NODOKĻI

Lai autoratlīdzību saņēmēji nākotnē būtu sociāli nodrošinātāki nekā līdz šim un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) režīms nodokļu sloga ziņā būtu līdzvērtīgs algota darba ienākuma režīmam, Finanšu ministrija (FM) piedāvā no 2021. gada 1. janvāra vairs neizdalīt autoratlīdzības kā īpaši ienākumu veidu likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN likums). Ministrija norāda, ka 2019.gadā gadā kā autoratlīdzību saņēmēji bija reģistrēti vairāk nekā 39 tūkstoši nodokļu maksātāju. Pēc izmaiņu ieviešanas 65 % varētu vairs negūt ienākumus šādā režīmā, bet 35 % varētu reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji vai strādāt uz uzņēmuma līguma pamata un attiecīgi maksāt šiem režīmiem piemērojamos nodokļus. Autoratlīdzības saņēmējiem FM piedāvā divus risinājumus. Pirmais - esošajiem autoratlīdzību saņēmējiem reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējiem, un attiecīgi viņiem ar 2021. gadu piemērotu: IIN – progresīvo likmi, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Ar nodokli apliekamo ienākumu noteiktu no ieņēmumiem atskaitot ar ienākuma gūšanu saistītos izdevumus....

Tuvojas 2021. gads, un šķiet, ka līdz 2020. gada beigām mums katru mēnesi būs jums ko stāstīt par jaunajām vai precizētajām likumdošanas normām. Šoreiz — par MK noteikumiem Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli", jo 2020. gada 16. jūnijā pieņemti grozījumi (MK noteikumi Nr. 393), kuru lielākā daļa stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, tāpēc rakstā vairāk par šiem grozījumiem. Jāteic, ka grozījumi ir loģiski un pamatoti. Grozījumu iemesli Ministru kabineta noteikumu Nr. 827 grozījumi saistīti ar iepriekš veiktajiem grozījumiem vairākos likumos: likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā, Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā, Maksātnespējas likumā. Minēto likumu grozījumu rezultātā MK noteikumos Nr. 827 vajadzēja iestrādāt jaunas normas, kas saistītas ar: vienotā nodokļu konta ieviešanu; informācijas par nodokļiem citādu uzrādīšanu; ziņojumu...

Latvijas uzņēmums (PVN maksātājs) iegādājas preces no Apvienotās Karalistes. Kā parādīt darījumus ar minēto valstu partneriem pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk — PVN) deklarācijā? Preces ir apliekamas ar PVN stardartlikmi, un tās ir nepieciešamas uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Vai PVN deklarācijas pirmā pielikuma otrajā sadaļā preču vērtība jānorāda ES valsts valūtā ar preču saņemšanas datumu vai rēķina datumu, ja pavadzīme ir saņemta EUR valūtā? Vai šajā gadījumā ir jābūt CMR pavadzīmei? Vēršam jūsu uzmanību, ka Apvienotā Karaliste (turpmāk — AK) ir izstājusies no Eiropas Savienības (turpmāk — ES) 2020. gada 31. janvārī, tātad tā ir uzskatāma par trešo valsti, bet no 2020. gada 1. februāra līdz 2020. gada 31. decembrim ir spēkā tirdzniecības vienošanās, līdz ar to no 2020. gada 1. februāra līdz 31. decembrim AK ir noteikts pārejas periods (saskaņā ar Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas 126. pantu), un līdz šā gada...

