NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, ka, veicot darījumus tiešsaistes platformās, vispārīgā kārtībā reģistrētam nodokļa maksātājam ir pienākums izrakstīt nodokļa rēķinu par: jebkurām veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem; saņemto avansu, izņemot avansu par preču piegādi ES teritorijā; tālpārdošanas darījumiem:ja ir reģistrējies savienības režīma (turpmāk – OSS režīms) izmantošanai – nodokļa rēķins nav obligāts;ja neizmanto OSS režīmu, nodokļa rēķins ir jāizraksta. Ir pieļaujams, ka nodokļa rēķinu pārdevēja vārdā izraksta trešā persona, piemēram, tiešsaistes platforma.Ja preču pircējs vai pakalpojumu saņēmējs, ir persona, kas nav nodokļa maksātājs, vai ir nereģistrēts nodokļa maksātājs, tad nodokļa rēķinu izrakstīt nav obligāti, bet ir jāizraksta pēc šo personu pieprasījuma.Nodokļa rēķins ir dokuments papīra vai elektroniskā formā, kurā ir Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma 125. pantā minētie rekvizīti un informācija.PVN likuma 126. pantā ir vienkāršotā nodokļa rēķinā iekļaujamie rekvizīti un informācija – to var izrakstīt par darījumu iekšzemē, kura vērtība bez PVN ir mazāka par 150 eiro.Gadījumos, ja nodokļa rēķinu...

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi (ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) 2026. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 3,5 miljardus eiro, kas ir par 210,4 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Kopā ar iemaksām 2. pensiju līmenī un neņemot vērā atlikumu vienotajā kontā, nodokļu ieņēmumi 2026. gada pirmajā ceturksnī pieauguši par 145 miljoniem eiro jeb 4,1%, informē Finanšu ministrija.Vienlaikus nodokļu ieņēmumu triju mēnešu plāns tika izpildīts 98,7% apmērā jeb par 49,6 miljoniem eiro mazāk nekā plānots. Jāņem vērā, ka aktuālie dati vēl pilnībā neatspoguļo jaunāko ģeopolitisko notikumu ietekmi.Darbaspēka nodokļu ieņēmumus turpina ietekmēt 2025. gadā veiktā nodokļu reforma – gan 1 procentpunkta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) pārdale no pensiju 2. līmeņa uz 1. līmeni, gan tālākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu palielināšana. Kamēr VSAOI iemaksas kopbudžetā (neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) bija 1,2 miljardi eiro un pieauga par 79,4 miljoniem eiro jeb 6,9%, tikmēr IIN ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī 623,7 miljoni eiro...

Ja Latvijas ekonomiku nopietni skars Tuvo Austrumu konflikta ietekme, kas var negatīvi ietekmēt gan ekonomikas attīstību, gan nodokļu ieņēmumus, Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais alternatīvais scenārijs paredz par 120,2 miljoniem eiro zemākus nodokļu ieņēmumus nekā bāzes scenārijā.Saskaņā ar FM jaunākajām prognozēm nodokļu ieņēmumi 2026. gadā pieaugs salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Kopējie nodokļu ieņēmumi prognozēti ap 16 miljardiem eiro, kas ir par 848,9 miljoniem eiro jeb 5,6% vairāk nekā 2025. gadā un atbilst 2026.gada budžeta izstrādē prognozētajam. Šis pieaugums jau ir plānots vidējā termiņa budžeta ietvara prognozē pasākumiem, un neliecina par papildu pieejamiem līdzekļiem jaunām prioritātēm.Nodokļu ieņēmumu prognozes sagatavotas pie nemainīgas nodokļu politikas, balstoties uz 2026. gada februārī izstrādātajām makroekonomiskajām prognozēm, faktiskajiem nodokļu izpildes datiem gada sākumā un iepriekš pieņemtajiem normatīvo aktu grozījumiem. Ieņēmumu pieaugumu galvenokārt nodrošina stabila darba tirgus attīstība un mājsaimniecību patēriņš.Faktiskie dati rāda, ka 2026. gada pirmajā ceturksnī nodokļu ieņēmumi pieauguši par 145 miljoniem eiro jeb 4,1%, taču tas vēl nesasniedz...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskats par nodokļu normatīvajiem aktiem, kas publicēti “Latvijas Vēstnesī” 2026. gada martā.Normatīvā akta nosaukumsKomentārs/skaidrojumsPieņemtsStājas spēkāGrozījumi Grāmatvedības likumāLikumā veikti šādi grozījumi:1. lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Direktīvu (ES) 2023/2864, likums papildināts ar 18.1 pantu “Informācijas nodošana Eiropas vienotajam piekļuves punktam”, kas stājas spēkā 2028. gada 10. janvārī;2. likuma subjektu saraksts papildināts ar:citām publiskajām personām un iestādēm, tostarp Latvijas Banku, kas ir atvasināta publiska persona;dzīvokļu īpašnieku kopību, kas veic saimniecisko darbību (saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu).26.02.2026.27.03.2026.Par grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumāLikumā veikti šādi grozījumi:1. grozījums 11.¹ panta ceturtajā daļā precizē, ka publiskas personas kapitālsabiedrību ziedojumu kopējais apmērs Ukrainas sabiedrības atbalstam, ieskaitot arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktos ziedojumus, nedrīkst pārsniegt šā likuma 11. panta pirmajā daļā noteikto apmēru (t. i., ne vairāk par 1,5 procentiem no iepriekšējā pārskata gada peļņas);2. likuma 11.¹ pants papildināts ar 4.² daļu, kas paredz...

