NODOKĻI

Apvienotā Karaliste (turpmāk — UK (United Kingdom)) izstājās no Eiropas Savienības (turpmāk — ES) 2020. gada 31. janvārī. Ko tas nozīmē UK uzņēmumiem? Kas notiks pēc 2020. gada 31. janvāra? No 2020. gada 1. februāra UK vairs nav ES dalībvalsts, tiks uzsākts pārejas periods, kas ilgs līdz 2020. gada 31. decembrim. Šajā laikā netiks mainīti nosacījumi tirdzniecībai ar ES un pārējām valstīm, ja vien šajā periodā noteikumi nemainīsies visā ES. Tas nozīmē, ka pārejas laikā uz preču pārvietošanu un tirdzniecību joprojām attieksies ES muitas, PVN un akcīzes nodokļa likumi. Pašlaik jaunas muitas procedūras nebūs. Kas notiks pēc 2020. gada 31. decembra? No 2021. gada 1. janvāra mainīsies veids, kā notiks tirdzniecība ar ES, un būs nepieciešams sagatavoties turpmākai darbībai, kad UK būs izstājusies no ES, jo tiks ieviesti jauni muitas režīmi. Piemēram, tirdzniecībā starp UK un ES uzņēmumiem būs jāiesniedz muitas de­klarācijas, lai importētu un eksportētu preces, jo UK atradīsies ārpus ES...

No šī gada 1.marta paredzētais akcīzes nodokļa likmes kāpums alkoholiskajiem dzērieniem plānots mērenāks. To paredz Saeimā ceturtdien, 20.februārī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”. Akcīzes nodokļa likme no 1.marta tiks paaugstināta vidēji par pieciem procentiem. Līdzīgs kāpums plānots arī 2021.gadā. Valsts budžets kopā no akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa salīdzinājumā pret plānoto 2017.gadā apstiprinātajās nodokļu pamatnostādnēs nezaudēs apmēram sešus miljonus eiro šogad un 27 miljonus eiro 2021.gadā, teikts grozījumu anotācijā. Likuma grozījumi rosināti, jo no 1.marta visstraujāk likme pieaugtu stiprajam alkoholam – par 29,5 procentiem, savukārt alum, vīnam, raudzētajiem dzērieniem ar spirta saturu virs sešiem tilpumprocentiem un starpproduktiem likmes palielinājums būtu vidēji par 10 procentiem. Saglabājot šādu likmju paaugstinājumu, plānotie budžeta ieņēmumi samazinātos par apmēram 30 miljoniem eiro ik gadu, norādīts grozījumu anotācijā. Vīnam, raudzētajiem dzērieniem ar absolūtā spirta saturu virs sešiem tilpumprocentiem un starpproduktiem ar absolūtā spirta saturu līdz 15 tilpumprocentiem nodokļa likme no 1.marta plānota 106 eiro...

Latvijas un Saūda Arābijas uzņēmējiem nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kuru neietekmēs otras valsts nodokļu normatīvo aktu grozījumi. To paredz Saeimas ceturtdien, 20.februārī, atbalstītais likumprojekts, ar kuru ratificē Latvijas un Saūda Arābijas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanu un tās protokolu. Paredzēts, ka konvencijas un tās protokola ratificēšana veicinās komercdarbību Latvijā un atvieglos Latvijas investoru darbību Saūda Arābijā un otrādi. Konvencija kopumā veicinās ārvalstu investīciju piesaistīšanu, anotācijā atzīmē likumprojekta autori. Plānots, ka konvencijas ratificēšana veicinās ciešāku Latvijas un Saūda Arābijas nodokļu administrāciju savstarpēju sadarbību, veicot informācijas apmaiņu atbilstoši jaunajam Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) informācijas apmaiņas standartam, un novērsīs izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Līdz šim līgumslēdzējas valsts investori otrā līgumslēdzējā valstī tika aplikti ar nodokļiem vienīgi, pamatojoties uz otras valsts nodokļu normatīvajiem aktiem. Līdz šim līgumslēdzējas valsts investoriem netika garantēta zināmu nodokļu uzlikšanas noteikumu nemainība ilgākā...

