NODOKĻI

Pandēmijas radītās ārkārtas situācijas dēļ valdība pieņēmusi izmaiņas arī pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas kārtībā. Piektdien, 20. martā, Saeimā steidzamības kārtā pieņemtais likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” (kas stājās spēkā 22. martā) visiem nodokļu maksātājiem paredz ātrāku pārmaksātā PVN atmaksu nekā paredzēja līdz šim spēkā esošie Pievienotās vērtības nodokļa likuma 109. un 110. pants. Likums nosaka, ka laikposmā no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2020. gada 31. decembrim Valsts ieņēmumu dienests (VID) atmaksā apstiprināto pārmaksāto PVN summu, kas uzrādīta PVN deklarācijā, kura ir iesniegta VID pēc 2020. gada 31. marta, 30 dienu laikā pēc: tam, kad pagājis PVN deklarācijas iesniegšanas termiņš (kas noteikts PVN likuma 118. pantā), tam, kad iesniegta PVN deklarācija, ja tas noticis pēc PVN likuma 118. pantā noteiktā termiņa precizētās nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas, ja iesniegta precizēta nodokļa deklarācija Savukārt līdz 2020. gada 31. martam apstiprināto pārmaksāto PVN...

Krīzes skarto nozaru nodokļu maksātājiem ir tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, kā arī lūgt piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantu, ja termiņa kavējums radies Covid-19 izplatības dēļ. To paredz 20. martā Saeimā steidzamības kārtā pieņemtais likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Likums stājās spēkā 22. martā. Lai iegūtu tiesības uz termiņa pagarinājumu, ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai šā likuma spēkā stāšanās dienas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) pamatotu iesniegumu. VID būs tiesīgs nokavēto nodokļu maksājumu samaksu sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas. Ja nodokļu maksātājam būs piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, informācija par nodokļu maksātāju netiks iekļauta VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē. Taču VID būs tiesības atcelt termiņa...

Ministru kabinets (MK) 19. martā izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotu speciālu likumprojektu "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar COVID-19 izplatību". Regulējums varētu stāties spēkā ar atpakaļejošu datumu - šā gada 13. martu, kad valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija. Likum projektu ārkārtas plenārsēdēs vēl jāizskata Saeimai, paredzams, ka tas varētu notikt 20. martā. Likumprojekts paredz, ka MK nosaka nozares, kurām saistībā ar COVID-19 izplatību ir radušies krīzes izdevumi un kurām ir piemērojami pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi. Krīzes skarto nozaru sarakstu MK var pārskatīt un papildināt. Krīzes skarto nozaru nodokļu maksātājam būs tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam. Tāpat var lūgt piešķirt termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likumu par nodokļiem un nodevām, ja termiņa kavējums radies COVID-19 rezultātā. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu iesniedz ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai šā likuma spēkā stāšanās dienas. Nodokļu...

Pieprasījuma samazinājums eksporta noieta tirgos, kavējumi izejvielu piegāžu ķēdēs, sekas no iekšzemes pakalpojumu ierobežošanas, ierobežojumi starptautiskajā transportā un ceļotāju plūsmu samazinājums - tie ir galvenie draudi, kas patlaban var sabremzēt Latvijas ekonomiku. Tāpēc Ministru kabineta sēdē 17.martā valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par nodokļu atbalsta risinājumiem COVID19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanu uzņēmējiem" iekļauto piedāvājumu piemērot nodokļu brīvdienas jeb nodokļa nomaksas atlikšanu līdz trīs gadiem bez kavējuma naudas aprēķina tiem uzņēmumiem, kas Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanās sistēmā būs iesnieguši motivētu iesniegumu, pamatojot Covid-19 radīto ietekmi uz uzņēmuma saimniecisko darbību - apgrozījuma kritumu, piegādes ķēžu pārrāvumu, eksporta piegāžu pārrāvumu un ārkārtas situācijas tiešu radītu ietekmi. Tas nozīmē, ka ne visiem uzņēmumiem būs iespēja saņemt nodokļu brīvdienas, turklāt jāņem vērā, ka nodokļi netiks atlaisti, bet gan atlikts to nomaksas termiņš! Jaunās nodokļu brīvdienas attieksies arī uz nodokļu maksātājiem, kuriem jau šobrīd ir piešķirts kāds no nodokļu samaksas termiņa pagarinājumiem saskaņā ar likumu...

