NODOKĻI

Turpinām informēt, ka 12. februārī stājās spēkā Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, kas pieņemti 2020. gada 30. janvārī. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis vēl šādus skaidrojumu par būtiskām izmaiņām likumā. Ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi Par saimnieciskās darbības izdevumiem uzskata valstij vai pašvaldībai piederošā publiskajā infrastruktūrā veiktu ieguldījumu vai valstij vai pašvaldībai piederoša ceļa uzturēšanas ieguldījumu (jauna likuma 8.panta 2.2daļa). Likumā atrunāti nosacījumi attiecībā uz izdevumiem, kas veikti valsts vai pašvaldībai piederošajās teritorijās publiskās infrastruktūras izveidošanai vai tās sakārtošanai, kuriem izpildoties, nodokļu maksātājam ir tiesības nodokļa bāzē neiekļaut izdevumus par darījumiem, kas noslēgti, sākot ar 2018.gada 1.janvāri. Par publisku infrastruktūru ir uzskatāmas ķermeniskas lietas, kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot. Precizē izdevumus, kas saistīti ar darbinieku nogādāšanu no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu (likuma 8.panta piektās daļas 2.punkts), nosakot ka tie ir saimnieciskās darbības izdevumi (un nevis personāla ilgtspējas...

Jau informējām, ka 12. februārī stājās spēkā Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, kas pieņemti 2020. gada 30. janvārī. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis skaidrojumu par šādām būtiskām izmaiņām likumā. Nerezidenta – juridiskas personas ienākums no nekustamā īpašuma iznomāšanas Latvijā Tiek noteikts jauns pienākums izmaksātājam (gan uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājam, gan arī personai, kas nav nodokļa maksātājs) ieturēt no atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma izīrēšanu vai iznomāšanu UIN – 5% apmērā no atlīdzības izmaksas brīdī (likuma 5.panta pirmās daļas 4.punkts). Ņemot vērā, ka minētā norma ir piemērojama ar 2020.gada 12.februāri, tad UIN ir ieturams no faktiskajiem maksājumiem, kuri izmaksāti kā minētā atlīdzība, sākot ar 2020. gada 12. februāri. Gadījumā, ja minētos maksājumus veic alternatīvo ieguldījumu fonda vai ieguldījumu fonda dalībniekam – nerezidentam, tad no šiem maksājumiem pienākums ieturēt UIN ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai vai fondu pārvaldniekam (likuma 5.panta pirmās daļas 4.punkts, 7.1 un 7.2daļa). Savukārt UIN izmaksas brīdī nav ieturams, ja...

Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, ko Saeima trešajā galīgajā lasījumā pieņēma 2020. gada 30. janvārī, stājas spēkā 12. februārī. Grozījumi pieņemti attiecībā uz jau esošu normu precizēšanu un jaunu normu ieviešanu. Kā informē zvērinātu advokātu birojs SORAINEN, likumā izmaiņas paredzētas attiecībā uz: hibrīdneatbilstību regulējuma ieviešanu; izceļošanas nodokļa piemērošanu; avansa maksājumiem, kas pārsniedz 12 mēnešu periodu; ieguldījumiem publiskajā infrastruktūrā; reprezentatīva automobiļa iegādes vērtības noteikšanu; nerezidenta ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas un iznomāšanas Latvijā; personāla ilgtspējas pasākumiem; pastāvīgo pārstāvniecību finanšu pārskata iesniegšanas termiņu; kapitāldaļu atsavināšanu. Izmaiņas veiktas arī likuma pārejas noteikumos, nosakot, ka likuma 2. panta 3.1 daļa un 7.1 panta divpadsmitā daļa stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. Savukārt likuma 8. panta piektās daļas 8. punkts piemērojams, sākot ar pārskata gadu, kas sākas 2019. gada 1. janvārī, bet likuma 8. panta četrpadsmitā daļa piemērojama aktīviem, kas iegādāti, sākot ar 2020. gada 1. janvāri. Attiecīgi likuma 8. pants regulē ar saimniecisko darbību nesaistītos izdevumus....

Pašnodarbināto sociālo iemaksu regulējums mainījās 2018. gadā - papildus regulējumam, kas paredz, ka, pašnodarbinātā ienākumam (peļņai) sasniedzot un pārsniedzot minimālās algas apmēru, jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas (32,15%) no vismaz minimālās algas apmēra (šobrīd, 2020. gadā - 138,25 eiro), tika noteikts, ka tad, ja pašnodarbinātā ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru (bet, ja no gada sākuma tie sasnieguši vismaz 50 eiro), tam jāmaksā 5% no ienākumiem pensiju apdrošināšanai (savukārt, ja ienākumi pārsniedz minimālās algas apmēru, šie 5% jāmaksā no starpības starp ienākumiem un to summu, no kuras samaksāta 32,15% likme). "Līdz pat 2018. gada beigām daudzi nebija sapratuši, ka viņiem ir jāmaksā šie pieci procenti. Bija pieraduši, ka tad, ja ienākums (ieņēmumi mīnus izdevumi) mēnesī nesasniedz 430 eiro, tad sociālās iemaksas nav jāmaksā. Bet tagad faktiski visiem, kuriem ienākums jeb peļņa, skaitot no gada sākuma, sasniedz 50 eiro, jāsāk maksāt 5% pensiju apdrošināšanai," atgādina Dr. oec. Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un...

