NODOKĻI

Pērn gandrīz 70,5 tūkstoši nodokļu maksātāju savlaicīgi nesaņēma iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus tādēļ, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) neizmanto tā rīcībā esošo informāciju, paziņojusi Valsts kontrole. Tāpat gandrīz piecarpus tūkstošiem pensionāru ar invaliditāti jau vairākus gadus tiek kavēta pensiju izmaksa pilnā apmērā tādēļ, ka valsts iestāžu nekvalitatīvas savstarpējās sadarbības dēļ netiek automātiski piemēroti nodokļu atvieglojumi. Bet birokrātisku un nesaprotamu barjeru dēļ labticīgi patentmaksātāji kļūst par likuma pārkāpējiem, paši to pat nenojaušot. Šāda aina atklājās Valsts kontroles veiktajā saimnieciskā gada pārskata revīzijā, turklāt tāda konstatēta ne pirmo gadu. “VID ir jāsper solis pretī iedzīvotājiem, lai mazinātu tiem nevajadzīgo administratīvo slogu un nodrošinātu visu ienākumu savlaicīgu saņemšanu ik mēnesi, nevis pēc gada vai gadiem. Uzlabojumi nepieciešami arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma un atvieglojumu automātiskā piešķiršanā, tai skaitā pensionāriem ar invaliditāti. Ir skaidrs, ka šiem cilvēkiem katrs ikmēneša ienākumu eiro ir ļoti nozīmīgs. Jāvienkāršo arī patentmaksātāju reģistrācijas process, lai tas kļūtu iedzīvotājiem saprotams, ērts...

Iesniedzot gada ienākumu deklarācijas par 2018. gadu, pārsteidzoši daudz fizisko personu bija nepatīkami pārsteigtas par pienākumu piemaksāt ienākuma nodokli. Izrādījās, ka sakarā ar nodokļu reformu, kas kardināli mainīja neapliekamā minimuma (Nmin) piemērošanu personas ienākumam, minimuma summa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme jāvērtē pašam. Diemžēl vairāki tūkstoši nodokļu maksātāju nespēja iemācīties pamata nosacījumus: šā gada mēneša Nmin (230*)eiro) samazinās līdz ar ieņēmumu palielināšanu (piemērojot to ienākumam no 440 līdz 1100 eiro mēnesī); ja ieņēmumi palielinās, jādomā par atteikšanos no minimuma vai vismaz par tā samazināšanu; gada laikā algotā darba ienākumam piemērojamā IIN likme ir 20% vai 23%; savukārt, ja mēneša vidējie ieņēmumi pārsniedz 1667 eiro (vai no gada sākuma – 20 004 eiro), lai nekļūtu par parādnieku, būtu prātīgi pieprasīt 23% IIN likmes piemērošanu. *) šeit ir uzrādīti šā gada skaitliskie ierobežojumi un normas, jo tās ir aktuālākas, kā arī jāņem vērā, ka rakstā netiks analizētas visas iespējamās situācijas, kad var rasties...

Šā gada 31. oktobris ir Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības jeb breksita datums. Ja vien pirms šī datuma spēkā nestājas Izstāšanās līgums vai netiek lemts par atkārtotu breksita pagarinājumu, Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti ārpus ES bez vienošanās jau 1. novembrī. Finanšu ministrija informē, ko svarīgi zināt saistībā ar iespējamām izmaiņām, kas skars nodokļu maksātājus Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Lielbritānijas rezidenti (Latvijas nerezidenti) zaudēs tiesības piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atbrīvojumus (likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmajā daļā noteiktie atbrīvojumi), kas paredzēti likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un ir garantēti tikai Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts rezidentiem (atsevišķos gadījumos tikai tad, ja nerezidents, būdams citas EES dalībvalsts rezidents vai EEZ valsts rezidents, Latvijā taksācijas gada laikā guvis vairāk nekā 75 procentus no visiem kopējiem gūtajiem ienākumiem), piemēram: tiesības uz IIN atbrīvojumiem atsevišķiem ienākuma veidiem, piemēram, ienākumiem no nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja nekustamais īpašums ir...

