NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis kārtējo pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2020. gada jūnijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā Grozījumi likumā veikti, lai nodrošinātu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikto sodu par tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu iekļaušanu Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā. Tādejādi likums papildināts ar 14. un 15. pantu, kura normas stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu. Šī likuma 14. panta trešā daļa attiecībā uz pārējiem tabakas izstrādājumiem (izņemot cigaretes un tinamo tabaku) piemērojama no 2024. gada 20. maija. 21.05.2020. 17.06.2020. Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums Likuma mērķis ir atjaunot vispārējo tiesisko kārtību pēc noteiktā ārkārtējās situācijas termiņa beigām, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanai un īpašos atbalsta mehānismus un izdevumus, kas tieši...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 2021. gadā Latvijā, tāpat kā pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, būs jāsāk piemērot Pievienotās vērtības nodokļa e-komercijas direktīvu (Padomes 2017. gada 5. decembra Direktīva (ES) 2017/2455, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu 2009/132/EK attiecībā uz konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā), kas atceļ pašlaik noteikto atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nelielas vērtības sūtījumu importam, ja preču vērtība sūtījumā nepārsniedz 22 eiro. No 2021. gada 1. jūlija par pilnīgi visiem komerciālajiem pasta sūtījumiem no valstīm ārpus ES būs jāsniedz importa muitas deklarācija un par precēm jāmaksā PVN. Lai nodrošinātu ES normatīvo aktu prasību ieviešanu, Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS) papildus tiks izveidots jauns importa muitas deklarācijas veids. Juridiskās personas jaunā veida deklarāciju EMDAS varēs iesniegt, izmantojot programmisko saskarni, t.i. nodrošinot elektronisku datu apmaiņu starp klienta sistēmu un EMDAS. Juridiskās personas, kuras plāno nākotnē veikt nelielas vērtības komerciālo pasta sūtījumu...

Ministru kabineta 30. jūnija sēdē izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā". Rosināto grozījumu mērķis ir noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas vienkāršošanas noteikumus elektroniskajā komercijā jeb e-komercijā, tā nodrošinot godīgas konkurences vidi Eiropas Savienības (ES) līmenī visiem uzņēmējiem neatkarīgi no to reģistrācijas valsts. Likumprojekts vēl būs jāvērtē Saeimā. Digitālās platformas ļauj uzņēmumiem, īpaši maziem uzņēmumiem, efektīvi iegūt jaunus pircējus pasaules tirgū. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, pētījumi liecina, ka 57% no pārrobežu preču piegādēm tiek veikti, izmantojot trīs lielākās digitālās platformas, un daudzas citas platformas darbojas vietējā līmenī un ģeogrāfiskās kopās. Lai aizsargātu dalībvalstu ieņēmumus un ES līmenī radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus e-komercijas jomā, 2017. gadā ir radīts regulējums attiecībā uz PVN piemērošanu darījumiem, kas veikti e-vidē (Eiropas Padomes direktīvas (ES) 2017/2455, 2017/2455, 2018/1910). To atsevišķas normas stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī (grozījumu I posms), bet pamatnormām būtu jāstājas spēkā 2021. gada 1. janvārī (grozījumu II posms)....

Saskaņā ar likumu "Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums" uzņēmumu darbiniekiem un pašnodarbinātajiem Valsts ieņēmumu dienests (VID) var izmaksāt dīkstāves pabalstu par Covid-19 izraisītu dīkstāvi, kas pārsniegusi ārkārtējo situāciju un ilgusi līdz 30. jūnijam. Iesniegumu par laikposmu no 1. jūnija līdz 30. jūnijam darba devēji par saviem darbiniekiem var iesniegt līdz 30. jūnijam, bet pašnodarbinātās personas – līdz 25. jūlijam. Piesakoties līdz 2020. gada 30. decembrim, krīzes skartie uzņēmēji varēs saņemt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu vai sadalīšanu nomaksas termiņos uz laiku līdz trim gadiem. Pamatotu iesniegumu par nepieciešamību termiņu sadalīt vai pagarināt nodokļu maksātājam būs jāiesniedz 15 dienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Šim nokavētajam nodokļu maksājumam netiks aprēķināta nokavējuma nauda, savukārt informācija par uzņēmumu netiks iekļauta VID administrēto nodokļu parādnieku datu bāzē. Likuma regulējums dod tiesības VID 2020., 2021., 2022. un 2023. gadā neizslēgt no Padziļinātās sadarbības programmas vai nepazemināt programmas līmeni tiem Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem, kurus ietekmējušas Covid-19 izplatības...

