NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2019. gada oktobrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Likums papildināts ar XV nodaļu “Strīdu izšķiršana, kas radušies ar citu Eiropas Savienības (turpmāk — ES) dalībvalstu kompetentajām iestādēm saistībā ar tādu starptautisko līgumu interpretāciju un piemērošanu, kuri paredz novērst nodokļu dubulto uzlikšanu ienākumam un kapitālam”. Noteiktais regulējums tiek piemērots, lai izšķirtu Latvijas Republikas un citas ES dalībvalsts kompetento iestāžu strīdu, kas rodas, interpretējot un piemērojot starptautiskos līgumus, kuri paredz novērst nodokļu dubulto uzlikšanu ienākumam un kapitālam. Šīs nodaļas izpratnē nodokļu dubultā uzlikšana ir nodokļu uzlikšana Latvijā un citā ES dalībvalstī par vienu un to pašu ar nodokli apliekamo ienākumu vai kapitālu, ja uz šiem nodokļiem attiecas starptautiskie līgumi, kuri paredz novērst nodokļu dubulto uzlikšanu ienākumam un kapitālam, un ja uzlikšana rada vismaz vienu no šādiem apstākļiem: 1) papildus maksājamo nodokli; 2) nodokļu...

Uztura līgums (Civillikuma (CL) 2096.–2106. pants) ir viens no atsavināšanas līgumu veidiem, bet tas tiek apskatīts atsevišķi, jo nav īpaši populārs Latvijā un ir pietiekami specifisks. Darījuma būtība un tās dalībnieku pienākumi Saskaņā ar uztura līgumu persona atsavina kādas vērtīgas lietas ar nosacījumu, ka uztura devējs līdz bijušā īpašnieka mūža beigām vai tās personas, kuru norādīs bijušais īpašnieks, to uzturēs (CL 2096. pants). Visbiežāk par atsavināmo lietu kalpo nekustamais īpašums, kolekcijas. Ar uzturu jāsaprot “ēdiens, miteklis, apģērbs un kopšana, bet, ja uztura ņēmējs ir nepilngadīgs, arī audzināšana un skološana obligātās izglītības skolās” (CL 2098. pants). Ja uztura devējam nodod nekustamu īpašumu, tad zemesgrāmatā ierakstāma uztura saņēmēja labā ķīlas tiesība uztura vērtībā (CL 2100. pants). Turklāt uztura ikreizējā vērtība aprēķināma, kapitalizējot viena gada devumu vērtību ar likumiskiem procentiem (fizisko personu darījumos – 6% gadā). Ja līgumā nav atrunāts citādi, uzturs jānodod par gada ceturksni uz priekšu, bet, ja uzturs dodams arī graudā, tad...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vasarā ir aktīvi strādājis un publicējis vairākas uzziņas par aktuāliem nodokļu maksātāju jautājumiem par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu. Par uzziņu saturu – šajā rakstā. Par PVN un UIN piemērošanu patapinātas reprezentatīvas automašīnas degvielas un remonta izdevumiem VID 19.07.2019. uzziņā Nr. 30.1–8.7/ 252214 ir sniegtas atbildes uz nodokļu maksātāja (iesniedzējs) jautājumu par situāciju, kurā iesniedzējs savā saimnieciskajā darbībā izmanto no citas juridiskas personas patapinātu automašīnu, kas patapinājuma devēja grāmatvedībā tiek uzskaitīta kā reprezentatīva automašīna saskaņā ar UIN likuma 1. panta 17. punktu. Iesniedzējs ir uzdevis VID jautājumus par to, vai šajā gadījumā arī iesniedzēja grāmatvedības uzskaitē automašīna būtu jāuztver kā reprezentatīva automašīna, t.i., visas izmaksas par degvielu un remontu jāiekļauj iesniedzēja ar saimniecisko darbību nesaistītajās izmaksās un tam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli, jo nepastāv PVN likuma 100. panta 3. daļā1 minētie izņēmumi. Saskaņā ar uzziņu VID uzskata, ka gadījumā, ja iesniedzējs savā saimnieciskajā...

Nodokļa reformas rezultātā valsts budžetā par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājušies ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN), ziņo Finanšu ministrija. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%). UIN ieņēmumi no plānotā atpaliek par 124,5 miljoniem eiro un saņemti aptuveni četrpadsmit reizes mazākā apmērā nekā pērn deviņos mēnešos. UIN plāna neizpilde veidojas augstā iepriekš samaksātā UIN avansa maksājumu apjoma dēļ, kas tiek atmaksāts, un zemāku iemaksu dēļ, jo avansa maksājumi vairs nav jāveic. Tomēr nodokļu ieņēmumi kopbudžetā deviņos mēnešos saņemti gandrīz plānotajā apmērā (99,9%), lai gan sadalījumā pa nodokļu veidiem vērojama gan būtiska plāna neizpilde, gan arī pārpilde. Kopbudžeta ieņēmumi gada pirmajos deviņos mēnešos veido 8 441,2 miljonus eiro, kas bija par 257,7 miljoniem eiro jeb 3,1% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Tostarp nodokļu ieņēmumos saņemti 6 621,2 miljoni eiro – par...

