NODOKĻI

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmdien, 7.decembrī, konceptuāli atbalstīja Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma grozījumus, kas paredz arī nākamgad turpināt līdzšinējos atbalsta pasākumus valsts tautsaimniecības un sabiedrības ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai. Izmaiņas likumā rosinātas, ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās dēļ noteikto ārkārtējo situāciju. Līdz šī gada beigām iepriekš noteiktos atbalsta pasākumus koronavīrusa izraisītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai plānots īstenot ilgākā laika posmā, kamēr vien tie būs nepieciešami, teikts likumprojekta anotācijā. Paredzēts līdz nākamā gada 30.jūnijam pagarināt termiņu, kādā ikviens nodokļu maksātājs varēs pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, kā arī lūgt pagarināt termiņu nokavēto nodokļu maksājumu samaksai. Plānots, ka saimnieciskā darba veicēji varēs neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus arī par 2021.taksācijas gadu. To varēs darīt brīvprātīgi. Tāpat paredzēts, ka arī nākamgad pašvaldības varēs atlikt nekustamā īpašuma nodokļa samaksu, par to neaprēķinot nokavējuma naudu. Arī nākamgad ar uzņēmumu ienākuma nodokli paredzēts neaplikt izdevumus, kas uzņēmējiem radušies, turpinot sniegt...

Uz grāmatvežiem būtiskiem jautājumiem saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu jauno regulējumu (minimālajām obligātajām iemaksām), žurnāla BILANCE konferencē “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi” 27. novembrī atbildēja Anita Jakseboga, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte. Jautājums: Ja darbinieks ir pieņemts uzņēmumā uz pusslodzi un atalgojums ir mazāks par minimālo algu, kā jārīkojas grāmatvedim, lai zinātu, vai darbiniekam ir kādi papildienākumi, kas kopsummā veidos šo minimālo algu? Atbilde: Baidos, ka grāmatvedis to nekādi nevar uzzināt, ja vien pats darbinieks nav ar mieru viņu informēt. Jautājums: Kas notiks ar pārrēķinātajām sociālajām iemaksām un to nobīdi laikā, ja iemaksas nesasniedz minimālo apmēru? Piemēram, cilvēks saslimst, ilgstoši slimo vai saslimst bērns, vai reģistrējas kā bezdarbnieks utml. gadījumi. Sākotnēji izmaksu summu aprēķinās no tā, kas redzams pārskatos, bet pēc pārrēķina (apmēram pēc pusgada tas būs redzams) summai jāpieaug. Kā tiks nodrošinātas piemaksas, cik tās būs korektas? Atbilde: Informāciju...

Jau labu laiku jautājumus daudziem rada valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu regulējums no 2021. gada 1. jūlija - īpaši attiecībā uz pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu. Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins skaidroja šo jautājumu žurnāla "Bilance" konferencē “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi” 27. novembrī - neilgi pirms tam, kad Saeima galīgajā lasījumā arī apstiprināja attiecīgās izmaiņas likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Jautājums: Kādas sociālās iemaksas būs jāmaksā pašnodarbinātajam (gan tam, kurš nopelna līdz minimālajai algai, gan tam, kurš nopelna vairāk par minimālo algu?) no 2021. gada 1. jūlija? Publiskajā telpā izskan pretrunīga informācija par pensiju apdrošināšanas iemaksām (tiem, kas pelna līdz minimālajai algai) - vai jāmaksā 10% no ienākuma, vai 10% no starpības starp ienākumu un minimālo algu, vai abi divi? "Ja ienākumi pārsniedz minimālo algu, tad būs jāmaksā vismaz pamatlikme no minimālās algas (32,15%, kas, iespējams, vēl var tikt...