Covid-19 izraisītā krīze būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas izaugsmes rādītājus un pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir būtiski samazinājuši privāto patēriņu un vairākās krīzes tieši skartajās pakalpojumu nozarēs jau fiksēts visai krass apjomu kritums, secinājusi Finanšu ministrija. Situācija ekonomikā arī tiešā veidā ietekmē ieņēmumu izmaiņas kopbudžetā. Tādējādi, gada pirmajos piecos mēnešos kopbudžeta ieņēmumos saņemti 4 709,2 milj. eiro, kas bija par 117,9 milj. eiro jeb 2,4% mazāk kā attiecīgajā periodā pērn. Savukārt, kopbudžeta izdevumi (4 650,5 milj. eiro) veikti par 337,8 milj. eiro jeb 7,8% lielākā apmērā kā iepriekšējā gadā. To noteica finansējuma piešķiršana ALTUM programmām uzņēmumu atbalstam, izdevumu pieaugums veselības nozares finansēšanai, kā arī augstāki izdevumi sociālajiem pabalstiem. Jāatzīmē, ka tieši maijā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi strauji samazinājās (par 17,9% pret maiju pērn), savukārt ievērojami pieauga pabalstu (izņemot pensijas) izdevumi (par 44,1%). Lai gan piecos mēnešos kopbudžetā veidojies 58,7 milj. eiro pārpalikums, tā apmērs bija par 455,7 milj. eiro zemāks, salīdzinot ar attiecīgo periodu...

Pirms tiek pārdota lauksaimniecības zeme, jāzina vairāki faktori, lai pareizi aprēķinātu kapitāla pieauguma nodokli. Ienākumam no kapitāla aktīva atsavināšanas tiek piemērota nodokļa likme 20%. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.9 pantā ir atrunātas pazīmes, kurām izpildoties ir jāmaksā vai nav jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Kapitāla iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tā iegūšanu: valsts nodeva par darījuma noformēšanu, valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, komisijas nauda un līdzīgi izdevumi. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 11.7 pantā „Īpaši noteikumi ienākuma noteikšanai no lauksaimniecības uzņēmuma vai lauksaimniecības zemes atsavināšanas" ir atrunātas detaļas, kad ienākums no pārdotās lauksaimniecības zemes tiek aplikts ar kapitāla pieauguma nodokli un kad netiek. Lauksaimniecības zeme Līdz 2023. gada 1. jūlijam ar nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kurš pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme,...

Valsts sekretāru sanāksmē 11. jūnijā starpministriju saskaņošanai izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", kas paredz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pienākumu veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) pārmaksas automātisku atmaksu, kā arī priekšnosacījumus nodokļa pārmaksas automātiskās atmaksas veikšanai. Iecerēts, ka pārmaksu automātiski varēs saņemt tie nodokļu maksātāji, kuri nav iesnieguši gada ienākumu deklarāciju, un ja tiks izpildīti noteikti nosacījumi: nodokļa maksātājs nav reģistrējis saimniecisko darbību, nav guvis ienākumus ārvalstīs, nav guvis citus ienākumus, par kuriem informācija ir ietverama deklarācijā un IIN maksājams rezumējošā kārtībā, jo šīs informācijas nav VID rīcībā;VID rīcībā ir informācija par norēķinu kontu Latvijā, uz kuru veicama IIN pārmaksas atmaksa (šāda informācija maksātājam, kurš vēlas saņemt IIN pārmaksas automātisku atmaksu, jāsniedz vienreiz- līdz 2023. gada 30.septembrim. Pēc tam – ja mainās konts un maksātājs joprojām vēlas saņemt IIN pārmaksas atmaksu). Automātiskā nodokļa atmaksa varētu tikt piemērota, sākot ar 2022. taksācijas gadu un turpmākiem gadiem....

Jautājums Zemnieku saimniecība iegādājās piekabi un Ceļu satiksmes drošības dienests (CSDD) šo piekabi piereģistrēta, ka tās turētājs ir zemnieku saimniecība (ZS), bet īpašnieks - fiziska persona. Vai šādā gadījumā zemnieku saimniecība drīkst atskaitīt priekšnodokli? Atbilde Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likuma) 92. pantā ir noteikti vispārējie principi priekšnodokļa atskaitīšanai. Ja preces iegādātas ar PVN apliekamu darījumu nodrošināšanai, priekšnodoklis ir no citiem reģistrētiem PVN maksātājiem saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās PVN summas par iegādātajām precēm. PVN maksātājam, veicot priekšnodokļa atskaitījumus, ir pienākums pārliecināties, vai nodokļa rēķinu ir izsniedzis reģistrēts nodokļa maksātājs. Lai īstenotu priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, PVN maksātājam ir pienākums saglabāt saņemto nodokļa rēķinu par veikto darījumu. Ja piekabe ir paredzēta saimnieciskās darbības veikšanai un par šo darījumu nodokļa rēķins atbilst PVN likuma prasībām, tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu ir. Priekšnodoklis par saņemtajām precēm no valsts budžetā maksājamās PVN summas atskaitāms tajā taksācijas periodā, kad saņemtas preces un saņemts nodokļa rēķins vai atlīdzība par preču...

