NODOKĻI

No 2020. gada 1. janvāra ir stājušās spēkā izmaiņas Dabas resursu nodokļa likumā, kas ietekmē minerālo materiālu cenu. Dabas resursu nodokļa likme par vienu smilts kubikmetru ir palielināta par 0,15 eiro. Likuma grozījumu anotācijā teikts, ka nodokļa likmes, kas noteiktas kā nomināls skaitlis, nevis procenti, pārskatīšana ir objektīva, balstoties uz citu valstu pieredzi nodokļu likmes indeksācijai atbilstoši inflācijas apjomam. Anotācijā norādīts, ka dabas resursa nodokļa (DRN) likmi par smilts ieguvi bija nepieciešams paaugstināt, lai mazinātu iespējamos krāpšanās gadījumus valstī, maksājot šo nodokli. Līdz šim konstatēti vairāki gadījumi, kad veikta nepareiza nodokļa likmes uzskaite un ziņošana par attiecīgajiem DRN objektiem. Dabas resursu nodokļa likumā DRN likme par smilts ieguvi ir pielīdzināta DRN likmei par smilts–grants ieguvi. Minerālā materiāla veids (mērvienība) 01.01.2017.– 31.12.2019. (EUR) No 01.01.2020. (EUR) Smilts (m3) 0.21 0.36 Smilts - grants (m3) 0.36 0.36

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) ir kļuvusi par vienu no svarīgākajām biznesa vides partnerēm valdībai, kuras viedoklī ieklausās un ņem to vērā. Šogad valdības dienaskārtībā ir izvērtēt, kādi uzlabojumi nepieciešami esošajā nodokļu sistēmā, kas vēl nesen tika reformētā. FICIL pārstāves Vita Sakne, Baiba Strupiša un Aija Kļavinska diskusijā, uz kuru aicināja žurnāls BILANCES JURIDISKIE PADOMI, uzsvēra: lai panāktu vienkāršāku un taisnīgāku nomaksas sistēmu un uzlabotu iekasējamību, Latvijā kardināli jāreformē darbaspēka nodokļi. Pēc Vitas Saknes, PwC Latvija Nodokļu un juridisko pakalpojumu nodaļas vecākās menedžeres ieskata, nodokļu sistēma ir sarežģīta, Latvijā ir daudz mazo nodokļu maksātāju režīmu. Ir jāpiemēro nodokļu maksātāju režīmi cilvēkiem, kuri vēlas piedalīties saimnieciskā darbībā bez lielas finanšu pratības. Tajā pašā laikā valstī ir jāizveido arī pretizvairīšanās mehānisms, lai mazos nodokļu maksātāju režīmus izmantotu tikai tie, kuriem tas pienākas, piemēram, kuri sniedz nelielus pakalpojumus, kuri darba tirgū piedalās tikai noteiktā periodā. Ir jābūt sistēmai, kas veicina cilvēku iziešanu no pelēkās zonas,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) apkopojis aizvadītā 2019. gada rezultātus un secinājis, ka administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2019.gadā bija 9,92 miljardi eiro. Tas ir par 0,51 miljardu eiro jeb 5,4 % vairāk nekā 2018.gadā un nodrošināja 2019.gada ieņēmumu plāna izpildi 101 % apmērā. Pērnā gada ieņēmumus ietekmēja gan ekonomikas izaugsmes palēnināšanās, gan nodokļu politikas izmaiņas, kas visvairāk atspoguļojas akcīzes nodokļa ieņēmumos par alkoholiskajiem dzērieniem un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumos. Lielākais ieņēmumu pieaugums 2019.gadā, salīdzinot ar 2018.gadu, kas būtiski pārsniedza arī plānoto apmēru, ir darbaspēka nodokļiem. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 2019.gadā ir 3,51 miljardi eiro, kas ir par 0,31 miljardiem eiro vairāk nekā 2018.gadā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi ir 1,95 miljardi eiro, kas ir par 0,22 miljardiem eiro jeb 12,9 % vairāk nekā 2018.gadā. Lielākais darbaspēku nodokļu ieņēmumu pieaugums ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar tirdzniecību, automobiļu un motociklu remontu. Minētie nodokļu ieņēmumi ir arī cieši saistīti ar...