Uzņēmuma darbības izbeigšana un tam sekojošais likvidācijas process ir sarežģīts posms, kurā īpaša vērība jāvelta nodokļu saistību precīzai izpildei, it īpaši attiecībā uz likvidācijas kvotas aplikšanu ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Likvidācijas kvota pēc savas būtības ir uzskatāma par nosacīti sadalīto peļņu, ko veido pozitīva starpība starp likvidējamā nodokļu maksātāja pašu kapitāla vērtību un dalībnieka sākotnēji ieguldīto summu. Aprēķinot šo vērtību, ir svarīgi ņemt vērā ne tikai uzkrātos līdzekļus, bet arī tādu vērtības pieaugumu, kas radies, ja kāds kreditors ir atteicies no savām prasībām pret uzņēmumu. Šāda kapitāla pieauguma pielīdzināšana peļņas sadalei nozīmē, ka izmaksājamās summas, neatkarīgi no tā, vai tās saņem fiziskas vai juridiskas personas, kļūst par UIN objektu.Viens no komplicētākajiem aspektiem šajā procesā ir "vecās" peļņas apstrāde, proti, tās peļņas daļas, kas uzņēmuma bilancē fiksēta līdz 2017. gada 31. decembrim. Lai gan vispārējie normatīvie akti tiešā veidā nesniedz skaidrojumu par šīs vēsturiskās peļņas iekļaušanu ar nodokli apliekamajā bāzē, Valsts ieņēmumu...

Saeimas 16. aprīlī trešajā lasījumā pieņemtās izmaiņas likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz būtisku pavērsienu pašnodarbināto, mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju un intelektuālā īpašuma ienākumu saņēmēju nodokļu režīmā, atceļot pienākumu veikt minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (MVSAOI) tajos ceturkšņos, kad ienākumi vidēji mēnesī nesasniedz valstī noteikto minimālo algu. Turpmāk sociālās iemaksas jāveic tikai no faktiskajiem ienākumiem.Minimālo iemaksu aprēķina un maksāšanas atcelšanaLīdz šim spēkā esošā kārtība noteica, ka, ja pašnodarbinātā ienākumi nesasniedza minimālo algu (trīs minimālās algas ceturksnī), personai bija pienākums veikt minimālās iemaksas pensiju apdrošināšanai 10% apmērā no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un minimālo iemaksu objektu (papildus 10% iemaksām no faktiskajiem ienākumiem), ja pašnodarbinātais nebija iesniedzis apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem, ka tie nesasniegs obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru.Jaunā kārtība paredz atbrīvošanu no šīm MVSAOI. Likuma 20.4 pants papildināts ar nosacījumu, ka minimālo obligāto iemaksu objektu nepiemēro pašnodarbinātajam, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam un ienākuma no intelektuālā īpašuma saņēmējam. Tāpat no likuma tiek izslēgta 20.4...