Izvēloties piemērotāko saimnieciskās darbības formu un nodokļa maksāšanas režīmu, viens no vērā ņemamiem faktoriem ir arī iespēja piemērot saimnieciskās darbības izdevumus, samazinot maksājamo nodokļu apmēru. Kas jāņem vērā pašnodarbinātajam Kā uzskata Dr. oec. Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore, viens no galvenajiem "klupšanas akmeņiem", kas padara mazāk pievilcīgu iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja (pašnodarbinātā) statusu, ir tas, ka šajā nodokļa režīmā ar saimniecisko darbību saistīto izdevumu piemērošanai ir noteikts ierobežojums - proti, tie tiek atzīti tikai apmērā, kas nepārsniedz 80% no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem. "Sākotnēji cilvēki par to reizēm neaizdomājas, tomēr, saskaroties praktiski, iesniedzot iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju, ir nepatīkami pārsteigti, kad atklājas, ka nodoklis būs jāmaksā no lielas summas, jo visi izdevumi netika atzīti," brīdina eksperte. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 11. pants gan paredz četrus izdevumu veidus, kuri saimnieciskās darbības izdevumos ir iekļaujami pilnā apmērā: 1) darba alga un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tai...

2019.gada 28.novembrī ir pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk – likums), kas stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī un nosaka jaunu nodokļa piemērošanas kārtību preču piegādēm uz noliktavu (“call-off stock”) citā dalībvalstī, savukārt 17. decembrī pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”, informē Valsts ieņēmumu dienests. PVN 3 pārskatu iesniedz, ja netiek izpildīti nosacījumi, lai veikto preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī atkārtoti deklarētu PVN 2 pārskatā ar kodu “N”, kā arī, ja jāveic pārrakstīšanās, neuzmanības u.tml. kļūdu labojumi darījumiem ar kodiem “E1”-“E4” un “N”. PVN 3 pārskatā norāda: reģistrēta nodokļa maksātāja vai nodokļa grupas dalībnieka, par kuru iesniegts pārskats, nodokļa reģistrācijas numuru; reģistrēta nodokļa maksātāja nosaukumu (fiziskajai personai – vārdu un uzvārdu); rindā “V” (vecais ieraksts) – iepriekš iesniegtajā PVN 2 pārskatā norādītos datus, ailē “Taksācijas periods” norādot gadu un mēnesi, par kuru tas bija iesniegts, un visās pārējās ailēs atkārtojot iepriekš iesniegtā PVN 2 pārskata attiecīgajās...

2019.gada 28.novembrī ir pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk – likums), kas stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī un nosaka jaunu nodokļa piemērošanas kārtību preču piegādēm uz noliktavu (“call-off stock”) citā dalībvalstī, savukārt 17. decembrī pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”, informē Valsts ieņēmumu dienests.* Preču piegāde uz noliktavu (“call-off stock”) nozīmē situāciju, kad preču transportēšanas brīdī uz citu dalībvalsti piegādātājs jau zina tā preču pircēja identitāti, kuram šīs preces tiks piegādātas vēlākā posmā pēc tam, kad tās ievestas galamērķa dalībvalstī. Minētajam preču pircējam ir tiesības pašam izņemt preces no noliktavas, proti, ir noslēgts tā saucamais “call-off stock” līgums. PVN 2 pārskata aizpildīšana preču piegādes uz noliktavu citā dalībvalstī darījumos Preču piegādes uz noliktavu citā dalībvalstī, kuras reģistrēts nodokļa maksātājs veic saskaņā ar likuma 8.1pantu, norāda par katru preču gala saņēmēju (pircēju) (par katru darījuma partnera nodokļa reģistrācijas numuru) un norāda atsevišķi no pārējām preču piegādēm ES...