2018.gads nesa vairākas izmaiņas mazo uzņēmēju nodokļos. No tām būtiskākās: papildu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) 5% maksājums pensiju apdrošināšanai personām, kas atbilst pašnodarbinātā statusam, un izdevumu ierobežojums iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājiem - 80% no ieņēmumiem. Pirmais pārmaiņu gads ir noslēgts, nodokļu deklarācijas iesniegtas, un var izdarīt secinājumus. Jāatzīst, ka visa 2018. gada garumā bija ļoti daudz jautājumu un diemžēl arī kļūdainu VID skaidrojumu par pašnodarbinātā VSAOI aprēķināšanu, turklāt vairāki no tiem nav atbildēti joprojām. Tomēr visvairāk nepatīkamo pārsteigumu daļa IIN maksātāju piedzīvoja 2019. gada pavasarī, kad iesniedza nodokļu deklarācijas par 2018. gadu. Pašnodarbinātā VSAOI objekta noteikšana Lai visām pašnodarbinātajām personām nodrošinātu iespēju uzkrāt pensijai nepieciešamos līdzekļus un stāžu, tika ieviesta norma par papildu 5% VSAOI tieši pensiju apdrošināšanai. Mērķis ļoti labs, un, varētu domāt, arī risinājums vienkāršs. Tomēr praksē radās ļoti daudzas neskaidrības, turklāt VID skaidrojumi par to, kā aprēķināt šo maksājumu, joprojām nav pietiekoši, jo arī normatīvajos aktos...

Nacionālais veselības dienests (NVD) aicina iedzīvotājus, kuri brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas veikuši klātienē, piemēram, kādā no Latvijas Pasta nodaļām, NVD Klientu apkalpošanas centrā Rīgā vai kādā no teritoriālajām nodaļām (Jelgavā, Daugavpilī, Smiltenē vai Kuldīgā) vērsties ar iesniegumu NVD, norādot bankas konta numuru uz kuru veikt atmaksu. NVD uzsver, ka iesniegumus iemaksu atmaksai jāiesniedz tikai tām personām, kuras iemaksas veikuši klātienē. Iedzīvotājiem, kuri līdz 2019. gada 1. jūlijam ir veikuši brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas ar bankas pārskaitījumu, atmaksa tiks veikta automātiski – uz bankas kontu, no kura veikts maksājums. Veiktās iemaksas pakāpeniski tiks atmaksātas līdz 2019. gada 31. decembrim. Kopumā līdz septembra beigām atmaksas veiktas gandrīz 2400 personām teju 393 tūkstošu eiro apmērā. No minētās summas septembra mēnesī atmaksas veiktas mazliet vairāk nekā 800 cilvēkiem vairāk nekā 100 tūkstošu eiro apmērā. Brīvprātīgās iemaksas kopumā veikuši vairāk nekā 5600 cilvēku (unikālo personu) par kopējo summu gandrīz 820 tūkstošu eiro apmērā. Personas, kuras veikušas iemaksas...

