NODOKĻI

Valdība plāno par pieciem miljoniem eiro no 2020. gada palielināt fiskālo telpu ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu ieviešanai. Finanšu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.–2022.gadam” (turpmāk – informatīvais ziņojums), kas izskatīts 20. augusta Ministru kabineta (MK) sēdē un akceptēts MK 13. septembra sēdē. Tajā kā vieni no fiskālās telpas palielinošiem pasākumiem minēti arī Ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumi, tostarp tiesību noteikšana Valsts ieņēmumu dienestam (VID) sniegt informāciju par riskantajiem darījuma partneriem. VID, lai konstatētu, vai nodokļu maksātājam ir tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu, veic pārbaudes, lai pārliecinātos par deklarācijā norādīto darījumu patiesumu un gadījumā, ja tā rīcībā ir pierādījumi par to, ka darījums reāli nav noticis, nodokļu revīzijas (audita) ietvaros papildus aprēķina nodokļu maksājumus un uzliek soda naudu. Tādējādi likumdevējs VID ir devis tiesības, pamatojoties uz pierādījumiem, apšaubīt reģistrētā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja norādītos darījumus pat tad, ja ar darījuma...

Valdības sēdē 13. septembrī, skatot Finanšu ministrijas sagatavotos priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam nākamgad un turpmākajiem diviem gadiem, izskatīts arī diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšanai. Kā zināms, Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumi Nr.676 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai” nosaka, ka no 2020.gada maksimālais gada neapliekamais minimums ir 3000 eiro (250 eiro mēnesī), ko piemēro taksācijas gada ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamajam ienākumam līdz 5280 eiro (440 eiro mēnesī). Taču, vērtējot pozitīvas izmaiņas nodarbinātības un darba samaksas struktūrā un ņemot vērā, ka IIN ieņēmumi 2019.gadā tiek iekasēti labāk nekā plānots un lai budžeta iespēju robežās mazinātu nevienlīdzību un radītu mazāku nodokļa slogu personām ar zemiem ienākumiem, Finanšu ministrijaiir izteikusi priekšlikumu paaugstināt maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu no 2020. gada līdz 3600 eiro gadā (300 eiro mēnesī) un arī paaugstināt līdz 6000 eiro gadā (500 eiro mēnesī) augstāko robežu līdz kurai piemēro maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu....

2019. gada 5. augustā stājās spēkā likums «Par Daudzpusējo konvenciju nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas pasākumu ieviešanai attiecībā uz nodokļu konvencijām» (turpmāk tekstā — DPI). Minētais likums nodrošina Latvijas noslēgto nodokļu konvenciju atbilstību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk arī EASO) apstiprinātā Nodokļa bāzes samazināšanas un peļņas pārneses novēršanas pasākumu plāna (turpmāk tekstā — NBEP no saīsinājuma BEPS — base erosion and profit shifting — nodokļa bāzes erozija un peļņas novirzīšana) pakotnē ietvertā minimālā standarta prasībām, kas attiecas uz nodokļu līgumiem. NBEP iniciatīvas mērķis ir ierobežot nodokļu plānošanas stratēģijas, kas izmanto atšķirības un neatbilstības ienākuma nodokļu noteikumos dažādās valstīs, lai samazinātu nodokļu bāzi augsto nodokļu jurisdikcijās un pārceltu ienākumus uz zemo nodokļu jurisdikcijām. Būtiskais elements šajā agresīvajā nodokļu plānošanā ir ekonomiskās aktivitātes un biznesa veikšanas nolūka neesamība jurisdikcijās, kurās ir zems maksājamais ienākuma nodoklis. DPI aptver šādas NBEP identificētas problēmjomas nodokļu konvenciju piemērošanā: hibrīdneatbilstības (hybrid mismatch), kas saistītas ar «nodokļu...