Pirmdien, 17. februārī, Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par nekustamā īpašuma nodokli. Sēdes laikā tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs informēja par ministrijas izstrādātajiem likumprojektiem, kuri paredz nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai būtisku samazināšanu fizisko personu primārajiem mājokļiem (personas īpašumā esošs mājoklis, kurā tā ir deklarējusies). Ar likumprojektiem piedāvāts atcelt NĪN iedzīvotāju primārajiem mājokļiem vērtībā līdz 100 000 eiro un būtiski samazināt NĪN primārajiem mājokļiem ar augstāku kadastrālo vērtību. Likumprojekti paredz paralēli jaunajām nekustamo īpašumu kadastrālajām vērtībām ieviest arī t.s. speciālo vērtību, kuru izmantotu NĪN aprēķinam iedzīvotāju primārajiem mājokļiem sākot ar 2022.gadu. A.Bukšs uzsver: “Mums visiem – iedzīvotājiem un valstij – ir jābūt pieejamai objektīvajai informācijai par kadastrālo vērtību visiem nekustamajiem īpašumiem, taču NĪN piemērošana un nodokļu sloga paaugstināšana attiecībā uz iedzīvotāju primārajiem mājokļiem nav pieļaujama. Tāpēc Tieslietu ministrija uzskata, ka nepieciešams ieviest tā saucamo “neapliekamo minimumu.” “Tā ir politiska izšķiršanās – Tieslietu ministrijas piedāvājuma reālā ietekme uz cilvēku...

Atbildes uz vairākiem jautājumiem, kas saistīti ar nodokļu maksātāja statusa izvēli vai maiņu, sniedz Dr. oec. Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore. Jautājums: Kāda būtu vispiemērotākā uzņēmējdarbības forma 18 gadus vecam skolēnam, kurš vēlas strādāt par kurjeru, izmantojot vecāku automašīnu vai ar velosipēdu? Atbilde: Ja nav lielu izdevumu, piemērota izvēle varētu būt mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja režīms, jo tas ir vienkāršākais un jāmaksā viena 15% nodokļa likme. Tomēr šajā kontekstā jāņem vērā arī iespējamie mīnusi - šādā gadījumā skolēns vairs nebūs apgādājamais, kas nozīmē, ka tas cilvēks, kura apgādībā viņš ir, zaudēs atvieglojumu par apgādājamiem (250 eiro neapliekamā summa reiz 20% IIN likme = neto alga par 50 eiro mazāka). Otra iespēja ir reģistrēt saimniecisko darbību kā pašnodarbinātajam, bet tad jārēķinās ar to, ka jāveic ieņēmumu un izdevumu uzskaite žurnālā, jāiesniedz gada ieņēmumu deklarācija, jāmaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Jautājums: Vai nodokļu maksātāja statusa maiņu...

