NODOKĻI

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) sagatavojusi "Uzraudzības ziņojumu par valsts budžetu 2026. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" un aicina valdību izvirzīt ambiciozākus mērķus izdevumu samazināšanā un savlaicīgi rast strukturālu, ilgtspējīgu risinājumu aizsardzības izdevumu finansēšanai, lai tie nebūtu atkarīgi no parāda palielināšanas. FDP, izvērtējot Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", atzīst - gan Eiropas Savienības (ES), gan nacionālie fiskālie nosacījumi tiek ievēroti. Tomēr ir izvēlēts vienkāršākais ceļš – papildu finansējums aizsardzībai ir atrasts galvenokārt uz valsts parāda pieauguma rēķina, nevis samazinot budžeta izdevumus. FDP ziņojumā norāda, ka vidēja termiņa budžeta ietvars 2026.–2028. gadam tiek sagatavots laikā, kad ģeopolitiskā spriedze reģionā turpina pieaugt un izdevumi valsts drošībai un aizsardzībai ir kļuvuši par absolūtu prioritāti. 2025. gada jūlijā ES Padome iedarbināja Stabilitātes un izaugsmes pakta valsts izņēmuma klauzulu, kas ļauj dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, īslaicīgi atkāpties no fiskālās disciplīnas...

Cesija, kas pēc būtības ir kreditoru maiņa bez parādnieka piekrišanas, ir kļuvusi par būtisku finanšu instrumentu uzņēmējdarbībā. Prasījuma tiesību cesija tiek realizēta, kreditoram slēdzot līgumu ar trešo personu – cesionāru. Saskaņā ar Civillikuma 1801. pantu, līguma slēgšana neprasa parādnieka piedalīšanos, un cesija ir spēkā, pat ja parādnieks par to neko nezina. Tomēr uzņēmumiem, kas veic šādus darījumus, ir vitāli svarīgi saprast to ietekmi uz uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2025. gada 13. oktobrī sagatavotajā metodiskajā materiālā skaidro, kā pareizi piemērot UIN normas, it īpaši attiecībā uz zaudējumiem, kas rodas cesijas rezultātā. Cesijas zaudējumi un UIN bāze UIN aprēķināšanas vajadzībām ir noteikts, ka negūtie ienākumi no cesijā nodotām tiesībām (t.i., zaudējumi) standarta gadījumā tiek pieskaitīti izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Tas nozīmē, ka tie tiek iekļauti UIN bāzē un aplikti ar nodokli. Tomēr pastāv būtiski izņēmumi, kas ļauj šos zaudējumus neaplikt ar UIN. Lai negūtie ienākumi no cesijā...

Finanšu ministrija (FM) 15. oktobrī Saeimā iesniedza likumprojektu "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", kas ir galvenais likumprojekts valsts budžeta likumprojektu paketē. Kopumā 2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē plānots iekļaut teju 50 likumprojektus. Saeimas ārkārtas sēdē 16. oktobra likumprojekts tika nodots izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Jaunā budžeta projekta pirmais lasījums plānots 5. novembrī, bet galīgajā lasījumā Saeima tā izskatīšanu paredzējusi sākt 3. decembrī. Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm būs viena no pirmajām, kas sasniegs Hāgas samitā nospraustos mērķus – 5% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai. “Mēs varam būt piemērs citām valstīm, kā rīkoties ātri un izlēmīgi, lai nekavējoties stiprinātu savas aizsardzības spējas atbilstoši apstākļiem reģionā,” pauda D. Mieriņa, atzīmējot, ka būtiska uzmanība jāvelta veselības aprūpei, kas ir svarīga iekšējai drošībai. Nododot 2026. gada valsts budžeta projektu Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai, finanšu ministrs Arvils Ašeradens informēja, ka nākamā gada budžetā lielāks...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis metodisko materiālu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu ienākumam no kriptoaktīvu (virtuālās valūtas) pārdošanas, veicot būtiskus precizējumus, kas skar regulējumu un atsevišķu darījumu veidu aplikšanu ar nodokli. Jaunākais materiāls ir aktualizēts 2025. gada 14. oktobrī, atšķirībā no vecākā, kas tika aktualizēts 2025. gada 15. aprīlī. Precizējumi ienākuma veidos Jaunajā versijā sniegti plašāki piemēri par ienākumu kvalifikāciju: Saimnieciskā darbība: Ienākumu no saimnieciskās darbības piemēros ir skaidri iekļauti “non-fungible tokens (NFT)”. Kriptoaktīvu, kuru pats ražoja (ģenerēja), tajā skaitā NFT, pārdošana tiek uzskatīta par ienākumu no saimnieciskās darbības. Kapitāla pieaugums: Jauno ienākumu veidu sarakstā, kas kvalificējams kā ienākums no kapitāla pieauguma, ir pievienoti kriptoaktīvi, kas nopelnīti par citu kriptoaktīvu ieguldīšanu biržā. Izmaiņas iegādes vērtības noteikšanā dāvinājumu un mantojuma gadījumos Jaunākajā materiālā ir papildināti noteikumi par kriptoaktīvu iegādes vērtības noteikšanu, ja tie iegūti dāvinājuma vai mantojuma ceļā: Dāvinājumi: Ja kriptoaktīvs saņemts dāvinājumā no personas, ar kuru nesaista radniecība, un dāvinājuma...

