NODOKĻI

Otrdien, 15. jūlijā, Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā". Saistībā ar nepieciešamajām izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa politikā ar likumprojektu paredzēts kadastrālo vērtību bāzes ieviešanu no 2020. gada pārcelt uz 2021. gadu, saglabājot līdzšinējo kadastrālo vērtību bāzi esošajā līmenī. Jaunās kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādes laikā Tieslietu ministrija secinājusi, ka jaunās metodikas ieviešanai nepieciešamas būtiskas izmaiņas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas programmatūrā, kam nepieciešams valsts budžeta finansējums. Līdz ar to bez pilnveidotas kadastrālās vērtēšanas metodikas apstiprināšanas un bez attiecīgo izmaiņu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas programmatūrā izstrādes un ieviešanas nav iespējams uzsākt jaunās kadastrālo vērtību bāzes izstrādi. Tādējādi Tieslietu ministrijas izstrādātā jaunā Kadastrālās vērtēšanas noteikumu projekta ieviešanu nepieciešams pārcelt uz 2021. gadu. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsver: "Esmu pārliecināts, ka Tieslietu ministrijas izstrādātais modelis spēj piedāvāt atbilstošu kadastrālo vērtību visiem nekustamajiem īpašumiem, tomēr pirms tā ieviešanas nepieciešams īstenot būtiskas reformas nekustamā īpašuma nodokļa politikā. Uzskatu, ka nekustamā īpašuma...

Žurnāla "Bilance" jūlija numurā lasāma intervija ar finanšu ministru Jāni Reiru, kurā ministrs izsaka neglaimojošas atziņas par iepriekšējās ministrijas vadības ieviesto nodokļu reformu, un, lai gan oficiāli pauž, ka reformas konkrētāks izvērtējums vēl tikai būs, tomēr nenoraida arī iespēju, ka drīzumā atkal varētu sekot gana nopietnas izmaiņas nodokļu sistēmā. Kā pirmie "sāpju bērni" tiek minēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa administrēšana, nodokļu režīmu dažādība un jo īpaši - mikrouzņēmumu nodoklis. Piedāvājam fragmentu no intervijas. Šobrīd iezīmējas pavisam drūma aina - pēc jūsu sacītā, netiek izpildīta gandrīz neviena no nodokļu reformas iecerēm. Varbūt ir arī kaut kas pozitīvs, kaut kas, kur nodokļu reforma tomēr trāpījusi mērķī? (ilga pauze). Jāmin tie paši veselības aprūpes sistēmai papildus novirzītie deviņdesmit miljoni eiro. Kaut gan šis pasākums pat nebija iekļauts sākotnējos nodokļu reformas uzdevumos. Taču visi pārējie nodokļu reformas pasākumi ir bijuši kļūdaini, un iznāk, ka tie būtu jāpārskata? Tas ir gluži normāli. Daudzas valstis ir gājušas cauri...

Valsts sekretāru sanāksmē 11. jūlijā starpministriju saskaņošanai izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr.676 "Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai"". Paredzēts, ka grozījumi varētu stāties spēkā 1. septembrī. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētā mēneša neapliekamā minimuma aprēķinā netiek ņemti vērā nodokļa maksātāja aktuālie ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamie ienākumi. Līdz ar to ir iespējamas situācijas, ka nodokļa maksātājam taksācijas gadā, pieaugot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamo ienākumu apmēram, ir piemērots lielāks VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums nekā nodokļa maksātājam faktiski būtu piemērojams. Rezultātā nodokļa maksātājam rodas IIN piemaksa, kā arī pienākums iesniegt VID taksācijas gada ienākumu deklarāciju un nomaksāt IIN. Rosinātie grozījumi, ņemot vērā, ka pēdējos gados palielinājušās vidējās bruto darba algas un 2018.gadā pieaugums vidēji ir 9%, paredz, ka VID prognozētā mēneša neapliekamā minimuma aprēķināšanas formulā būtu jāiekļauj koeficients 1,09, kas...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2019.gada pirmajā pusgadā ir 4,77 miljardi eiro, kas ir par 0,12 miljardiem eiro jeb 2,6 % vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, tādējādi nodrošinot ieņēmumu plāna izpildi 101,9 % apmērā. 2019.gada pirmajā pusgadā VID administrētajos kopbudžeta ieņēmumos 53,0 % ir ieņēmumi no darbaspēka nodokļiem un tie būtiski veicināja VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu izpildi. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 2019.gada pirmajā pusgadā ir 1,68 miljardi eiro un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi ir 0,85 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2018.gada pirmo pusgadu, tie kopā palielinājušies par 0,23 miljardiem eiro jeb 10,0 %. Ieņēmumu pieaugumu nodrošina gan darba ņēmēju skaita, gan ienākumu pieaugums. VSAOI ieņēmumu pieaugums ir lielāks nekā IIN ieņēmumiem, kas skaidrojams ar lielajām atmaksām no IIN – 2019.gada pirmajā pusgadā atmaksāti 121,40 milj. eiro, kas ir par 10,51 milj. eiro jeb 9,5 % vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā. Pievienotās vērtības nodokļa...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka no 12. jūlija ir spēkā vairākas izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas ļaus vēl efektīvāk ierobežot krāpnieciskos darījumus tieši pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā, kas ir viens no izplatītākajiem un pierādīšanas ziņā sarežģītākajiem krāpšanās veidiem un nodara būtisku kaitējumu valsts budžeta ieņēmumiem. Sākot no šī gada 12.jūlija VID būs plašākas tiesības izslēgt no VID PVN maksātāju reģistra tādus PVN maksātājus, kuri savās PVN deklarācijās sešu mēnešu periodā nebūs norādījuši nevienu darījumu vai arī veikuši visu uzņēmuma amatpersonu nomaiņu. Lai turpmāk vairs nebūtu iespējams PVN krāpniecības shēmās izmantot jau reģistrētu PVN maksātāju reģistrācijas numurus, VID ir noteikts pienākums līdz 2019.gada 20.septembrim no PVN maksātāju reģistra izslēgt t.s. “gulošos” jeb neaktīvos uzņēmumus, proti, tādus, kas laika posmā no 2018.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 30.jūnijam savā PVN deklarācijā nav norādījuši nevienu ar PVN apliekamu darījumu. Savukārt, lai ierobežotu īpašā PVN režīma preču importa darījumos izmantošanu krāpnieciskos...

