NODOKĻI

Saeima 28. oktobrī pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz par vienu procentpunktu samazināt sociālās iemaksas un noteikt minimālās sociālās iemaksas personām, kuru atalgojums nesasniedz valstī noteikto minimālo algu, tostarp pašnodarbinātajiem. Likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Grozījumi paredz samazināt sociālās iemaksas uz 34,09 % - par 0,5 procentpunktiem gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tādējādi iemaksu likme plānota: darba devējam - 23,59 %, darba ņēmējam – 10,50 %. Tāpat grozījumi paredz no nākamā gada ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu – no minimālās algas, kas no nākamā gada plānota 500 eiro . Minimālās sociālās iemaksas plānotas 170 eiro mēnesī. Paredzēts, ka minimālais sociālais nodoklis ceturksnī būs jāsamaksā no trīs minimālajām algām. Ja persona strādās pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus būs gan pašnodarbinātais, gan darba ņēmējs, deklarētos ienākumus summēs kopā. Ja tie ceturksnī būs mazāki nekā trīs minimālās algas, starpību starp nomaksāto...

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija par 22,7 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāki nekā 2019. gada attiecīgajā periodā, veidojot 8 418,4 miljonus eiro, ziņo Finanšu ministrija. Kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies zemāku nodokļu ieņēmumu dēļ, COVID-19 pandēmijai ietekmējot ekonomisko situāciju Latvijā un pasaulē. Savukārt kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar 2019. gada janvāri-septembri, pieauga par 669 miljoniem eiro jeb 8,4% un veido 8 588,6 miljonus eiro. Izdevumu pieaugumu noteica gan budžetā jau šim gadam plānotie papildu izdevumi tādiem mērķiem kā pensijām un citiem sociālajiem pabalstiem, atalgojuma celšanai veselības nozarei un citiem sektoriem, gan arī COVID-19 seku mazināšanai valdības apstiprinātie atbalsta pasākumi tautsaimniecībai. Tādējādi kopbudžetā deviņos mēnešos veidojies 170,1 miljona eiro deficīts, un situācija būtiski atšķiras no 2019. gada, kad kopbudžetā attiecīgajā periodā bija 521,6 miljonu eiro pārpalikums. Darbaspēka nodokļu samazinājums šogad bijis mazāks nekā patēriņa nodokļiem, kas skaidrojams ar to, ka uzņēmumi darbinieku atbrīvošanu, arī algu samazināšanu nereti uzskata par pēdējo līdzekli grūtību...

Valdība 27. oktobrī izskatījusi grozījumus Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumos Nr.178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi”. Ar grozījumiem tiek mainīts termiņš, kādā maksājumu saņēmējam jāiesniedz ienākuma izmaksātājam rezidenta apliecība - iesniegums nodokļu atvieglojumu piemērošanai vai noteikumu 9.1 punktā paredzētos dokumentus (atvieglojumu apliecība). Ja līdz šim bija paredzēts, ka tas jāiesniedz līdz dienai, kad iesniedzama uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija par pārskata periodu vai iedzīvotāju gada ienākumu deklarācija, tad turpmāk būs noteikts, ka atvieglojumu apliecība jāiesniedz ne vēlāk kā taksācijas gada pārskata iesniegšanas brīdī. Tāpat ar grozījumiem ir precizēts termiņš attiecībā uz tiem ienākuma izmaksātājiem, kuri saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem (izņemot fiziskās personas) gada pārskatus nesniedz - noteikts, ka šādiem ienākuma izmaksātājiem maksājuma saņēmējs atvieglojuma apliecību iesniedz ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Grozījumi paredz, ka ienākuma izmaksātājs turpmāk atvieglojuma apliecību varēs iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam ne vairs...