Valsts ieņēmumu dienests sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2020. gada janvārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2020. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 21 “Kārtība, kādā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas dati sniedzami iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē, un prasības elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ārējai drošības pārbaudei un auditācijas pierakstiem” Noteikumi nosaka prasības personai, kas var veikt elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ārējo drošības pārbaudi; kārtību, kādā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas dati sniedzami iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē; prasības elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas auditācijas pierakstu veidošanai, uzglabāšanai un izsniegšanai. 07.01.2020. 01.02.2020. Ministru kabineta 2020. gada 7. janvārī noteikumi Nr. 22 “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumos Nr. 438 “Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi”” Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” Pārejas noteikumu 196.punktu, datu nodošana no elektroniskās darba laika uzskaites sistēmām (turpmāk – EDLUS) uz vienoto elektroniskās...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka tā tīmekļa vietnē publicētas informatīvās shēmas (PDF) kā skaidrojošs materiāls grozījumiem Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība”, kas stājās spēkā 24.janvārī. Nelicencēta komersanta atļautās darbības akcīzes preču noliktavā (MK not. 662 92.1) Akcīzes preču realizācija no citai personai piederošas akcīzes preču noliktavas (MK not. 662 92.2) Akcīzes preču noliktavas atļautās darbības realizējot preces komersantam, kuram nav licences (MK not. 662 96.1)

Individuālajiem uzņēmumiem (IU), kas ir saimnieciskās darbības forma, ko nereti izvēlas ārpakalpojumu grāmatveži, ir savas nianses gan juridisko nosacījumu, gan nodokļu maksāšanas ziņā, kas mazliet atšķiras no prasībām, kas ir spēkā sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA), gan no tām, kas jāizpilda individuālajiem komersantiem (IK) un pašnodarbinātajiem. "Ja esat ārpakalpojumu grāmatveži, pievērsiet uzmanību - individuālajiem uzņēmumiem ir neliela, tomēr sava specifika," brīdina Dr. oec. Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore. Individuālā uzņēmuma statuss ir juridiska persona, tomēr, atšķirībā no SIA, tā īpašnieks pret kreditoriem atbild ar visu savu personīgo mantu. Arī īpašnieka personīgās mantas izmantošanā uzņēmuma vajadzībām regulējums līdzinās IK/ pašnodarbinātajiem - līgumu slēgt šajā gadījumā nav nepieciešams. IU īpašnieka sociālā apdrošināšana Īpaši specifisks ir individuālā uzņēmuma īpašnieka sociālās apdrošināšanas regulējums. "Ne visi to zina, jo tas nav ierakstīts likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", bet gan likuma pārejas noteikumos - 34. un 35. punktā," uzmanību vērš I. Leibus. No...

Dažādas uzņēmējdarbības formas atšķiras ne tikai ar normatīvo aktu prasībām pret grāmatvedības kārtošanu, bet arī dažādām juridiskajām, lietvedības prasībām un nodokļu īpatnībām, kad runa ir par paša uzņēmuma īpašnieka iespējām strādāt savā uzņēmumā, izmantot personīgo mantu uzņēmuma vajadzībām un izlietot uzņēmuma gūtos ienākumus. Pirmā atšķirība starp dažādām saimnieciskās darbības formām ir to juridiskais statuss. Ja SIA gadījumā uzņēmuma statuss ir juridiska persona, tad pašnodarbinātais un individuālais komersants (IK) ir fiziskas personas. Tas gan arī nozīmē, ka pret kreditoriem pašnodarbinātie un IK atbild ar visu savu mantu, nevis tikai ar sabiedrības mantu kā SIA gadījumā. Kad jāslēdz līgumu "ar sevi" Pašnodarbinātajiem un IK ir vienkāršāk izmantot saimnieciskajā darbībā īpašnieka personīgo mantu (piemēram, pārvadāt tirdzniecībai paredzētās preces ar personīgo auto). SIA gadījumā ir jāslēdz nomas līgums (par atlīdzību, kas nozīmē īpašnieka ienākumu, par kuru jāmaksā nodoklis) vai patapinājuma līgums (bez atlīdzības) par to, ka SIA izmanto īpašnieka personīgo mantu, savukārt pašnodarbinātajiem/IK šāds līgums nav...

No 2020. gada 1. janvāra ir stājušās spēkā izmaiņas Dabas resursu nodokļa likumā, kas ietekmē minerālo materiālu cenu. Dabas resursu nodokļa likme par vienu smilts kubikmetru ir palielināta par 0,15 eiro. Likuma grozījumu anotācijā teikts, ka nodokļa likmes, kas noteiktas kā nomināls skaitlis, nevis procenti, pārskatīšana ir objektīva, balstoties uz citu valstu pieredzi nodokļu likmes indeksācijai atbilstoši inflācijas apjomam. Anotācijā norādīts, ka dabas resursa nodokļa (DRN) likmi par smilts ieguvi bija nepieciešams paaugstināt, lai mazinātu iespējamos krāpšanās gadījumus valstī, maksājot šo nodokli. Līdz šim konstatēti vairāki gadījumi, kad veikta nepareiza nodokļa likmes uzskaite un ziņošana par attiecīgajiem DRN objektiem. Dabas resursu nodokļa likumā DRN likme par smilts ieguvi ir pielīdzināta DRN likmei par smilts–grants ieguvi. Minerālā materiāla veids (mērvienība) 01.01.2017.– 31.12.2019. (EUR) No 01.01.2020. (EUR) Smilts (m3) 0.21 0.36 Smilts - grants (m3) 0.36 0.36