Eiropas Komisija ir publicējusi ziņojumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) “plaisu” jeb starpību starp prognozētajiem un faktiski iekasētajiem PVN ieņēmumiem. Gan pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID), gan Eiropas Komisijas pētījuma PVN plaisa samazinās, ko sekmē dažādi makroekonomiskie faktori, taču īpaši pozitīvi to ietekmē pašu problemātisko nozaru iniciatīva un aktīvā, uz pašsakārtošanos un godīgu konkurenci vērstā rīcība, informē VID. No 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm, PVN plaisa ir samazinājusies 25 valstīs, bet palielinājusies trijās valstīs. Šāda pozitīva tendence Eiropas mērogā skaidrojama ar 2017.gada iekšzemes kopprodukta (IKP, faktiskajās cenās) pieaugumu par 2,5%. Būtisks IKP pieauguma ietekmējošais faktors ir mājsaimniecību gala patēriņš. Kā liecina VID veiktā plaisas analīze, nedeklarētās PVN saistības ir zināmā mērā atgriezenisks rādītājs IKP dinamikai. Tātad labvēlīga ekonomiskā situācija sekmē nodokļu plaisu samazināšanos un otrādi – pastāv būtiski PVN plaisas pieauguma riski ekonomisko krīžu periodos. Būtiskākie PVN plaisas samazinājumi novēroti Maltai, Polijai un Kiprai. Zemākās PVN plaisas novērotas Kiprai (0,6%), Luksemburgai (0,7%)...

Finanšu ministrija sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (turpmāk – likumprojekts), kas noteiks detalizētu kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā ar citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kompetentām iestādēm risinās strīdus par Arbitrāžas konvencijas un nodokļu konvenciju interpretāciju un piemērošanu. Tādējādi nodokļu maksātājiem būs pieejams efektīvāks regulējums nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanai. Likumprojektu paredzēts nodot izskatīšanai Saeimas atbildīgajai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Latvija ir noslēgusi vairāk nekā 60 divpusējas konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (turpmāk – divpusējas nodokļu konvencijas), kā arī ir līgumslēdzēja valsts daudzpusējai Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju (turpmāk – Arbitrāžas konvencija). Divpusēju nodokļu konvenciju un Arbitrāžas konvencijas viens no galvenajiem uzdevumiem ir saskaņot valstu tiešo nodokļu sistēmas tādā veidā, lai nodokļu maksātājam par vienu un to pašu ienākumu (vai kapitālu) būtu jāmaksā nodoklis tikai vienā valstī (attiecīgi – rezidences vai resursu valstī), tas...

Nodokļu risku vadība un tās dokumentācijas izstrāde ir jānodrošina visiem nodokļu maksātājiem, kuri vēlas pretendēt uz dalību Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Padziļinātās sadarbības programmas (PSP) zelta līmenī. Uzņēmumus vērtē atbilstoši kritērijiem, kas noteikti MK noteikumu Nr. 748 (2018) 6., 7., 8., 9. punktā, lai tie kvalificētos kādam no programmas līmeņiem — zelta, sudraba vai bronzas. Nodokļu risku vadības dokumentācija (NRVD) ir vispusīgs, detalizēts plāns, kā identificēt un novērst riskus. PSP dalībniekus VID vērtē reizi ceturksnī, vai tie atbilst konkrētā līmeņa kritērijiem. Savukārt jaunus dalībniekus iekļauj attiecīgajā līmenī no 1. janvāra. VID izsūta uzņēmumiem piedāvājumu iekļauties zelta līmenī. Ja uzņēmums šo piedāvājumu pieņem, tad noteiktā termiņā ir jāsagatavo NRVD, ko apstiprina uzņēmuma vadītājs vai pilnvarotā persona, kas atbild par nodokļu risku vadību. Kas ir nodokļu risks? Tā ir varbūtība, ka kāds nodoklis dažādu iemeslu dēļ ir nekorekti aprēķināts, nav aprēķināts vai nav pat apzināts. Latvijā darbojas 15 nodokļu likumi, no kuriem lielāko daļu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau sesto gadu veic tā saucamās nodokļu plaisas novērtējumu. Nodokļu plaisa – tās ir nodokļu summas, kuras nodokļu maksātāji nedeklarē vai pat deklarē, taču tā arī valsts budžetā nesamaksā. Jaunākais VID veiktais PVN plaisas pētījums par 2018.gadu kopumā liecina, ka PVN plaisai ir tendence samazināties jau kopš 2010.gada. To sekmē dažādi makroekonomiskie faktori, taču īpaši pozitīvi to ietekmē pašu problemātisko nozaru iniciatīva un aktīvā, uz pašsakārtošanos un godīgu konkurenci vērstā rīcība. Saskaņā ar VID aprēķiniem 2018.gadā PVN plaisa veidoja 10,2%, kas ir būtiski mazāk nekā iepriekšējos gados. Piemēram, 2017.gadā tā bija 12,1%, bet 2016.gadā – 12,3%. Tas ir visnotaļ labs radītājs, gan ņemot vērā PVN plaisas apmēru citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, gan PVN plaisas apmērus Latvijā iepriekšējos gados. Īpaši pozitīvi vērtējams ir tas, ka būtiski mazinājusies vispār nedeklarētās PVN summas, proti, ja vēl 2016. gadā vispār netika deklarēti 216,52 miljoni eiro un 2017.gadā 237,36 miljoni...