Saeima trešdien, 2.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžeta likumu. Izdevumu sadalījums Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardu eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 6,68 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,84 miljardi eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,15 miljardi eiro, bet izdevumi – 3,17 miljardi eiro. Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu, bet izdevumu palielinājums - 744 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 3,9 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Visvairāk līdzekļu nākamgad paredzēts veselības jomai, un papildu 183 miljoni tiks atvēlēti iepriekš paredzētajai veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai. Atalgojuma pieaugums paredzēts arī pedagogiem, un nākamgad tam papildus novirzīs 33,3 miljonus eiro, bet 2022.gadā un turpmākajos gados - 49,1 miljonu eiro. Labklājības jomā papildu finansējums 95,7 miljonu eiro apmērā paredzēts garantēto minimālo ienākumu nodrošināšanai trūcīgām personām. 70,7 miljonus novirzīs minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanai, 23,8 miljoni pašvaldību budžetos paredzēti...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā novembrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” Ar grozījumiem noteiktas, ka vienreizējo slimības palīdzības pabalstu finansē no valsts pamatbudžeta. No slimības palīdzības pabalsta neietur iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. 26.11.2020. 28.11.2020. Ministru kabineta 2020. gada 27. oktobra noteikumi Nr. 650 “Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi”” Ar grozījumiem precizēta un vienkāršota nodokļu atvieglojumu apliecību, atmaksāšanas apliecību, pastāvīgās pārstāvniecības nereģistrēšanas apliecību un rezidentu apliecību iesniegšanas termiņi un izskatīšanas kārtība. Jaunā redakcijā izteikts Noteikumu 1. pielikums “Rezidenta apliecība – iesniegums atvieglojumu piemērošanai”, 2. pielikums “Rezidenta apliecība – iesniegums nodokļa atmaksāšanai” un 3. pielikums “Iesniegums par pastāvīgās pārstāvniecības nereģistrēšanu”. Noteikumos veikti citi redakcionāli grozījumi. 27.10.2020. 04.11.2020. Ministru kabineta...

Cilvēkam, kurš pasūta preces internetā un sūtījumu saņem no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, jārēķinās ar to, ka ir jākārto muitas formalitātes un jāmaksā nodokļi, ja preču vērtība pārsniedz Eiropas Savienības* un nacionālajos normatīvajos aktos** noteiktos ierobežojumus, skaidro Valsts ieņēmumu dienests. Nodokļu nomaksa Pašlaik nelielas vērtības preču sūtījumiem (komerciāliem sūtījumiem) atbrīvojumu no muitas nodokļa piemēro vērtībā līdz 150 EUR, savukārt no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) – vērtībā līdz 22 EUR. Atbrīvojumi no nodokļiem neattiecas uz sūtījumā esošiem alkoholiskiem dzērieniem, kā arī smaržām un tualetes ūdeņiem. Tabakas izstrādājumus interneta veikalos iegādāties ir aizliegts. Tas nozīmē, ka gadījumos, kad nelielas vērtības preču sūtījuma vērtība nepārsniedz 22 EUR, tas ir atbrīvots no muitas nodokļa un PVN. Ja sūtījuma vērtība pārsniedz 22 EUR, bet nepārsniedz 150 EUR, ir jāmaksā PVN no preču muitas vērtības, kuru veido preces vērtība un piegādes izmaksas. Savukārt, ja preču vērtība pārsniedz 150 EUR, jāmaksā gan muitas nodoklis, kura likmi nosaka atbilstoši...

Arī 2021. gadā tiks saglabāts 30 dienu termiņš pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatotības izvērtēšanai un atmaksai, tādējādi veicinot savlaicīgu naudas līdzekļu atgriešanu PVN maksātājiem, informē Finanšu ministrija. Tāpat kā līdz šim, pirms pārmaksātā PVN atmaksas uz bankas kontu tiks segti nodokļu maksātāja nesamaksātie nodokļi, nodevas, citi valsts noteiktie maksājumi un ar tiem saistītie maksājumi. Lai uzņēmumiem ekonomiskais šoks būtu pēc iespējas mazāks un ilglaicīgi neietekmētu iedzīvotājus un ekonomiku kopumā, atbalsta pasākumi arī nākamgad tiek turpināti. Tas ir viens no atbalsta mehānismiem uzņēmējiem - ātrāka PVN deklarācijās uzrādītā pārmaksātā PVN pamatotības izvērtēšana un atmaksa, norāda ministrija. Ieviestais atmaksas termiņš ir 30 dienas pēc PVN deklarācijas iesniegšanas, tās neuzkrājot līdz taksācijas gada beigām. Tas ļauj atbalstīt nodokļu maksātājus un operatīvi atgriezt tiem pienākošos finanšu līdzekļus, ko ieguldīt uzņēmuma darbībā un attīstībā, kas īpaši svarīgi Covid-19 izraisītajā krīzes situācijā.