Saeima 5.jūnijā galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēma Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu, kas nosaka tiesisko pamatu atbalsta pasākumiem pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas beigām. Tā kā visus iepriekš noteiktos ierobežojumus nav iespējams atcelt līdz ar ārkārtējās situācijas beigām, likums paredz, ka ieviestie atbalsta pasākumi turpināsies, kamēr Covid-19 apdraudējuma un tā seku novēršanai tie būs nepieciešami. Pēc ārkārtējās situācijas beigām tiks saglabāts dīkstāves pabalsts, līdz gada beigām varēs darboties ārkārtējās situācijas laikā ierīkotie ziedojumu tālruņi reliģiskajām organizācijām, kā arī turpināties līdzšinējie telpu nomas atvieglojumi komersantiem. Tiks saglabāta iespēja saimnieciskā darba veicējiem par 2020.taksācijas gadu neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumus. To varēs darīt brīvprātīgi. Līdz šī gada beigām tiks turpināta arī pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) paātrinātā atmaksa uzņēmējiem, un pārmaksu atmaksās 30 dienu laikā pēc nodokļa deklarācijas iesniegšanas. Tāpat paredzēts saglabāt nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumu uz trim gadiem, un pieteikties šim atbalstam nodokļu maksātāji varēs vēl līdz šī...

Eiropas Komisija sniegusi atbildes uz vairākiem neskaidrajiem jautājumiem saistībā ar tā saukto "vienkāršošanu" preču piegādēm uz noliktavu citā ES dalībvalstī, kad piegādātājs var neievērot otrās dalībvalsts PVN prasības. Vai vienkāršošanu var piemērot gadījumā, ja piegādātājs ir reģistrējies PVN nolūkos (taču neveic uzņēmējdarbību) dalībvalstī, uz kuru preces tiek sūtītas? Tiesību aktos ir noteikts, ka piegādātājam nav pastāvīgas saimnieciskās darbības vietas vai pastāvīgas iestādes dalībvalstī, uz kuru preces tiek nosūtītas vai transportētas (PD 17.a panta 2. punkta b) apakšpunkts). Tas nozīmē, ka piegādātāja reģistrācija PVN maksājumiem dalībvalstī, kurā atrodas noliktava, pati par sevi nav pietiekama, lai izslēgtu vienkāršošanas piemērošanu. Svarīgi ir tas, vai viņam attiecīgajā dalībvalstī ir pastāvīga saimnieciskās darbības vieta vai pastāvīga iestāde. Vai vienkāršošanu var piemērot gadījumā, ja plānotais pircējs ir reģistrējies PVN nolūkos (taču neveic uzņēmējdarbību) dalībvalstī, uz kuru preces tiek sūtītas? Ir arī noteikts, ka personai, kurai preces paredzēts piegādāt, jābūt identificētai PVN nolūkos dalībvalstī, kurā atrodas noliktava (PD 17.a...

Ceturtdien, 28. maijā, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts likumprojekts "Covid-19 izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likums". Tā mērķis ir noteikt tiesisko regulējumu COVID-19 pandēmijas valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem pēc ārkārtējās situācijas beigām, kamēr vien būs nepieciešami īpaši pasākumi un atbalsta mehānisms COVID-19 apdraudējuma un tā seku novēršanai. Tiek prognozēts, ka, ja vien epidemioloģiskie apstākļi būtiski nepasliktināsies, ārkārtējā situācija Latvijā pēc 2020. gada 9. jūnija tiks atcelta. Ņemot vērā, ka visus ierobežojumus, kas noteikti sakarā ar COVID-19 izplatību, nav iespējams atcelt līdz ar ārkārtējās situācijas beigām, ir izstrādāts attiecīgais likumprojekts. Tāpat, jāņem vērā, ka personu tiesību īstenošanā būs nepieciešams noteikt papildu kritērijus un ierobežojošus nosacījumus uz ilgāku laika periodu, kā arī joprojām būs nepieciešami īpaši pasākumi un atbalsta mehānismi COVID-19 seku pārvarēšanai, līdz tiks atrasts efektīvs medicīnisks risinājums pandēmijas kontrolei. Likumprojektā pilnveidotas, papildinātas un secīgi pārņemtas likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku...

