NODOKĻI

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2. septembra sēdē konceptuāli atbalstīja jauna 10% mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīma ieviešanu mazās saimnieciskās darbības veicējiem, tomēr likumprojekta izskatīšanu atlika līdz 8. septembrim. Komisija vēlas saņemt Finanšu ministrijas atzinumu par paredzētā regulējuma fiskālo ietekmi.10% likme paredzēta arī mazās saimnieciskās darbības veicējiemKomisija izskatīja piecus finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikumus Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumiem. Finanšu ministrija skaidroja, ka lielākā daļa priekšlikumu ir precizējoši un strukturāli, lai likumprojektā iestrādātu iepriekš panākto vienošanos.Viens no būtiskākajiem precizējumiem paredz likumā definēt mazās saimnieciskās darbības veicēju un šo statusu norādīt līdzās mikrouzņēmumam. Vienlaikus tika precizēts, ka arī mazās saimnieciskās darbības veicēji varēs izmantot īpašo 10% nodokļa režīmu, ja būs izpildītas likuma 7.2 pantā noteiktās prasības.Savukārt likuma 7.2 panta pirmajā daļā paredzēts noteikt kritērijus, kas raksturo mazo saimniecisko darbību, bet otrajā daļā – nosacījumus, kas jāizpilda, lai nodokli varētu maksāt samazinātā apmērā.Režīmam nepieciešams saimnieciskās darbības ieņēmumu kontsGrozījumi paredz precizēt arī kredītiestādes jēdzienu, jo 10%...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2. septembrī skatīs trešajam lasījumam sagatavotos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, kas paredz ieviest vienkāršotu nodokļa samaksas kārtību un mazināt birokrātisko slogu fiziskajām personām, kuras sniedz pakalpojumus citām fiziskajām personām un kuru apgrozījums gadā nepārsniedz 12 000 eiro.Lai izmaiņas varētu stāties spēkā, deputāti skatīs arī saistītos grozījumus likumos "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un "Par nodokļiem un nodevām".Mazā saimnieciskā darbība – līdz 12 000 eiro gadāIzmaiņas likumos paredz ieviest vienkāršotu risinājumu cilvēkiem, kuri sniedz ikdienā pieprasītus pakalpojumus, piemēram, strādā par treneriem, dārzniekiem, privātskolotājiem, frizieriem, skaistumkopšanas speciālistiem vai santehniķiem. Jaunā kārtība ļaus šos pakalpojumus sniegt legāli, netērējot laiku reģistrācijai, grāmatvedības uzskaitei vai atskaitēm.Likumprojektā paredzēts, ka mazā saimnieciskā darbība ir fiziskās personas saimnieciskā darbība, kurā fiziskā persona ražo un pārdod preces vai sniedz pakalpojumus tikai fiziskajai personai, kas šīs preces vai pakalpojumus neiegādājas saimnieciskās darbības mērķiem, kā arī taksācijas perioda apgrozījums nepārsniedz 12 000 eiro.Tāpat fiziskā persona nav reģistrēta...

Mainoties PVN likmei, grāmatvežiem īpaša uzmanība jāpievērš darījumiem, par kuriem samaksa veikta avansā, bet preču piegāde vai pakalpojuma sniegšana notiek vēlāk. Vispārīgais princips – avansa saņemšana ir uzskatāma par darījuma brīdi, tādēļ PVN likmi parasti nosaka atbilstoši avansa saņemšanas brīdim. Tomēr preču piegādēm uz citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti ir būtisks izņēmums, norāda Edgars Bisenieks, jurists PVN jomā.Kā rīkoties, ja PVN likme mainās pēc avansa samaksas?Piemēram, 2026. gada 1. jūnijā pircējs samaksā 30% avansu par 100 kg svaigu vistas gaļu, kuras piegāde paredzēta jūlijā. No 1. jūlija šādai pārtikai PVN likme tiek samazināta no 21% uz 12%.Šādā situācijā avansa daļai piemēro 21% PVN, jo avanss saņemts jūnijā. Savukārt atlikušajai summai, kas tiek samaksāta par jūlijā veikto piegādi, piemēro 12% PVN.Tātad, ja darījums notiek Latvijā, mainoties PVN likmei, avansa saņemšanas brīdis ir būtisks, lai noteiktu piemērojamo likmi.Izņēmums – preču piegāde uz citu ES dalībvalstiAtšķirīga kārtība ir preču piegādēm uz citu ES dalībvalsti. Šādā...