Veselības ministrija sabiedriskajai apspriedei līdz 2020.gada 27.janvārim izsludinājusi priekšlikumus, kas paredz ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, kas tiek nodrošināts visiem Latvijas rezidentiem. Priekšlikumi paredz noteikt vienotus nosacījumus, pie kuriem persona tiks uzskatīta par sociāli apdrošinātu veselības apdrošināšanai: 1) visi valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) veicēji vispārējā režīmā, kuriem jau ar 2018.gada 1.janvāri ir par vienu procentpunktu palielināta VSAOI likme veselības apdrošināšanai; 2) mikrouzņēmuma darbinieki, kuri tiks pakļauti valsts obligātai veselības apdrošināšanai par vienu procentpunktu palielinot mikrouzņēmuma nodokli un novirzot to valsts pamatbudžeta ieņēmumos veselības aprūpes finansēšanai; 3) pašnodarbinātie, kuri veic 5% valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai un kuri tiks pakļauti valsts obligātai veselības apdrošināšanai par vienu procentpunktu palielinot VSAOI apmēru veselības apdrošināšanai; 4) autoratlīdzību saņēmēji, kuri tiks pakļauti valsts obligātai veselības apdrošināšanai par vienu procentpunktu palielinot VSAOI apmēru veselības apdrošināšanai; 5) patentmaksas veicēji, kuri tiks pakļauti valsts obligātai veselības apdrošināšanai palielinot patentmaksas bāzes apmēru; 6) sezonas...

Jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums un Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi ir pieņemti jau pirms kāda laika, bet jautājumi par uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) regulāri tiek uzdoti gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID), gan redakcijai, tādēļ, pēc raksta autores domām, būtu lietderīgi atkārtot svarīgāko saistībā ar deklarāciju. Ja uzņēmumam joprojām nav segti līdz 31.12.2017. uzkrātie (nesegtie) UIN zaudējumi, par tiem varēs samazināt nodokli par aprēķinātajām dividendēm piecu gadu laikā (t.i., no 2018. līdz 2022. gadam) 15% apmērā no zaudējumu summas noteiktā apmērā. Nodokļa samazinājums katru gadu nevar pārsniegt vairāk kā 50% no aprēķinātā nodokļa par dividendēm. Nosacīti sadalītā peļņa Deklarācijas 6. rinda Ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi (8. pants) — norāda tajā mēneša deklarācijā, kad izdevumi radušies.a) ja iepriekšējos periodos aizdevumu summa bija iekļauta UIN bāzē; Piemērs Zaudējumu segšana uz nodokļa par dividendēm rēķina Uzņēmuma UIN deklarācijā par 2017. gadu bija uzrādīti zaudējumi 6000 eiro apmērā. Iesniedzot 2018. gada pēdējo (decembra)...

Finanšu ministrijas sagatavotajā likumprojekta "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" anotācijā skaidrots, ka sagatavot grozījumus bija nepieciešams vairāku iemeslu pēc: 1) Latvijai bija jāpārņem Eiropas Savienības (ES) direktīva 2018/1910, ar ko tika grozīta PVN direktīva 2006/112/EK attiecībā uz atsevišķu pievienotās vērtības nodokļa sistēmas noteikumu saskaņošanu un vienkāršošanu tirdzniecībā starp dalībvalstīm (turpmāk — direktīva 2018/1910), kas dalībvalstīm bija jāievieš līdz 2020. gada 1. janvārim, tai skaitā PVN numuru lietošana pārrobežu darījumos, preču piegāde uz noliktavu citā dalībvalstī (call–off stock) un PVN piemērošana darījumu ķēdēs; 2) Latvijai bija jāievieš attiecīgās izmaiņas sakarā ar Itālijas pašvaldības Campione d’Italia un Lugāno ezera Itālijas ūdeņu iekļaušanu Savienības muitas teritorijā no 2020. gada 1. janvāra; 3) bija jāprecizē PVN norma par nodokļa atbrīvojumu zobu tehniķu sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši ES Tiesas spriedumam lietā C–401/05 un medicīnas pakalpojumiem; 4) jāpapildina priekšnodokļa korekcijas regulējums par ieguldījumiem komercsabiedrības kapitālā, papildus jāskaidro PVN rēķinu glabāšanas noteikumi un jāprecizē normas par bezskaidras naudas norēķiniem, ja...

Kā zināms, uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) kopš 2018. gada Latvijā maksā tikai peļņas sadales brīdī vai gadījumos, ja peļņa tiek kādā citā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina nodokļa maksātāja turpmāku attīstību (piemēram, ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem, palielinātiem procentu maksājumiem, aizdevumiem saistītām personām utt. - sk. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, 4. panta 2. daļu. Tomēr joprojām eksistē arī vairāki UIN atvieglojumi (kurus var izmantot gadījumos, ja uzņēmumam veidojas nodokļa bāze, pret kuru atvieglojums ir attiecināms): atvieglojums ziedotājiem, atvieglojums nodokļa maksātājiem, kas veic lauksaimniecisko darbību, atvieglojums par ārvalstīs samaksāto nodokli, atvieglojums ienākumam no akciju atsavināšanas, atvieglojums speciālo ekonomisko zonu (SEZ) uzņēmumiem, iepriekšējo gadu zaudējumu pārnešana u.c. Nodokļa atvieglojumi ziedotājiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojuma piemērošanas vajadzībām par ziedojumu uzskata mantu vai finanšu līdzekļus, kurus nodokļa maksātājs, pamatojoties uz līgumu, bez atlīdzības nodod sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei vai citai likuma 12.panta pirmajā daļā minētajai organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai,...