Kā liecina pētījums, ar ko 5. septembrī nāk klajā Eiropas Komisija, ES dalībvalstis 2017. gadā zaudēja (neguva) ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) gandrīz 137 miljardu eiro apmērā. Tā saucamais “PVN iztrūkums” jeb kopējā starpība starp paredzamajiem PVN ieņēmumiem un faktiski iekasēto summu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir nedaudz samazinājusies, tomēr tā joprojām ir ļoti liela. EK pētījumā arī norādīts, ka PVN plaisa Latvijā ir nevis samazinājusies, bet pieaugusi. Komisijas ieskatā ir vajadzīga visaptveroša ES PVN noteikumu reforma, kas tika ierosināta jau 2017. gadā, un ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm, lai cīnītos pret krāpšanu PVN jomā, un, lai noteikumi būtu funkcionāli arī tādiem uzņēmumiem un tirgotājiem, kuri darbojas likumīgi. PVN iztrūkums parāda PVN izpildes un atbilstības nodrošināšanas pasākumu efektivitāti katrā dalībvalstī, jo tas sniedz aplēsi par ieņēmumu zaudējumiem, kuru iemesls ir krāpšana un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešana, bankroti, finanšu maksātnespējas gadījumi, kā arī nepareizi aprēķini. Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas...

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājās spēkā šāgada jūlijā, paredz Valsts ieņēmumu dienestam plašākas tiesības izslēgt no VID PVN maksātāju reģistra tādus PVN maksātājus, kuri savās PVN deklarācijās sešu mēnešu periodā nav norādījuši nevienu darījumu vai arī veikuši visu uzņēmuma amatpersonu nomaiņu (PVN likuma 83.4. un 83.5. pants). Papildus tam, lai nepieļautu nodokļa krāpniecības shēmās izmantot jau reģistrētu PVN maksātāju reģistrācijas numurus, VID ir noteikts pienākums līdz 2019. gada 20. septembrim no PVN maksātāju reģistra izslēgt neaktīvos uzņēmumus, t.i., tādus, kas laika posmā no 2018. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam savā PVN deklarācijā nav norādījuši nevienu ar PVN apliekamu darījumu (PVN likuma Pārejas noteikumu 35. punkts). Likumā noteiktajā procedūrā noteikts, ka VID vispirms nodokļa maksātājam nosūta rakstveida brīdinājumu, kurā informē par savām tiesībām izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju no VID PVN reģistra, vienlaikus aicinot nodokļa maksātāju sniegt rakstveida skaidrojumu par minētās situācijas faktiskajiem apstākļiem. Ja 20 darbdienu laikā pēc...