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) attaisnoto izdevumu jautājums tiks skatīts nākamajā nodokļu politikas pārskatīšanas ciklā, vērtējot to kopsakarībā ar kopējo IIN politiku, kā arī valsts un pašvaldību budžetu iespējām, pauž Finanšu ministrija (FM), komentējot Veselības ministrijas (VM) plānu IIN atmaksas sistēmu papildināt ar izmaksām par medicīniskajām ierīcēm diabēta pacientiem.FM vērsa uzmanību, ka līdz šim valdības īstenotā nodokļu un sociālā politika pēdējos gados ir bijusi mērķtiecīgi vērsta uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu palielināšanu, īpašu uzmanību pievēršot cilvēkiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem, pensionāriem un ģimenēm ar bērniem.Pēdējās būtiskās nodokļu izmaiņas, kas stājās spēkā 2025. gadā, tika konceptuāli atbalstītas 2024. gada 6. septembrī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, kurā uz paritātes pamatiem ir pārstāvēta valdība, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Atbilstoši šajā sēdē atbalstītajam nodokļu politikas pārskatīšanas scenārijam FM 2024. gada 19. septembrī Ministru kabinets iesniedza informatīvo ziņojumu "Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.-2027....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir publicējis aktuālāko metodiskā materiāla versiju par nodokļiem no nekustamā īpašuma izīrēšanas un iznomāšanas, kurā iestrādātas būtiskas izmaiņas, kas stājušas spēkā līdz ar 2026. gada aprīli. Salīdzinājumā ar iepriekšējo materiālu, kas tika aktualizēts 2025. gada novembrī, jaunākajā dokumentā ir veiktas vairākas svarīgas korekcijas, kas ietekmē gan pašnodarbināto maksājumus, gan ienākumu deklarēšanas kārtību.Būtiskākās izmaiņas saistībā ar minimālās algas pieaugumuGalvenais iemesls materiāla aktualizācijai ir minimālās mēneša darba algas palielināšanās. Ja 2025. gadā minimālā alga bija 740 eiro, tad no 2026. gada tā ir pieaugusi līdz 780 eiro. Tā kā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objekts ir tieši saistīts ar minimālās algas apmēru, jaunajā materiālā ir:precizēts VSAOI iemaksu apmērs pašnodarbinātajiem – nekustamā īpašuma apsaimniekotājiem. Tagad, ja ienākumi mēnesī sasniedz 780 eiro, VSAOI 26,59 % apmērā jāveic vismaz no šīs summas (iepriekš – no 740 eiro);atjaunoti aprēķinu piemēri, kuros iestrādāta jaunā 780 eiro likme, palīdzot nodokļu maksātājiem precīzāk izprast savas saistības...

