NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2019. gada 28. novembrī ir pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī. Ar grozījumiem likumā ir noteikta kārtība preču piegādei uz noliktavu citā dalībvalstī (“call of stock”), PVN piemērošana preču piegādes darījumos uz noliktavu citā dalībvalstī (“call of stock”) Preču piegāde uz noliktavu (“call of stock”) nozīmē situāciju, kad preču transportēšanas brīdī uz citu dalībvalsti piegādātājs jau zina tā preču pircēja identitāti, kuram šīs preces tiks piegādātas vēlākā posmā pēc tam, kad tās ievestas galamērķa dalībvalstī. Minētajam preču pircējam ir tiesības pašam izņemt preces no noliktavas, proti, ir noslēgts tā saucamais “call of stock” līgums. Preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī neuzskata par preču piegādi par atlīdzību, ja tiek izpildīti Pievienotās vērtības nodokļa likuma 8.1 panta pirmajā daļā noteiktie nosacījumi: komersants vai trešā persona, kas rīkojas viņa vārdā, nosūta vai transportē preces uz citu dalībvalsti, lai tās vēlākā posmā un pēc ievešanas...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka ar 2019. gada 28. novembra grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī, Pievienotās vērtības nodokļa likums ir papildināts ar jaunu 43.1 pantu, kas nosaka PVN 0% likmes piemērošanas nosacījumus darījumu ķēdē. Darījumu ķēde ir tādas secīgas preču piegādes ES teritorijā, uz kurām attiecas viena transportēšana. PVN atbrīvojumu (0% likmi) preču piegādei Eiropas Savienības teritorijā ir tiesības piemērot tikai vienam ķēdes posmam. PVN 0% likmi piemēro darījumu ķēdes starpniekam veiktajai preču piegādei. Darījumu ķēdes starpnieks ir preču piegādātājs darījumu ķēdē, kas nosūta vai transportē preces uz citu dalībvalsti pats, vai arī ar trešās personas starpniecību, kura darbojas viņa vārdā, un kas nav pirmais preču piegādātājs darījumu ķēdē. PVN 0% likmes piemērošana kāda darījumu ķēdes posmam ir atkarīga no darījumu ķēdes starpnieka izvēles, kādu PVN reģistrācijas numuru tas paziņos preču piegādātājam. PVN reģistrācijas numura lietošana Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikts, ka PVN atbrīvojuma piemērošanai ir ieviests...

Valdība 10. decembrī izskatīja Finanšu ministrijas rosināto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas paredz noteikt neapliekamā minimuma apmēru un tā piemērošanas kārtību ārvalstīs gūtajam vecuma pensijas ienākumam remigrējušam diasporas loceklim, kuram piešķirta pensija atbilstoši ārvalstu normatīvajiem aktiem. Ja Saeima pagūs likumprojektu pieņemt, tas varētu stāties spēkā 2020.gada 1.janvārī. Kā norāda ministrija, patlaban likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka pensionāra neapliekamais minimums ir šāds: 2019.gadā 3240 euro gadā (270 euro mēnesī); 2020. gadā 3600 euro gadā (300 euro mēnesī); no 2021. gadā 3960 euro gadā (330 euro mēnesī). Likuma 12.panta 10.1 daļa paredz, - ja personai piešķirta pensija atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem un šī persona ir sasniegusi Latvijā noteikto pensionēšanās vecumu, arī šajā gadījumā šai personai piemēro pensionāra neapliekamo minimumu. Tomēr, ja ārvalsts vecuma pensija nav apliekama ar nodokli (piemēram, saskaņā ar nodokļu konvenciju Latvijai nav tiesību pensiju aplikt ar nodokli, bet otrā valstī pensija faktiski ar nodokli aplikta...

