NODOKĻI

Saistībā ar Covid-19 izraisīto krīzi ir veiktas izmaiņas nodokļu maksātāju reitinga metodoloģijā – no 24.marta tajā nav pieejams rādītājs “Vidējās mēneša darba samaksas izmaiņas”, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Rādītāja mērķis ir informēt nodokļu maksātāju par viņa saimniecisko darbību raksturojošo rādītāju atbilstību vispārējām ekonomiskajām tendencēm un tas ietverts arī nodokļu maksātāju reitinga sistēmas aprēķinos. Informācijas avots vidējās mēneša darba samaksas rādītāja novērtēšanai ir nodokļu maksātāju iesniegtie nodokļu pārskati: ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī; mikrouzņēmumu nodokļa deklarācija. Jaunajos apstākļos rādītājs vairs adekvāti neatspoguļos esošo situāciju, tāpēc pieņemts lēmums par rādītāja “Vidējās mēneša darba samaksas izmaiņas” nepubliskošanu. Rādītāju plānots atjaunot, kad tiks izstrādāta jaunā rādītāja aprēķina metodoloģija, kura objektīvi atspoguļos nodokļa maksātāja atbilstību darba tirgus tendencēm krīzes apstākļos. 2020. gada sākumā visas vadošās starptautiskās un Latvijas ekonomikas un finanšu institūcijas šim un nākamajam gadam prognozēja mērenu,...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem martā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Visā likumā, izņemot pārejas noteikumus, vārdi “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums” (attiecīgā locījumā) aizstāti ar vārdiem “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums”. Papildināts likuma 1. panta 23. punkts, nosakot, ka soda naudu nodokļu administrācija uzliek arī par starptautiskajai automātiskajai informācijas apmaiņai iesniedzamās informācijas iesniegšanas vai sagatavošanas noteikumu pārkāpumu. Ar grozījumiem precizētas likuma normas saistībā ar starptautisko automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā. Ar grozījumiem noteikta arī daļēja Padomes 2018.gada 25.maija direktīvas 2018/822, ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza Direktīvu 2011/16/ES pārņemšana. 20.02.2020. 19.03.2020. Likums “Par Latvijas Republikas valdības un Saūda Arābijas Karalistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sniedzis atbildes uz jautājumiem, kas attiecas arī uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu konkrētās situācijās. Jautājums: Saistībā ar izsludināto ārkārtējo situāciju ar mērķi ierobežot “Covid-19” izplatību uzņēmums – reģistrēts PVN maksātājs – pārtrauc pasākumus, kā arī plānotos komandējuma braucienus, par kuriem jau iepriekš tika veikti avansa maksājumu, tādi, kā aviobiļešu iegāde, viesnīcu noma, avansa maksājums par piedalīšanos izstādē, u.c. Nauda no darījuma partneriem netiek atmaksāta. Vai uzņēmums drīkst veikt priekšnodokļa atskaitījumus saistībā ar šiem izdevumiem? Priekšnodoklis par precēm un pakalpojumiem, kas saņemti saimnieciskās darbības ietvaros veikto apliekamo darījumu nodrošināšanai vai tādu citās valstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē, ir atskaitāms, ja nodrošināti dokumentāli pierādījumi par šādu izdevumu nepieciešamību un ir izsekojams to izlietojums. Komercsabiedrība – reģistrēts PVN maksātājs – ir iegādājusies pārtikas piedevas, vitamīnus un bezrecepšu medikamentus saviem darbiniekiem ar mērķi pasargāt tos koronavīrusa izplatības periodā, kā arī ir...