Saistībā ar COVID-19 izplatības ierobežošanu, arvien vairāk uzņēmumu saskaras ar kavētām piegādēm, atceltiem pasūtījumiem vai rezervācijām, kā rezultātā atsevišķu nozaru uzņēmumu apgrozījums strauji krītas. Lai pārvarētu šīs īslaicīgās grūtības, valdība uzņēmējiem un darba ņēmējiem piedāvās vairākus atbalsta risinājumus, norādījis finanšu ministrs Jānis Reirs pēc 16. martā rīkotās vadības grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam sanāksmes. Patlaban ciešā sadarbībā ar valdības sociālajiem partneriem tiek strādāts pie šādiem atbalsta instrumentiem: Kredītu garantijas, lai uzņēmumam, kas sastapies ar īslaicīgām naudas plūsmas problēmām, līdz situācijas atrisināšanai būtu iespēja atlikt pamatsummas maksājumu. Šādu atbalsta programmu nodrošinās attīstības finanšu institūcija Altum; Atlikti nodokļu maksājumi (kurus jau šobrīd Valsts ieņēmumu dienestā var pagarināt par vienu gadu). Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijai jāiesniedz ne vēlāk kā 15 dienas pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Nodokļu administrācija rakstveidā vienojas ar nodokļu maksātāju par parāda samaksas grafiku. Vairāk par atlikto nodokļu maksāšanu lasiet šeit; Lai bankas varētu turpināt kreditēt, Vienotais uzraudzības mehānisms, kas veic...

Jautājums: 2019. gada 10. decembrī saņēmām avansa rēķinu 1200 EUR par celtniecības materiāliem, rēķins tika samaksāts daļēji 17. decembrī 800 EUR un atlikusī summa 2020. gada 7. janvārī. Kā šāds rēķins un tā apmaksa uzrādāma PVN deklarācijā? Atbildi sagatavoja Mg. oec. ILZE BIRZNIECE, sertificēta nodokļu konsultante, diplomēta juriste, SIA “Konsultācijas un Audits” valdes locekle. Vairāk nekā 10 gadu pieredze nodokļu kursa mācīšanā. Ja par precēm 2019. gadā ir samaksāts daļējs avansa maksājums saskaņā ar preču piegādātāja 2019. gadā izrakstīto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) rēķinu, bet atlikusī summa tiek samaksāta 2020. gadā, tad katrai darījuma vērtības daļai – sākotnējai un atlikušajai piemērojams savs PVN režīms, kas bija spēkā darījuma brīdī, tas ir, 2019. gadā samaksātai summai piemērojama apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība, bet 2020. gadā samaksātai summai piemērojama vispārīgā PVN maksāšanas kārtība. Pirmā darījuma daļa uzrādāma attiecīgajā 2019. gada decembra PVN deklarācijā, bet otrā darījuma daļa uzrādāma attiecīgajā 2020. gada janvāra PVN...

Saeima 2020. gada 30. janvārī 3. lasījumā pieņēma grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā attiecībā uz jau esošo normu precizēšanu un jaunu normu ieviešanu. Prezidents likumu izsludināja, un tas stājās spēkā 2020. gada 12. februārī. Patlaban ir zināms, ka paredzētas izmaiņas attiecībā uz: hibrīdneatbilstību regulējuma ieviešanu; izceļošanas nodokļa piemērošanu; avansa maksājumiem, kas pārsniedz 12 mēnešu periodu; ieguldījumiem publiskajā infrastruktūrā; reprezentatīva automobiļa iegādes vērtības noteikšanu; nerezidenta ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas un iznomāšanas Latvijā; personāla ilgtspējas pasākumiem; pastāvīgo pārstāvniecību finanšu pārskata iesniegšanas termiņu un kapitāldaļu atsavināšanu. Hibrīdneatbilstību regulējums Ar grozījumiem UIN likumā paredzēts pārņemt 2017. gada 29. maija ES direktīvas 2017/952/ES normas attiecībā uz hibrīdneatbilstībām. Grozījumos ietvertās normas paredz novērst iespēju veikt nodokļu plānošanu, izmantojot darījumus, kas rada hibrīdneatbilstības (atšķirīgu darījumu juridisko raksturojumu divās vai vairākās valstīs esošiem nodokļu jomu regulējošiem tiesību aktiem). Ar hibrīdneatbilstību saprot situāciju, kad rezultāts: nodokļa maksātāja darbībām ar saistītu uzņēmumu, darbībām starp saistītiem uzņēmumiem, uzņēmuma darbībām attiecībā uz...

