). Ar likuma grozījumiem paredzēts ieviest...

Ministru kabinets (MK) ārkārtas sēdē 30. septembrī izskatīja arī Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz no 2021. gada saglabāt COVID-19 izraisītās krīzes laikā noteikto 30 dienu termiņu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas izvērtēšanai un atmaksai, tādējādi veicinot savlaicīgu naudas līdzekļu atgriešanu PVN maksātājiem. Tāpat paredzēts no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim saglabāt PVN samazināto likmi piecu procentu apmērā augļiem, ogām un dārzeņiem, vienlaikus nosakot sasniedzamos rezultatīvos rādītājus. Pasākums plānots, lai veicinātu augļkopības un dārzeņkopības nozaru attīstību, mazinātu ēnu ekonomiku, palielinātu legālajā tirgū darbojošos komersantu konkurētspēju, kā arī veicinātu svaigu augļu, ogu un dārzeņu patēriņu. Spriežot pēc likumprojekta anotācijas, paredzētas vēl citas izmaiņas, kas skars PVN piemērošanu, kā, piemēram, mainītā regulējuma mērķis ir saskaņot PVN likuma regulējumu ar grozījumiem Iepakojuma likumā, ar kuriem ar 2021.gada 1.februāri ievieš obligāto depozīta sistēmu atkārtoti lietojamam un vienreiz lietojamam iepakojumam. Depozīta maksa netiks iekļauta pārdodamās preces ar PVN apliekamajā...

Viens no diskusiju karstākajiem punktiem jauno nodokļu izmaiņu sakarā ir autoratlīdzību režīma nākotne. Sākotnēji tika paredzēts to vispār likvidēt, pēc tam no tā attiecās, gala risinājums joprojām nav rasts. Septembrī intervijā žurnālam "Bilance" Ilmārs Šņucins, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieku nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos, atklāja, kā noticis diskusiju process līdz tam brīdim (jaunākas ziņas, kas parādījušās publiskajā telpā liecina, ka apgrozījuma nodoklis, ko varētu piemērot autoratlīdzībām, varētu būt 25% apmērā - nav gan vēl skaidrs, no kura datuma (nākamā gada 1. jūlija vai 2022. gada 1. janvāra) šāds režīms tiktu piemērots). Pilnu interviju ar I. Šņucinu, kurā skartas visas būtiskākās plānotās nodokļu izmaiņas, lasiet jau drīz gaidāmajā žurnāla BILANCE oktobra numurā! Kāda nākotne sagaida autoratlīdzību saņēmējus? Sākotnējā piedāvājumā bija paredzēts šādu nodokļu režīmu vispār likvidēt. Pēc tam, kad radās liela pretestība radošajās aprindās, jautājums tika uzlikts “uz pauzes”. Ir saprotams, kādā virzienā tas tālāk attīstīsies? Jā, valdība lēma nepieņemt Finanšu ministrijas...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde šī gada septembrī nosūtīja Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu pret fizisku personu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā. Persona par sava uzņēmuma saimniecisko darbību laika periodā no 2014. gada aprīļa līdz 2015. gada decembrim Valsts ieņēmumu dienestā iesniedza deklarācijas un pārskatus, aprēķināja valsts budžetā maksājamās nodokļu summas, taču neveica aprēķinātos nodokļu maksājumus likumā noteiktajā kārtībā un termiņā. Minēto darbību rezultātā - aprēķinot, deklarējot, bet ļaunprātīgi neveicot nodokļu maksājumus valsts budžetā pilnā apmērā, budžetam nodarīti zaudējumi vairāk kā 405 000 eiro apmērā, nenomaksājot pievienotās vērtības nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli, uzņēmuma ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Kriminālprocess VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē tika uzsākts 2017.gada aprīlī pēc Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu pazīmēm. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 19.pantu neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa...

Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA), kas pārstāv nevalstisko organizāciju (NVO) sektoru, aicina sniegt papildu skaidrojumus par Labklājības ministrijas sagatavoto projektu par iespējamiem grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objekts ir minimālā alga. LPA norāda, ka nav saprotams, kāds varētu būt risinājums (tai skaitā zaudējumi un ieguvumi), ja neizpildās nosacījums, ka persona ceturksnī gūst trīs minimālās algas. Vēstulē likumprojekta autoriem tiek vērsta uzmanība, ka nevalstiskajā sektorā nodarbinātie strādā galvenokārt projektu ietvaros. Šāda specifika nozīmē, ka biedrībām un nodibinājumiem nav finanses, ar ko segt VSAOI starpību, un šie darbinieki var netikt nodarbināti, vai arī tiks veikta regulāra darbinieku atlaišana. Tāpēc Labklājības ministrijai būtu jāveic padziļināta izpēte par nodarbinātību nevalstiskajā sektorā, jo, kā liecina 2016. gadā sagatavotā informācija, biedrībās un nodibinājumos darba samaksa zem minimālās algas bija 7047 darba ņēmējiem, no kuriem 4048 guva ienākumus citās darba vietās, taču 2999 tā bija vienīgā ienākumu gūšanas vieta. Nekas...

Saistībā ar Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē par darījumu, kuriem piemērojams pievienotās vērtības nodoklis (PVN), veikšanas kārtību ar AK. Pēc pārejas perioda beigām ES noteikumi par PVN, ko piemēro pakalpojumiem, AK un tās teritorijā vairs nebūs saistoši. Sākot ar 2021.gada 1.janvāri, sniegtajiem un saņemtajiem pakalpojumiem ar AK PVN piemērošanas kārtība būs tāda, kāda tā noteikta ar trešajām valstīm un trešajām teritorijām. VID aicina uzņēmumus, kuri sniedz pakalpojumu AK vai saņem pakalpojumu no AK un plāno to turpināt arī pēc pārejas perioda, laikus iepazīties ar noteikumiem, ko piemēro pakalpojumiem, kurus sniedz trešajām valstīm/teritorijām un saņem no tām, kā arī veikt vajadzīgos pasākumus attiecībā uz pakalpojumiem, uz kuriem attiecas īpašais PVN režīms jeb MOSS (Mini One Stop Shop/Mini vienas pieturas aģentūra). MOSS darījumi līdz 2020.gada 31.decembrim Nodokļa maksātājiem, kuri veic uzņēmējdarbību Latvijā vai jebkurā citā ES dalībvalstī, kas ir reģistrēti MOSS kādā no ES dalībvalstīm...

Latvijā saimniecisko darbību var veikt, izmantojot dažādus tiesiskos statusus. Tās ir ne vien kapitālsabiedrības, bet joprojām ļoti daudz ir zemnieku saimniecību (ZS), darbību turpina arī individuālie uzņēmumi (IU) un dažas zvejnieku saimniecības (ZvS). Ļoti daudzi izvēlas būt saimnieciskās darbības veicēji (SDV), reģistrējoties VID, vai reģistrējas Komercreģistrā kā individuālie komersanti (IK). Turklāt atšķirība ir ne tikai statusā — vai tā ir juridiska vai fiziska persona, vai īpašnieka atbildībā pret kreditoriem — ar uzņēmuma vai īpašnieka mantu, bet arī nodokļu maksājumos un līdz ar to arī grāmatvedībā (sk. 1. tabulu). 1. tabula UIN un IIN maksātāja salīdzinājums Rādītājs UIN IIN Tiesiskais statuss SIA – visi; IU, ZS, ZvS – obligāti, ja ieņēmumi iepriekšējā gadā ≥ 300 000 eiro, pārējie var izvēlēties brīvprātīgi IK un SDV – visi; IU, ZS, ZvS, kamēr ieņēmumi iepriekšējā gadā < 300 000 eiro un nav izvēlēts UIN maksātāja statuss Statuss Juridiska persona IK un SDV – fiziska persona; IU,...

Saistībā ar Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē par darījumu, kuriem piemērojams pievienotās vērtības nodoklis (PVN), veikšanas kārtību ar AK. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020.gada 9.jūlija paziņojumu Gatavošanās izmaiņām – Paziņojums par sagatavotību pārejas perioda beigās attiecībās starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti AK 2020.gada 1.februārī izstājās no ES un šajā dienā stājās spēkā Izstāšanās līgums, kas noslēgts starp ES un AK, nodrošinot AK sakārtotu izstāšanos un sniedzot juridisko noteiktību svarīgās jomās. AK kā trešā valsts vairs nepiedalās ES lēmumu pieņemšanā. Tā vairs nav pārstāvēta ES iestādēs, ES aģentūrās, organizācijās vai citās ES struktūrās. Tomēr saskaņā ar Izstāšanās līgumu AK un tās teritorijā pārejas periodā, proti, līdz 2020.gada 31.decembrim, joprojām ir piemērojami ES tiesību akti. Pārejas periodā AK turpina piedalīties ES vienotajā tirgū un muitas savienībā. Šis pārejas periods nodrošina nepārtrauktību, kuru ES izmantos un attiecīgi rīkosies, lai līdz 2021.gada 1.janvārim būtu pieņemti visi nepieciešamie...