Valdība otrdien, 31. martā, atbalstījusi grozījumu projektu Dabas resursu nodokļa likumā, kas nosaka, kāda veida preču atkritumiem un kā piemērojama paplašinātās atbildības sistēma. Paplašinātās atbildības sistēma ir tas pats, kas pagaidām likumā tiek saprasts ar "apsaimniekošanas sistēmu" (likumprojekts paredz arī šo jēdzienu nomaiņu) - tā ir ražotāja atbildība (finansiāla un organizatoriska) par savas tirgū laistās preces un iepakojuma atkritumu efektīvu apsaimniekošanu. To preču ražotāji, kuriem piemērojama šī atbildība, ir atbrīvoti no dabas resursu nodokļa. Kādu preču ražotājiem jāpiemēro apsaimniekošanas sistēma? Grozījumu projekts nosaka, ka ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu piemēro: 1) transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Nolieto transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3. panta pirmā daļa; 2) iepakojumam, izņemot depozīta iepakojumu, vai vienreiz lietojamajiem galda traukiem un piederumiem, izņemot vienreiz lietojamus galda traukus un piederumus, kas izgatavoti no plastmasas (polimēriem) un to kompozītmateriāliem (laminātiem); 3) videi kaitīgām precēm. Savukārt depozīta iepakojumam paplašinātās atbildības sistēmu plānots piemērot saskaņā ar paredzēto depozīta sistēmas darbību (atbilstoši Dabas resursu nodokļa...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sniedzis atbildes uz jautājumiem, kas attiecas uz uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un algas nodokļa piemērošanu konkrētās situācijās. Jautājums: Komercsabiedrība plānoja nosūtīt darbiniekus uz Vāciju komandējumā, kas tika atcelts sakarā ar koronavīrusa “Covid-19” izplatību. Komercsabiedrībai radušies zaudējumi saistībā ar lidmašīnas biļešu iegādi un viesnīcas rezervāciju. Vai šādus izdevumus jāiekļauj UIN bāzē un jāapliek ar UIN? Vispārīgā gadījumā komercsabiedrības izdevumi darbinieku komandējumiem ir saimnieciskās darbības izdevumi, kurus neiekļauj UIN bāzē. Izdevumi saistībā ar iegādātajām aviobiļetēm ar mērķi nosūtīt darbiniekus komandējumā, kurš atcelts sakarā ar vīrusa “Covid-19” izplatību, ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības izdevumiem. Tātad komercsabiedrība šādus izdevumus neiekļauj uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē un neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Komercsabiedrības darbinieks bija devies komandējumā darba devēja interesēs un pēc atgriešanās no komandējuma darba devējs nosūtīja darbinieku pārbaudīt veselības stāvokli - nodot analīzes laboratorijā (lai noteiktu koronavīrusa "Covid-19" klātbūtni). Komercsabiedrība samaksāja par attiecīgām analīzēm laboratorijā. Vai minētie izdevumi jāiekļauj UIN bāzē...

Zemnieku saimniecības1 (arī individuālie uzņēmumi un zvejnieku saimniecības) ir vienīgās juridiskās personas, kurām pastāv iespēja izvēlēties, kuru ienākuma nodokļa režīmu piemērot — iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli. Protams, ja uzņēmums atbilst kritērijiem, var izvēlēties maksāt arī mikrouzņēmumu nodokli, bet to šoreiz neapskatīsim. Saimnieciskās darbības ienākumam piemērojamā nodokļa veida maiņa ļoti bieži prasa mainīt arī grāmatvedības kārtošanas sistēmu — no vienkāršās uz divkāršo vai otrādi. Kādi ieņēmumi iekļaujami apgrozījumā? UIN maksātāja statuss iet roku rokā ar pienākumu sagatavot un iesniegt gada pārskatu atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam. Par UIN maksātāju obligāti jākļūst tām ZS, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 300 000 EUR. Pēdējā laikā aktualizējies jautājums, kādas summas ir ieskaitāmas ieņēmumos, lai noteiktu, ir vai nav pārsniegta 300 000 robeža, t.i., vai apgrozījumā no saimnieciskajiem darījumiem ieskaitāmas arī summas, kas saņemtas kā atbalsts lauksaimniecībai. Loģiski būtu 300 000 EUR sliekšņa noteikšanai ņemt vērā...