Eiropas Padome februārī pieņēmusi jaunu noteikumu kopumu, kas palīdzēs atklāt krāpšanu nodokļu jomā saistībā ar pārrobežu e-komercijas darījumiem. Jaunie noteikumi ļaus dalībvalstīm saskaņoti iegūt informāciju, kuru elektroniskā veidā dara pieejamu maksājumu pakalpojumu sniedzēji, piemēram, bankas. Turklāt tiks izveidota jauna centrālā elektroniskā sistēma maksājumu informācijas glabāšanai un turpmākai šīs informācijas apstrādei, ko veiks valstu amatpersonas, kuras ir atbildīgas par krāpšanas apkarošanu. Konkrētāk – šis jauno noteikumu kopums sastāv no diviem tiesību aktiem: grozījumi PVN direktīvā, ar ko ievieš prasības maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzskaiti par pārrobežu maksājumiem saistībā ar e-komerciju. Šie dati pēc tam tiks darīti pieejami valstu nodokļu iestādēm saskaņā ar stingriem nosacījumiem, tostarp saskaņā ar nosacījumiem, kas ir saistīti ar datu aizsardzību. grozījumi Regulā par administratīvo sadarbību PVN jomā. Ar šiem grozījumiem tiek noteikts, kā valstu nodokļu iestādes šajā jomā sadarbosies, lai atklātu ar PVN saistītu krāpšanu un kontrolētu atbilstību PVN saistībām. Šie noteikumi papildina PVN tiesisko regulējumu e-komercijas jomā, kas...

Jau 2014. gada nogalē un 2015. gada sākumā, veicot nodokļu kontroles pasākumus vairākās lietoto automašīnu tirdzniecības vietās, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk VID) konstatēja būtiskus pārkāpumus, kā rezultātā lietoto automašīnu tirdzniecības nozarē strādājošajiem nodokļu maksātājiem ir uzsākti kontroles pasākumi, kas turpinās vēl šodien. VID kontroles pasākumi notiek dažādos veidos, piemēram, 2017. gada vasarā VID amatpersonas lēma apturēt Latvijas lielākā sludinājumu portāla ss.lv darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem. Sludinājumu portāls ss.lv gan nomainīja domēna vārdu pret ss.com, turpinot darboties šajā adresē. Tas joprojām ir vienīgais un populārākais sludinājumu portāls Latvijā. Kopumā lietoto automašīnu tirdzniecības nozarē identificētie pārkāpumi liecina par negodprātīgu saimniecisko darbību, gūto ieņēmumu neuzrādīšanu pilnā apmērā, kā arī par nelegālo nodarbinātību un, iespējams, arī aplokšņu algu izmaksu. Pēdējā laika lielākais krāpnieciskais darījums tika atklāts 2019. gada oktobrī, kad Valsts policija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu automašīnu tirdzniecības uzņēmumā aizturēja septiņas personas un piemēroja arestu 130 vieglajām automašīnām...