Atgādinām, ka reģistrētiem iekšzemes pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājiem, sākot ar 2020. gada 1.janvāri, veiktajām būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras (turpmāk –preču) piegādēm būs jāpiemēro vispārīgā PVN maksāšanas kārtība. To paredz Eiropas Komisijas lēmums, ka Latvijai netiks piešķirta atļauja ieviest apgriezto jeb reverso PVN maksāšanas kārtību būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm. Valsts ieņēmumu dienests skaidro: ja klients (reģistrēts PVN maksātājs) 2020.gadā piegādātājam atgriezīs preci, kura saņemta saskaņā ar 2019.gadā izrakstīto PVN rēķinu un kurai 2019.gadā bija piemērojama Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktā apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība un šī atgriešana nebūs saistīta ar piegādātās preces bojājumiem, cenu samazinājumu vai pirkuma anulēšanu, tad šāds darījums pēc ekonomiskās būtības būs preču atpakaļ pārdošana nevis preču atgriešana. Līdz ar to klientam par preces atpakaļ pārdošanu jāizraksta PVN rēķins, piemērojot vispārīgo PVN maksāšanas kārtību. Ja klients (reģistrēts PVN maksātājs) 2020.gadā piegādātājam atgriezīs preci, kura saņemta saskaņā ar 2019.gadā...

Saeima 24.oktobrī otrajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz par diviem gadiem pagarināt jaunās kadastrālo vērtību bāzes ieviešanu, pārceļot iepriekš paredzēto ieviešanas termiņu no 2020. uz 2022.gadu. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumi nosaka, ka jaunā kadastrālo vērtību bāze (kas izstrādāta ar pilnveidoto metodiku) tiks piemērota, sākot ar 2020. gadu, un ka 2017. gadā spēkā esošā kadastrālo vērtību bāze piemērojama arī 2018. un 2019. gada kadastrālo vērtību aprēķinam. Ņemot vērā, ka jaunā pilnveidotā kadastrālās vērtēšanas metodika vēl nav apstiprināta un attiecīgi nav iespējams izstrādāt jaunu kadastrālo vērtību bāzi, bija nepieciešams pagarināt jaunās kadastrālo vērtību bāzes ieviešanas termiņus. Likums noteica, ka Ministru kabinetam attiecīgie normatīvie akti jāpieņem līdz 2020.gada 1.novembrim, lai nodrošinātu, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastrā tiek saņemti dati, kas nepieciešami kadastrālo vērtību bāzes izstrādei. Kadastrālo vērtību bāze tiek izstrādāta 2022.-2025.gadam, un tā būs piemērojama no 2022.gada 1.janvāra. Vienlaikus likumā noteikts, ka aprēķinātās kadastrālās vērtības līdz...

Atgādinām, ka pēc Eiropas Komisijas lēmuma Latvijai netiks piešķirta atļauja ieviest apgriezto jeb reverso pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtību būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm. Šīm preču grupām reversā PVN maksāšanas kārtība tiek atcelta ar 2020. gada 1. janvāri. Valsts ieņēmumu dienests (VID) saistībā ar minēto PVN piemērošanas pāreju informē par PVN piemērošanu dažādās situācijās 2020.gadā. Darījuma brīdi un tā deklarēšanas brīdi PVN deklarācijā nosaka vairākas Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas, piemēram, 31.pants, 84.pants, 97.pants, 120.pants, 124.pants u.c. Tādējādi katram konkrētajam darījumam PVN ir jāpiemēro atbilstoši to normatīvo aktu redakcijām, kas ir spēkā darījuma brīdī Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē –identiski kā tas bija pirms būvizstrādājumu un sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādei tika ieviesta apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība vai, kad mainījās PVN standartlikmes. Reģistrētiem iekšzemes PVN maksātājiem, sākot ar 2020. gada 1.janvāri, savām veiktajām būvizstrādājumu un sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras...