Līdz šim Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmā bija situācijas, kad uzņēmumam finanšu grūtību dēļ Valsts ieņēmumu dienests (VID) pagarināja sociālo iemaksu samaksas termiņu, taču tas varēja ietekmēt darbinieku sociālās apdrošināšanas tiesības. Proti, saskaņā ar likumu, persona ir apdrošināta pensijai tikai tad, ja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) ir faktiski veiktas. Rezultātā darbinieki, kuru uzņēmumiem bija piešķirts iemaksu pagarinājums, pensionējoties vai pārtraucot darba attiecības, palika ar nepilnīgiem uzkrājumiem un mazākām pensijām tikai tādēļ, ka viņu darba devējam bija dota nodokļu samaksas atlaide.Lai novērstu šīs negatīvās sekas, Labklājības ministrija ir izstrādājusi likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kas 1. septembrī izskatīts valdības sēdē. Jaunās izmaiņas, ko plānots ieviest no 2027. gada 1. jūlija, mainīs līdzšinējo kārtību.Trīs darbinieku grupas, kuras turpmāk tiks pasargātasJaunais tiesiskais regulējums (likuma papildināšana ar jaunu 21.5 pantu) paredz, ka darba devējam, kuram pēc 2027. gada 1. jūlija tiks piešķirts VSAOI samaksas termiņa pagarinājums, būs pienākums veikt obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai...

Latvijas ekonomikai augot un iedzīvotāju ienākumiem palielinoties, aplokšņu algu problēma nav būtiski mazinājusies. Lai samazinātu ēnu ekonomiku, ar kontrolēm, digitalizāciju un skaidras naudas aprites ierobežošanu vien var nepietikt. Viens no risinājumiem varētu būt darbaspēka nodokļu sloga samazināšana, kas padarītu pilnībā deklarētu algu izdevīgāku gan darba devējam, gan darba ņēmējam.SSE Riga pētījums liecina, ka 2025. gadā ēnu ekonomika Latvijā veidoja 21,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Lai gan dažādu metodoloģiju dēļ ēnu ekonomikas apjoma aplēses atšķiras, tās īpatsvars joprojām ir būtisks.Aplokšņu algas veido gandrīz pusi ēnu ekonomikasBūtisku ēnu ekonomikas daļu veido nedeklarēti darba ienākumi. Pētījuma dati liecina, ka aplokšņu algas veido 47,1% no kopējā ēnu ekonomikas apjoma.Bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda, ka īpaši augsts aplokšņu algu risks ir mazajos uzņēmumos, pakalpojumu sektorā, būvniecībā un citās nozarēs, kur faktisko nodarbināto skaitu un izmaksāto atalgojumu kontrolēt ir sarežģītāk. Aplokšņu alga var nozīmēt gan pilnībā nereģistrētu...

Finanšu ministrija (FM) sagatavojusi grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kuru mērķis ir precizēt nodokļa piemērošanu praksē, regulēt līdz šim neskaidras situācijas un samazināt administratīvo slogu nodokļu maksātājiem. Likumprojektu plānots skatīt valdības 25. augusta sēdē. Pēc apstiprināšanas tas tiks iesniegts Saeimā.Brīvprātīgajiem kompensāciju limits – līdz 3000 eiro gadāBūtiskas izmaiņas paredzētas brīvprātīgā darba veicējiem un reliģisko organizāciju kalpojošajam personālam. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo izdevumu kompensācijas gada limits brīvprātīgā darba veicējiem un reliģisko organizāciju kalpojošajam personālam tiks palielināts no 1000 līdz 3000 eiro.Vienlaikus paredzēts vienkāršot kompensāciju piešķiršanas kārtību. Pašlaik dažādiem izdevumu veidiem noteikti atsevišķi limiti, bet turpmāk tos plānots aizstāt ar vienotu nosacījumu – kompensācija nedrīkstēs pārsniegt 100 eiro dienā.Savukārt reliģisko organizāciju garīgajam personālam ar IIN nebūtu apliekamas kompensācijas par ar amata pienākumu veikšanu saistītiem izdevumiem, tostarp pamatvajadzību segšanai, ja to kopējais apmērs taksācijas gadā nepārsniedz attiecīgā gada neapliekamā minimuma apmēru.Būvniekam paredzēs pienākumu ieturēt IIN par neizmaksātu darba samaksuLikumprojektā iekļauta arī norma,...