Valsts ieņēmumu dienests vērš uzmanību, ka valsts atzītas izglītības iestādes, kas ir reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, ir tiesīgas nepiemērot maksai par interešu izglītības pakalpojumiem pievienotās vērtības nodokli. Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē interešu izglītības pakalpojumiem PVN atbrīvojums piemērojams tikai tādos gadījumos, ja tos sniedz iestādes, kas reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā. Savukārt juridiskās un fiziskās personas, kuras nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, bet kuras ir saņēmušas licenci pašvaldībā interešu izglītības programmas īstenošanai, PVN atbrīvojumu saviem sniegtajiem interešu izglītības pakalpojumiem piemērot nevar. Saskaņā ar PVN piemērošanas kārtību regulējošiem normatīvajiem aktiem ar PVN neapliek valsts atzītu izglītības iestāžu pakalpojumus vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, augstākās izglītības un interešu izglītības jomā, kā arī ar šiem izglītības pakalpojumiem cieši saistītu pakalpojumu sniegšanu un preču piegādi, ko veic minētās izglītības iestādes. Ar PVN neapliek maksu par interešu izglītību, ko valsts un pašvaldību izglītības iestādes un valsts akreditētās privātās izglītības iestādes sniedz valsts, pašvaldību vai valsts akreditēto privāto izglītības iestāžu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) norādījis, ka gada ienākumu deklarācijai pievienojami dokumenti, kas pamato izdevumus par saņemtajiem izglītības un medicīnas pakalpojumiem ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Attaisnojuma dokumentus svešvalodā par saņemtajiem izglītības un medicīnas pakalpojumiem no personām pieņem, ja tiem pievienots Ministru kabineta noteiktā kārtībā vai notariāli apliecināts tulkojums valsts valodā. VID atgādina, ka fiziskām personām, kuras vēlas saņemt atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem par Latvijā vai ārvalstīs saņemtiem izglītības un medicīnas pakalpojumiem, iesniedzot VID gada ienākumu deklarāciju, tai pievieno attaisnojuma dokumentus, piemēram, kvītis, čekus, maksājuma uzdevumus, konta izrakstu, interneta bankas maksājuma uzdevumus, kuri apliecina attaisnoto izdevumu samaksu. VID vērš uzmanību, ka attaisnotajos izdevumos var iekļaut izdevumus par izglītības iegūšanu tikai Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrētās mācību iestādēs. Savukārt attiecībā uz medicīnas pakalpojumiem attaisnotos izdevumus apliecinošus dokumentus nodokļu maksātājs var iesniegt par jebkurā valstī saņemtiem medicīnas pakalpojumiem. Ja dokumenti, kas...