Eiropas Komisija nav piešķīrusi atļauju Latvijai ieviest apgriezto jeb reverso PVN maksāšanas kārtību būvizstrādājumiem un sadzīves elektroniskajām iekārtām un sadzīves elektriskajai aparatūrai, līdz ar to, sākot no 2020.gada 1.janvāra komersantiem, kuri veic minēto preču piegādes, būs jāpiemēro vispārīgā PVN maksāšanas kārtība. 2019. gada 30. maijā ir pieņemti vairāki būtiski grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, to skaitā apgrieztās jeb reversās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtības atcelšana būvizstrādājumiem un sadzīves elektroniskajām iekārtām un sadzīves elektriskajai aparatūrai no 2020.gada 1.janvāra. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 142. un 143.5 pantā noteiktais īpašais PVN piemērošanas režīms būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm būs spēkā tikai līdz 2019.gada 31.decembrim. Ņemot vērā minēto, visiem komersantiem, kuri veic jebkāda veida būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādes, sākot no 2020.gada 1.janvāra būs jāpiemēro vispārīgā PVN maksāšanas kārtība. VID atgādina, ka katram konkrētajam darījumam tiek piemēroti tie normatīvie akti, kas Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē ir...

Ar valdībā 15. oktobrī izskatītajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā tiek plānots mainīt kārtību, kādā, piegādājot preces Eiropas Savienības iekšienē uz citas dalībvalsts noliktavu, notiek reģistrācija valstu PVN maksātāju reģistros. Grozījumu pieņemšanas gadījumā, veicot preču piegādi uz citas dalībvalsts noliktavu, izpildoties noteiktiem nosacījumiem, preču piegādātājam vairs nebūs jāreģistrējas otras dalībvalsts PVN maksātāju reģistrā. Grozījumi vēl būs jāpieņem Saeimā. Pašreizējā kārtība Saskaņā ar pašreiz spēkā esošajiem ES PVN noteikumiem PVN maksātājs, kurš savas preces pārvieto uz citu dalībvalsti novietošanai noliktavā, ir veicis preču piegādi, kas atbrīvota no PVN nosūtītāja dalībvalstī. Preču ierašanās citā dalībvalstī nozīmē iegādi ES teritorijā, ko veicis preces nosūtījušais PVN maksātājs un uz kuru attiecas PVN saistības šajā otrajā dalībvalstī. Uzņēmumam, kurš ir pārvietojis preces, ir jābūt reģistrētam PVN nolūkā galamērķa dalībvalstī, lai savā PVN deklarācijā varētu deklarēt preču iegādi ES teritorijā. Kad preces tiek izvestas no noliktavas un piegādātas pircējam, notiek otra piegāde, kuras vieta ir tā dalībvalsts, kurā...

Foto: Pexels.com Valsts kontrole revīzijas ziņojumā “Par Latvijas Republikas 2017. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” sniegusi ieteikumu Finanšu ministrijai apzināt nodevas, kurām ir nodokļa pazīmes, un izvērtēt nepieciešamību precizēt likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikto regulējumu par nodevas administrēšanu un nodevas administrācijas pilnvarām. Kā lasāms Saeimā iesniegtā likumprojekta anotācijā, Finanšu ministrija ir izvērtējusi no institūcijām saņemto informāciju par valsts nodevu samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanas praksi un konstatējusi, ka valsts nodevas maksājumu samaksas termiņa pagarinājumu saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26. panta vienpadsmito daļu piešķir tikai Valsts ieņēmumu dienests (VID) attiecībā uz uzņēmējdarbības riska valsts nodevas maksājumu samaksu, šādu rīcību pamatojot ar šā likuma 26. panta desmitajā daļā noteikto. Tā kā saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta 1.1 daļā ietverto regulējumu šobrīd nodevu administrācijām nav noteikts pienākums izskatīt un izlemt jautājumus par nodevu maksāšanas termiņa pagarināšanu un Finanšu ministrija kritiski vērtē iespēju piešķirt...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka uzņēmēji, kuri ziedo, var izvēlēties vienu no trim uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumu veidiem. Uzņēmējiem ir tiesības ziedot bez ierobežojumiem. Tāpat kā līdz jaunās nodokļu reformas ieviešanai nodokļa atvieglojumu ziedojumam piemēro noteiktā apmērā un tikai tad, ja uzņēmējs ziedo sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura pilda Kultūras ministrijas deleģētās funkcijas. Veidi, kā saņemt atlaides, ir vairāki, tādējādi uzņēmējs var izvēlēties izdevīgāko variantu. Ziedotājs pārskata gada laikā var piemērot vienu no turpmāk minētajiem atvieglojumu veidiem. Ziedojuma apmēra noteikšanai izmanto iepriekšējā gada peļņu Izvēloties šo ziedojuma veidu, ar UIN neapliek ziedoto summu, kura nepārsniedz 5 % no uzņēmuma pērnā gada peļņas. Ziedojums ir uzskatāms par saimnieciskās darbības izdevumiem, no kuriem UIN nav jāmaksā. Piemērs Iepriekšējā gada peļņa = 1000 eiro. Maksimāli pieļaujamais ziedojums, no kura nebūs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, = 50 eiro (5 % no 1000 eiro). Ja faktiski ziedotā summa ir 90 eiro,...