Ministru kabinets (MK) 9. jūlijā atkārtoti izskatot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kas saistīts ar Administratīvās atbildības likumu un tajā paredzētajām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesībām automātiski sodīt par laikus neiesniegtām nodokļu deklarācijām un kurš stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī, neatbalstīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) lūgumu neieviest automātisko sodīšanu attiecībā uz fiziskajām personām, kas nav saimnieciskās darbības veicēji, kā arī automātiski nesodīt mazos nodokļu maksātājus un jaunos uzņēmējus. Tāpat MK uzskata, ka nav nepieciešams sodīšanas bargumā nošķirt regulāros deklarāciju iesniegšanas kavētājus no tiem, kas deklarācijas parasti iesniedz laikus. Šajā MK sēdē tikai iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pievienojās LPS paustajām bažām. No ilgstoši (vēl no iepriekšējās valdības laikiem) uzturētajiem LPS iebildumiem Finanšu ministrija likumprojektā atbalstīja tikai vienu – nesodīt par divu dienu kavējumu. “Ļoti ceru, ka Saeimas deputāti likumprojektu grozīs, paredzot daudz saprātīgāku un izsvērtāku automātiskās sodīšanas sistēmu. Uzskatu, ka fiziskās personas, kas nav saimnieciskās darbības veicēji, nedrīkstētu automātiski sodīt...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tiem autoratlīdzību saņēmējiem, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 430 eiro un kuri šajā mēnesī nav darba tiesiskajās attiecībās (ar vismaz 430 eiro lielu algu), līdz nākamā mēneša 10.datumam ir jāreģistrējas VID pašnodarbinātās personas statusā. Šīm personām no 2.ceturksnī saņemtajām autoratlīdzībām līdz 15.jūlijam jāveic obligātās iemaksas 32,15% apmērā no brīvi izraudzītas saņemtās autoratlīdzības daļas, bet ne mazāk kā no 430 eiro. Savukārt, obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 5% apmērā no autoratlīdzības veiks autoratlīdzības izmaksātājs no saviem līdzekļiem. Lai noteiktu, vai ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 430 eiro mēnesī, no līgumā norādītās autoratlīdzības jāatskaita autora darba radīšanas izdevumi, kuru normas ir noteiktas 25% vai 50% apmērā, ņemot vērā darbības veidu (Ar ienākuma gūšanu saistīto izdevumu apmērs ir noteikts Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 57.punktā). Ja autordarbs tiek veikts darba tiesisko attiecību ietvaros vai, ja autordarba izpildē...