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš 21. augustā tikās ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadību, lai pārrunātu nepieciešamos nodokļu sistēmas uzlabojumus un vienotos par sadarbības turpināšanu, kopīgi strādājot pie nodokļu sistēmas pilnveidošanas. Tikšanās laikā valdības vadītājs pārrunāja gan par valdības uzsākto darbu pie nodokļu sistēmas uzlabojumiem, gan uzklausīja uzņēmēju un darba devēju organizāciju redzējumu. “Labu nodokļu politiku, kas balstītu ekonomikas attīstību un iedzīvotāju labklājību ilgtermiņā, var izveidot mijiedarbībā ar lēmumu pieņēmējiem un tiem, kas nodokļus ģenerē primāri – uzņēmējiem. Tikai kopā strādājot, varam veicināt būtisku uzrāvienu Latvijas ekonomikas attīstībai un valsts labklājībai,” teica LTRK prezidents Aigars Rostovskis. “Valdībai jādara viss, lai nodrošinātu ekonomikas stabilizāciju, nodarbinātību un tautsaimniecības transformāciju, kā arī finanšu resursu pieejamību uzņēmumiem, kas veicinātu tālāku izaugsmi un iedzīvotāju labklājību. Aicinu valdību atturēties no nepārdomātiem lēmumiem nodokļu politikas kontekstā un izmantot sociālo dialogu kā konsultāciju mehānismu, kurā iesaistīti darba devēji, darba ņēmēji un valdība. Tikai...

Valsts sekretāru sanāksmē 20. augustā starpministriju saskaņošanai izsludināts Satiksmes ministrijas izstrādātais likumprojekts "Grozījums Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā". Ar likumprojektu paredzēts noteikt ārvalstī reģistrētu M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa (TEN) likmes pašreizējā likuma 4. pantā minētajā apmērā. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, TEN maksātājs ir transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītais turētājs vai, ja turētājs nav norādīts, — transportlīdzekļa īpašnieks (valdītājs), kuram Latvijā ir reģistrēts vai tiek reģistrēts likuma 2. pantā minētais ar nodokli apliekamais transportlīdzeklis vai kura īpašumā, turējumā vai valdījumā esošajam likuma 2. pantā minētajam ar nodokli apliekamajam transportlīdzeklim Latvijā tiek izsniegtas tranzīta numura zīmes, vai persona, kuras deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā un kura dalībai ceļu satiksmē izmanto ārvalstī reģistrētu M1 un N1 kategorijas automobili. Ārvalstī reģistrēta transportlīdzekļa nodokļa ieviešanas mērķi bija: nodrošināt, ka, ievērojot vienlīdzības principus, par visiem transportlīdzekļiem, kas reģistrēti Latvijā vai kurus ceļu satiksmē Latvijā izmanto personas, kuras savu pastāvīgo dzīvesvietu...

Kadastrālo vērtību jautājums radījis nesaskaņas starp valdošajām partijām, kuras nespēj vienoties par veidu, kā nekustamajam īpašumam nākotnē piemērot nodokli, jo pašlaik kadastrālo vērtību kāpums radītu iedzīvotājiem lielāku nodokļu slogu. Lai sniegtu atbildes uz jautājumiem, vai nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) politiku nepieciešams pārskatīt, vai nepieciešams grozīt NĪN aprēķināšanas kārtību, ko sniegs NĪN atcelšana primārajam mājoklim un kādas problēmas ir šī brīža kadastrālās metodikas un noteikto kadastrālo vērtību pamatā, Biznesa augstskola Turība 24. augustā plkst. 12.00 rīko ekspertu diskusiju “Nekustamā īpašuma nodoklis – cik un kuram nāksies maksāt?”. Diskusiju iespējams gan apmeklēt klātienē, gan vērot tiešsaistē augstskolas Facebook lapā. Diskusijā piedalīsies zvērināts advokāts Māris Meļķisis, Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans, Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta Vērtēšanas analīzes daļas vadītājs Aleksandrs Eļkins, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere, nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags, kā arī sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs...