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas kārtību gaida izmaiņas, kas stāsies spēkā pēc vienotā nodokļu konta ieviešanas 2021. gada 1. janvārī. Atsevišķa kārtība paredzēta specifiskiem algas nodokļa maksātājiem, kuras nodarbina ārzemju darba devējs. Attiecībā uz fiziskām personām, kuras nodarbina darba devējs – ārvalstu nodokļu maksātājs – vai kuras darbu apmaksā no Latvijas Republikai piešķirtajiem ārvalstu finanšu vai tehniskās palīdzības vai starptautisko finanšu institūciju aizdevuma līdzekļiem, un kuras pašas maksā algas nodokli – tiek mainīts algas nodokļa maksāšanas termiņš budžetā no reizi mēnesī uz vienu reizi ceturksnī par visiem ceturksnī saņemtajiem ienākumiem (līdz ienākuma izmaksas ceturksnim sekojošā mēneša 23. datumam iemaksāt IIN (algas nodokli) vienotajā nodokļu kontā), kā arī šīm fiziskajām personām vispirms būs jāiesniedz paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām līdz ienākuma izmaksas ceturksnim sekojošā mēneša 17. datumam. Ja minētajai fiziskajai personai – darbiniekam – darba attiecības ar šo darba devēju izbeigušās pirms ienākuma izmaksas ceturkšņa beigām, tad minētā fiziskā persona līdz darba attiecību...

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas kārtība mainīsies pēc vienotā nodokļu konta ieviešanas, taču līdz 2021. gada 1. janvārim pastāvēs likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” iepriekš noteiktie termiņi. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas termiņi 1) ienākuma izmaksātājs iedzīvotāju ienākuma nodokli iemaksā budžetā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajam datumam; 2) algas nodokli iemaksā budžetā reizi mēnesī, kad bankā tiek saņemta nauda darbinieku algas izmaksai – attiecīgi, ja nesaņem naudu bankā, tad iemaksā budžetā nākamajā dienā pēc algas izmaksas vai, ja darba samaksu izmaksā bezskaidras naudas norēķinu veidā, algas nodokli iemaksā budžetā tajā pašā dienā, kad pārskaita darba samaksu no darba devēja konta uz darbinieka kontu; 3) iedzīvotāju ienākuma nodokli saimnieciskās darbības veicējs iemaksā budžetā, veicot četrus avansa maksājumus par taksācijas gadu (ne vēlāk kā 15. martā, 15. jūnijā, 15. augustā un 15. novembrī); 4) fiziska persona iedzīvotāju ienākuma nodokli iemaksā budžetā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas iesniegšanas dienas (iesniegšanas termiņš no taksācijas...

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas kārtība mainīsies pēc vienotā nodokļu konta ieviešanas 2021. gada 1. janvārī. Attiecībā uz algas nodokļa iemaksāšanu vienotajā nodokļu kontā, IIN samaksas gala termiņš “līdz ienākuma izmaksas mēneša 23. datumam” paredz, ka darba devējs līdz ienākuma izmaksas mēneša 23. datumam iemaksā vienotajā nodokļu kontā visu izmaksas mēnesī ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Attiecīgi, ja darba devējs izmaksā darbiniekam viņa gūto ienākumu pēc mēneša 23. datuma, tad aprēķināto IIN darba devējam būs jāiemaksā vienotajā nodokļa kontā līdz nākamā (pēc izmaksas) mēneša 23. datumam. Šādi gadījumi varētu būt, ja darba samaksa izmaksāta sakarā ar to, ka: 1) tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības; 2) tiek izmaksāta samaksa par atvaļinājuma laiku un darba samaksa par laiku, kas nostrādāts līdz atvaļinājumam; 3) darba samaksa par kalendāra mēnesi tiek aprēķināta un izmaksāta tā paša kalendāra mēneša laikā (piemēram, kādā no mēneša pēdējām dienām). Jaunās prasības stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, un to piemērošana skaidrota turpmāk...