No 2027. gada dabas resursu nodokļa (DRN) likmi kūdrai palielinās piecas reizes - līdz 3,5 eiro par tonnu, bet neapstrādātai un ārpus Eiropas Savienības (ES) komerciāliem nolūkiem realizētai koksnei noteiks DRN 75 eiro apmērā par kubikmetru, paredz otrdien, 14. oktobrī, valdībā atbalstītie grozījumi DRN likumā. Tajā pašā laikā smilts un smilts-grants DRN likmi no 2026. gada palielinās par 25%. Šobrīd DRN likme kūdrai ir 0,7 eiro par tonnu. Likumprojektā teikts, ka DRN likme kūdrai 3,5 eiro par tonnu tiks piemērota no 2027. gada. Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) skaidro, lai arī jau no 2026. gada valstij veidojas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju saistības, kas izriet no kūdras ieguves, paaugstinātā DRN likme tiks ieviesta no 2027. gada 1. janvāra. Tas ļaus nozarei pārkārtoties un plānot darbību. Ministrijā norāda, ka kūdras nozare gadā veido 10,7% no visām SEG emisijām Latvijas bilancē. Atbilstoši provizoriskiem aprēķiniem, viena tonna iegūtās kūdras Latvijai izmaksās 25 eiro SEG emisiju ekvivalentā....

Ministru kabinets 14. oktobrī paredzējis izskatīt Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2026. gadam, kas tiks iesniegts apstiprināšanai Eiropas Komisijā (EK), informē FM. Pamatojoties uz FM jūnijā izstrādāto makroekonomiskās attīstības scenāriju un aktualizētajām fiskālajām prognozēm, sagatavotais budžeta plāna projekts atspoguļo jaunāko novērtējumu par 2025. gadu un ietver visus valdības pieņemtos lēmumus 2026. gada budžeta izstrādes procesā. Attiecīgi tas satur to pašu informāciju par 2026. gadu, kas ir pamatā likumprojektam "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", tikai noteiktā formātā. Saskaņā ar prognozēm 2025. gadā vispārējās valdības kopējie ieņēmumi tiek novērtēti 44,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet kopējie izdevumi - 47,5% no IKP, budžeta deficīts - 2,9% no IKP, bet parāds - 48,9% no IKP. Savukārt 2026. gadam vispārējās valdības kopējie ieņēmumi tiek prognozēti 43,7% no IKP apmērā, kopējie izdevumi - 47% apmērā, budžeta nominālais deficīts - 3,3% apmērā, bet parāds - 50,6%...

Darba devēji, kuri nodarbina pensionēšanās vecumu sasniegušus cilvēkus, jau tagad maksā mazākas sociālās iemaksas, pavēstījusi Finanšu ministrija (FM), komentējot Latvijas Pensionāru federācijas aicinājumu Saeimai no 2027. gada ieviest nodokļu atvieglojumus darba devējiem, kuri pieņem darbā cilvēkus vecumā virs 50 gadiem. FM atzīmē, ka darba devējiem, kuri nodarbina cilvēkus, kas sasnieguši pensionēšanās vecumu, jau šobrīd ir piemērota samazināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme - kopumā 30,02%, salīdzinot ar 34,09% vispārējā gadījumā. Līdz ar to darba devējiem šādu darbinieku nodarbināšana jau tagad nozīmē mazākas sociālo iemaksu izmaksas. Vienlaikus FM norāda, ka jaunu nodokļu atvieglojumu vai stimulu ieviešana ir iespējama tikai pēc tam, kad ir veikta rūpīga, uz datiem balstīta analīze par to lietderību un efektivitāti. Tādēļ jebkurš jauns atvieglojums ir jāizvērtē objektīvi, ņemot vērā tā ietekmi uz kopējo nodokļu sistēmu un valsts budžetu. FM norāda, ka no šī gada jau ir ieviestas vairākas nozīmīgas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā, kas samazina darbaspēka...