Dr. oec. Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore, izanalizējusi nodokļu slogu dažādām uzņēmējdarbības formām un nonākusi pie secinājuma, kuriem uzņēmumiem ir, un kuriem nav ieteicams mainīt uzņēmējdarbības formu, lai pārietu no IIN maksātāja statusa (individuālie komersanti, pašnodarbinātie) uz UIN maksātāja statusu (īpaši vienkārši tas izdarāms individuālajiem uzņēmumiem, kuriem tas iespējams, pat nemainot uzņēmuma tiesisko formu). Ieteicams pāriet uz UIN režīmu, pirmkārt, ir tiem uzņēmumiem, kuru izdevumi ir vairāk par 90 procentiem no ieņēmumiem jeb apgrozījuma (rentabilitāte ir mazāka par 10 procentiem). Otrkārt, gada apgrozījumam būtu jābūt vismaz 50 000 eiro apmērā, un, jo īpaši - tad, ja tas ir lielāks par 100 000 eiro. Savukārt pāriešana uz UIN režīmu nebūtu izdevīga uzņēmumiem, kur rentabilitāte jeb peļņa ir no 20% no ieņēmumiem, vai, ja apgrozījums ir mazāks par 50 000 eiro gadā. "Mazākam apgrozījumam par 50 000 eiro gadā es to neieteiktu, jo jāņem vērā papildus izmaksas - divkāršā...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotās čeku loterijas pirmajā pusgadā iedzīvotāju iesniegtie maksājuma dokumenti esot palīdzējuši atklāt negodprātīgos nodokļu nemaksātājus. VID analizējis loterijai iesniegto maksājuma dokumentu datus, veicis preventīvas darbības, kā arī kontroles pasākumus, un visu darbību rezultātā budžeta ieņēmumi palielināti par nepilniem 400 tūkstošiem eiro. Izdevumi čeku loterijas organizēšanai gan arī nav bijuši mazi - vairāk nekā 300 000 eiro par tehnisko risinājumu (piecu gadu periodam), virs 200 tūkstošiem eiro naudas balvu fondam (tikai pērn) un vēl citas administrēšanas un organizatoriskās izmaksas. Čekus izsniedz pat uzņēmumi ar apturētu saimniecisko darbību Čeku loterijas ietvaros ik mēnesi tiek saņemta informācija par čeku loterijas tīmekļa vietnē www.cekuloterija.lv reģistrētajiem čekiem, kā arī informācija par čeku loterijas dalībnieku iesniegtajiem nepilnīgu informāciju saturošiem un aizdomīgiem čekiem. Šī informācija tiek izmantota datu analīzei un turpmākiem nodokļu administrēšanas pasākumiem. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme uzsver, ka čeku loterija VID darbiniekiem palīdzot saprast, kuriem komersantiem jāpievērš pastiprināta uzmanība: “Pirmkārt, dažādu preču un...

Tuvojas sen solītā vienotā konta stāšanās spēkā datums — 2021. gada 1. janvāris, kad gandrīz visi nodokļi (ko administrē VID) uzņēmējiem būs jāmaksā vienuviet! Tomēr dažādu nodokļu deklarēšanas un nomaksas noteikumi līdzšinējā redakcijā ir atšķirīgi. Grozot Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumus Nr. 827 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli» (MK noteikumi Nr. 827) prasības tiks vienkāršotas, vienādotas un atvieglos grāmatvežu pienākumu pārskatu iesniegšanas jomā. Līdz šim brīdim vairākos likumos jau ir iestrādātas normas par vienotu nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņu (līdz nākamā mēneša 17. datumam), kā arī par datumu, līdz kuram būtu jāsamaksā nodokļi (ne vēlāk par 23. datumu). 2018. gada 25. oktobrī Saeimā pieņemtais likums «Grozījumi likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu»». 2019. gada 23. maijā pieņemtais likums «Grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli»». 2018. gada 15. februārī Saeimā pieņemtais likums «Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto...

Valdības rīcības plānā ir ietverts uzdevums Finanšu ministrijai (FM) līdz šā gada 31. maijam izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Šonedēļ plašsaziņas līdzekļos parādījusies informācija par ministriju priekšlikumiem, kas skatīti Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu apakšpadomes sanāksmē 12. februārī. Sēdē skatīti piedāvātie virzieni Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2021. - 2025. gadam izstrādei. Kamēr top kaldināti jaunie priekšlikumi, saīsinātā veidā publicējam žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI janvāra numurā lasāmo interviju ar Ināru Pētersoni, biedrības Business Against Shadow Economy (BASE) valdes locekli, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektori un bijušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāju. Viņa rosina pārskatīt daudzās mazās uzņēmējdarbības formas, dažādos nodokļu režīmus, ļaujot mazajam uzņēmējam darboties, un nesarežģīt nodokļu aprēķināšanu. Finanšu ministrija prognozēja, ka nodokļu reforma, kas tika ieviesta 2018. gadā, mazinās ēnu ekonomiku. Tā nav noticis. Kāpēc, kas darīts nepareizi? Nevaru iedomāties, kurš elements no nodokļu reformas varētu izteikti palīdzēt mazināt ēnu ekonomiku. Nulles procentu likme uzņēmumu...