Valdības sēdē 18. augustā tika atlikta jautājuma skatīšana par Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par nodokļu politikas attīstības virzieniem, valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai". Uz sēdi savu viedokli bija sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests (VID), izsakot bažas par FM piedāvātajiem valsts sociālās un veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu attīstības virzieniem, pilnveidojot darbaspēka nodokļu sistēmu. VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes parakstītajā vēstulē norādīts uz iespējamiem nodokļu saistību izpildes riskiem un to ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem, kā arī rīcības scenārijiem pēc ziņojuma projektā plānotajām nodokļu izmaiņām. Sniedzam saīsinātu ieskatu VID viedoklī. Darba ņēmēji, kurus nodarbina darba devēji, kas darbojas vispārējā nodokļu režīmā Veselības apdrošināšanas obligātā maksājuma (VAOM) ieviešana ir saistīta ar nodokļu sloga būtisku palielināšanu darba vietām, kurās ir deklarēti relatīvi nelieli darba ienākumi. VID viedoklis – VAOM ieviešana izraisīs nodokļu saistību izpildes risku pieaugumu gan nodokļu saistību deklarēšanas, gan aprēķināto nodokļu samaksas jomās. Pamatojoties uz nodokļu maksātāju segmentācijas rezultātiem, 25,0 % jeb 35...

Finanšu ministrija izstrādājusi informatīvo ziņojumu "Par spēkā esošo nodokļu atvieglojumu izvērtēšanu", kurš ticis izskatīts Valsts sekretāru sanāksmē 13. augustā. Ziņojumā ministrija informē par laika grafiku, kurā tiks izpildīts Valsts kontroles dotais uzdevums izvērtēt Latvijā pastāvošo nodokļu atvieglojumu sistēmu. Nav izslēgts, ka no daļas nodokļu atvieglojumiem tiks izlemts atteikties. Lielākajai daļai nodokļu atvieglojumu sasniedzamos mērķus nevar definēt Valsts kontrole 2018. gada 31. maijā publicēja revīzijas ziņojumu "Nodokļu atlaides - neredzamie budžeta izdevumi", kurā secināja, ka valstī ir sadrumstalota un bieži vien bezmērķīga, uz konkrēto problēmu risināšanu nevērsta atvieglojumu sistēma, kurā vieniem un tiem pašiem atbalsta saņēmējiem pieejamie atvieglojumi nav savstarpēji salāgoti, kā arī tie nedarbojas sinerģijā ar citiem pieejamajiem valsts stimuliem. Valsts kontrole arī rekomendēja Finanšu ministrijai sadarbībā ar nozaru ministrijām veikt nodokļu atvieglojumu pārskatīšanu, definējot to mērķus, kā arī nosakot konkrētus sasnieguma rādītājus, kas ļautu novērtēt mērķu sasniegšanas pakāpi (tas bija jāizdara jau līdz šīgada 31. maijam), kā arī pēc pirmreizējās izvērtēšanas...

Finanšu ministrijas valdībai iesniegtajās nodokļu politikas vadlīnijās paredzēta ne tikai krasa sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmas maiņa un alternatīvo nodokļu režīmu slēgšana vai apgrūtināšana, par ko lasāms šeit, bet arī noteiktas nodokļu naudas "iezīmēšana", lai risinātu finanšu problēmas veselības aprūpes sistēmā. Šis izmaiņas iecerētas jau no 2021. gada. Paredzēts, ka veselības apdrošināšanai novirzīs piecus procentus no sociālajām iemaksām (darba ņēmēja daļā) - trīs procenti tiks pārdalīti no līdzšinējā sociālo iemaksu apmēra, bet divi procenti tiks gūti, palielinot kopējo sociālo iemaksu likmi. Savukārt, lai kopējais darbaspēka nodokļu slogs nepalielinātos, par diviem procentiem tiks samazinātas iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresīvās likmes - no 20% uz 18% ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā, no 23% uz 21% ienākumiem no 20 004 līdz 62 800 eiro gadā un no 31,4% uz 27,55% ienākumiem virs 62 800 eiro gadā. Tāpat ar ar 2021.gadu tiek plānots palielināt diferencēto neapliekamo minimumu no 300 uz 350 eiro mēnesī. Pārējie IIN neapliekamie atvieglojumi...