Pēc vairākām publikācijām presē un sociālajos tīklos ir izskanējusi informācija par to, ka Valsts ieņēmumu dienests it kā veic represijas pret uzņēmējiem un bloķē norēķinu kontus, iepriekš nebrīdinot un tādējādi traucējot uzņēmējdarbībai. Kā tad īsti tas notiek, vai tas ir likumīgi, un kas tajā brīdī jādara uzņēmējam? Saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» 26. panta pirmo daļu nodokļu maksājumus atbilstoši nodokļu deklarācijai, avansa maksājumu aprēķinam, kā arī citiem dokumentiem par maksājumiem budžetā vai pēc nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) aprēķinātos nodokļu maksājumus (arī soda naudu), kuri nav samaksāti nodokļu likumos vai citos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, un ar tiem saistīto nokavējuma naudu (turpmāk — nokavētie nodokļu maksājumi), kā arī izdevumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu nodokļu administrācija piedzen bezstrīda kārtībā, pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu. Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, izņemot muitas nodokli un citus līdzvērtīgus maksājumus, neuzsāk, ja piedzenamā parāda kopsumma nav lielāka par 15 EUR (likuma...

Saeimā 5.decembrī galīgajā lasījumā pieņemtie Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” paredz nostiprināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības apstrādāt fizisko personu datus, veikt datu profilēšanu, pieprasīt, saņemt bez maksas informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm, veikt sabiedriskā labuma organizāciju statusa piešķiršanu un uzraudzību, veikt preču fizisko apskati, kā arī izņemt preču paraugus ekspertīzes veikšanai. Personu datu apstrāde Kā norādīts grozījumu likumprojekta anotācijā, amata pienākumi VID ierēdņiem ir noteikti amata aprakstā. Ja, atbilstoši ierēdņa ieņemamajam amatam un noteiktajiem amata pienākumiem, konkrētais VID ierēdnis veic personas datu apstrādi, tai skaitā profilēšanu, tad iegūto informāciju izmanto tikai amata aprakstā noteikto amata pienākumu veikšanai, līdz ar to nodrošinot personas datu apstrādi, tai skaitā profilēšanu, minimālajā iespējamā apmērā – tādā, kādā tas noteikts amata aprakstā noteikto pienākumu veikšanai. Fizisko personu datu profilēšanas rezultātā iegūto informāciju un iegūtos datus VID neglabā ilgāk, kā nepieciešams konkrētā mērķa/ uzdevuma sasniegšanai/izpildei. Turklāt ievērojot likuma “Par nodokļiem un nodevām”...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2019.gada 14.novembrī ir pieņemti grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (turpmāk – likums), kas 2019.gada 28.novembrī ir publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.240 (2019/240.5) un stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī, bet atsevišķi grozījumi stājas spēkā 2021.gada 1.janvārī. Grozījumu mērķis: mainīt dabas resursu nodokļa (turpmāk – DRN) maksājumu ieskaitīšanas proporciju budžetā;likums papildināts ar jaunu 1pantu, kurā noteikta atsevišķa DRN aprēķināšanas piemērošana par atkritumu apglabāšanu. Grozījumi, kas stājas spēkā 2021.gada 1.janvārī: saistībā ar atkritumu apglabāšanuatkritumu poligonā, atkritumu sadedzināšanu atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtā likuma panta pirmās daļas 1.punkta “d” apakšpunktā un 4.panta pirmās daļas 3.punktā ir papildināta DRN nodokļu maksātāja un ar nodokli apliekamā objekta redakcija; nodokļa likme par atkritumu sadedzināšanu atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtā ir 15 euro par tonnu, izņemot par to atkritumu daudzumu, kas tiek sadedzināts vai līdzsadedzināts iekārtas klinkera cementa ražošanai rotācijas krāsnī.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2019. gada novembrī. Jāņem vērā, ka valdība rosinājusi Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās laiku pārcelt no 2020. gada 1. janvāra uz 2020. gada 1. jūliju. Par to vēl jālemj Saeimai. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Iepakojuma likumā Likums papildināts ar VI nodaļu “Administratīvie pārkāpumi iepakojuma jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā”, nosakot, ka par iepakotās preces vai izstrādājuma realizāciju vai izplatīšanu bez iepakotājam noteiktās reģistrēšanās piemēro naudas sodu juridiskajai personai no 114 līdz 200 naudas soda vienībām. Par iepakojuma depozīta sistēmas speciālās norādes lietošanu iepakojumam, kas nav reģistrēts kā iepakojums, kuram piemēro depozīta sistēmu, piemēro naudas sodu juridiskajai personai no 140 līdz 280 naudas soda vienībām. Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 22. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts vides dienests. Grozījumi stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu. 17.10.2019. 19.11.2019. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” Likums...