Labklājības ministrija (LM) plāno nākamgad būtiski palielināt birokrātisko slogu pašvaldībām un paredzēt jaunu funkciju par nodokļu nomaksas kontroli sociālajiem dienestiem, kas nav samērīga un pilnvērtīgi īstenojama, informē Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), aicinot rast citu efektīvu risinājumu nodokļu sistēmas sakārtošanā. LM rosina izmaiņas likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz, ka gadījumos, kad pašnodarbinātajam vai mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam mēneša ienākumi būs mazāki par valstī noteikto minimālo algu, minimālā obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksa nebūs jāveic, taču vienlaikus ar grozījumu likumā tiek paredzēta jauna funkcija pašvaldību sociālajiem dienestiem, kas pēc būtības ir nodokļu nomaksas kontrole - individuāls darbs ar ekonomiski aktīvu iedzīvotāju, proti, pašnodarbināto un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, kura ienākumi ir zemāki par valstī noteikto minimālo algu jeb 500 eiro no nākamā gada. Tas nozīmē, ka minētajam nodokļu maksātājam vismaz reizi ceturksnī būs jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā, lai pierādītu, ka ienākumi ir zemāki nekā minimālā alga, kā arī jāskaidro iemeslus, kādēļ ienākumi ir tik zemi....

Finanšu ministrs Jānis Reirs un kultūras ministrs Nauris Puntulis 23. oktobrī tikšanās laikā ar dažādu radošo un esošo autoratlīdzību režīma izmantojošo profesiju un nozaru pārstāvjiem diskutēja par piedāvātajām izmaiņām nodokļu regulējumā. Sarunu rezultātā ir panākta labāka savstarpēja izpratne gan par regulējuma izmaiņu mērķiem, gan detaļām, gan nepieciešamajiem uzlabojamiem tajā. Pēc sarunām Finanšu ministrija gatavo precizēto redakciju likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) uz otro lasījumu Saeimā, saglabājot nosacīto izdevumu normu pasīvajām autoratlīdzībām līdzšinējā apmērā – 25% vai 50% (atkarībā no darbības veida) no ieņēmumiem. Savukārt, ja tiek veikta saimnieciskā darbība, par kuru autori un izpildītāji saņem atlīdzību, viņiem paredzētas tiesības pēc izvēles atskaitīt vai nu nosacītos izdevumus 25% apmērā no ieņēmumiem vai faktiskos izdevumus uz attaisnojuma dokumentu pamata (šajā gadījumā nepiemēro nosacīto izdevumu normu). “To, ka līdzšinējā kārtība, kurā radošo un ne tik radošo darbu veicēji varēja legāli strādāt atvieglotā nodokļu režīmā, nenodrošinot teju nekādas sociālās garantijas sev un pilnvērtīgi nepiedaloties valsts...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien, 23.oktobrī, konceptuāli atbalstīja nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2021., 2022. un 2023.gadam, kā arī ar budžetu saistītus grozījumus 28 likumos. Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardu eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 6,68 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,84 miljardi eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,15 miljardi eiro, bet izdevumi – 3,17 miljardi eiro. Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu, bet izdevumu palielinājums - 744 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 3,9 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Veselības nozarē finansējums piešķirts tikai algām, bet pārējām nepieciešamībām naudas aizvien nav Veselības jomā papildu 183 miljoni tiks atvēlēti iepriekš paredzētajai veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai. Tomēr Veselības ministrija informē, ka kopumā būtiskāko problēmjautājumu risināšanai veselības nozarē 2021. gadā būtu nepieciešami 476 miljoni eiro. Veselības ministrija šo summu bija iesniegusi 2021. gada budžeta projektā,...