Gadījumos, ja patentmaksa tikusi samaksāta par periodu, kas iekritis ārkārtējās situācijas laikā, tās piemērošanas termiņu ir iespējams pagarināt par trim mēnešiem bez papildu maksājumiem. Šo iespēju var izmantot gan pilnās, gan samazinātās patentmaksas maksātāji. Grozījumiem Ministru kabineta 2018. gada 16. janvāra noteikumos Nr. 28 “Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un patentmaksas apmērs” nav laika ierobežojumu, bet ir noteikti kritēriji, kuriem izpildoties ir tiesības pagarināt patentmaksas vai samazinātās patentmaksas piemērošanas termiņu: ja patentmaksa vai samazinātā patentmaksa 2020. gadā samaksāta par sešiem kalendāra mēnešiem, kuri iekrīt laika periodā no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 9. jūnijam; ja patentmaksa vai samazinātā patentmaksa 2020. gadā samaksāta par vienu gadu. Piemēram, ja patentmaksātājs, kurš nav strādājis Covid-19 ierobežojumu laikā, samaksājis patentmaksu par visu 2020.gadu, un atsāks darbu tikai decembrī, tad viņš varēs izmantot patentmaksas piemērošanas termiņa pagarinājumu. Bezmaksas pagarinājumu nevar piemērot tikai tad, ja patentmaksa ir samaksāta par vienu vai...

Kā ziņots, Finanšu ministrija piedāvājusi valdībai savu jauno redzējumu par nodokļu politikas attīstību turpmākajos trijos gados. Viens no jaunās nodokļu koncepcijas galvenajiem vadmotīviem ir sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmas pārveidošana, iecerot panākt, ka gandrīz ikviens nodokļu maksātājs, neatkarīgi no tā ienākumiem, samaksā vismaz minimālās sociālās iemaksas (iemaksas, kuru objekts ir attiecīgajā periodā valstī noteiktā minimālā alga). Lai panāktu šo virsmērķi, iecerēts izdarīt izmaiņas vispārējā nodokļa režīmā, kā arī likvidēt vai būtiski pārveidot gan pašnodarbināto, gan mikrouzņēmumu, gan autoratlīdzību, gan patentmaksātāju nodokļu režīmus. Vispārējais nodokļu režīms Šeit galvenā, attiecībā uz sociālajām iemaksām iecerētā izmaiņa, kā informē FM ziņojums: "Jāievieš regulējums, kas paredzētu, ka darba devējam par darbinieku jānodrošina minimālais VSAOI maksājums, ja alga tiek aprēķināta līdz minimālās algas apmēram" (acīmredzot, tas attiecas uz gadījumiem, kad darbinieks strādā nepilnu slodzi). Tiek apcerēti divi varianti, kā to realizēt. Pirmajā variantā šo pienākumu attiecinātu uz vienu darba devēju – to, kuram ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa (ja...