Turpinām informēt, ka 12. februārī stājās spēkā Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, kas pieņemti 2020. gada 30. janvārī. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis vēl šādus skaidrojumu par būtiskām izmaiņām likumā. Ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi Par saimnieciskās darbības izdevumiem uzskata valstij vai pašvaldībai piederošā publiskajā infrastruktūrā veiktu ieguldījumu vai valstij vai pašvaldībai piederoša ceļa uzturēšanas ieguldījumu (jauna likuma 8.panta 2.2daļa). Likumā atrunāti nosacījumi attiecībā uz izdevumiem, kas veikti valsts vai pašvaldībai piederošajās teritorijās publiskās infrastruktūras izveidošanai vai tās sakārtošanai, kuriem izpildoties, nodokļu maksātājam ir tiesības nodokļa bāzē neiekļaut izdevumus par darījumiem, kas noslēgti, sākot ar 2018.gada 1.janvāri. Par publisku infrastruktūru ir uzskatāmas ķermeniskas lietas, kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot. Precizē izdevumus, kas saistīti ar darbinieku nogādāšanu no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu (likuma 8.panta piektās daļas 2.punkts), nosakot ka tie ir saimnieciskās darbības izdevumi (un nevis personāla ilgtspējas...

Jau informējām, ka 12. februārī stājās spēkā Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, kas pieņemti 2020. gada 30. janvārī. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis skaidrojumu par šādām būtiskām izmaiņām likumā. Nerezidenta – juridiskas personas ienākums no nekustamā īpašuma iznomāšanas Latvijā Tiek noteikts jauns pienākums izmaksātājam (gan uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājam, gan arī personai, kas nav nodokļa maksātājs) ieturēt no atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma izīrēšanu vai iznomāšanu UIN – 5% apmērā no atlīdzības izmaksas brīdī (likuma 5.panta pirmās daļas 4.punkts). Ņemot vērā, ka minētā norma ir piemērojama ar 2020.gada 12.februāri, tad UIN ir ieturams no faktiskajiem maksājumiem, kuri izmaksāti kā minētā atlīdzība, sākot ar 2020. gada 12. februāri. Gadījumā, ja minētos maksājumus veic alternatīvo ieguldījumu fonda vai ieguldījumu fonda dalībniekam – nerezidentam, tad no šiem maksājumiem pienākums ieturēt UIN ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai vai fondu pārvaldniekam (likuma 5.panta pirmās daļas 4.punkts, 7.1 un 7.2daļa). Savukārt UIN izmaksas brīdī nav ieturams, ja...

Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, ko Saeima trešajā galīgajā lasījumā pieņēma 2020. gada 30. janvārī, stājas spēkā 12. februārī. Grozījumi pieņemti attiecībā uz jau esošu normu precizēšanu un jaunu normu ieviešanu. Kā informē zvērinātu advokātu birojs SORAINEN, likumā izmaiņas paredzētas attiecībā uz: hibrīdneatbilstību regulējuma ieviešanu; izceļošanas nodokļa piemērošanu; avansa maksājumiem, kas pārsniedz 12 mēnešu periodu; ieguldījumiem publiskajā infrastruktūrā; reprezentatīva automobiļa iegādes vērtības noteikšanu; nerezidenta ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas un iznomāšanas Latvijā; personāla ilgtspējas pasākumiem; pastāvīgo pārstāvniecību finanšu pārskata iesniegšanas termiņu; kapitāldaļu atsavināšanu. Izmaiņas veiktas arī likuma pārejas noteikumos, nosakot, ka likuma 2. panta 3.1 daļa un 7.1 panta divpadsmitā daļa stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. Savukārt likuma 8. panta piektās daļas 8. punkts piemērojams, sākot ar pārskata gadu, kas sākas 2019. gada 1. janvārī, bet likuma 8. panta četrpadsmitā daļa piemērojama aktīviem, kas iegādāti, sākot ar 2020. gada 1. janvāri. Attiecīgi likuma 8. pants regulē ar saimniecisko darbību nesaistītos izdevumus....