Piedāvājam iepazīties ar lauku tūrismā iesaistīto uzņēmēju organizācijas viedokli par situāciju par nodokļu regulējumu, sodiem, valsts un mazo uzņēmēju sadarbību. Šo viedokli lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” pauda Saeimas komisijas sēdē.Pievienotās vērtības nodokļa likums nosaka, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrā nav jāreģistrē uzņēmējdarbība, ja gada apgrozījums izmitinātājam nepārsniedz 50 000 EUR. Ar šādu domu labticīgi savu mazo uzņēmējdarbību veica daudzi vismazākie uzņēmēji, izmitinot viesus, piemēram, vasaras sezonā pāris istabās vai atpūtas namiņos. Līdz 2017. gadā aktualizējās jautājums par prasību aprēķināt un nomaksāt PVN gadījumos, kad tūrisma mītne ievietojusi informāciju par sevi ārvalstīs reģistrētos rezervēšanas portālos (piemēram, Booking.com), un portāls izrakstīta rēķinu par savu sniegto pakalpojumu. Praksē tas nozīmēja absurdu situāciju: PVN jāmaksā no visiem ieņēmumiem - arī tādiem, kam nav saistības ar ārvalstīs reģistrētu rezervācijas platformu izmantošanu, palielinot pakalpojuma cenu klientam un uzliekot nesamērīgu administratīvu grāmatvedības slogu, kas iet līdzi PVN reģistrācijai, vismazākajiem uzņēmējiem. Mazajiem viesu izmitinātājiem un pakalpojumu sniedzējiem reģionos...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka stājušies spēkā Ministru kabineta 2026. gada 17. marta noteikumi Nr. 136 "Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumos Nr. 662 “Akcīzes preču aprites kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 662), ar kuriem veikti vairāki būtiski grozījumi. Komersantiem noteiktais regulējums turpmāk attieksies arī uz biedrībām un nodibinājumiem, savukārt sabiedrību apvienošanās rezultātā iegūstošajai sabiedrībai ir jāiesniedz iesniegums par pievienojamai sabiedrībai izsniegto speciālo atļauju (licenču) pārreģistrāciju. Turpmāk par akcīzes preču noliktavu uzskatīs arī kuģi, kurš ir fiziski savienots ar akcīzes preču noliktavas infrastruktūru un kurā sajauc naftas produktus. Lai kuģis kļūtu par akcīzes preču noliktavu, jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem: kuģim jābūt pietauvotam jūras piestātnē, kas norādīta apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai izsniegtajā speciālajā atļaujā (licencē); kuģim jābūt savienotam ar akcīzes preču noliktavas infrastruktūru; jāpaziņo VID, ka kuģī tiks sajaukti naftas produkti; visiem uz kuģa esošajiem naftas produktiem, kas saņemti ar elektronisko administratīvo dokumentu, jābūt reģistrētiem akcīzes preču...

Finanšu ministrija (FM) neatbalsta Saeimā virzītos likumprojektus par grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā, ar kuriem paredzēts ar atpakaļejošu datumu atbrīvot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājus no nodokļa saistībām par iepriekšējiem periodiem, ja tie līdz 2025. gada 1. jūlijam, saņemot pakalpojumus no ārvalstu komersantiem, nebija reģistrējušies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā.FM atzinumā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai skaidro, ka līdzšinējais regulējums ir bijis skaidrs un paredzējis pienākumu reģistrēties VID pirms darījumu veikšanas, ja tiek veikti ar PVN apliekami darījumi vai saņemti pakalpojumi no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts komersantiem. Ministrijas ieskatā tas izslēdz iespēju likumā noteikt atbrīvojumu par iepriekš neizpildītām nodokļu saistībām.Tāpat ministrija uzsver, ka atpakaļejoša atbrīvojuma ieviešana nonāktu pretrunā nodokļu neitralitātes, vienlīdzīgas attieksmes un tiesiskās paļāvības principiem, jo lielākā daļa PVN maksātāju, saņemot pakalpojumus no ārvalstu komersantiem, savu reģistrācijas pienākumu ir izpildījuši un PVN nomaksājuši. FM norāda - ja atbrīvojums tiktu piemērots vienai nodokļu maksātāju grupai, tad,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sniedzis būtisku skaidrojumu par to, kā nodokļu kontekstā vērtējami starptautiskajā tirdzniecībā ierastie maksājumi par ietaupīto laiku jeb tā saucamais despatch. Šis jautājums kļuva aktuāls pēc kāda kravu pārkraušanas uzņēmuma (SIA “Y”) iesnieguma, kurā tika lūgts skaidrot, vai šāda samaksa ir uzskatāma par pakalpojumu vai arī tā ir ar nodokli neapliekama kompensācija.Strīda būtība: pakalpojums vai kompensācija?Uzņēmums, kas nodarbojas ar kravu pārkraušanu terminālī, norādīja, ka nozares prakse paredz divus pretējus jēdzienus: dīkstāves maksu (demurrage), ko maksā par laika pārtēriņu, un samaksu par ietaupīto laiku (despatch), ko saņem, ja darbi tiek paveikti ātrāk.Iesniedzējs argumentēja, ka despatch nav uzskatāms par atsevišķu pakalpojumu, bet gan par kompensāciju, kas rodas dažādu, bieži vien no uzņēmuma neatkarīgu, apstākļu sakritības dēļ (piemēram, laika apstākļi, kravas īpatnības vai tehnikas pieejamība). Tā kā šis maksājums nav tieši regulēts Latvijas likumdošanā un starptautiski bieži tiek klasificēts kā kompensācija, uzņēmums uzskatīja, ka tam nav jāpiemēro pievienotās vērtības nodoklis (PVN).VID...