Pagājušajā gadā esam brīdinājuši lasītājus par to, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir “liela interese” par darījumiem, kas veikti skaidrā naudā. Atruna, ka banka var “izgaist” un nauda tiks zaudēta, vairs netiek uztverta nopietni. Nav problēmu veikt darījumus ar bezskaidras naudas palīdzību. Tomēr izrādījās, ka vairākas fiziskās personas nav ņēmušas vērā aizliegumu veikt darījumus (arī starp radiniekiem) skaidrā naudā, ja summa pārsniedz 7200 eiro. Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem skaidru naudu ikdienas pirkumos Latvijas iedzīvotāji izmanto tikpat lielos apjomos, kā bezskaidras naudas norēķinus. VID ir ieinteresējies arī par naudas līdzekļu kustību iedzīvotāju kontos – īpaši tad, ja fiziskā persona nemaz nedeklarē ieņēmumus un arī darba devēji (izmaksātāji) nesūta paziņojumus par šo personu ieņēmumiem un samaksātajiem nodokļiem. Interese par fizisko personu kontu apgrozījumu Par atskaites punktu bija izvēlēts 2018. gada septembris, kad kredītiestādēm bija jāpaziņo par gada sākumā esošajiem fizisko personu kontu atlikumiem. Tagad pienācis laiks paziņot arī par kontu apgrozījumiem (gan par...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka ar 2019. gada 1. oktobri noslēgsies ar kurjerpastu saņemto preču deklarēšanas procesa elektronizācija, līdz ar to turpmāk šādas preces būs iespējams deklarēt, tikai iesniedzot elektronisku muitas deklarāciju. No šī gada 1.oktobra vairs nebūs iespējams atmuitot ar kurjerpastu saņemtās preces, attālināti iesniedzot EDS skenētos dokumentus muitas iestādē. Lai deklarētu ar kurjerpastu no trešajām valstīm saņemtas preces, par kurām ir jāsamaksā muitas maksājumi, t.sk. interneta veikalos iegādātas preces, turpmāk fiziskajām personām būs jāizmanto e-pakalpojums – vienkāršotā Importa muitas deklarācija pasta sūtījumiem Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS). Šis e-pakalpojums ir pieejams jau kopš šī gada 5.jūnija, un līdz šim fiziskās personas ir noformējušas jau vairāk nekā 3000 vienkāršoto deklarāciju par kurjerpasta sūtījumiem, ko saņēmušas no trešajām valstīm. Vienkāršoto Importa muitas deklarāciju pasta sūtījumiem EMDAS var noformēt, ja preču vērtība sūtījumā ir līdz 1000 EUR un preču neto svars nepārsniedz 1000 kg.

Ņemot vērā, ka jaunā pilnveidotā kadastrālās vērtēšanas metodika vēl nav apstiprināta un attiecīgi nav iespējams izstrādāt jaunu kadastrālo vērtību bāzi, nepieciešams par gadu pagarināt (no 2020. gada uz 2021. gadu) jaunās kadastrālo vērtību bāzes ieviešanas termiņus, 25. septembrī lēma Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Tā arī konceptuāli atbalstīja grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz par gadu pagarināt jaunās kadastrālo vērtību bāzes ieviešanu, pārceļot iepriekš paredzēto ieviešanas termiņu no 2020. uz 2021.gadu. “Jaunas metodikas ieviešana ir būtiska, lai katram nekustamajam īpašumam varētu noteikt kadastrālo vērtību, kas ir objektīva un tirgum atbilstoša, tādējādi mainot arī nekustamā īpašuma nodokļa slogu. Vienlaikus, lai kliedētu vēl esošās neskaidrības sistēmas ieviešanā, kā arī pašvaldības varētu laicīgi aprēķināt piemērojamās nekustamā īpašuma nodokļa likmes, sistēmas ieviešanas termiņš ir jāpagarina par gadu,” pēc sēdes pauda Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs. Attiecīgi paredzēts, ka 2020. gada kadastrālo vērtību aprēķinam piemēros kadastrālo vērtību bāzi, kas noteikta Ministru kabineta...

Piemērs. Jānis un Pēteris 2002. gadā dibināja SIA “X” ar pamatkapitālu 10 000 Ls, un katrs dibinātājs iemaksāja pa 5000 Ls. Saskaņā ar dalībnieku lēmumu ik gadu no 2002. līdz 2017. gadam nesadalītās peļņas daļa tika pārvesta pamatkapitālā: (..) pēc gada pārskata vai saimnieciskās darbības pārskata par īsāku laika posmu nekā gads apstiprināšanas, palielinot esošo daļu nominālvērtību vai izlaižot jaunas daļas, pamatkapitālā daļēji vai pilnībā ieskaitot pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un summu, ko veido pamatkapitāls un rezerves, kuras saskaņā ar likumu nedrīkst ieskaitīt pamatkapitāla palielināšanai. Jaunās daļas sadalāmas dalībniekiem proporcionāli viņiem piederošajām daļām (..) (Komerclikuma (KL) 197. panta 1. daļas 2. punkts). 2017.gada beigās katra dalībnieka daļas nominālā vērtība bija 100 000 eiro, bet pamata kapitāla summa – 200 000 eiro. Patlaban, 2019. gadā, Jānis vēlas uzdāvināt vai pārdot pēc nominālās vērtības Pēterim vairākumu no savām daļām, atstājot sev tikai 30% no savām daļām SIA pamatkapitālā, proti, 30 000 eiro. Atdodamās...

