NODOKĻI

Laika posmā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim lauksaimniekiem, kas audzē augļus un dārzeņus, ir iespēja izmantot atvieglotu nodokļu aprēķināšanas režīmu. Par strādniekiem ir atļauts maksāt nodokli 15 procentu apmērā no aprēķinātās darba samaksas; atkarībā no nodokļa summas, kas par mēnesi ir aprēķināta, — 15 procentu nodoklis ietver vai nu tikai iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), vai IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Sezonas laukstrādnieka pieņemšana darbā Ar sezonas laukstrādnieku var tikt noslēgts viens no šādiem līguma veidiem: rakstveidā noslēgts darba līgums, rakstveidā noslēgts uzņēmuma līgums, mutvārdos noslēgts uzņēmuma līgums. Ar laukstrādnieku noslēgtā līguma veids tiek norādīts brīdī, kad sezonas laukstrādnieks tiek reģistrēts Lauku atbalsta dienesta Elektroniskās pieteikšanās sistēmā (EPS). Atkarībā no tā, kāds līgums noslēgts, jārīkojas arī grāmatvedim. Ja ar strādnieku ir noslēgts darba līgums, tad jāņem vērā, ka, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, nedrīkst aizmirst izrēķināt kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu, kā arī darba devējam ir pienākums aprēķināt un izmaksāt slimības...

Saeimas 21. jūlija ārkārtas sēdē iesniegts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kas paredz noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas vienkāršošanas noteikumus e-komercijas jomā, nodrošinot godīgas konkurences vidi Eiropas Savienības līmenī visiem uzņēmējiem neatkarīgi no to reģistrācijas valsts, paplašinot spēkā esošo īpašu PVN režīmu piemērošanas tvērumu un ieviešot jaunu īpašu PVN režīmu preču sūtījumiem no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām. Šobrīd uzņēmumi PVN maksāšanas nolūkam var reģistrēties tikai vienā dalībvalstī, ja tie sniedz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtos pakalpojumus un ir izvēlējušies izmantot īpašu PVN režīmu – mini vienas pieturas shēmu (Mini One Stop Shop - MOSS). Ar 2021.gada 1.janvāri plānots paplašināt esošo MOSS piemērošanas tvērumu: ārpussavienības režīmu attiecināt uz jebkādiem pakalpojumiem, ko sniedz PVN maksātājs, kurš neveic saimniecisko darbību ES, personām, kuras nav PVN maksātājas, un savienības režīmu attiecināt uz jebkādu pakalpojumu sniegšanu un preču tālpārdošanu ES teritorijā. Tāpat tiks ieviests jauns īpašs režīms no trešajām valstīm...

Pēc ārkārtas stāvokļa pasludināšanas šā gada martā nodokļu maksātājiem nācās būtiski ierobežot, bet atsevišķu nozaru nodokļu maksātājiem pat apturēt savu saimniecisko darbību. Aprēķināts, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi ir samazinājušies un ir par 365,91 milj. eiro mazāki nekā plānots. 2020. gada 1. pusgadā ieņēmumi ir bijuši 4,71 miljards eiro. 2020. gada 1. pusgadā, salīdzinot ar 2019. gada 1. pusgadu, VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi ir samazinājušies par 69,37 milj. eiro jeb 1,5 % un ieņēmumu plāns 2020. gada 1. pusgadā izpildīts par 92,8 %. Lielākais samazinājums ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem. 2020. gada 1. pusgadā PVN ieņēmumi ir 1,13 miljardi eiro, kas ir par 0,11 miljardiem eiro mazāk nekā 2019. gada attiecīgajā periodā. Lielākais ieņēmumu samazinājums ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar tirdzniecību, automobiļu un motociklu remontu. Būtisks ieņēmumu samazinājums ir arī no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbība saistīta ar elektroenerģiju, gāzes apgādi, siltumapgādi un gaisa kondicionēšanu...

Līdz 15. jūlijam gūtie ienākumi no kapitāla pieauguma ir jādeklarē tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada otrajā ceturksnī ir pārsnieguši 1000 eiro, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID). Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Deklarācijas veidlapa par ienākumu no kapitāla pieauguma pieejama VID tīmekļvietnes sadaļā “Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Veidlapas un iesniegumi/Fiziskām personām”. To var iesniegt gan elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, gan arī papīra formātā. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas. Tādējādi par kapitāla pieaugumu 2020. gada 2. ceturksnī aprēķinātais nodoklis jāiemaksā valsts budžetā līdz 30. jūlijam. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu...