Pandēmijas radītās ārkārtas situācijas dēļ valdība pieņēmusi izmaiņas arī pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas kārtībā. Piektdien, 20. martā, Saeimā steidzamības kārtā pieņemtais likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” (kas stājās spēkā 22. martā) visiem nodokļu maksātājiem paredz ātrāku pārmaksātā PVN atmaksu nekā paredzēja līdz šim spēkā esošie Pievienotās vērtības nodokļa likuma 109. un 110. pants. Likums nosaka, ka laikposmā no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2020. gada 31. decembrim Valsts ieņēmumu dienests (VID) atmaksā apstiprināto pārmaksāto PVN summu, kas uzrādīta PVN deklarācijā, kura ir iesniegta VID pēc 2020. gada 31. marta, 30 dienu laikā pēc: tam, kad pagājis PVN deklarācijas iesniegšanas termiņš (kas noteikts PVN likuma 118. pantā), tam, kad iesniegta PVN deklarācija, ja tas noticis pēc PVN likuma 118. pantā noteiktā termiņa precizētās nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas, ja iesniegta precizēta nodokļa deklarācija Savukārt līdz 2020. gada 31. martam apstiprināto pārmaksāto PVN...

Krīzes skarto nozaru nodokļu maksātājiem ir tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, kā arī lūgt piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantu, ja termiņa kavējums radies Covid-19 izplatības dēļ. To paredz 20. martā Saeimā steidzamības kārtā pieņemtais likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Likums stājās spēkā 22. martā. Lai iegūtu tiesības uz termiņa pagarinājumu, ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai šā likuma spēkā stāšanās dienas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) pamatotu iesniegumu. VID būs tiesīgs nokavēto nodokļu maksājumu samaksu sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas. Ja nodokļu maksātājam būs piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, informācija par nodokļu maksātāju netiks iekļauta VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē. Taču VID būs tiesības atcelt termiņa...

Ministru kabinets (MK) 19. martā izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotu speciālu likumprojektu "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar COVID-19 izplatību". Regulējums varētu stāties spēkā ar atpakaļejošu datumu - šā gada 13. martu, kad valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija. Likum projektu ārkārtas plenārsēdēs vēl jāizskata Saeimai, paredzams, ka tas varētu notikt 20. martā. Likumprojekts paredz, ka MK nosaka nozares, kurām saistībā ar COVID-19 izplatību ir radušies krīzes izdevumi un kurām ir piemērojami pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi. Krīzes skarto nozaru sarakstu MK var pārskatīt un papildināt. Krīzes skarto nozaru nodokļu maksātājam būs tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam. Tāpat var lūgt piešķirt termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likumu par nodokļiem un nodevām, ja termiņa kavējums radies COVID-19 rezultātā. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu iesniedz ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai šā likuma spēkā stāšanās dienas. Nodokļu...

Pieprasījuma samazinājums eksporta noieta tirgos, kavējumi izejvielu piegāžu ķēdēs, sekas no iekšzemes pakalpojumu ierobežošanas, ierobežojumi starptautiskajā transportā un ceļotāju plūsmu samazinājums - tie ir galvenie draudi, kas patlaban var sabremzēt Latvijas ekonomiku. Tāpēc Ministru kabineta sēdē 17.martā valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par nodokļu atbalsta risinājumiem COVID19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanu uzņēmējiem" iekļauto piedāvājumu piemērot nodokļu brīvdienas jeb nodokļa nomaksas atlikšanu līdz trīs gadiem bez kavējuma naudas aprēķina tiem uzņēmumiem, kas Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanās sistēmā būs iesnieguši motivētu iesniegumu, pamatojot Covid-19 radīto ietekmi uz uzņēmuma saimniecisko darbību - apgrozījuma kritumu, piegādes ķēžu pārrāvumu, eksporta piegāžu pārrāvumu un ārkārtas situācijas tiešu radītu ietekmi. Tas nozīmē, ka ne visiem uzņēmumiem būs iespēja saņemt nodokļu brīvdienas, turklāt jāņem vērā, ka nodokļi netiks atlaisti, bet gan atlikts to nomaksas termiņš! Jaunās nodokļu brīvdienas attieksies arī uz nodokļu maksātājiem, kuriem jau šobrīd ir piešķirts kāds no nodokļu samaksas termiņa pagarinājumiem saskaņā ar likumu...