Finanšu ministrija (FM) diskusijai valdībā iesniegusi informatīvo ziņojumu par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai. Mūsdienu ekonomikas attīstība, jaunu komercdarbības formu rašanās, digitālās vides izmantošana komercdarbībā, kā arī COVID-19 ietekme un citi faktori nosakot nepieciešamību veikt izmaiņas pastāvošajā sociālās apdrošināšanas sistēmā, lai visiem strādājošajiem nodrošinātu atbilstošu sociālo aizsardzību. Rezultātā tiktu panākts noteikts un izmērāms efekts iedzīvotāju sociālajā nodrošinājumā krīzes gadījumos, kā arī būtu sperts būtisks solis ēnu ekonomikas samazinājumā kopumā. Tāpat nepieciešams nodrošināt ilgtspējīgu veselības finansējuma pieaugumu, uzskata FM. Lai risinātu identificētās problēmas saistībā ar sociālo un veselības nodrošinājuma nepietiekamību nodarbinātām personām, tiek plānots ieviest nodokļu izmaiņas trīs posmos, sākot no nākamā gada. Pirmajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2021. gada, plānots iezīmēt veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu 5 procentpunktu apmērā, nepalielinot kopējo darbaspēka nodokļu slogu, bet, pārdalot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI), iedzīvotāju ienākuma nodokļa un solidaritātes nodokļa likmes. Lai minēto nodokļu likmju pārdales...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka valsts kopbudžeta ieņēmumu plāns 2020. gada septiņiem mēnešiem izpildīts par 92,5 %. VID administrētos kopbudžeta ieņēmumus ietekmēja valstī ieviestais ārkārtas stāvoklis COVID-19 izplatības ierobežošanai, kā arī pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas saglabātie ierobežojumi. 2020.gada septiņos mēnešos iekasēti 5,56 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2019.gada septiņiem mēnešiem, ieņēmumi ir samazinājušies par 0,07 miljardiem eiro jeb 1,2 %. Saskaņā ar datiem informācijas sagatavošanas brīdī, Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijās norādītā kopējā darījuma vērtība 2020. gada septiņos mēnešos, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, samazinājusies par 9,4 %. Straujākais samazinājums bija eksporta darījumiem un darījumiem, kuriem tiek piemērota samazinātā PVN likme. Lielākais ieņēmumu samazinājums 2020. gada septiņos mēnešos, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, ir no PVN. 2020. gada septiņos mēnešos PVN ieņēmumi ir 1 347,47 milj. eiro, kas ir par 109,12 milj. eiro jeb 7,5 % mazāk nekā 2019. gada attiecīgajā periodā. Lai atbalstītu nodokļu maksātājus, VID turpina nodrošināt apstiprinātās...

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri 5. augustā tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu, lai pārrunātu jauno kadastrālo vērtību bāzes projektu. Puses ir vienisprātis, ka jebkādas izmaiņas kadastra vērtību aprēķinā iespējamas tikai pēc nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) sistēmas sakārtošanas. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: „Noteikt jaunas kadastrālās vērtības, kas ir balstītas uz patiesajām īpašumu vērtībām, ir nepieciešams, taču pirms to apstiprināšanas būtu jāizvērtē citi ar tām saistīti faktori, lai izmaiņas būtu samērīgas un objektīvas. Šajos krīzes apstākļos uzņēmēji gaida stabilitāti un atbalstu, nevis nodokļu sloga palielinājumu, kas būtiski ietekmētu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un investīciju piesaisti.” Lai izvairītos no vairāku ar kadastrālām vērtībām sasaistītu maksājumu pieauguma, vispirms būtu jāreformē NĪN, kā arī jāpārskata uz kadastrālām vērtībām balstītās nodevas, lai tās tiktu aprēķinātas pēc objektīviem kritērijiem. Pretējā gadījumā atšķirīgām nekustamā īpašuma grupām izmaksas pieaugs līdz pat divām reizēm, tādējādi ievērojami palielinot nodokļu slogu. Svarīgi, lai izmaiņas NĪN tiek...

Atvaļinājumu sezonā Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka jau kopš 2019. gada 1. jūlijā ir stājušies spēkā grozījumi vairākos normatīvajos aktos, tai skaitā Krimināllikumā, kas paredz, ka par skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu uz Latvijas Republikas un visas Eiropas Savienības ārējās robežas no 10 000 eiro līdz 21 500 eiro (pārrēķinot jebkurā valūtā) fiziskai personai iestājas administratīvā atbildība. Savukārt, ja netiek deklarēta vai nepatiesi deklarēta skaidra nauda lielā apmērā, kas pārsniedz 21 500 eiro, persona tiek saukta pie kriminālatbildības. Krimināllikuma 195.2 pants, kas noteic atbildību par izvairīšanos no skaidras naudas deklarēšanas, paredz, ka: par liela apmēra skaidras naudas, ko, šķērsojot valsts iekšējo robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, ja skaidras naudas deklarācijas aizpildīšanu likumā noteiktajā kārtībā pieprasījusi kompetentās iestādes amatpersona, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu; par...