Biedrība "Zemnieku saeima" aicina finanšu ministru paātrināt jau ilgstoši virzītos lēmumus par sezonas laukstrādnieku nodokļu režīma pilnveidošanu un rosina palielināt sezonas laukstrādnieka ienākumu slieksni no 3000 līdz 5000 eiro, paplašināt režīma piemērošanu augkopībā un lopkopībā, kā arī ļaut sezonas darbiniekus nodarbināt jau no 1. marta.Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre uzsver, ka lauksaimnieku saimniecībām darbinieki ir nepieciešami tieši tad, kad laikapstākļi ļauj reāli strādāt.Viņa skaidro, ka spēkā esošais regulējums neatbilst reālajam vidējam atalgojumam valstī, sezonas ilgumam un vajadzīgajiem darbiem. Ar pašreizējo regulējumu valsts palielina risku, ka daļa lauksaimniecības darbu, kur jāpiesaista darbinieki konkrētā sezonā konkrētiem darbiem, paliek ārpus legālās uzskaites, pauda M. Dzelzkalēja-Burmistre.Biedrībā skaidro, ka patlaban sezonas laukstrādnieku īpašo nodokļu režīmu var izmantot no 1. aprīļa līdz 30. novembrim, nodarbinot cilvēku ne ilgāk par 90 kalendāra dienām. Kopējais ienākums pie visiem darba devējiem nedrīkst pārsniegt 3000 eiro, bet nodokļa likme ir 15%.Ienākumu slieksnis 3000 eiro apmērā nav mainīts kopš režīma...

Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests (VID), reaģējot uz regulāri saņemtajiem nodokļu maksātāju un nozaru pārstāvju iesniegumiem, ir izstrādājuši grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā. Šo izmaiņu galvenais mērķis ir līdzsvarot spēkā esošo regulējumu, novēršot tiesību normu interpretācijas neskaidrības un atvieglojot administratīvo slogu jautājumos, kas saistīti ar nodokļu dubultu uzlikšanu un pārlieku sarežģītiem procesiem reorganizāciju ķēdēs. Novērš nodokļu dubultās aplikšanas riskus likvidācijas un akciju atpirkšanas gadījumosViena no plānotajām izmaiņām ir nodokļa dubultās aplikšanas riska novēršana uzņēmuma likvidācijas un pašu akciju atpirkšanas gadījumos. Līdz šim spēkā esošais likums neparedzēja iespēju samazināt ar nodokli apliekamo bāzi par dividendēm, kas tiek tālāk sadalītas no saņemtās likvidācijas kvotas vai pašu akciju atpirkšanas atlīdzības virs nominālvērtības, lai gan ienākuma izmaksātājs UIN par šo peļņu jau bija samaksājis. Likvidācijas gadījumā tas noveda pie situācijas, kurā ar nodokli tika aplikta visa atlikusī peļņa, tostarp tāda, par kuru nodoklis jau reiz bija nomaksāts. Lai šo risku novērstu, likumā tiks papildināta...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 11. augusta sēdē otrajā lasījumā izskatīja likumprojektu grozījumu paketi, kas paredz būtisku reformu mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) jomā. Finanšu ministrijas (FM) vadītā darba grupa ir izstrādājusi kompromisa priekšlikumus, lai atvieglotu dzīvi pavisam mazas saimnieciskās darbības veicējiem, vienlaikus novēršot nodokļu plānošanas un konkurences kropļošanas riskus.Sēdē tika norādīts, ka FM darba grupa divas reizes tikusies ar Saeimas Budžeta komisijas pārstāvjiem, sociālajiem partneriem, nozari, arodbiedrībām un Valsts ieņēmumu dienestu (VID), lai izstrādātu kompromisa priekšlikumus. FM pārstāve Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne skaidroja, ka tiek piedāvāts īpašs režīms ļoti mazai saimnieciskajai darbībai, paredzot jaunas definīcijas un atsevišķu regulējumu iesācēju MUN maksātājiem. Potenciālais šī režīma lietotāju skaits varētu būt aptuveni ap 1000 personu, galvenokārt tie, kas sāk saimniecisko darbību vai iznāk no ēnu ekonomikas. Deputāti norādīja, ka pēc gada vai diviem būtu lietderīgi veikt izvērtējumu, lai saprastu, kā režīms darbojas praksē un vai lietotāju skaits neatšķiras no sākotnējām prognozēm.Sēdē bez iecerētajiem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2026. gada 30. jūlijā ir aktualizējis metodisko materiālu, sniedzot padziļinātu skaidrojumu par elektroenerģijas nodokļa deklarācijas aizpildīšanas kārtību. Šis dokuments ir būtisks ceļvedis komersantiem un citiem elektroenerģijas tirgus dalībniekiem, nodrošinot pareizu nodokļu aprēķinu un savlaicīgu informācijas iesniegšanu valstij.Kam ir pienākums iesniegt deklarāciju? Saskaņā ar spēkā esošo kārtību, elektroenerģijas nodokļa deklarēšanas pienākums attiecas uz vairākām mērķgrupām. Primāri tie ir elektroenerģijas tirgotāji, kas piegādā elektroenerģiju galalietotājiem. Tomēr šis pienākums aptver arī citus tirgus spēlētājus – autonomos ražotājus (ar atsevišķiem izņēmumiem), galalietotājus, ja viņiem ir noslēgta vienošanās par elektroenerģijas iegādi biržā, kā arī personas un uzņēmumus, kuri savā uzņēmumā saražoto elektroenerģiju izmanto pašu vajadzībām, piemēram, administrācijas ēku uzturēšanai.Būtiski ir atcerēties termiņus: nodokļa taksācijas periods ir viens kalendāra mēnesis, un deklarācija VID jāiesniedz 20 dienu laikā pēc mēneša beigām. Turklāt VID īpaši uzsver – deklarācija ir jāiesniedz arī tad, ja konkrētajā taksācijas periodā valsts budžetā iemaksājamā nodokļa summa ir 0,00 eiro.Nodokļa likmes un...