Saeima 8. jūlija ārkārtas sēdē pieņēma likumu "Par Daudzpusējo konvenciju nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas pasākumu ieviešanai attiecībā uz nodokļu konvencijām". Šis tiesību akts paredz nodrošināt efektīvāku esošo nodokļu konvenciju ietverto nodokļu līgumu piemērošanu, novēršot iespējas tos izmantot neatbilstoši to mērķim, lai ar tajos noteikto atvieglojumu palīdzību izvairītos no nodokļu nomaksas. Tāpat šis likums nodrošinās Latvijas noslēgto nodokļu līgumu atbilstību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) apstiprinātā Nodokļa bāzes samazināšanas un peļņas pārneses novēršanas pasākumu plāna pakotnē ietvertā minimālā standarta, kas attiecas uz nodokļu līgumiem, prasībām. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, lai divpusēju sarunu ceļā nodrošinātu minimālā standarta pārņemšanu esošajos nodokļu līgumos (tādi ir vairāk nekā 2000, ko savstarpēji noslēgušas ESAO dalībvalstis), būtu nepieciešams katrā nodokļu līgumā izdarīt grozījumus, tos saskaņojot divpusēju sarunu ceļā. Tam būtu nepieciešami vairāki gadi, iespējams gadu desmiti. Ņemot vērā esošo situāciju, kad ekonomiskās aktivitātes ļoti strauji attīstās, bija nepieciešams izstrādāt instrumentu, kas nodrošina pēc iespējas ātrāku...

Stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem no 1. augusta samazināsies akcīzes nodokļa likme, paredz 8.jūlijā Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli". Akcīzes nodokļa likmes samazinājums plānots par 15 procentiem, un likmi paredzēts noteikt 1564 eiro apmērā par 100 litriem absolūtā spirta. Līdz šim likme bija 1840 eiro, bet no nākamā gada 1.marta par 100 litriem absolūtā spirta to plānots noteikt 2025 eiro apmērā. Par grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars iepriekš atzīmēja, ka “šis pasākums plānots tikai kā īstermiņa risinājums, reaģējot uz Igaunijas lēmumu no 1.jūlija par 25 procentiem samazināt akcīzes nodokļa likmi daļai alkohola – alum, sidram un stiprajiem dzērieniem. Šo soli speram tikai tāpēc, lai, paredzot būtisku ieņēmumu kritumu, stabilizētu un aizsargātu mūsu ekonomiku, valsts budžetu, komersantus”. Grozījumi noteic, ka samazinātā likme piemērojama līdz nākamā gada 29.februārim. Akcīzes nodokļa likuma grozījumi rosināti, jo izmaiņas kaimiņvalsts alkohola tirgū negatīvi ietekmēs Latvijas komersantu uzņēmējdarbību un alkoholisko...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu, kurš ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, ja bērns strādā vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam). Ņemot vērā, ka daudzi skolēni vasaras mēnešos (no 1. jūnija līdz 31. augustam) strādā algotu darbu, VID informē par nosacījumiem, kas jāievēro gan vecākiem, kuru bērni strādā tikai vasarā, gan pusaudžiem, kas devušies darba gaitās. Attiecībā uz bērnu (izglītojamo līdz 19 gadu vecumam), kurš strādās tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo un atrašanās vecāka apgādībā netiek pārtraukta automātiski. Vecākam saglabājas atvieglojums par apgādībā esošu personu 230 eiro mēnesī, un bērnam vasaras brīvlaika darba laikā tiek piemērots VID prognozētais neapliekamais minimums mēnesī, izņemot gadījumu, ja bērns strādā pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja....

Otrdien, 2. jūlijā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus noteikumos par Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma normu piemērošanas kārtību un atsevišķām prasībām PVN maksāšanai un administrēšanai. Ar grozījumiem MK noteikumos ir precizēts melno un krāsaino metālu pusfabrikātu saraksts, tai skaitā izslēdzot metālizstrādājumu pakalpojumus, kam ir piemērojama apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība. Apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība sašaurinātam melno un krāsaino metālu pusfabrikātu sarakstam ir piemērojama no 2019. gada 1. jūlija. Savukārt metālizstrādājumu pakalpojumiem (griešanai, locīšanai, mehāniskai apstrādei, metināšanai, velmēšanai, tīrīšanai, virsmas apstrādei un citām apstrādes formām), sākot ar 2019. gada 1. jūliju, ir piemērojama vispārīgā PVN maksāšanas kārtība. Ievērojot to, ka Eiropas Komisija nav piešķīrusi atļauju Latvijai ieviest apgriezto jeb reverso PVN maksāšanas kārtību būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm, sākot ar 2020. gada 1. janvāri arī tām būs jāpiemēro vispārīgā PVN maksāšanas kārtība. Tā kā ar 2019. gada 12. jūliju tiks mainīti PVN likumā noteiktie nosacījumi īpašā...