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. pantu nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam) ir aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas šim ierēdnim (darbiniekam) kļuvusi zināma, pildot dienesta (darba) pienākumus, ja likumā nav noteikts citādi. Ar Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", ko Saeima 17. oktobrī vērtēs, vai nodot izskatīšanai atbildīgajā komisijā, tiek noteikts jauns izņēmums, kad informācija par nodokļu maksātāju (juridisku personu) var tikt izpausta bez nodokļu maksātāja piekrišanas, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Proti, lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi, Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodrošinās publiski pieejamu informāciju par juridiskajām personām, kurām datu atbilstības pārbaudes un nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķināti un nav labprātīgi samaksāti papildu maksājumi budžetā vai konstatēta no budžeta atmaksājamās summas nepamatota palielināšana, izņemot, ja papildu noteikto maksājumu samaksas...

Valdības ārkārtas sēdē 11. oktobrī darba kārtībā ir plāna projekts "Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2020.gadam", likumprojekts "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam" un likumprojekts "Par valsts budžetu 2020.gadam". Kā norādīts šo tiesību aktu anotācijā, 2020.gadā valsts konsolidētā budžeta (valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summa, izslēdzot no ieņēmumu un izdevumu daļas savstarpējos pārskaitījumus starp šiem budžetiem) ieņēmumi prognozēti 9 894,1 milj. eiro, bet izdevumi – 10 001,6 milj. eiro. Salīdzinājumā ar 2019.gada plānu likumprojektā paredzēts ieņēmumu palielinājums 717,1 milj. eiro apmērā un izdevumu palielinājums 610,1 milj. eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā prognozēti 6 882,9 milj. eiro un izdevumi plānoti 7 224,9 milj. eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2019.gada plānu ir 400,0 milj. eiro jeb 5,9%. Izdevumu palielinājums 325,2 milj. eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai. Savukārt ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums...

Latvijā jau trešo gadu darbojas tā saucamie jaunuzņēmumi (JU). Šāda uzņēmuma definīcija iekļauta 2016. gada 23. novembra Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā (turpmāk – JUL), kas stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī. Likuma skaidrojumi: jaunuzņēmums ir kapitālsabiedrība ar augstas izaugsmes potenciālu, kuras pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību; inovatīvs produkts – prece vai pakalpojums ar augstu pievienoto, citstarp tehnoloģisko, vērtību, kas nodrošina noteiktas jaunas preces vai pakalpojuma attīstību vai arī esošas preces vai pakalpojuma būtisku uzlabojumu (..) Sākumā sabiedrībā bija vērojama neizpratne: vai tiešām “dažu” uzņēmumu dēļ būtu jāievieš jauns likums. Tomēr 2018. gada jūlijā JU skaits jau pārsniedza 320 un turpina pieaugt! Protams, lai atbalsta programma tiktu piešķirta JU, tam pieteikuma iesniegšanas dienā un visā atbalsta programmas periodā jāatbilst vairākiem kritērijiem (sk. JUL 4. pants). Tādēļ šajā rakstā pievērsta uzmanība nodokļu piemērošanas priekšrocībām, ko piedāvātā JUL . Kas ir fiksētais maksājums JUu fiksētais maksājums...

Sākot ar 2019. gada 3. ceturksni, mikrouzņēmuma nodokļa deklarāciju precizēšanā ieviestas izmaiņas, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Izmaiņas saistītas ar 2019. gada 15. augustā spēkā stājušamies grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas vairākos gadījumos ierobežo iespējas mainīt mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijā norādīto informāciju. Tā, piemēram, līdz 45. dienai pēc ceturkšņa beigām būs iespējams palielināt apgrozījumu, palielināt maksājamā nodokļa apmēru, samazināt vai palielināt darbinieka ienākumus, iekļaut deklarācijā jaunu darbinieku un izslēgt no deklarācijas iepriekš deklarētu darbinieku. Taču sākot ar 46. dienu pēc ceturkšņa beigām (15.maijs, 15.augusts, 15.oktobris, 15.februāris) būs iespējams vairs tikai palielināt apgrozījumu vai maksājamā nodokļa apmēru. Uzskatāmākam salīdzinājumam sk. tabulu: Tādēļ pirms deklarācijas iesniegšanas VID lūdz rūpīgi pārbaudīt mikrouzņēmuma nodokļa deklarācijā iekļautos datus, vai: ir norādīti visi konkrētajā ceturksnī nodarbinātie darbinieki, tai skaitā īpašnieks, valdes loceklis, prokūrists; par visiem darbiniekiem ir iesniegts pārskats “Ziņas par darba ņēmējiem” par darbinieku nodarbinātību konkrētajā ceturksnī, izņemot par īpašnieku, valdes locekli, prokūristu; darbinieku ienākumi ir deklarēti...