Kā nosakāma elektronisko pakalpojumu piegādes vieta saskaņā ar jaunākajām PVN regulējuma izmaiņām? Skaidro INA SPRIDZĀNE, sertificēta nodokļu konsultante Elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegta pakalpojuma sniegšanas vieta, ja tas sniegts personai, kura nav nodokļa maksātāja, ir šīs personas mītnes vieta vai deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — pastāvīgās uzturēšanās vieta (PVN likuma 27. panta 1. daļa). Kā zināms, uzņēmumi, kuri sniedz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtos pakalpojumus personām, kas nav nodokļa maksātājas, var nereģistrēties katrā dalībvalstī PVN maksāšanas nolūkam, ja tie ir izvēlējušies izmantot īpašu PVN režīmu PVN deklarēšanai un maksāšanai - mini vienas pieturas aģentūru (MOSS režīms). Lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem un veicinātu it īpaši mazu un vidēju uzņēmumu iesaisti pārrobežu e-komercijas darījumos, no 2019. gada 1. janvāra stājās spēkā grozījumi direktīvā, ar kuriem tika noteikta robežvērtība ES iekšienē veiktajiem darījumiem 10 000 eiro apmērā, kuru nepārsniedzot, tādu pakalpojumu, uz ko var attiecināt īpašu PVN režīmu elektroniskajiem pakalpojumiem,...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2019.gada augustā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2019. gada 13. augusta noteikumi Nr. 361 “Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 25. augusta noteikumos Nr. 677 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem”” Saskaņā ar grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, vietā, kur iesniegta maksātāja algas nodokļa grāmatiņa, var piemērot ne tikai VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, bet arī maksātāja prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Tādejādi, grozījumi veikti noteikumu 5.1 punktā, nosakot, ka paziņojuma rindā “Neapliekamais minimums” norāda taksācijas gadā piemēroto VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu vai maksātāja prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Noteikumu 1. un 2. pielikums papildināts ar tabulas “1.* Ienākuma veida kodi” ar jaunu kodu “čeku loterijas laimesti saskaņā ar Čeku loterijas likumu”. 13.08.2019. 17.08.2019. Ministru kabineta 2019. gada 13. augusta noteikumi Nr. 366 “Grozījumi Ministru kabineta 2000. gada 2. maija noteikumos Nr. 164 “Kārtība, kādā tiek aprēķinātas...

Mikrouzņēmumu nodokļa apmaksas un deklarēšanas kārtība ir viens no regulējumiem, kurā izmaiņas nesīs vienotā nodokļu konta ieviešana 2021. gadā. Žurnāla "Bilance" jūlija numurā apkopota informācija par to, kā mikrouzņēmumu nodoklis būs maksājams un deklarējams pēc vienotā nodokļu konta ieviešanas. Kā maksāsim mikrouzņēmumu nodokli? Nodokļu maksātājam, kas reģistrēts MUN maksātāja statusā, būs iespēja vienā maksājumā veikt vairākus nodokļu maksājumus (kaut gan vairākums no viņiem maksā MUN un tikai reizēm – PVN). Vienlaikus bija nepieciešams pārskatīt nodokļu maksāšanas termiņus un attiecīgajos normatīvajos aktos noteikt, ka regulāri maksājamie (t.i., reizi mēnesī, reizi ceturksnī un reizi pusgadā maksājamie) Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie nodokļi budžetā ir samaksājami ne vēlāk kā līdz pārskata iesniegšanas mēneša 23. datumam. Vienotais nodokļu maksāšanas gala termiņš neliedz iespēju nodokļu maksātājam veikt nodokļu maksājumus valsts budžetā vairākos maksājumos, ja tas būs ērtāk no nodokļu maksātāja finanšu plūsmas organizācijas viedokļa, taču mēneša 23. datumā VID administrētiem nodokļiem ir jābūt samaksātiem. Tādējādi turpmāk ir...