Vai aizdevuma pamatsummas samazināšana vai pilnīga norakstīšana rada nodokļu sekas - pienākumu maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli par samazināto kredīta summu? Vai šāds darījums jāatspoguļo UIN deklarācijā? Kā skaidro zvērināta revidente un sertificēta nodokļu konsultante Nelda Janoviča, šajā gadījumā nav būtiski tas, kādos apstākļos aizdevums izveidojies. "Kādā brīdī tiek panākta vienošanās ar kreditoriem, ka aizdevumi tiks samazināti vai norakstīti (tas var notikt, piemēram, tiesiskās aizsardzības situācijā). Ja firma šos aizdevumus noraksta, kādam jābūt grāmatojumam? Grāmatojumā tie tiks ierakstīti attiecīgā pārskata gada peļņas un zaudējumu aprēķinā kā citi ieņēmumi, jo pēc būtības tie tādi ir. Uz jautājumu - vai jāmaksā nodoklis, atbilde ir - nē, jo ienākums jau ir iekļauts peļņas un zaudējumu aprēķinā kā ieņēmums, kas bilancē parādīsies kā nesadalītā peļņa. Tā savukārt tiks aplikta ar nodokli pie peļņas sadales - tātad reiz nodoklis jāmaksā būs, taču ne šobrīd," pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumu, apliecina eksperte, piebilstot, ka šajā ziņā jāatceras, ka...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmdien, 25.maijā, atbalstīja izskatīšanai galīgajā lasījumā par steidzamiem atzītos grozījumus likumā par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar Covid-19 izplatību, kas cita starpā paredz iespēju par 50 procentiem samazināt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli kravas automašīnām. Saskaņā ar Budžeta komisijā atbalstīto priekšlikumu nepilnu nodokļa maksājumu par 2020.gadu varēs maksāt par kravas automobiļiem ar pilnu masu virs trim tonnām un to piekabēm un puspiekabēm. Nodokļa samaksas atvieglojumu kravas auto plānots piemērot Covid-19 pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas laikā un vēl sešus mēnešus pēc tam. Paredzēts arī, ka atlikto nodokļa maksājumu varēs samaksāt nākamajā gadā kopā ar ikgadējo ekspluatācijas nodokļa maksājumu. Izmaiņas likumā par atbalstu kravu pārvadātājiem rosinātas, lai ārkārtējās situācijas laikā atvieglotu nodokļu slogu, kā arī mazinātu pārvadājumu apjoma samazinājumu un iespējamo negatīvo ietekmi uz valsts ekonomiku. Šāds atvieglojums ļautu Latvijas autopārvadātājiem nezaudēt konkurētspēju attiecībā pret kaimiņvalstu autopārvadātājiem, kā arī saglabāt savu vietu tirgū, pauž...

Kā ziņots iepriekš, no šī gada sākuma stājušās spēkā izmaiņas, piegādājot preces uz noliktavu citā ES dalībvalstīm, kas paredz noteiktos gadījumos atbrīvot uzņēmumus, kas pārvieto preces uz citā dalībvalstī esošu noliktavu, no pienākuma ievērot šīs (otrās) valsts PVN prasības. Eiropas Komisija publicējusi atbildes uz vairākiem neskaidrajiem jautājumiem, kas saistīti ar reģistrāciju dalībvalstu PVN reģistros šajās situācijās. Vai uzņēmumam, kas veic preču pārvietošanu, ja preču piegādes uz noliktavu vienkāršošana nav piemērojama, vienmēr ir jāreģistrējas / uzņēmums drīkst reģistrēties PVN nolūkā preču ievešanas dalībvalstī saistībā ar tajā veiktajām iegādēm Kopienas iekšienē? Kāda ir situācija, ja attiecīgās iegādes Kopienas iekšienē ir atbrīvotas no nodokļa? Lai gan šajā iedaļā skatītais jautājums ir uzdots režīma preču piegādei uz noliktavu vienkāršošanas kontekstā, tas ir plašāks un faktiski attiecas uz pienākumu reģistrēties PVN nolūkā dalībvalstī, kurā ir veikta iegāde Kopienas iekšienē, kas ir atbrīvota no nodokļa saskaņā ar PVN direktīvas (PD) 140. panta c) punktu. Šajā nolūkā attiecīgais norādījums...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu, kurš ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, ja bērns strādā vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam). Ņemot vērā, ka skolēniem ir iespēja vasaras mēnešos (no 1. jūnija līdz 31. augustam) strādāt algotu darbu, VID atgādina par nosacījumiem, kas jāievēro gan vecākiem, kuru bērni strādā tikai vasarā, gan pusaudžiem, kas devušies darba gaitās. Attiecībā uz bērnu (izglītojamo līdz 19 gadu vecumam), kurš strādās tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo un atrašanās vecāka apgādībā netiek pārtraukta automātiski. Vecākam saglabājas atvieglojums par apgādībā esošu personu 250 eiro mēnesī, un bērnam vasaras brīvlaika darba laikā tiek piemērots VID prognozētais neapliekamais minimums mēnesī, izņemot gadījumu, ja bērns strādā pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja. Savukārt tiem vecākiem,...