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma, informē Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta Pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vecākā eksperte Diāna Lukjanska. Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos “ātros vienkāršošanas pasākumus” PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu. Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu...

Līdz šī gada 15. janvārim autoratlīdzību saņēmējiem jāveic obligātās sociālās iemaksas no 2019. gada ceturtajā ceturksnī saņemtajām autoratlīdzībām. Iemaksas apmērs ir 32,15% no brīvi izraudzītas saņemtās autoratlīdzības daļas, bet ne mazāk kā no 430 eiro. Savukārt obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 5% apmērā no autoratlīdzības veiks autoratlīdzības izmaksātājs no saviem līdzekļiem. Iemaksu veikšana ir obligāta tiem autoratlīdzību saņēmējiem, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 430 eiro un kuri šajā mēnesī nav darba tiesiskajās attiecībās (ar vismaz 430 eiro lielu algu). Pēc šādas atlīdzības saņemšanai cilvēkam līdz nākamā mēneša 10. datumam ir jāreģistrējas VID pašnodarbinātās personas statusā Lai noteiktu, vai ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 430 eiro mēnesī, no līgumā norādītās autoratlīdzības jāatskaita autora darba radīšanas izdevumi, kuru normas ir noteiktas 25% vai 50% apmērā, ņemot vērā darbības veidu. Ja autordarbs tiek veikts darba tiesisko attiecību ietvaros vai, ja autordarba izpildē tiek izmantota darba devēja materiāli tehniskā bāze (telpas, aprīkojums u.c.), nosakot ienākumu...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2019. gada decembrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Maksātnespējas likumā Grozījumi veikti likuma 140. panta 1. punktā nosakot, ka parādniekam ir tiesības paturēt ienākumus, kas nepieciešami fiziskās personas maksātnespējas procesa netiešo izmaksu segšanai. 21.11.2019. 11.12.2019. Grozījumi Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā Ar grozījumiem noteikta administratīvā atbildību par mantiskā stāvokļa deklarēšanas noteikumu neievērošanu. Likums papildināts ar 9.1 pantu, nosakot, ka Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 9. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts ieņēmumu dienests. Minētie grozījumi stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu. 28.11.2019. 11.12.2019. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā Likumā ir veikti grozījumi, nosakot kārtību preču piegādei uz noliktavu citā dalībvalstī (“call of stock”), pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) 0% likmes piemērošanai darījumu ķēdē, PVN reģistrācijas numura lietošanai pārrobežu darījumos. Likuma 52.pantā paredzēts PVN atbrīvojums pakalpojumiem, ko sniedz zobu tehniķi, darbojoties savā...

No 2020. gada 1. janvāra nodokļu maksātājiem - juridiskām personām - jāievēro vairākas izmaiņas, kas attiecas uz pievienotās vērtības nodokļa regulējumu. PVN 0% likmes piemērošana Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka Pievienotās vērtības nodokļa likums ir papildināts ar jaunu 43.1 pantu, kas nosaka PVN 0% likmes piemērošanas nosacījumus darījumu ķēdē. Darījumu ķēde ir tādas secīgas preču piegādes Eiropas Savienības teritorijā, uz kurām attiecas viena transportēšana. PVN atbrīvojumu (0% likmi) preču piegādei Eiropas Savienības teritorijā ir tiesības piemērot tikai vienam ķēdes posmam. PVN regula* konkretizē apstākļus, kādos preces būtu jāuzskata par nosūtītām vai transportētām no piegādes dalībvalsts teritorijas, proti, ieviestas divas atspēkojamas prezumcijas. PVN reģistrācijas numura lietošana pārrobežu darījumos PVN atbrīvojuma piemērošanai ir ieviests nosacījums, ka preču pircējam ir jābūt norādītam kopsavilkuma paziņojumā (pārskats par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā), ko aizpilda preču piegādātājs. Priekšnodokļa korekcija Pievienotās vērtības nodokļa...