Ja patentmaksa ir samaksāta par periodu, kas iekrita ārkārtējās situācijas laikā, tās piemērošanas termiņu ir iespējams pagarināt par trim mēnešiem bez papildu maksājumiem. Šo iespēju var izmantot gan pilnās, gan samazinātās patentmaksas maksātāji. To paredz Ministru kabineta 2020. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 411 "Grozījums 2018. gada 16. janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr. 28 "Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un patentmaksas apmērs"". Patentmaksas piemērošanas termiņu var pagarināt vēl par trim mēnešiem šādos gadījumos: ja tā ir samaksāta par sešiem mēnešiem, kas iekrīt laika posmā no 2020. gada 12. marta līdz 9.jūnijam, kad valstī bija izsludināts ārkārtējais stāvoklis; ja patentmaksa ir samaksāta par visu 2020. gadu. Valsts ieņēmumu dienests (VID) min šādu piemēru: Aija samaksāja patentmaksu par sešiem mēnešiem no 2020. gada 1. februāra līdz 2020. gada 30. jūlijam. Aija bija plānojusi piedalīties gadatirgū, kas saistībā ar ārkārtējo situāciju ir pārcelts uz septembri. Aija iesniedz VID iesniegumu par...

Finanšu ministrs Jānis Reirs publiski nācis klajā ar kritisku viedokli par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dažkārt formālo attieksmi pret nodokļu maksātājiem, norādot, ka "atsevišķos gadījumos, kur VID varbūt neizprot darījumu būtību, dienests nevis iedziļinās uzņēmēja argumentos un datu analīzē, bet izvēlas iet vieglāko ceļu un "drošības pēc" pieņem nodokļu maksātājam nelabvēlīgu lēmumu. Tādējādi uzņēmējs tiek iedzīts pārsūdzību un tiesāšanās aplī vairāku gadu garumā. Uzņēmēji stāsta, ka ir situācijas, kad VID neiedziļinās argumentos, tie netiek izvērtēti pēc būtības un uzklausīšana ir formāla, līdz ar to neveidojas dialogs. Argumentu vērtēšanā bieži netiek pilnvērtīgi un paplašināti izmantoti un vērtēti VID rīcībā esošie dati un cita papildus pieejamā informācija. Apstiprinot jauno VID stratēģiju, ir nostiprināts princips – iestādei savā darbībā ir jāanalizē visi tās rīcībā esošie dati un fakti gan par uzņēmēju un tā partneriem, gan arī par darījumu būtību un raksturu, un tad tie jāvērtē kopsakarā ar uzņēmēja argumentiem. Tas palīdzēs novērst arī to, ka...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis kārtējo pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2020. gada jūnijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā Grozījumi likumā veikti, lai nodrošinātu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikto sodu par tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu iekļaušanu Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā. Tādejādi likums papildināts ar 14. un 15. pantu, kura normas stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu. Šī likuma 14. panta trešā daļa attiecībā uz pārējiem tabakas izstrādājumiem (izņemot cigaretes un tinamo tabaku) piemērojama no 2024. gada 20. maija. 21.05.2020. 17.06.2020. Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums Likuma mērķis ir atjaunot vispārējo tiesisko kārtību pēc noteiktā ārkārtējās situācijas termiņa beigām, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanai un īpašos atbalsta mehānismus un izdevumus, kas tieši...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 2021. gadā Latvijā, tāpat kā pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, būs jāsāk piemērot Pievienotās vērtības nodokļa e-komercijas direktīvu (Padomes 2017. gada 5. decembra Direktīva (ES) 2017/2455, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu 2009/132/EK attiecībā uz konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā), kas atceļ pašlaik noteikto atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nelielas vērtības sūtījumu importam, ja preču vērtība sūtījumā nepārsniedz 22 eiro. No 2021. gada 1. jūlija par pilnīgi visiem komerciālajiem pasta sūtījumiem no valstīm ārpus ES būs jāsniedz importa muitas deklarācija un par precēm jāmaksā PVN. Lai nodrošinātu ES normatīvo aktu prasību ieviešanu, Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS) papildus tiks izveidots jauns importa muitas deklarācijas veids. Juridiskās personas jaunā veida deklarāciju EMDAS varēs iesniegt, izmantojot programmisko saskarni, t.i. nodrošinot elektronisku datu apmaiņu starp klienta sistēmu un EMDAS. Juridiskās personas, kuras plāno nākotnē veikt nelielas vērtības komerciālo pasta sūtījumu...