Valdība 17. septembrī, izskatot Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu par prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020. gadam un ietvaram 2020.–2022. gadam, vienojusies par gada diferencētā neapliekamā minimuma palielināšanu un citiem pasākumiem. No 2020. gada 1. janvāra tiek palielināts gada diferencētais neapliekamais minimums līdz 300 eiro mēnesī un lemts paaugstināt līdz 500 eiro mēnesī augstāko robežu, līdz kurai piemēro maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu. Plānots arī turpmākajos gados strādāt pie risinājumiem, lai diferencēto neapliekamo minimumu palielinātu līdz 500 eiro mēnesī. Tāpat nolemts paaugstināt minimālo ienākumu līmeni gan personām ar invaliditāti, gan senioriem. Savukārt no 2021. gada 1. janvāra tiek palielināta minimālā alga, to nosakot 500 eiro apmērā. Valsts budžetā jau ir ieplānota šā gada pensiju indeksācija, kas ir vēsturiski lielākā, proti, 2019. gadā tai tika atvēlēti 40 miljoni eiro, bet 2020. gadā paredzēti 160 miljoni eiro. Labklājības ministrijas pamatbudžetā un speciālajā budžetā paredzēts finansējums pensiju indeksācijām 2019.gadam 42 miljoni eiro (2019.gada oktobrī veiktajām indeksācijām), 2020.gadam...

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā tika veikti grozījumi, kas stājās spēkā 2019. gada 1. jūlijā (pieņemti 2019. gada 23. maijā). Tādējādi radīta iespēja vienā maksājumā samaksāt vairākus nodokļu maksājumus, t. sk. UIN. Tiek uzskatīts, ka tas samazinās maksājumu izmaksas un maksājumu veikšanai nepieciešamos cilvēkresursus, proti, regulāri maksājamie (t.i., reizi mēnesī, reizi ceturksnī un reizi pusgadā) VID administrētie nodokļi budžetā ir samaksājami ne vēlāk kā līdz pārskata iesniegšanas mēneša 23. datumam. Galvenās izmaiņas Vienotais nodokļu maksāšanas gala termiņš neliedz iespēju nodokļu maksātājam veikt nodokļu maksājumus valsts budžetā vairākos maksājumos, ja nodokļu maksātājam tas ir ērtāk, taču mēneša 23. datumā VID administrētiem nodokļiem ir jābūt samaksātiem. Grozījumi skars uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājus, kā arī personas, kas ietur uzņēmumu ienākuma nodokli no veiktajiem maksājumiem nerezidentiem. Ņemot vērā, ka nodokļu vienotajā kontā var izveidoties arī pārmaksa un tā veidojas no visu nodokļu kopuma, nevis attiecībā uz konkrētu nodokļa veidu, no UIN likuma ir izslēgtas normas, kas...

Valdība plāno par pieciem miljoniem eiro no 2020. gada palielināt fiskālo telpu ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu ieviešanai. Finanšu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.–2022.gadam” (turpmāk – informatīvais ziņojums), kas izskatīts 20. augusta Ministru kabineta (MK) sēdē un akceptēts MK 13. septembra sēdē. Tajā kā vieni no fiskālās telpas palielinošiem pasākumiem minēti arī Ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumi, tostarp tiesību noteikšana Valsts ieņēmumu dienestam (VID) sniegt informāciju par riskantajiem darījuma partneriem. VID, lai konstatētu, vai nodokļu maksātājam ir tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu, veic pārbaudes, lai pārliecinātos par deklarācijā norādīto darījumu patiesumu un gadījumā, ja tā rīcībā ir pierādījumi par to, ka darījums reāli nav noticis, nodokļu revīzijas (audita) ietvaros papildus aprēķina nodokļu maksājumus un uzliek soda naudu. Tādējādi likumdevējs VID ir devis tiesības, pamatojoties uz pierādījumiem, apšaubīt reģistrētā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja norādītos darījumus pat tad, ja ar darījuma...