Saeima 26. novembrī steidzamajā otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas paredz mainīt līdzšinējo mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas kārtību. Likuma grozījumi saistīti ar 2021. gada valsts budžetu. Grozījumi noteic, ka no nākamā gada MUN maksāšanas režīmu varēs izmantot tikai pats mikrouzņēmuma īpašnieks. Savukārt par mikrouzņēmuma darbiniekiem būs jāpiemēro darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā. Darbinieka ienākumu no mikrouzņēmuma apliks ar algas nodokli un darbinieku apdrošinās kā darba ņēmēju. MUN maksātāja darbiniekiem, kuri būs reģistrējušies līdz šī gada beigām, vispārējo nodokļu režīmu plānots piemērot no nākamā gada 1.jūlija. No līdzšinējā regulējuma izslēgts MUN maksātāja darbinieka algas ierobežojums. Ieņēmumu griestu ierobežojums pēc uzņēmēju sniegtās informācijas ir bijis iemesls tam, lai neuzrādītu patieso ienākumu no MUN, norādīts grozījumu anotācijā. Noteikts, ka no nākamā gada par MUN maksātāju nevarēs kļūt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, kā arī MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA). No nākamā gada 1.janvāra MUN likme apgrozījumam...

Valdības sēdē 24. novembrī izskatīti nozaru ministriju iesniegtie priekšlikumi COVID-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma normu precizēšanai un papildināšanai saistībā ar valstī vērojamo COVID-19 infekcijas straujo izplatību. Likumprojekts paredz atbalsta pasākumus pagarināt līdz 2021. gada 30. jūnijam. Šis termiņš attieksies uz: nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, atbalstu darba devējiem, pašvaldību tiesībām noteikt atšķirīgus nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus, publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas atbalsta instrumenta piemērošanai un publiskas personas mantas nodošanai bezatlīdzības lietošanā vai īpašumā, ziedojumu telefonu saglabāšanai u.c. atbalsta pasākumiem. No jauna paredzēts, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) neapliek atbalstu par dīkstāvi, kā arī atbalstu algu subsīdijai, par kuru darba devējs veicis nodokļu maksājumus. Minēto atbrīvojumu piemēro Ministru kabineta noteiktajam atbalstam par dīkstāvi un atbalstam algu subsīdijai, kas piešķirts par periodu no 2020. gada 9. novembra. Pēc Ekonomikas ministrijas ierosinājuma likums tiek papildināts ar jaunu pantu, kura mērķis ir pagarināt...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu nerezidentu kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākumam, kas attiecas uz normatīvā regulējuma piemērošanu, sākot no 2021. gada. Nerezidenta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamais ienākums ir ienākums no Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas un citu kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākums. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā; virtuālā valūta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē. IIN nepiemēro nerezidentu ienākumam no publiskā apgrozībā esošu finanšu instrumentu...

Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2018. un/vai 2019. gadu, daļai iedzīvotāju izveidojās nodokļu starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID). Lai dotu iedzīvotājiem vairāk laika nodokļu saistību izpildei, šai nodokļu starpībai tika pagarināts samaksas termiņš, proti, to var nomaksāt līdz pat šī gada 1. decembrim. Tuvojoties nomaksas termiņam, VID šī gada 19. un 20. novembrī vēlreiz izsūtījis atgādinājumu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) 42 461 iedzīvotājam ar aicinājumu nodokli samaksāt līdz šī gada 1. decembrim, lai tas nekļūtu par nodokļa parādu un tam netiktu rēķināta nokavējuma nauda. Kopējā nenomaksātā nodokļu summa ir 3 095 677 eiro. Atgādinājuma vēstulēs norādīta arī informācija par iespēju sadalīt maksājumu termiņā līdz vienam gadam. Maksājamā nodokļa apmēru var noskaidrot EDS vai arī kādā no VID Klientu apkalpošanas centriem, iepriekš pierakstoties pa tālruni 67120005. Arī līdz šim VID ir vairākkārtīgi sūtījis atgādinājuma vēstules gan EDS, gan papīra formātā un ir pateicīgs visiem iedzīvotājiem, kuri iesniedza gada...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka no 2021.gada 1.jūlija Latvijā, tāpat kā pārējās Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīs, tiks atcelta atbrīvojuma no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana precēm komerciālos sūtījumos. Pašlaik PVN nav jāmaksā par precēm sūtījumā, kas tiek saņemts no valsts ārpus ES, ja to vērtība nepārsniedz 22 EUR. Stājoties spēkā grozījumiem ES normatīvajos aktos, par visiem sūtījumiem, kas tiks saņemti no valstīm ārpus ES, neatkarīgi no sūtījuma vērtības un neatkarīgi no tā, vai saņēmējs būs fiziska, vai juridiska persona, būs jānoformē importa muitas deklarācija. PVN par precēm būs jāmaksā, jau sākot ar pirmo centu. Lai nodrošinātu ES normatīvo aktu prasību ieviešanu, Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (turpmāk – EMDAS) papildus esošajām importa muitas deklarācijām (standarta importa muitas deklarācija, importa muitas deklarācija pasta sūtījumiem) tiks ieviests jauns importa muitas deklarācijas veids – Importa muitas deklarācija pirkumiem līdz 150 EUR. Šī deklarācija būs jānoformē un jāiesniedz muitā šādos gadījumos: ja preču...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 17. novembrī galīgajam lasījumam atbalstīja Labklājības ministrijas izstrādātos grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz par vienu procentpunktu samazināt sociālās iemaksas un noteikt minimālās sociālās iemaksas personām, kuru atalgojums nesasniedz valstī noteikto minimālo algu, tostarp pašnodarbinātajiem. Likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Grozījumi paredz samazināt sociālās iemaksas no līdzšinējiem 35,09 procentiem uz 34,09 procentiem - par 0,5 procentpunktiem gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tādējādi iemaksu likme darba devējam turpmāk plānota 23,59 procentu, bet darba ņēmējam – 10,50 procentu apmērā. Tāpat grozījumi paredz no nākamā gada ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu – ceturksnī trīs minimālo algu apmērā. Minimālā darba alga no nākamā gada plānota 500 eiro apmērā. Minimālās sociālās iemaksas plānotas 170 eiro apmērā mēnesī par darba ņēmējiem, kas apdrošināti vispārējā kārtībā. Paredzēts, ka minimālais sociālais nodoklis ceturksnī būs jāsamaksā no trīs minimālajām algām. Ja persona strādās pie vairākiem darba...

Ministru kabineta (MK) sēdē 17. novembrī ir izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr.676 "Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai"". Grozījumi paredz no 2021. gada paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamā ienākuma apmēru, virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu. Pašlaik noteikumi paredz, ka apliekamā ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, ir 1200 eiro mēnesī. Ar grozījumiem paredzēts no nākamā gada slieksni paaugstināt līdz 1800 eiro mēnesī jeb gada apliekamā ienākuma apmērs, virs kura nepiemēros gada diferencēto neapliekamo minimumu, būs 21 600 EUR. Gada diferencētā neapliekamā minimuma aprēķināšanai tāpat kā līdz šim būs noteikts, ka maksimālais gada neapliekamais minimums ir 3600 EUR, bet gada apliekamā ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu, – 6000 EUR. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem palielināsies pēcnodokļu ienākumi. Noteikumi arī paredz, ka IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu...

Saeimas Juridiskā komisija 17. novembrī, uz pirmo lasījumu vienbalsīgi atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu, kas paredz radīt vienotu regulējumu attiecībām dalītajā īpašumā. Izvēlētais risinājums paredz esošo nomas regulējumu aizstāt ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, padarīt skaidrākas un vienkāršākas pušu starpā esošās tiesiskās attiecības, kas mazinātu strīdu un tiesvedību skaitu dalītā īpašumā. Likumprojekts paredz arī ierobežot piespiedu nomas maksājumu apmēru, nosakot, ka gadā tas nedrīkst pārsniegt 4% no zemes kadastrālās vērtības. Šobrīd zemes nomas maksājumi gadā var pārsniegt pat 9% no zemes kadastrālās vērtības. Dalītā īpašumā kopumā atrodas 206 600 būves, kas atrodas uz 68 900 citām personām piederošām zemes vienībām. No tām 3677 ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās atrodas 110 970 dzīvokļu. Esošais regulējums būtībā prasa pusēm regulāri tiesāties par piespiedu nomas tiesisko attiecību noregulējumu, kas šādā skaitā gadījumu nav lietderīgs tiesisko attiecību risinājuma modelis. Jautājums par taisnīgas nomas maksas apmēru dalītā īpašumā tiek risināts jau 13 gadus. Vairākas...