Valsts sekretāru sanāksmē 6. augustā plānots izskatīt Satiksmes ministrijas rosināto likumprojektu "Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (26-TA-694), kas paredz no 2027. gada 1. janvāra atbrīvot no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) abonētās preses izdevumu piegādi, kas ietilpst universālā pasta pakalpojuma (UPP) tvērumā. Šī iniciatīva ir integrēta 2027. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē, transformējot līdzšinējo fragmentēto pieeju valstiski vienotā un Eiropas Savienības tiesību aktiem atbilstošā modelī.Līdz šim atbrīvojums no PVN vēsturiski tika attiecināts tikai uz tā dēvēto UPP "minimumu" – vēstuļu korespondenci līdz 2 kg un pasta pakām līdz 10 kg. Lai gan abonētā prese pēc savas būtības ir pakalpojums ar "vispārēju tautsaimniecisku nozīmi", tās piegāde nodokļu ziņā tika traktēta kā izņēmums.Līdz 2022. gada beigām darbojās pagaidu regulējums, kas zaudēja spēku 2023. gada 1. janvārī. Rezultātā laika posmā no 2023. līdz 2026. gadam izveidojās tiesiska neatbilstība – nozare darbojās pārejas fāzē, kurā nodokļu sistēma vairs nebija sinhronizēta ar faktisko pasta pakalpojumu regulējuma statusu....

Līdz ar jauno Valsts ieņēmumu dienesta likumu, kas stājās spēkā šī gada 1. janvārī, un tam pakārtoto noteikumu projektu "Valsts ieņēmumu dienesta valsts informāciju sistēmu noteikumi" (25-TA-1246), kas apstiprināts Ministru kabineta (MK) 28. jūlija sēdē, Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsāk vērienīgu sistēmu konsolidāciju un tiesiskā ietvara unifikāciju. Šī reforma būs stratēģiska pāreja uz sistēmisku datu apstrādi, kas aizstās līdzšinējo sadrumstaloto regulējumu un definēs skaidru datu pārvaldības loģiku nākamajam plānošanas ciklam, izriet no Finanšu ministrijas sagatavoto noteikumu projekta anotācijas.VID reorganizācija un tiesiskā ietvara unifikācijaVID reorganizācijas mērķis ir radīt efektīvu, uz datiem balstītu un caurskatāmu nodokļu administrāciju. Jaunais noteikumu projekts kalpos kā vienots tiesiskais pamats visām VID pārziņā esošajām 11 informācijas sistēmām, aizstājot līdzšinējos specifiskos Ministru kabineta noteikumus (piemēram, MK 2024. gada 9. janvāra noteikumus Nr. 7 "Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas noteikumi").Šī reforma iezīmē paradigmas maiņu no "minimālo prasību" nodrošināšanas uz koncentrētu, mērķorientētu pieeju datu apstrādei, kurā katras sistēmas funkcionālā jauda un...