Ministru kabineta 30. jūnija sēdē izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā". Rosināto grozījumu mērķis ir noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas vienkāršošanas noteikumus elektroniskajā komercijā jeb e-komercijā, tā nodrošinot godīgas konkurences vidi Eiropas Savienības (ES) līmenī visiem uzņēmējiem neatkarīgi no to reģistrācijas valsts. Likumprojekts vēl būs jāvērtē Saeimā. Digitālās platformas ļauj uzņēmumiem, īpaši maziem uzņēmumiem, efektīvi iegūt jaunus pircējus pasaules tirgū. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, pētījumi liecina, ka 57% no pārrobežu preču piegādēm tiek veikti, izmantojot trīs lielākās digitālās platformas, un daudzas citas platformas darbojas vietējā līmenī un ģeogrāfiskās kopās. Lai aizsargātu dalībvalstu ieņēmumus un ES līmenī radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus e-komercijas jomā, 2017. gadā ir radīts regulējums attiecībā uz PVN piemērošanu darījumiem, kas veikti e-vidē (Eiropas Padomes direktīvas (ES) 2017/2455, 2017/2455, 2018/1910). To atsevišķas normas stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī (grozījumu I posms), bet pamatnormām būtu jāstājas spēkā 2021. gada 1. janvārī (grozījumu II posms)....

Saskaņā ar likumu "Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums" uzņēmumu darbiniekiem un pašnodarbinātajiem Valsts ieņēmumu dienests (VID) var izmaksāt dīkstāves pabalstu par Covid-19 izraisītu dīkstāvi, kas pārsniegusi ārkārtējo situāciju un ilgusi līdz 30. jūnijam. Iesniegumu par laikposmu no 1. jūnija līdz 30. jūnijam darba devēji par saviem darbiniekiem var iesniegt līdz 30. jūnijam, bet pašnodarbinātās personas – līdz 25. jūlijam. Piesakoties līdz 2020. gada 30. decembrim, krīzes skartie uzņēmēji varēs saņemt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu vai sadalīšanu nomaksas termiņos uz laiku līdz trim gadiem. Pamatotu iesniegumu par nepieciešamību termiņu sadalīt vai pagarināt nodokļu maksātājam būs jāiesniedz 15 dienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Šim nokavētajam nodokļu maksājumam netiks aprēķināta nokavējuma nauda, savukārt informācija par uzņēmumu netiks iekļauta VID administrēto nodokļu parādnieku datu bāzē. Likuma regulējums dod tiesības VID 2020., 2021., 2022. un 2023. gadā neizslēgt no Padziļinātās sadarbības programmas vai nepazemināt programmas līmeni tiem Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem, kurus ietekmējušas Covid-19 izplatības...

Covid-19 izraisītā krīze būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas izaugsmes rādītājus un pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir būtiski samazinājuši privāto patēriņu un vairākās krīzes tieši skartajās pakalpojumu nozarēs jau fiksēts visai krass apjomu kritums, secinājusi Finanšu ministrija. Situācija ekonomikā arī tiešā veidā ietekmē ieņēmumu izmaiņas kopbudžetā. Tādējādi, gada pirmajos piecos mēnešos kopbudžeta ieņēmumos saņemti 4 709,2 milj. eiro, kas bija par 117,9 milj. eiro jeb 2,4% mazāk kā attiecīgajā periodā pērn. Savukārt, kopbudžeta izdevumi (4 650,5 milj. eiro) veikti par 337,8 milj. eiro jeb 7,8% lielākā apmērā kā iepriekšējā gadā. To noteica finansējuma piešķiršana ALTUM programmām uzņēmumu atbalstam, izdevumu pieaugums veselības nozares finansēšanai, kā arī augstāki izdevumi sociālajiem pabalstiem. Jāatzīmē, ka tieši maijā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi strauji samazinājās (par 17,9% pret maiju pērn), savukārt ievērojami pieauga pabalstu (izņemot pensijas) izdevumi (par 44,1%). Lai gan piecos mēnešos kopbudžetā veidojies 58,7 milj. eiro pārpalikums, tā apmērs bija par 455,7 milj. eiro zemāks, salīdzinot ar attiecīgo periodu...