Drīz saimnieciskās darbības veicējiem būs jādomā par gada ienākumu deklarācijas sagatavošanu. Līdz ar saimnieciskās darbības izdevumu apmēra ierobežojuma noteikšanu saimnieciskās darbības veicējiem gan 2018., gan 2019. gada deklarācijas sagatavošanas gaitā radās vairākas neskaidrības un neatbildēti jautājumi. Šogad Ministru kabineta noteikumos Nr. 662, kas nosaka deklarācijas veidlapas izskatu un tās aizpildīšanas kārtību, tika izdarīti vairāki grozījumi. Jaunajā redakcijā noteikumi piemērojami, sagatavojot gada deklarāciju par 2020. un turpmākajiem gadiem. Lai arī līdz deklarācijas iesniegšanas sākuma datumam laiks vēl ir, tomēr daļai saimnieciskās darbības veicēju ir svarīgi jau laikus saprast, ar kādiem nodokļu maksājumiem par 2020. gada ienākumu būs jārēķinās. Kas ir mainījies pielikumos? Apskatīsim, kas ir mainījies pielikumos, kas attiecas tieši uz saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī vērtēsim, vai jaunie grozījumi neskaidrības ir novērsuši. Saimnieciskās darbības ienākums tiek norādīts D3 vai D31 pielikumā — atkarībā no pašnodarbinātā izvēlētās grāmatvedības uzskaites sistēmas. MK noteikumu Nr. 662 sākotnējā redakcijā pielikumam D31 bija saglabāta veidlapas sadaļa,...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2020.gada 15.oktobrī ir pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas 2020.gada 21.oktobrī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.204 un stājas spēkā 2021.gada 1.jūlijā. Galvenās izmaiņas Likumā ir veikti šādi būtiskākie grozījumi: ārpussavienības režīms tiek paplašināts uz jebkādiem pakalpojumiem; savienības režīms tiek paplašināts uz jebkādu pakalpojumu sniegšanu, preču tālpārdošanu ES teritorijā, kā arī preču piegādi ar saskarnes palīdzību; ieviests jauns importa režīms jeb īpašs režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai; ieviests īpašs PVN režīms importa par preču sūtījumiem deklarēšanai un samaksai. Likumā katra konkrētā režīma (ārpussavienības, savienības, importa) piemērošanai izveidoti atsevišķi panti, kuros vienuviet noteikts: personu loks, kuras var reģistrēties konkrētā režīma izmantošanai; reģistrācijas procedūra un termiņi, reģistrācijas iesniegumā konkrētā režīma izmantošanai norādāmā informācija; izslēgšanas no konkrētā režīma reģistra iemesli, PVN maksātāja pienākumi režīma piemērošanai; PVN deklarācijas iesniegšanas kārtība un nodokļa samaksas termiņš, kā arī deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā PVN maksātājs, kas...

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 123.panta piektās daļas mērķis ir noteikt pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas brīdi, nevis regulēt gadījumus, kad iekasējams pievienotās vērtības nodoklis. Proti, ja preces atrodas pagaidu uzglabāšanā vai tām piemēro muitas procedūru (izņemot muitas procedūru „laišana brīvā apgrozībā”) saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā, tad pievienotās vērtības nodokli aprēķina un iemaksā valsts budžetā tad, kad kļūst iekasējams ievedmuitas nodoklis - šādi secinājumi izriet no Augstākās tiesas Senāta 12. oktobra sprieduma (lieta Nr. A420240017, SKA-464/2020). Savukārt tiesiskais pamats pievienotās vērtības nodokļa iekasējamībai gadījumā, ja nav izpildīti kādi muitas procedūras nosacījumi, ir tad, ja pastāv risks, ka preces ir nonākušas Eiropas Savienības ekonomiskajā apritē, un tieši šādos gadījumos ir pamats piemērot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 123.panta piekto daļu, secināts spriedumā. Senāta izskatītais strīds bijis starp Valsts ieņēmumu dienestu un nodokļu maksātāju, kur pirmais vēlējies piemērot pievienotās vērtības nodokli, kā arī nokavējuma naudu, pamatojoties uz to, ka nodokļu maksātājam radies ievedmuitas nodokļa parāds,...