Joprojām 27 655 iedzīvotāji, kuriem gada ienākumu deklarācija par 2018.gadu ir jāiesniedz obligāti, to nav izdarījuši. Tās ir personas, kurām valsts budžetā jāiemaksā nodokļa starpība, kas radusies diferencētā neapliekamā minimuma vai nodokļa progresīvās likmes piemērošanas rezultātā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošā informācija. Iesniedzot deklarāciju līdz šī gada beigām, sankcijas netiks piemērotas, taču nākamgad tolerances periods vairs netiks piemērots un sekos piedziņas process. VID ir apzinājis visas personas, kam gada ienākumu deklarācija par 2018. gadu ir jāiesniedz obligāti, un laikā no šī gada maija līdz novembrim ir vairākkārtīgi sūtījis atgādinājuma vēstules gan elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), gan pa pastu papīra formātā tiem iedzīvotājiem, kuri neizmanto EDS; ar daļu iedzīvotāju ir notikusi telefoniska sazināšanās. Kopumā līdz šim VID ir elektroniski nosūtījis 170 507 un papīra formātā – 6970 uzaicinājumus iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2018.gadu. Sākotnējais iedzīvotāju skaits, kuriem bija obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija par 2018.gadu radušās nodokļu starpības...

Raksta sākumu skatīt šeit. Kādi ieņēmumi ietekmē minimumu Saskaņā ar IIN likuma 12. panta 1.2 daļu personas gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēra noteikšanai ņem vērā visus gada ieņēmumus, arī tos, kas apliekami ar samazinātu nodokļa likmi, izņemot: IIN likumā minētos neapliekamos ienākumus (9. pants), saimnieciskās darbības ieņēmumus, par kuriem maksā patentmaksu, ienākumu, par kuru maksā mikrouzņēmumu nodokli. Noteikumu grozījumus būs vieglāk uztvert, ja iedziļināsimies noteikumos esošajos precizētajos piemēros (3., 6., 7.). 3. piemērs (prognozētā neapliekamā minimuma noteikšanas princips) Nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamie ienākumi: pirmajā periodā (no 2018. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 30. septembrim) ir 11 844 eiro, bet otrajā periodā (no 2019. gada 1. decembra līdz 2020. gada 31. maijam) – 4800 eiro. 2020. gada pirmajiem septiņiem mēnešiem prognozētā mēneša neapliekamā minimuma summa nosakāma pēc formulas: PN min. mēn. = (3600 – 0,42857 × (987 × 12 × 1,09 – 6000))/12 = 53,22 eiro/mēn. kur 987 eiro = 11...