Saistībā ar COVID-19 izplatības ierobežošanu, arvien vairāk uzņēmumu saskaras ar kavētām piegādēm, atceltiem pasūtījumiem vai rezervācijām, kā rezultātā atsevišķu nozaru uzņēmumu apgrozījums strauji krītas. Lai pārvarētu šīs īslaicīgās grūtības, valdība uzņēmējiem un darba ņēmējiem piedāvās vairākus atbalsta risinājumus, norādījis finanšu ministrs Jānis Reirs pēc 16. martā rīkotās vadības grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam sanāksmes. Patlaban ciešā sadarbībā ar valdības sociālajiem partneriem tiek strādāts pie šādiem atbalsta instrumentiem: Kredītu garantijas, lai uzņēmumam, kas sastapies ar īslaicīgām naudas plūsmas problēmām, līdz situācijas atrisināšanai būtu iespēja atlikt pamatsummas maksājumu. Šādu atbalsta programmu nodrošinās attīstības finanšu institūcija Altum; Atlikti nodokļu maksājumi (kurus jau šobrīd Valsts ieņēmumu dienestā var pagarināt par vienu gadu). Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijai jāiesniedz ne vēlāk kā 15 dienas pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Nodokļu administrācija rakstveidā vienojas ar nodokļu maksātāju par parāda samaksas grafiku. Vairāk par atlikto nodokļu maksāšanu lasiet šeit; Lai bankas varētu turpināt kreditēt, Vienotais uzraudzības mehānisms, kas veic...

Jautājums: 2019. gada 10. decembrī saņēmām avansa rēķinu 1200 EUR par celtniecības materiāliem, rēķins tika samaksāts daļēji 17. decembrī 800 EUR un atlikusī summa 2020. gada 7. janvārī. Kā šāds rēķins un tā apmaksa uzrādāma PVN deklarācijā? Atbildi sagatavoja Mg. oec. ILZE BIRZNIECE, sertificēta nodokļu konsultante, diplomēta juriste, SIA “Konsultācijas un Audits” valdes locekle. Vairāk nekā 10 gadu pieredze nodokļu kursa mācīšanā. Ja par precēm 2019. gadā ir samaksāts daļējs avansa maksājums saskaņā ar preču piegādātāja 2019. gadā izrakstīto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) rēķinu, bet atlikusī summa tiek samaksāta 2020. gadā, tad katrai darījuma vērtības daļai – sākotnējai un atlikušajai piemērojams savs PVN režīms, kas bija spēkā darījuma brīdī, tas ir, 2019. gadā samaksātai summai piemērojama apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība, bet 2020. gadā samaksātai summai piemērojama vispārīgā PVN maksāšanas kārtība. Pirmā darījuma daļa uzrādāma attiecīgajā 2019. gada decembra PVN deklarācijā, bet otrā darījuma daļa uzrādāma attiecīgajā 2020. gada janvāra PVN...