Tiem cilvēkiem, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada trešajā ceturksnī, no jūlija līdz septembrim, bija vairāk nekā 1000 eiro, līdz 2025. gada 15. oktobrim (ieskaitot) ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā Vienotajā nodokļu kontā līdz 2025. gada 23. oktobrim. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā; virtuālā valūta. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva pārdošanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. No...

Saeimas deputāti pirmajā lasījumā 9. oktobrī atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) virzītos likumprojektus, tostarp grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Invaliditātes likumā, kā arī Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā. Projekts grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz precizēt sociālās apdrošināšanas piemērošanu un noteikt, ka apcietinātie, kuri tiek nodarbināti izmeklēšanas cietumā, sociālās apdrošināšanas izpratnē pielīdzināmi darba ņēmējiem. Vienlaikus paredzēts atcelt īpašo regulējumu pašnodarbināto laulātajiem - turpmāk, pievienojoties brīvprātīgi, viņi tiks apdrošināti tikai pensiju apdrošināšanai vispārējā kārtībā. Līdz ar grozījumiem plānots arī atcelt pašnodarbināto pienākumu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegt apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem, tādējādi mazinot administratīvo slogu. Tāpat tiek iekļauts Covid-19 laikā ieviestais izņēmums, ka minimālo obligāto iemaksu objektu nepiemēro par dienām, kad darbinieks ir atstādināts bez algas vai dīkstāvē savas vainas dēļ. Vienlaikus paredzēta iespēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras administrētos pakalpojumus (pensijas, pabalstus un citus) pārskaitīt arī uz saņēmēju kontiem citās ES valstīs vai Lielbritānijā. Tiek precizēti arī Ministru kabinetam dotie pilnvarojumi,...

Ja pašnodarbinātais (saimnieciskās darbības veicējs, tostarp, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs un autoratlīdzību saņēmējs), kurš nav darba ņēmējs, prognozē, ka viņa saimnieciskās darbības ienākumi nesasniegs 2220 eiro ceturksnī (740 eiro mēnesī), būs iesniedzis apliecinājumu VID par prognozētajiem ienākumiem (ka tie nesasniegs 2220 eiro ceturksnī), minimālās iemaksas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) neaprēķinās. Lai VSAA neaprēķinātu minimālās iemaksas, pašnodarbinātajam līdz šī gada 17. oktobrim (ieskaitot) jāiesniedz VID apliecinājums par plānotajiem ienākumiem šī gada IV. ceturksnī. Apliecinājumu jāiesniedz īpaši tam izveidotā veidlapā, kas pieejama VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā “Dokumenti/No veidlapas/Dokumentu grupa/Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu dokumenti/Pašnodarbinātā apliecinājums par plānotajiem ienākumiem”. Apliecinājumā jānorāda konkrēto 2025. gada ceturksni, kad ienākums nesasniegs 2220 eiro ceturksnī. Pašnodarbinātais, kurš šogad vēl tikai plāno uzsākt saimniecisko darbību, apliecinājumu var iesniegt vienlaikus ar iesniegumu par saimnieciskās darbības reģistrāciju VID vai arī 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas, gadījumā, ja pašnodarbinātais iepriekš vēl strādāja arī algotu darbu. Veicamās minimālās iemaksas...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas sēdē 7. oktobrī tika vērtēta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana pārrobežu pakalpojumiem izmitināšanas biznesā, kuri izmanto ārvalstu interneta platformas Booking.com un Airbnb.com. Komisija aicināja rast piemērotāko risinājumu, lai . Apakškomisijas vadītāja Linda Matisone sacīja, ka apakškomisija saņēmusi daudzas vēstules no izmitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kurās teikts, ka izmitināšanas pakalpojumu sniedzēji bažījas par periodu līdz šī gada 1. jūlijam, kad stājās spēkā jauns regulējums. Izmitinātāji saskārušies ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prasībām samaksāt PVN 21% apmērā par platformu izmantošanu iepriekšējos trīs gados un 12% PVN par izmitināšanu iepriekšējos trīs gados. VID Nodokļu pārvaldes direktore Ilze Jankova informēja, ka jau no 2010. gada šo pakalpojumu sniedzējiem bija jāreģistrējas PVN reģistrā, bet no 1. jūlija ir spēkā īpašā kārtība tikai par saņemtajiem pakalpojumiem no ES. Atgādinām, ka no 2010. gada 1. janvāra likumā «Par pievienotās vērtības nodokli» tika pārņemta Padomes Direktīva 2008/8/EK, ar ko groza Direktīvu...