Saeima 23. jūlijā nodevusi izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kuru mērķis ir saskaņot Latvijas tonnāžas nodokļa sistēmu ar Eiropas Savienības (ES) prasībām. Ja izmaiņas netiks pieņemtas, esošais regulējums tiks uzskatīts par neatļautu valsts atbalstu, kas uzņēmējiem būs jāatmaksā valstij.Tonnāžas nodokļa shēma Latvijā tika ieviesta 2002. gadā, vēl pirms valsts iestāšanās ES, un tā kvalificējas kā valsts atbalsts. Eiropas Komisija (EK) ir informējusi Latvijas iestādes, ka pašreizējā atbalsta shēma vairs nav saderīga ar ES iekšējo tirgu. Ja nepieciešamie grozījumi netiktu veikti līdz 2027. gada 1. janvārim, spēkā esošais regulējums kļūtu par neatļautu valsts atbalstu. Šādā gadījumā atbalsta summa būtu jāatgūst no tonnāžas nodokļa maksātājiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Pēc SM sarunām ar EK ir panākta vienošanās, ka pēc grozījumu veikšanas Latvijas tonnāžas nodokļa shēma varēs turpināt darboties līdz 2031. gada 31. decembrim.Celsies nodokļa likmes un mainīsies aprēķina kārtībaViens no galvenajiem EK iebildumiem saistīts...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 15. jūlija sēdē ir atbalstījusi virzīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Grozījums Valsts ieņēmumu dienesta likumā” (Nr.1421/Lp14). Grozījums paredz izteikt likuma 13. pantu "Automatizētu individuālu lēmumu pieņemšana un personas datu profilēšana Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās" jaunā redakcijā. Grozījums skar iedzīvotāju datu apstrādi, profilēšanu nodokļu risku analīzei un to, kā valsts pārvaldē tiek pieņemti automatizēti lēmumi.Kāpēc nepieciešamas izmaiņas? Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji un Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka pašreizējā Valsts ieņēmumu dienesta likuma 13. panta redakcija ir pārāk vispārīga. Jaunais likumprojekts izstrādāts, lai nacionālajā regulējumā skaidri un precīzi noteiktu mērķus, kādēļ drīkst veikt personu profilēšanu un pieņemt automatizētus lēmumus. Tas palīdzēs VID daudz lietderīgāk izmantot administratīvos resursus, padarot dienesta darbu efektīvāku un vienlaikus nodrošinot sabiedrībai lielāku izpratni par dienesta darbību.Kā norādīja VID pārstāvji, fizisko personu riska analīze pēc iekšējiem parametriem notiek jau šobrīd, taču jaunais likums šo procesu juridiski nostiprinās, tādējādi sniedzot personām skaidrākas un aizsargātākas tiesības....

Valsts kancelejā pēc saskaņošanas nonācis jauns Finanšu ministrijas izstrādātais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (25-TA-157), kas plāno ieviest vairākus būtiskus jauninājumus, kas skar gan darba ņēmējus un bērnu vecākus, gan saimnieciskās darbības veicējus un investorus.Viena no pamanāmākajām izmaiņām skartu ikdienas pirkumus un lojalitātes programmas. Tiks skaidri definēts, ka tā dēvētās naudas atmaksas jeb "cashback", ko pircēji saņem savos kontos lojalitātes programmu ietvaros, vairs netiks uzskatītas par apliekamu ienākumu, ja vien tās nav saistītas ar saimniecisko darbību. Tomēr valsts saglabā stingru pozīciju attiecībā uz azartspēlēm – šādas atmaksas no azartspēļu organizētājiem joprojām būs apliekamas, lai neveicinātu atkarību rašanos un ierobežotu ēnu ekonomiku.Būtiski paplašināts arī to personu loks, no kurām saņemtie dāvinājumi netiek aplikti ar nodokli. Turpmāk pie neapliekamajiem dāvinājumiem būtu pieskaitāmi arī tie, kas saņemti no laulātā pirmās pakāpes radiniekiem (piemēram, vīramātes vai sievastēva) vai paša pirmās pakāpes radinieka laulātā (piemēram, znota vai vedeklas). Šis solis novērš līdzšinējo absurdu, kad ciešu...