Saeima 20. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājas spēkā 2019. gada 12. jūlijā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā ir veikti šādi būtiskākie grozījumi. Par vispārīgajiem gadījumiem reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanai no VID PVN maksātāju reģistra Pievienotās vērtības nodokļa likuma 73. panta trešās daļas norma ir papildināta ar diviem jauniem izslēgšanas apstākļiem, kas paredz VID tiesības, nevis pienākumu reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanai no VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra. Minētie apstākļi ir, ja: - reģistrēts nodokļa maksātājs vismaz sešus iepriekšējos kalendāra mēnešus nodokļa deklarācijās nav norādījis nevienu darījumu; - reģistrēts nodokļa maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu. Par izslēgšanas kārtību no VID PVN maksātāju reģistra Pievienotās vērtības nodokļa likuma IX nodaļā katrs izslēgšanas apstāklis ir atrunāts atsevišķā pantā. Tādējādi, nosakot jaunus apstākļus reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanai no VID PVNmaksātāju reģistra, Pievienotās vērtības nodokļa likums ir papildināts ar jaunu 83.4 un 83.5...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2019.gada jūnijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" Ar grozījumiem noteikts, ka komersanti, kuri taksācijas periodā veic darbības ar akcīzes precēm aprēķināto akcīzes nodokli nomaksas valsts budžetā vienotajā nodokļu kontā ne vēlāk kā līdz mēneša 23.datumam pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām. Nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu apstiprināts noliktavas turētājs un reģistrēts saņēmējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam 15 dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām. Savukārt citas personas, kas veic darbības ar akcīzes precēm, piemēram, īslaicīgi reģistrētie saņēmēji, personas, kas ieved vai saņem akcīzes preces, kas jau ir nodotas patēriņam citā dalībvalstī un citi aprēķināto akcīzes nodokli maksās valsts budžetā vienotajā nodokļu kontā un akcīzes nodokļa deklarāciju iesniedz trīs darbdienu laikā pirms likumā noteiktā nodokļa samaksas termiņa. Importētāji, kas nodokli samaksājuši saskaņā ar šā likuma 23. panta otro daļu, nodokļa deklarāciju neiesniedz. 23.05.2019. 01.01.2021. Grozījumi...

Saeima šā gada 30. maijā ir pieņēmusi grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas stājās spēkā 1. jūlijā. Grozījumos ir iekļauts regulējums, lai Eiropas Savienībā (ES) vienoti un nepārprotami piemērotu PVN vaučeriem, tādējādi izpildot ES Padomes 2016. gada 27. jūnija direktīvas (ES) 2016/1065, ar ko attiecībā uz vaučeriem piemērojamo režīmu groza Direktīvu 2006/112/EK, prasības. Aizvien vairāk dažādās nozarēs tiek izmantoti vaučeri, piemēram, priekšapmaksas tālruņa kartes, dāvanu kartes un viesnīcas pakalpojuma vaučeri u.tml. Šo vaučeru kopīgā pazīme ir tāda, ka primārais mērķis nav tā iegūšana, bet gan konkrētas preces vai pakalpojuma saņemšana apmaiņā pret to. Likumā iekļautā vaučera definīcija: vaučers - instruments, kurš jāpieņem kā atlīdzība vai daļēja atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu un kurā vai ar kuru saistītajos dokumentos, tostarp šāda instrumenta izmantošanas noteikumos, norādītas piegādājamās preces vai sniedzamie pakalpojumi, vai potenciālo piegādātāju vai sniedzēju identitāte. Līdz brīdim, kad tika izstrādāta minētā direktīva, tika konstatēts, ka darījumos ar vaučeriem nav...

Lauksaimniekiem ir iespēja izmantot atvieglotu darbaspēka nodokļa režīmu sezonas darbos nodarbinātajiem, par tiem maksājot vien 15 % darbaspēka nodokli un nozīmīgi samazinot arī administratīvo slogu, atgādina Zemkopības ministrija. To nosaka likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Šo atviegloto nodokļa režīmu var izmantot darba devējs (lauksaimnieks), kurš īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaimniecības zemi izmanto augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai un kārtējā gadā to ir pieteicis vienotajam platības maksājumam. ZM aicina lauksaimniekus izmantot atviegloto darbaspēka nodokļa režīmu, jo ir jāsasniedz noteikti kritēriji, lai sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīms tiktu pagarināts arī pēc 2020. gada. ZM uzskata, ka nākotnē ir nepieciešams paplašināt sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa režīma tvērumu un dot iespēju arī pārējās lauksaimniecības jomās to piemērot, piemēram, lopkopībā un augkopībā. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu var piemērot sezonas laukstrādniekam (darba ņēmējam), kas tiek nodarbināts no 1. aprīļa līdz 30. novembrim un strādā sezonas rakstura darbos - augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā,...