Valdības iecerēto nodokļu izmaiņu kontekstā joprojām palikuši vairāki būtiski neatbildēti jautājumi. Īpaši neskaidra ir mazo ienākumu saņēmēju-pašnodarbināto nākotne, kuriem līdzšinējais piedāvājums paredz maksāt minimālās obligātās sociālās iemaksas (ap 170 eiro mēnesī) neatkarīgi no nopelnītā. Ilmārs Šņucins, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieku nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos, skaidro, kas izmaiņu piedāvājumā paredzēts, par ko jau ir skaidrība un par ko vēl notiek diskusijas, atklājot arī dažus iespējamos risinājumu variantus (jāatceras, ka tās ir tikai "darba versijas", kas var arī netikt apstiprinātas). Pilnu interviju ar I. Šņucinu, kurā skartas visas būtiskākās plānotās nodokļu izmaiņas, lasiet jau drīz gaidāmajā žurnāla BILANCE oktobra numurā! Viens no jaunā nodokļu piedāvājuma diskutablākajiem un lielāko rezonansi izraisījušajiem punktiem ir sociālo iemaksu obligātā mēneša minimuma noteikšana. Vai tiešām tas nozīmē, ka šie apmēram 170 eiro mēnesī būs jāmaksā faktiski ikvienam, kas kaut ko legāli nopelna - arī tad, ja nopelna mazāk par šo summu? Jā, koncepts ir, ka katram strādājošajam...

Ministru kabineta 22. septembra sēdē tika izskatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais konceptuālais ziņojums “Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai”, kas tika sagatavots, lai risinātu aktuālās problēmas elektroenerģijas tirgū, piedāvājot vairākus scenārijus obligātā iepirkuma komponentes (turpmāk – OIK) problemātikas risināšanai - OIK pieauguma scenāriju, OIK noturēšanas scenāriju līdzšinējā apmērā, OIK samazināšanas scenāriju, OIK atcelšanas no patērētāju rēķiniem scenāriju un OIK pakāpeniskas samazināšanas scenāriju. “Iepazīstoties ar visiem iepriekš izvērtētiem potenciālajiem risinājumiem, to ieguvumiem un riskiem, ir skaidrs, ka leģitīmi izveidotu atbalsta sistēmu bez valstij dārgas tiesvedības uzreiz izbeigt nevaram. Bet varam gan mazināt valsts atbalsta apmēru atbilstoši valsts, t.sk. iedzīvotāju un uzņēmēju, maksātspējai, gan meklēt citus avotus atbalsta izmaksu segšanai. Šobrīd kā situācijai un iespējām atbilstošāko uzskatām valsts atbalsta apmēra arvien lielāku segšanu no AS “Latvenergo” peļņas, šim mērķim ik gadu novirzot desmitiem miljonu eiro. Tas savukārt ļaus samazināt gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju maksājumus par OIK jau 2021.gadā vidēji par...

Ministru kabinets 22. septembrī izskatīja un akceptēja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021. gadam un ietvaram 2021.–2023. gadam". Ziņojumā iekļauti valdību veidojošo partiju budžeta veidošanas darba grupas diskusiju rezultātā panāktie un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sanāksmē izdiskutētie priekšlikumi valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem. Tie ietver nākamā gada būtiskākās prioritātes – veselības un izglītības nozares darbinieku atalgojuma palielinājumu, Satversmes tiesas spriedumu izpildi labklājības jomā, kā arī neatkarīgo institūciju prioritāros pasākumus un nodokļu izmaiņas iedzīvotāju sociālā nodrošinājuma paplašināšanai. Attiecībā uz izmaiņām nodokļos paredzēts: valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes mazināšana par 1 procentpunktu; ienākumu sliekšņa līdz kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, paaugstināšana līdz 1 800 eiro mēnesī; minimālā VSAOI apmēra ieviešana; akcīzes nodokļa likmju tabakas izstrādājumiem paaugstināšana; transportlīdzekļu nodokļu un nodevu izmaiņas; iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdale pašvaldību budžetā. IIN ieņēmumus nākamajā gadā paredzēts pārdalīt pašvaldību budžetā no 80% uz 75% un valsts pamatbudžetā no 20%...