Valdības sēdē 13. septembrī, skatot Finanšu ministrijas sagatavotos priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam nākamgad un turpmākajiem diviem gadiem, izskatīts arī diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšanai. Kā zināms, Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumi Nr.676 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai” nosaka, ka no 2020.gada maksimālais gada neapliekamais minimums ir 3000 eiro (250 eiro mēnesī), ko piemēro taksācijas gada ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamajam ienākumam līdz 5280 eiro (440 eiro mēnesī). Taču, vērtējot pozitīvas izmaiņas nodarbinātības un darba samaksas struktūrā un ņemot vērā, ka IIN ieņēmumi 2019.gadā tiek iekasēti labāk nekā plānots un lai budžeta iespēju robežās mazinātu nevienlīdzību un radītu mazāku nodokļa slogu personām ar zemiem ienākumiem, Finanšu ministrijaiir izteikusi priekšlikumu paaugstināt maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu no 2020. gada līdz 3600 eiro gadā (300 eiro mēnesī) un arī paaugstināt līdz 6000 eiro gadā (500 eiro mēnesī) augstāko robežu līdz kurai piemēro maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu....

2019. gada 5. augustā stājās spēkā likums «Par Daudzpusējo konvenciju nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas pasākumu ieviešanai attiecībā uz nodokļu konvencijām» (turpmāk tekstā — DPI). Minētais likums nodrošina Latvijas noslēgto nodokļu konvenciju atbilstību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk arī EASO) apstiprinātā Nodokļa bāzes samazināšanas un peļņas pārneses novēršanas pasākumu plāna (turpmāk tekstā — NBEP no saīsinājuma BEPS — base erosion and profit shifting — nodokļa bāzes erozija un peļņas novirzīšana) pakotnē ietvertā minimālā standarta prasībām, kas attiecas uz nodokļu līgumiem. NBEP iniciatīvas mērķis ir ierobežot nodokļu plānošanas stratēģijas, kas izmanto atšķirības un neatbilstības ienākuma nodokļu noteikumos dažādās valstīs, lai samazinātu nodokļu bāzi augsto nodokļu jurisdikcijās un pārceltu ienākumus uz zemo nodokļu jurisdikcijām. Būtiskais elements šajā agresīvajā nodokļu plānošanā ir ekonomiskās aktivitātes un biznesa veikšanas nolūka neesamība jurisdikcijās, kurās ir zems maksājamais ienākuma nodoklis. DPI aptver šādas NBEP identificētas problēmjomas nodokļu konvenciju piemērošanā: hibrīdneatbilstības (hybrid mismatch), kas saistītas ar «nodokļu...

Eiropas Komisija ir publicējusi ziņojumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) “plaisu” jeb starpību starp prognozētajiem un faktiski iekasētajiem PVN ieņēmumiem. Gan pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID), gan Eiropas Komisijas pētījuma PVN plaisa samazinās, ko sekmē dažādi makroekonomiskie faktori, taču īpaši pozitīvi to ietekmē pašu problemātisko nozaru iniciatīva un aktīvā, uz pašsakārtošanos un godīgu konkurenci vērstā rīcība, informē VID. No 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm, PVN plaisa ir samazinājusies 25 valstīs, bet palielinājusies trijās valstīs. Šāda pozitīva tendence Eiropas mērogā skaidrojama ar 2017.gada iekšzemes kopprodukta (IKP, faktiskajās cenās) pieaugumu par 2,5%. Būtisks IKP pieauguma ietekmējošais faktors ir mājsaimniecību gala patēriņš. Kā liecina VID veiktā plaisas analīze, nedeklarētās PVN saistības ir zināmā mērā atgriezenisks rādītājs IKP dinamikai. Tātad labvēlīga ekonomiskā situācija sekmē nodokļu plaisu samazināšanos un otrādi – pastāv būtiski PVN plaisas pieauguma riski ekonomisko krīžu periodos. Būtiskākie PVN plaisas samazinājumi novēroti Maltai, Polijai un Kiprai. Zemākās PVN plaisas novērotas Kiprai (0,6%), Luksemburgai (0,7%)...