Valdība 19. novembrī apstiprināja Finanšu ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr.676 "Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai", kas paredz: paaugstināt maksimālo gada neapliekamo minimumu no 2020.gada līdz 3600 EUR; paaugstināt līdz 6000 EUR augstāko robežu, līdz kurai piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu; precizēt no 2020.gada neapliekamā minimuma aprēķina formulās piemērojamo koeficientu; papildināt Valsts ieņēmumu dienesta prognozētā mēneša neapliekamā minimuma aprēķina formulu ar paredzamo ienākumu pieauguma koeficientu, lai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, pieaugot ienākumiem, nerastos iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksas. Pirmais nodokļu reformas gads vairākām fiziskajām personām beidzās ar pamatīgu šoku: visu gadu maksātie nodokļi izrādījās neatbilstoši reālajiem ieņēmumiem, un tūkstoši ienākuma nodokļa maksātāju tikaa pasludināti par parādniekiem. Tiesa gan, parādu atļāva segt, ņemot vērā nākamā gada deklarācijas rezultātu, kā arī iesniedzot VID informāciju par attaisnotajiem izdevumiem. Parādi līdz vienam eiro tika piedoti. Tomēr bija pieņemts lēmums labot situāciju (spēkā esošā normatīvā akta ietvaros). Gribēja...

Konvencijas piemērošana Raksta turpinājums. Sākumu skatīt šeit. Apzinoties risku, ka nodokļu maksātājiem iepriekšminētās izmaiņas ietverto nodokļu līgumu piemērošanā var radīt praktiskas problēmas, jo pastāv vairāki starptautiskie tiesību akti, kas ir piemērojami vienlaikus, Latvija ir izvēlējusies piemērot tikai un vienīgi tās konvencijas normas, kas nodrošina NBEP pasākuma plāna minimālā standarta ieviešanu attiecībā uz nodokļu līgumiem. DPI ietvertais NBEP pasākumu plāna minimālais standarts attiecībā uz nodokļu līgumiem paredz, ka normas, kas konvencijas dalībvalstīm noteikti būtu jāpiemēro attiecībā uz saviem ietvertajiem nodokļu līgumiem, ir šādas. 1.Konvencijas 6. pants – Preambulas papildinājums Tā kā NBEP pasākuma plāna 6. aktivitāte paredz novērst nodokļu līgumu noteikumu neatbilstošu piemērošanu, kas ir atzīts par vienu no būtiskiem NBEP radošiem riskiem, ir izstrādāta preambulas modifikācija: «Lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas šis līgums, neradot nodokļa neuzlikšanas vai samazināta nodokļa uzlikšanas iespējas nodokļu nemaksāšanas vai izvairīšanās no nodokļu maksāšanas rezultātā (tai skaitā izmantojot līgumus ar labvēlīgākiem noteikumiem...

Katrā no nodokļu maksājumu parādu gadījumiem ir mazliet atšķirīgi nosacījumi, lai tiktu pie Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtā nomaksas termiņa pagarinājuma, informē Santa Garanča, VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore (iepriekš VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore). Kārtējie nodokļu maksājumi Kārtējo nodokļu maksājumu kavējumu gadījumā iesniegums par termiņa pagarinājumu jāiesniedz 15 dienu laikā no samaksas termiņa. Maksimāli šādu pagarinājumu var lūgt uz laika periodu līdz 12 mēnešiem un to var darīt ne vairāk kā četras reizes gadā. VID, izskatot termiņa pagarinājuma piešķiršanu, vērtē, vai nodokļu maksātājs iesniedzis deklarācijas, vai ievērojis citu kārtējo maksājumu un arī citu jau iepriekš piešķirto pagarinājumu (ja tādi ir) nomaksas grafikus, vai tam nav citu pārkāpumu, vai tas sadarbojas, utt. Nokavējuma nauda šajā gadījumā būs 4,5% gadā un parādnieks netiek publiskots nodokļu parādnieku datu bāzē. "Arī no šī viedokļa ir svarīgi prasīt šo termiņa pagarinājumu pēc iespējas ātrāk - lai parāds neparādās datu bāzē, kamēr mēs izvērtējam dokumentus," aicina S....