Kopš pērnā gada Latvijā nodokļu jomā vērojama jauna, interesanta tendence - vairāki uzņēmumi iekšējo auditu rezultātā atklājuši iepriekšējos gados nesamaksātus nodokļus un paši vērsušies Valsts ieņēmumu dienestā, lai parādus atlīdzinātu. Taču izrādās, ka valsts normatīvais regulējums nemaz nav gatavs šādai uzņēmēju pretimnākšanai, informē zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" partneris un zvērināts advokāts Jānis Taukačs. Pagātnes kļūdu labošanas gadījumā ir runa par brīvprātīgu nodokļu papildus samaksu tad, ja uzņēmums vai tā akcionāri ir konstatējuši kļūdu iepriekš veiktajā nodokļu nomaksā. “Pagājušajā gadās parādījās tendence, kad arvien vairāk uzņēmumu brīvprātīgi vēlējās samaksāt nodokļus saistībā ar problemātiku, ko paši bija atklājuši. Kopējais šādu uzņēmumu skaits bija lielāks, bet, piemēram, četri uzņēmumi vien šādā veidā valsts budžetā pērn ienesa papildus ap desmit miljoniem eiro. Domājams, ka šādu gadījumu varētu būt krietni vairāk, ja vien tiktu uzlabots normatīvais regulējums tā, lai uzņēmumi būtu droši, ka šādā, brīvprātīgas kļūdu atzīšanas gadījumā tiem nedraudēs kriminālatbildība vai citas nepatikšanas. Šobrīd par jebkuru...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2020. gada februārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā Ir noteikts jauns pienākums izmaksātājam (gan uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājam, gan arī personai, kas nav nodokļa maksātājs) ieturēt no atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma izīrēšanu vai iznomāšanu uzņēmumu ienākuma nodokli – 5 procentu apmērā no atlīdzības izmaksas brīdī (likuma 5.panta pirmās daļas 4.punkts). Ņemot vērā, ka minētā norma ir piemērojama ar 2020.gada 12.februāri, tad uzņēmumu ienākuma nodoklis ir ieturams no faktiskajiem maksājumiem, kuri izmaksāti kā minētā atlīdzība, sākot ar 2020.gada 12.februāri. Likuma 13.pantā “Akciju atsavināšanas ienākuma neiekļaušana nodokļa bāzē” noteiktais nodokļa atvieglojums nav attiecināms uz tādas personas akciju atsavināšanu, kuras aktīvus vairāk nekā 50 procentus veido nekustamais īpašums (jo minēto akciju atsavināšana tiek pielīdzināta nekustamā īpašuma atsavināšanai). Likuma 17.panta divpadsmitās daļas 3.punktā tiek noteikts jauns nosacījums, kad nodokļa maksātājam ir jāveic minimālais...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir papildinājis Nodokļu maksātāju reitinga sistēmu ar pieciem jauniem rādītājiem un pilnveidojis jau esošos, tā 27. februārī rīkotajā preses konferencē paziņoja VID pārstāvji. Uzlabotais rīks sniedz precīzāku priekšstatu par uzņēmuma nodokļu saistību izpildes disciplīnu un tā saimniecisko darbību, savukārt paplašinātais rādītāju loks padara reitingu elastīgāku – izpildot savas saistības, uzņēmums var operatīvi uzlabot reitingu. “Reitinga sistēma palīdz uzņēmējam ieraudzīt sevi ar nodokļu administrācijas acīm. Tas ir ļoti praktisks instruments, kas palīdz uzņēmumam operatīvi apzināt un novērst savas darbības nepilnības. Vienlaikus tas ir komunikācijas rīks, ko uzņēmums var izmantot savas reputācijas veidošanai. Savukārt mēs kā nodokļu uzraugi redzam šo rīku kā iespēju celt godprātīgas uzņēmējdarbības prestižu un nostiprināt pozitīvu motivācijas sistēmu labprātīgas nodokļu nomaksas veicināšanai”, saka Natālija Fiļipoviča, VID Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja. Šī gada februārī Nodokļu maksātāju reitinga sistēma ir papildināta ar divām jaunām sadaļām – “Nodokļu administrēšanas procesu rezultāti” un “Nodokļu deklarēšanas riski”, kurās iekļauti...

Saeima 2020. gada 20. februāra sēdē trešajā, galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka pienākumu nodokļu maksātājiem ziņot Valsts ieņēmumu dienestam par pārrobežu shēmām, kas saistītas ar iespējami agresīvu nodokļu plānošanu, kā arī soda naudas apmērus par šī pienākuma neizpildīšanu. Turpmāk būs jāziņo arī par pārrobežu shēmām Līdzās pašreiz jau spēkā esošajiem ziņošanas pienākumiem saistībā ar dažādiem aizdomīgajiem darījumiem, jaunpieņemtās normas nosaka nodokļu maksātājiem pienākumu ziņot par "pārrobežu shēmām, kas saistītas ar iespējami agresīvu nodokļu plānošanu." Konkrētās situācijas, kurās tas jādara, konkrētie nodokļu maksātāji, kam tas jādara, kā arī ziņojuma struktūra, iesniegšanas kārtība un citas nianses vēl tiks detalizēti aprakstītas Ministru kabineta noteikumos. Tomēr paredzams, ka pienākums attieksies uz "nodokļu maksātājiem, kuri sniedz nodokļu konsultācijas, finanšu pakalpojumus, juridiskos pakalpojumus, grāmatvedības pakalpojumus u.tml.," teikts grozījumu anotācijā. Tāpat anotācijā sniegti arī daži teorētiski piemēri pārrobežu shēmām, par kurām būs jāsniedz ziņojums: shēma, kuras ietvaros komercsabiedrība iegādājas zaudējumus nesošu komercsabiedrību –...