Finanšu ministrija augustā nāca klajā ar nodokļu izmaiņu piedāvājumu, kuru pati par reformu atturas dēvēt, tomēr tas radīja diezgan asu reakciju sabiedrībā (vismaz tajā, kas ar informatīvā ziņojuma saturu bija detalizēti iepazinusies). Pēc kritikas arī no darba devējiem un arodbiedrībām pirmā versija tika aši pārmainīta. Septembrī publiskotais otrais piedāvājums, lai arī kopumā atbalstīts tālākai virzībai, tomēr atstājis vairākus aizvien neskaidrus "atvērtos jautājumus", kas skar simtiem tūkstošu nodarbināto — no nepilnas slodzes darbiniekiem līdz pašnodarbinātajiem, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, autoratlīdzību saņēmējiem un citiem ienākumu guvējiem. Sarunā ar Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieku nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmāru Šņucinu skaidrojam, kas tieši ir iecerēts un kādi varētu būt iespējamie risinājumu varianti neskaidrajās pozīcijās. Intervija notika septembra vidū un atklāj vairākus potenciālos scenārijus. Taču lasītājam jāatceras, ka tās ir priekšlikumu "darba versijas", kas līdz realizācijai tikpat labi var nenonākt. Viens no jaunā nodokļu piedāvājuma diskutablākajiem un lielāko rezonansi izraisījušajiem punktiem ir sociālo iemaksu obligātā mēneša...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) paziņojusi, ka tā nevar atbalstīt valdības sagatavoto un Saeimas plenārsēdē 16. oktobrī izskatīto vidēja termiņa valsts budžetu un to pavadošās plānotās nodokļu izmaiņas, jo dažas no saistītajos likumprojektos iekļautajām iniciatīvām LTRK ieskatā sekmēs ēnu ekonomikas palielināšanos. Tāpat ir nepieņemami nodokļu sistēmas izmaiņas veikt vienlaikus ar valsts budžeta veidošanas procesu, jo tas mazina stabilitāti un prognozējamību, kas uzņēmumiem īpaši būtiski Covid-19 izraisītās ekonomikas lejupslīdes periodā. LTRK konceptuāli atbalsta vidēja termiņa valsts budžeta projektu, jo tajā ir iekļauti priekšlikumi Latvijas uzņēmumu konkurētspējas celšanai vismaz Baltijas reģionā – plānojot samazināt VSAOI likmi par 1%. Piedāvātais samazinājums ir nepietiekams, lai nodrošinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju, tamdēļ izšķiroši svarīga loma ir līdz 2021. gada 1. jūlijam izstrādājamam valdības plānam turpmākam darbaspēka nodokļu sloga samazinājumam. LTRK konceptuāli atbalsta minimālo VSAOI ieviešanu, piekrītot, ka ir nepieciešams nodrošināt ilgtspējīgu valsts sociālās apdrošināšanas politiku, kas paredzētu, ka par visiem nodokļu maksātājiem, kuri aktīvi piedalās ekonomiskajā dzīvē,...

Finanšu ministrija vērš uzmanību, ka 2021. gada valsts budžetu pavadošo likumprojektu paketē ir iekļauti vairāki likumprojekti, kas paredz izmaiņas pašnodarbinātām personām. Tās noteiks grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā un grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Likumprojekti vēl jāizvērtē Saeimā. Paredzēts, ka personām, kas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrējušas saimniecisko darbību un maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) vispārējā kārtībā, proti, maksā IIN no ieņēmumu un izdevumu starpības, ar nākamo gadu mainās IIN likme augstākajai progresivitātes pakāpei no 31,4% uz 31%. Ar 2021. gadu tiek ieviests minimālais VSAOI apmērs, tomēr tā piemērošana tiks uzsākta tikai ar 2021. gada 1. jūliju. Lai zinātu, vai vajadzēs piemērot minimālo VSAOI apmēru, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) summēs visus personai aprēķinātos VSAOI objektus visās ienākumu gūšanas vietās katru ceturksni (un aprēķinās ceturkšņa iemaksu objektu). Gadījumā, ja būs nepieciešams veikt VSAOI piemaksu, persona par to tiks informēta, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanās sistēmu. Attiecībā...