No 2020. gada 2. janvāraValsts ieņēmumu dienesta(VID) darbinieki reģionālajās nodaļās un Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros klātienes konsultācijas nodrošinās pirmdienās un ceturtdienās no plkst. 9.00 – plkst. 18.00. Savukārt, VID Jūrmalas nodaļā klātienes apkalpošana vairs nenotiks. Kā informē VID, optimizējot pakalpojumu sniegšanai nepieciešamos cilvēku un tehniskos resursus, tiks uzlabota attālināto pakalpojumu kvalitāte un pieejamība. Lai uzlabotu attālināto pakalpojumu pieejamību, tiek palielināts VID Konsultatīvā tālruņa darbinieku skaits. Zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000 un sarunas laikā pieslēdzoties savam EDS kontam, ikviens var saņemt individuālu konsultāciju, kas balstīta uz VID rīcībā esošajiem klienta datiem. Tāpat uz personas individuālajiem datiem balstītas atbildes klienti var saņemt, nosūtot savu jautājumu EDS sadaļā “Sarakste ar VID”, vai arī uz e-pasta adresi [email protected], parakstītus ar drošu elektronisko parakstu. Sniedzot rakstiskās konsultācijas identificējamiem klientiem, iespējams nodrošināt katram klientam individuālu, personisku attieksmi. Patlaban visi VID pakalpojumi, ko var saņemt VID klientu apkalpošanas centros, ir pieejami arī elektroniski. Darbu sāk...

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) No 2020. gada 1. janvāra maksimālais ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums būs 300 eiro mēnesī, kā arī līdz 500 eiro mēnesī palielināta ienākumu robeža, līdz kurai tiek piemērots maksimālais neapliekamais minimums. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr.676 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”. Ar noteikumu grozījumiem papildināta arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētā mēneša neapliekamā minimuma aprēķina formula ar paredzamo ienākumu pieauguma koeficientu (1,09), lai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, pieaugot ienākumiem, nerastos nodokļa piemaksas. Minētais ienākumu pieauguma koeficients tiks piemērots, aprēķinot VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, ko piemēro taksācijas gada laikā, bet nodokļa maksātājam rezumējošā kārtībā, iesniedzot taksācijas gada ienākumu deklarāciju, tiks aprēķināts taksācijas gada diferencētais neapliekamais minimums atbilstoši nodokļa maksātāja faktiskajiem taksācijas gada ienākumiem. SVARĪGI 2019. gada 29. novembrī ir stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 "Kārtība, kādā...

Finanšu ministrija iepazīstina ar būtiskākajām normatīvā regulējuma izmaiņām no 2020. gada. Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) Ar 2020. gada 1. janvāri tiek atcelta apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm. Pārņemot Eiropas Savienības direktīvu, ieviesti trīs tā saucamie “ātrie vienkāršošanas pasākumi” PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī, PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu. Un vienlaikus stājas spēkā arī ceturtais pasākums, ko nosaka Īstenošanas regula 282/2011 un kas paredz saskaņot nosacījumus attiecībā uz pierādījumiem preču transportēšanai no vienas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts uz citu ES dalībvalsti. Pārņemot ES direktīvu, precizēts PVN likuma termins “trešās teritorijas”, lai saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp ekonomikas dalībniekiem, kas veic uzņēmējdarbību Šveicē un Itālijas pašvaldībā Campione d'Italia. Precizēts PVN atbrīvojums zobu tehniķu sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai un Eiropas Savienības Tiesas spriedumam lietā C-401/05 un medicīnas pakalpojumiem. Papildināts priekšnodokļa korekcijas regulējums...

Pirmais nodokļu reformas gads vairākām fiziskajām personām beidzās ar pamatīgu šoku: visu gadu maksātie nodokļi izrādījās neatbilstoši reālajiem ieņēmumiem, un tūkstoši ienākuma nodokļa maksātāju tika pasludināti par parādniekiem. Tiesa gan, parādu atļāva segt, ņemot vērā nākamā gada deklarācijas rezultātu, kā arī iesniedzot VID informāciju par attaisnotajiem izdevumiem. Parādi līdz vienam eiro tika piedoti. Tomēr tika pieņemts lēmums labot situāciju (spēkā esošā normatīvā akta ietvaros). Gribēja kā labāk, bet sanāca savādāk Sākumā jāatgādina, ka taksācijas gadā VID divas reizes nosaka prognozējamo neapliekamo minimumu, bet, gadam beidzoties, piemērotajam minimumam tiek veikts galīgais precizējums pēc tam, kad VID rīcībā nonāk informācija par taksācijas gada kopējiem ieņēmumiem. Šāda kārtība neizslēdz, ka minimums varētu būt «atcelts» vai samazināts brīvprātīgi saskaņā ar darbinieka vēlmi vai pēc VID iniciatīvas, kad ir saņemta informācija par personas iespaidīgajiem ieņēmumiem. Neapliekamo minimumu iespaido visi ieņēmumi, arī tie, kuriem tiek piemērota samazināta IIN likme (sk. turpmāk). Sākoties nodokļu reformai, tika cerēts, ka...