Saeima 2020. gada 30. janvārī 3. lasījumā pieņēma grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā attiecībā uz jau esošo normu precizēšanu un jaunu normu ieviešanu. Prezidents likumu izsludināja, un tas stājās spēkā 2020. gada 12. februārī. Patlaban ir zināms, ka paredzētas izmaiņas attiecībā uz: hibrīdneatbilstību regulējuma ieviešanu; izceļošanas nodokļa piemērošanu; avansa maksājumiem, kas pārsniedz 12 mēnešu periodu; ieguldījumiem publiskajā infrastruktūrā; reprezentatīva automobiļa iegādes vērtības noteikšanu; nerezidenta ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas un iznomāšanas Latvijā; personāla ilgtspējas pasākumiem; pastāvīgo pārstāvniecību finanšu pārskata iesniegšanas termiņu un kapitāldaļu atsavināšanu. Hibrīdneatbilstību regulējums Ar grozījumiem UIN likumā paredzēts pārņemt 2017. gada 29. maija ES direktīvas 2017/952/ES normas attiecībā uz hibrīdneatbilstībām. Grozījumos ietvertās normas paredz novērst iespēju veikt nodokļu plānošanu, izmantojot darījumus, kas rada hibrīdneatbilstības (atšķirīgu darījumu juridisko raksturojumu divās vai vairākās valstīs esošiem nodokļu jomu regulējošiem tiesību aktiem). Ar hibrīdneatbilstību saprot situāciju, kad rezultāts: nodokļa maksātāja darbībām ar saistītu uzņēmumu, darbībām starp saistītiem uzņēmumiem, uzņēmuma darbībām attiecībā uz...

Eiropas Padome februārī pieņēmusi jaunu noteikumu kopumu, kas palīdzēs atklāt krāpšanu nodokļu jomā saistībā ar pārrobežu e-komercijas darījumiem. Jaunie noteikumi ļaus dalībvalstīm saskaņoti iegūt informāciju, kuru elektroniskā veidā dara pieejamu maksājumu pakalpojumu sniedzēji, piemēram, bankas. Turklāt tiks izveidota jauna centrālā elektroniskā sistēma maksājumu informācijas glabāšanai un turpmākai šīs informācijas apstrādei, ko veiks valstu amatpersonas, kuras ir atbildīgas par krāpšanas apkarošanu. Konkrētāk – šis jauno noteikumu kopums sastāv no diviem tiesību aktiem: grozījumi PVN direktīvā, ar ko ievieš prasības maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzskaiti par pārrobežu maksājumiem saistībā ar e-komerciju. Šie dati pēc tam tiks darīti pieejami valstu nodokļu iestādēm saskaņā ar stingriem nosacījumiem, tostarp saskaņā ar nosacījumiem, kas ir saistīti ar datu aizsardzību. grozījumi Regulā par administratīvo sadarbību PVN jomā. Ar šiem grozījumiem tiek noteikts, kā valstu nodokļu iestādes šajā jomā sadarbosies, lai atklātu ar PVN saistītu krāpšanu un kontrolētu atbilstību PVN saistībām. Šie noteikumi papildina PVN tiesisko regulējumu e-komercijas jomā, kas...

Jau 2014. gada nogalē un 2015. gada sākumā, veicot nodokļu kontroles pasākumus vairākās lietoto automašīnu tirdzniecības vietās, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk VID) konstatēja būtiskus pārkāpumus, kā rezultātā lietoto automašīnu tirdzniecības nozarē strādājošajiem nodokļu maksātājiem ir uzsākti kontroles pasākumi, kas turpinās vēl šodien. VID kontroles pasākumi notiek dažādos veidos, piemēram, 2017. gada vasarā VID amatpersonas lēma apturēt Latvijas lielākā sludinājumu portāla ss.lv darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem. Sludinājumu portāls ss.lv gan nomainīja domēna vārdu pret ss.com, turpinot darboties šajā adresē. Tas joprojām ir vienīgais un populārākais sludinājumu portāls Latvijā. Kopumā lietoto automašīnu tirdzniecības nozarē identificētie pārkāpumi liecina par negodprātīgu saimniecisko darbību, gūto ieņēmumu neuzrādīšanu pilnā apmērā, kā arī par nelegālo nodarbinātību un, iespējams, arī aplokšņu algu izmaksu. Pēdējā laika lielākais krāpnieciskais darījums tika atklāts 2019. gada oktobrī, kad Valsts policija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu automašīnu tirdzniecības uzņēmumā aizturēja septiņas personas un piemēroja arestu 130 vieglajām automašīnām...