Valsts ieņēmumu dienests nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumus 2018. gadā atteicis tikai 10 procentos gadījumu, turklāt pat šajos gadījumos iemesli bieži vien ir formāli, kurus varēja novērst, informējusi Santa Garanča, iepriekšējā VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore. Atteikumu īpatsvars ir ievērojami sarucis - vēl divus gadus iepriekš atteikumi bijuši 30%. "Protams, nav tā, ka termiņa pagarinājumu būtu ļoti viegli un vienkārši dabūt, jo tas tomēr ir atbildīgs lēmums un īpaša pretimnākšana," uzsver S. Garanča. Nodokļu parāds izveidojas jau piecas dienas pēc deklarācijas iesniegšanas (termiņā) un neapmaksāšanas. Ļoti svarīgi, lai nodokļu maksātājam šajā brīdī pašam būtu skaidrība par savām turpmākajām iespējām, rocību - vai nomaksas pagarinājums būs jālūdz tikai par vienu kavēto deklarāciju, vai grūtības nomaksāt paredzamas arī par nākamajām? "Mēs sagaidām, ka vēlmi par grafika nepieciešamību nodokļu maksātājs darīs mums zināmu vai nu reizē ar deklarācijas iesniegšanu vai pat pirms tās. Nav jāgaida likumā noteiktās piecpadsmit dienas, jo parāds jau ir, un ir...

Uzsākot saimniecisko darbību, mazāks vai lielāks lauksaimnieks vai mājražotājs reizēm nezina, kādu formu izvēlēties (viens kaimiņš ir zemnieku saimniecība, otrs – SIA) un kādu nodokļu maksātāja formu izvēlēties (cits kaimiņš slavē mikrouzņēmumu nodokli, kamēr kāds jau gadiem maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli un ir apmierināts). Turpmāk par to, kādas ir mazajam uzņēmējam piemērotāko formu priekšrocības un trūkumi, vairāk uzmanības pievēršot tieši lauksaimniekiem. No reģistrācijas viedokļa viens no vienkāršākajiem saimnieciskās darbības reģistrēšanas veidiem ir reģistrēšanās Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam. Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 11. panta 13. daļa paredz, ka maksātājs, kas gūst ienākumu no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības, ja šie ienākumi (saskaņā ar likuma 9. panta pirmās daļas 1. punktu — t.i., ienākumi no lauksaimniecības vai lauku tūrisma) nepārsniedz 3000 EUR gadā, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs. Šādā gadījumā fiziskajai personai brīvi izraudzītā formā ienākumi ir jāuzskaita, lai pārliecinātos, ka 3000 EUR slieksnis nav pārsniegts. Piecu darba dienu...

Valsts prezidents Egils Levits 4. novembrī viesojās Valsts ieņēmumu dienestā (VID), lai diskutētu ar VID darbiniekiem par labas pārvaldības principu ievērošanu ikdienas darbā un pārrunājot ar VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi aktualitātes iestādes darbā. Savā priekšlasījumā Valsts prezidents uzsvēra, ka laba pārvaldība ir viens no modernas, demokrātiskas, tiesiskas valsts obligātiem elementiem, un Levits atzina, ka Latvija Eiropas mērogā ir daudz sasniegusi labas pārvaldības principu izzināšanā, ietveršanā normatīvajā regulējumā un ieviešanā praksē. Levits norādīja, ka laba pārvaldība balstās uz četriem “vaļiem”: sabiedrības intereses izsakoša politiska vadība jeb valdība, kompetencēs funkcionējošs civildienests, pārvaldes institucionālā un hierarhiskā uzbūve, pareizas lēmumu pieņemšanas procedūras. “Lai panāktu labas pārvaldības principu pilnvērtīgu darbību, vispirms tie ir jāiesakņo sabiedrībā. Sabiedrībai, pirmkārt, ir jāpieprasa laba pārvaldība, otrkārt, tai jāsaprot, kas tas ir. Ir nepieciešama aktīva pilsoņu iesaistīšanās politiskajā diskusijā par mūsu valsts ierobežoto resursu taisnīgu sadali. Tas pieder pie pilsoniskās sabiedrības, un pilsoņiem vienmēr ir jādomā līdzi par to, kā mēs organizējam...