Pirms tiek pārdota lauksaimniecības zeme, jāzina vairāki faktori, lai pareizi aprēķinātu kapitāla pieauguma nodokli. Ienākumam no kapitāla aktīva atsavināšanas tiek piemērota nodokļa likme 20%. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.9 pantā ir atrunātas pazīmes, kurām izpildoties ir jāmaksā vai nav jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Kapitāla iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tā iegūšanu: valsts nodeva par darījuma noformēšanu, valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, komisijas nauda un līdzīgi izdevumi. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 11.7 pantā „Īpaši noteikumi ienākuma noteikšanai no lauksaimniecības uzņēmuma vai lauksaimniecības zemes atsavināšanas" ir atrunātas detaļas, kad ienākums no pārdotās lauksaimniecības zemes tiek aplikts ar kapitāla pieauguma nodokli un kad netiek. Lauksaimniecības zeme Līdz 2023. gada 1. jūlijam ar nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kurš pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme,...

Valsts sekretāru sanāksmē 11. jūnijā starpministriju saskaņošanai izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", kas paredz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pienākumu veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) pārmaksas automātisku atmaksu, kā arī priekšnosacījumus nodokļa pārmaksas automātiskās atmaksas veikšanai. Iecerēts, ka pārmaksu automātiski varēs saņemt tie nodokļu maksātāji, kuri nav iesnieguši gada ienākumu deklarāciju, un ja tiks izpildīti noteikti nosacījumi: nodokļa maksātājs nav reģistrējis saimniecisko darbību, nav guvis ienākumus ārvalstīs, nav guvis citus ienākumus, par kuriem informācija ir ietverama deklarācijā un IIN maksājams rezumējošā kārtībā, jo šīs informācijas nav VID rīcībā;VID rīcībā ir informācija par norēķinu kontu Latvijā, uz kuru veicama IIN pārmaksas atmaksa (šāda informācija maksātājam, kurš vēlas saņemt IIN pārmaksas automātisku atmaksu, jāsniedz vienreiz- līdz 2023. gada 30.septembrim. Pēc tam – ja mainās konts un maksātājs joprojām vēlas saņemt IIN pārmaksas atmaksu). Automātiskā nodokļa atmaksa varētu tikt piemērota, sākot ar 2022. taksācijas gadu un turpmākiem gadiem....

Jautājums Zemnieku saimniecība iegādājās piekabi un Ceļu satiksmes drošības dienests (CSDD) šo piekabi piereģistrēta, ka tās turētājs ir zemnieku saimniecība (ZS), bet īpašnieks - fiziska persona. Vai šādā gadījumā zemnieku saimniecība drīkst atskaitīt priekšnodokli? Atbilde Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likuma) 92. pantā ir noteikti vispārējie principi priekšnodokļa atskaitīšanai. Ja preces iegādātas ar PVN apliekamu darījumu nodrošināšanai, priekšnodoklis ir no citiem reģistrētiem PVN maksātājiem saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās PVN summas par iegādātajām precēm. PVN maksātājam, veicot priekšnodokļa atskaitījumus, ir pienākums pārliecināties, vai nodokļa rēķinu ir izsniedzis reģistrēts nodokļa maksātājs. Lai īstenotu priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, PVN maksātājam ir pienākums saglabāt saņemto nodokļa rēķinu par veikto darījumu. Ja piekabe ir paredzēta saimnieciskās darbības veikšanai un par šo darījumu nodokļa rēķins atbilst PVN likuma prasībām, tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu ir. Priekšnodoklis par saņemtajām precēm no valsts budžetā maksājamās PVN summas atskaitāms tajā taksācijas periodā, kad saņemtas preces un saņemts nodokļa rēķins vai atlīdzība par preču...

Saeima 5.jūnijā galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēma Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu, kas nosaka tiesisko pamatu atbalsta pasākumiem pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas beigām. Tā kā visus iepriekš noteiktos ierobežojumus nav iespējams atcelt līdz ar ārkārtējās situācijas beigām, likums paredz, ka ieviestie atbalsta pasākumi turpināsies, kamēr Covid-19 apdraudējuma un tā seku novēršanai tie būs nepieciešami. Pēc ārkārtējās situācijas beigām tiks saglabāts dīkstāves pabalsts, līdz gada beigām varēs darboties ārkārtējās situācijas laikā ierīkotie ziedojumu tālruņi reliģiskajām organizācijām, kā arī turpināties līdzšinējie telpu nomas atvieglojumi komersantiem. Tiks saglabāta iespēja saimnieciskā darba veicējiem par 2020.taksācijas gadu neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumus. To varēs darīt brīvprātīgi. Līdz šī gada beigām tiks turpināta arī pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) paātrinātā atmaksa uzņēmējiem, un pārmaksu atmaksās 30 dienu laikā pēc nodokļa deklarācijas iesniegšanas. Tāpat paredzēts saglabāt nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumu uz trim gadiem, un pieteikties šim atbalstam nodokļu maksātāji varēs vēl līdz šī...