Finanšu ministrija sagatavojusi infografiku par piedāvātajiem grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, kas paredz no 2021. gada pakāpeniski ierobežot MUN režīmu, attiecinot to tikai uz mikrouzņēmuma īpašnieku, palielinot likmi apgrozījumam un ieviešot citas izmaiņas. Likumprojekts iekļauts valsts budžetu pavadošo likumprojektu paketē un to vēl skatīs Saeima. Likumprojektā noteikts, ka turpmāk MUN var attiecināt tikai uz vienu personu – mikrouzņēmuma īpašnieku. Plānots, ka MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā ir 25%, bet apgrozījuma pārsniegumam virs 25 000 eiro gadā – 40%. Par MUN maksātāju nevarēs kļūt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, kā arī MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA). Tāpat vairs netiek paredzēts MUN maksātāja darbinieka algas ierobežojums – 720 eiro mēnesī. Savukārt, ja MUN maksātājam būs darbinieki, par tiem darbaspēka nodokļi tiks piemēroti vispārējā kārtībā saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Tiek saglabāts līdzšinējais MUN ieņēmumu sadalījums starp valsts...

Vairākkārt jau esam informējuši, ka Finanšu ministrijas sagatavojusi likumprojektu grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, paredzot veikt izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksāšanas režīmā, kas līdz šim piemērots autoratlīdzības ienākuma saņēmējam. Likumprojekta mērķis ir veicināt autoratlīdzības saņēmēju sociālo nodrošinājumu, kā arī vienkāršot nodokļu (IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI)) režīmu. Likumprojekts iekļauts valsts budžetu pavadošo likumprojektu paketē un to vairākos lasījumos skatīs Saeima. Likumprojekts paredz no 2021. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim piemērot īpašu nodokļa maksāšanas režīmu autoratlīdzības saņēmējiem, kuriem atlīdzību izmaksā ienākuma izmaksātājs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija (AKKA/LAA), un kuri nav reģistrējuši saimniecisko darbību. Nākamā gada otrajā pusgadā personai, kas saņem autoratlīdzību un nav reģistrējusi saimniecisko darbību, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli 25% apmērā, kuru sadala šādi: VSAOI 80% un IIN 20%. Paredzēts, ka, sākot ar 2022. gada 1. janvāri, samaksa par intelektuālo īpašumu, ja to neizmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija, ir uzskatāma par saimnieciskās darbības ienākumu. Pašlaik...

Valdības 13. oktobra sēdē apstiprinātais un finanšu ministra Jāņa Reira 14. oktobrī Saeimā iesniegtais likumprojekts "Par valsts budžetu 2021. gadam" paredz, ka valsts konsolidētā budžeta ieņēmumiem nākamgad būtu jābūt 9,579 miljardiem, savukārt izdevumi nedrīkstētu būt vairāk par 10,759 miljardiem eiro. Interesenti var ielūkoties arī plāna projektā "Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2021.gadam", kas sagatavots bastoties uz šā gada jūnijā izstrādāto makroekonomiskās attīstības scenāriju un kas 2021. gadam paredz IKP pieaugumu 5,1% apmērā. Galīgo lēmumu par to, kā valsts funkcionēs nākamgad, nu jāpieņem Saeimas deputātiem. Salīdzinot ar 2019. gada budžetu, plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 328,0 miljoniem eiro mazāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 744,1 miljonu eiro lielāki nekā 2020. gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,7 miljardus eiro, bet izdevumi 7,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi un izdevumi plānoti 3,2 miljardu eiro apmērā. 2021. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,2 miljardu eiro jeb 3,9%...