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) ir kļuvusi par vienu no svarīgākajām biznesa vides partnerēm valdībai, kuras viedoklī ieklausās un ņem to vērā. Šogad valdības dienaskārtībā ir izvērtēt, kādi uzlabojumi nepieciešami esošajā nodokļu sistēmā, kas vēl nesen tika reformētā. FICIL pārstāves Vita Sakne, Baiba Strupiša un Aija Kļavinska diskusijā, uz kuru aicināja žurnāls BILANCES JURIDISKIE PADOMI, uzsvēra: lai panāktu vienkāršāku un taisnīgāku nomaksas sistēmu un uzlabotu iekasējamību, Latvijā kardināli jāreformē darbaspēka nodokļi. Pēc Vitas Saknes, PwC Latvija Nodokļu un juridisko pakalpojumu nodaļas vecākās menedžeres ieskata, nodokļu sistēma ir sarežģīta, Latvijā ir daudz mazo nodokļu maksātāju režīmu. Ir jāpiemēro nodokļu maksātāju režīmi cilvēkiem, kuri vēlas piedalīties saimnieciskā darbībā bez lielas finanšu pratības. Tajā pašā laikā valstī ir jāizveido arī pretizvairīšanās mehānisms, lai mazos nodokļu maksātāju režīmus izmantotu tikai tie, kuriem tas pienākas, piemēram, kuri sniedz nelielus pakalpojumus, kuri darba tirgū piedalās tikai noteiktā periodā. Ir jābūt sistēmai, kas veicina cilvēku iziešanu no pelēkās zonas,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) apkopojis aizvadītā 2019. gada rezultātus un secinājis, ka administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2019.gadā bija 9,92 miljardi eiro. Tas ir par 0,51 miljardu eiro jeb 5,4 % vairāk nekā 2018.gadā un nodrošināja 2019.gada ieņēmumu plāna izpildi 101 % apmērā. Pērnā gada ieņēmumus ietekmēja gan ekonomikas izaugsmes palēnināšanās, gan nodokļu politikas izmaiņas, kas visvairāk atspoguļojas akcīzes nodokļa ieņēmumos par alkoholiskajiem dzērieniem un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumos. Lielākais ieņēmumu pieaugums 2019.gadā, salīdzinot ar 2018.gadu, kas būtiski pārsniedza arī plānoto apmēru, ir darbaspēka nodokļiem. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 2019.gadā ir 3,51 miljardi eiro, kas ir par 0,31 miljardiem eiro vairāk nekā 2018.gadā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi ir 1,95 miljardi eiro, kas ir par 0,22 miljardiem eiro jeb 12,9 % vairāk nekā 2018.gadā. Lielākais darbaspēku nodokļu ieņēmumu pieaugums ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar tirdzniecību, automobiļu un motociklu remontu. Minētie nodokļu ieņēmumi ir arī cieši saistīti ar...

Veselības ministrija sabiedriskajai apspriedei līdz 2020.gada 27.janvārim izsludinājusi priekšlikumus, kas paredz ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, kas tiek nodrošināts visiem Latvijas rezidentiem. Priekšlikumi paredz noteikt vienotus nosacījumus, pie kuriem persona tiks uzskatīta par sociāli apdrošinātu veselības apdrošināšanai: 1) visi valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) veicēji vispārējā režīmā, kuriem jau ar 2018.gada 1.janvāri ir par vienu procentpunktu palielināta VSAOI likme veselības apdrošināšanai; 2) mikrouzņēmuma darbinieki, kuri tiks pakļauti valsts obligātai veselības apdrošināšanai par vienu procentpunktu palielinot mikrouzņēmuma nodokli un novirzot to valsts pamatbudžeta ieņēmumos veselības aprūpes finansēšanai; 3) pašnodarbinātie, kuri veic 5% valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai un kuri tiks pakļauti valsts obligātai veselības apdrošināšanai par vienu procentpunktu palielinot VSAOI apmēru veselības apdrošināšanai; 4) autoratlīdzību saņēmēji, kuri tiks pakļauti valsts obligātai veselības apdrošināšanai par vienu procentpunktu palielinot VSAOI apmēru veselības apdrošināšanai; 5) patentmaksas veicēji, kuri tiks pakļauti valsts obligātai veselības apdrošināšanai palielinot patentmaksas bāzes apmēru; 6) sezonas...