Valdība 7. oktobra sēdē nolēma samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12% apmērā pilotprojekta veidā no 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam piemērot pienam, maizei, mājputnu gaļai un olām, lai mazinātu pārtikas cenu slogu uz iedzīvotāju pirktspēju. To paredz Zemkopības ministrijā (ZM) izstrādātais likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kas vēl jāvērtē Saeimā. Tostarp samazinātais PVN tiks piemērots visa veida maizei, svaigam, sterilizētam vai pasterizētam pienam, izņemot ultrasterilizētam jeb sevišķi augstā temperatūrā sterilizētam pienam, svaigas atdzesētas mājputnu, tostarp vistu, tītaru, pīļu, zosu, pērļu vistiņu un paipalu, gaļai un mājputnu svaigām olām čaumalās. ZM lēmumu skaidro ar pēdējos gados Latvijā augušajām pārtikas cenām, ko galvenokārt izraisīja cenu kāpums pasaulē, energoresursu sadārdzinājums, transporta izmaksu palielināšanās un ģeopolitiskā nestabilitāte. Pārtikas produktu augsto cenu dēļ mājsaimniecību budžetā lielāko daļu izdevumu veido pārtikas iegāde, īpaši sociāli mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, uzsver ministrijā. Šīs izmaiņas PVN piemērošanā nākamgad samazinās valsts budžeta ieņēmumus par 15 miljoniem...

Nodokļu un muitas policiju no 2026. gada 1. janvāra rosināts nodot iekšlietu ministra pakļautībā, paredz Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un saskaņošanai iesniegtie grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā. Iebildumu vai priekšlikumu izteikšanas termiņš ir 7. oktobris. Patlaban 2024. gada 31. oktobrī pieņemtais Nodokļu un muitas policijas likumā noteikts, ka no 2026. gada 1. janvāra tiek izveidota jauna tiešās pārvaldes iestāde - Nodokļu un muitas policija. Tā pārņems līdzšinējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus. Likumā noteikts, ka jaunā iestāde darbosies finanšu ministra pārraudzībā, un šo pārraudzību īstenos FM. Likumprojekta risinājumā nav paredzēts mainīt Nodokļu un muitas policijas nodarbināto tiesisko statusu vai iekļaut Nodokļu un muitas policiju Iekšlietu ministrijas iestāžu sistēmā. Pašlaik Nodokļu un muitas policijas nodarbinātie ir valsts civildienesta ierēdņi un darbinieki, savukārt dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs pilda amatpersonas, kurām ir speciālā dienesta pakāpe un kuru profesionālā dienesta tiesisko statusu nosaka Iekšlietu ministrijas sistēmas...

Grāmatām un preses izdevumiem, kas nav izdotas latviešu, Eiropas Savienības (ES) vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vai kandidātvalstu valodās, no 2026. gada 1. janvāra varētu piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) standarta 21% likmi, paredz valdībā atbalstītie Kultūras ministrijas izstrādātais likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", par kuriem vēl būs jābalso Saeimā. Grozījumi paredz, ka līdzšinējā samazinātā likme 5% apmērā tiks piemērota tikai grāmatām un preses izdevumiem, kas izdoti vai publicēti valsts valodā, latgaliešu rakstu valodā, lībiešu valodā vai noteiktās ES un starptautisko organizāciju oficiālajās valodās. Grozījumi izstrādāti, lai stiprinātu sabiedrības saliedētību, balstoties uz latviešu valodas politiku, un mazinātu nacionālās drošības riskus pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā. Plānots, ka likums stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī un tiks virzīts kopā ar valsts budžeta pavadošo likumprojektu pakotni. Kā liecina aģentūras LETA aprēķini, galvenokārt šīs izmaiņas ietekmēs grāmatas un preses izdevumus krievu valodā. Komentējot šo ieceri, Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis iepriekš...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis pārskats par nodokļu normatīvajiem aktiem, kas pieņemti vai stājušies spēkā 2025. gada septembrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Grozījumi veikti likuma 7.4 panta 2. punktā, nosakot, ka neizpildītās saistības nodokļu jomā neattiecas uz nodokļu maksājumiem, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar likuma 24. panta pirmo, 1.3 un 1.7 daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos, vai attiecībā uz kuriem ir noslēgts vienošanās līgums saskaņā ar likuma 41. pantu. Grozījumi veikti 18. panta pirmās daļas 21. punktā, no tā izslēdzot ar riska personu sarakstu saistīto regulējumu. Savukārt, lai noteiktu nodokļu administrācijas pienākumu uzturēt riska personu sarakstu, likuma 18. panta pirmā daļa papildināta ar 21.1 punktu. Likuma 26. panta 6.1 daļa izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neuzsāk, ja piedzenamā parāda...