Pašnodarbināto sociālo iemaksu regulējums mainījās 2018. gadā - papildus regulējumam, kas paredz, ka, pašnodarbinātā ienākumam (peļņai) sasniedzot un pārsniedzot minimālās algas apmēru, jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas (32,15%) no vismaz minimālās algas apmēra (šobrīd, 2020. gadā - 138,25 eiro), tika noteikts, ka tad, ja pašnodarbinātā ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru (bet, ja no gada sākuma tie sasnieguši vismaz 50 eiro), tam jāmaksā 5% no ienākumiem pensiju apdrošināšanai (savukārt, ja ienākumi pārsniedz minimālās algas apmēru, šie 5% jāmaksā no starpības starp ienākumiem un to summu, no kuras samaksāta 32,15% likme). "Līdz pat 2018. gada beigām daudzi nebija sapratuši, ka viņiem ir jāmaksā šie pieci procenti. Bija pieraduši, ka tad, ja ienākums (ieņēmumi mīnus izdevumi) mēnesī nesasniedz 430 eiro, tad sociālās iemaksas nav jāmaksā. Bet tagad faktiski visiem, kuriem ienākums jeb peļņa, skaitot no gada sākuma, sasniedz 50 eiro, jāsāk maksāt 5% pensiju apdrošināšanai," atgādina Dr. oec. Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un...

Izvēloties piemērotāko saimnieciskās darbības formu un nodokļa maksāšanas režīmu, viens no vērā ņemamiem faktoriem ir arī iespēja piemērot saimnieciskās darbības izdevumus, samazinot maksājamo nodokļu apmēru. Kas jāņem vērā pašnodarbinātajam Kā uzskata Dr. oec. Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore, viens no galvenajiem "klupšanas akmeņiem", kas padara mazāk pievilcīgu iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja (pašnodarbinātā) statusu, ir tas, ka šajā nodokļa režīmā ar saimniecisko darbību saistīto izdevumu piemērošanai ir noteikts ierobežojums - proti, tie tiek atzīti tikai apmērā, kas nepārsniedz 80% no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem. "Sākotnēji cilvēki par to reizēm neaizdomājas, tomēr, saskaroties praktiski, iesniedzot iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju, ir nepatīkami pārsteigti, kad atklājas, ka nodoklis būs jāmaksā no lielas summas, jo visi izdevumi netika atzīti," brīdina eksperte. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 11. pants gan paredz četrus izdevumu veidus, kuri saimnieciskās darbības izdevumos ir iekļaujami pilnā apmērā: 1) darba alga un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tai...

2019.gada 28.novembrī ir pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk – likums), kas stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī un nosaka jaunu nodokļa piemērošanas kārtību preču piegādēm uz noliktavu (“call-off stock”) citā dalībvalstī, savukārt 17. decembrī pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”, informē Valsts ieņēmumu dienests. PVN 3 pārskatu iesniedz, ja netiek izpildīti nosacījumi, lai veikto preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī atkārtoti deklarētu PVN 2 pārskatā ar kodu “N”, kā arī, ja jāveic pārrakstīšanās, neuzmanības u.tml. kļūdu labojumi darījumiem ar kodiem “E1”-“E4” un “N”. PVN 3 pārskatā norāda: reģistrēta nodokļa maksātāja vai nodokļa grupas dalībnieka, par kuru iesniegts pārskats, nodokļa reģistrācijas numuru; reģistrēta nodokļa maksātāja nosaukumu (fiziskajai personai – vārdu un uzvārdu); rindā “V” (vecais ieraksts) – iepriekš iesniegtajā PVN 2 pārskatā norādītos datus, ailē “Taksācijas periods” norādot gadu un mēnesi, par kuru tas bija iesniegts, un visās pārējās ailēs atkārtojot iepriekš iesniegtā PVN 2 pārskata attiecīgajās...