Eiropas Savienība (ES) šā gada 1. maijā uzsāks piemērot Pagaidu tirdzniecības nolīgumu starp ES un trīs Mercosur valstīm – Urugvaju, Argentīnu un Brazīliju (ES–Mercosur). Drīzumā sagaidāms arī ceturtās Mercosur dalībvalsts – Paragvajas – paziņojums, kas ļaus uzsākt pagaidu piemērošanu visā nolīguma teritorijā, informē Ārlietu ministrija.Ar pagaidu tirdzniecības nolīguma tekstu var iepazīties Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša 2026. gada 27. februāra L sērijā. (Pagaidu nolīgums par tirdzniecību starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Dienvidu kopējo tirgu, Argentīnas Republiku, Brazīlijas Federatīvo Republiku, Paragvajas Republiku un Urugvajas Austrumu Republiku, no otras puses). Izcelsmes noteikumi iekļauti 3. nodaļā “Izcelsmes noteikumi un izcelsmes procedūras”. Tajos paredzēts, ka ES izcelsmes preces gūs priekšrocības, tās laižot brīvā apgrozībā Mercusor valstīs, iesniedzot REX sistēmā reģistrēta eksportētāja sagatavotu paziņojumu par izcelsmi.Nolīguma pagaidu piemērošana attieksies vienīgi uz tirdzniecības jomu, nodrošinot ātrāku ES, tostarp Latvijas, uzņēmumu piekļuvi Mercosur valstu tirgiem. Pateicoties nolīgumam, ES ikgadējais eksports uz Mercosur valstīm varētu pieaugt līdz pat 39%....

Latvijas degvielas tirgotāji pauž vairākus argumentus un neizslēdz tiesvedības par ieceri degvielas mazumtirgotājiem piemērot solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%. Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likuma projekts patlaban tiek saskaņots līdz 2. aprīlim.Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) vēstulē, kas tostarp adresēta premjerei Evikai Siliņai, teikts, ka papildu nodoklis no patiesi pārmērīgas peļņas (virspeļņas) ārkārtas situācijā būtu saprotams un atbalstāms, taču publiski apspriestais risinājums pēc būtības nav vērsts pret ārkārtas peļņu.Asociācijā skaidro, ka piedāvājums faktiski nozīmē pārdošanas cenas regulēšanu, balstoties uz sintētisku un administratīvi konstruētu aprēķinu par it kā "normālu" maržu. Vēstulē minēts, ka valsts mākslīgi noteiktā "pareizā" marža nevar objektīvi atspoguļot reālo tirgus situāciju, un tas nav pieņemams.Vienlaikus asociācijā vērš uzmanību, ka piedāvātais mehānisms nav instruments pret pārmērīgu peļņu, bet ir instruments pret cenu, kuru kāds uzskata par nepareizu. Vēstulē minēts, ka gadījumā, ja valsts sāk tieši noteikt, par kādu cenu uzņēmējs...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka Latvijas nodokļu rezidentam, kurš ir saņēmis ienākumus Latvijā un ārvalstīs (vai tikai ārvalstīs) vairāk nekā 200 000 eiro gadā, ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija un jāmaksā papildu iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 3% apmērā.IIN aprēķinu Latvijā var ietekmēt starpvalstu līgumos ietvertais regulējums un ārvalstīs saņemto ienākumu veids. Ņemot vērā līgumu atšķirības ar dažādam valstīm, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) esošais automātiskais IIN aprēķins gada ienākumu deklarācijā var būt nekorekts. Fiziskajai personai ir tiesības samazināt papildu IIN par ārvalstīs samaksātā nodokļa summu, kā arī koriģēt ar IIN papildu likmi apliekamā ienākuma apmēru. Lai nodrošinātu pareizu IIN aprēķinu, VID aicina, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, tai pievienot ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātus dokumentus, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un ārvalstīs samaksātā nodokļa summa. VID pārbaudīs un koriģēs gada ienākumu deklarācijā iekļautos datus, individuāli informējot katru deklarācijas iesniedzēju par faktiski maksājamo IIN.