NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2019.gada 3.aprīlī Saeimā ir pieņemts likums “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”, kas 2019.gada 12.aprīlī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.74 (6413) un stājās spēkā 2019.gada 13.aprīlī. Dabas resursu nodokļa likumā izdarīti šādi grozījumi. Papildināta minētā likuma 3.panta pirmā daļa, nosakot, ka nodokļa maksātājs ir arī persona, kura noņem no uzskaites transportlīdzekli valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā un par kuru nav iespējams saņemt nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikātu. Nodokļa likme par vienu transportlīdzekli, kurš tiek noņemts no uzskaites norakstīšanai bez nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikāta, ir 165 euro. Tādējādi tiks nodrošināts princips “piesārņotājs maksā”, norakstot transportlīdzekli gadījumos, kad to nav iespējams nodot pārstrādei un saņemt nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikātu (piemēram, transportlīdzeklis ir iznīcināts vai pašrocīgi izjaukts). No 2019.gada 1.jūlija netiks piemērots atbrīvojums no dabas resursu nodokļa samaksas par vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, kas izgatavoti no plastmasas (polimēriem) un to kompozītmateriāliem...

Ministru kabineta komitejas sēdē (MKK) 15. aprīlī tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kas saistīts ar Administratīvās atbildības likumu un tajā paredzētajām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesībām automātiski sodīt par laikus neiesniegtām nodokļu deklarācijām. Likums stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. MKK sēdē atbalstīts Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) viedoklis neieviest automātisko sodīšanu par VID dažas dienas kavētām nodokļu un informatīvajām deklarācijām, kā arī sodīšanas bargumā nošķirt regulāros deklarāciju iesniegšanas kavētājus no tiem, kas deklarācijas parasti iesniedz laikus. MKK uzdeva vienoties par uzlabotu likumprojektu, ņemot vērā gan LPS izteiktos iebildumus, gan LPS viedoklim ļoti līdzīgos MKK locekļu paustos apsvērumus. Iepriekš LPS vairākkārt jau norādīja, ka likumprojekts būtiski jāuzlabo, nepieļaujot, ka 25 eiro naudas sods tiktu automātiski uzlikta pat par vienas vai divu dienu termiņa nokavēšanu, turklāt neatkarīgi no faktiskajiem apstākļiem. Pamatojoties uz LPS iebildumiem, Saeimas Juridiskā komisija pagājušā gada izskaņā lūdza Finanšu ministriju izstrādāt sabalansētāku piedāvājumu, gan ņemot vērā atkārtotību...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 16.aprīlī spēkā stājas likums “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas nosaka trīs būtiskus jaunumus saistībā ar gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu: kādos gadījumos iedzīvotāji ienākuma nodokļa piemaksu varēs veikt vēlāk; nodokļa piemaksas summu, kuru vispār varēs nemaksāt, personai pašai būs iespēja izvēlēties, cik lielu mēneša neapliekamo minimumu piemērot saviem ienākumiem. Kurām personām tiek atlikts aprēķinātās nodokļa piemaksas termiņš Līdz šim visiem iedzīvotājiem, kuri, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, konstatēja, ka ir aprēķināta nodokļa piemaksa, to bija jāiemaksā Valsts kasē līdz šī gada 17. jūnijam. Līdzšinējā kārtība arī turpmāk ir saglabāta saimnieciskās darbības veicējiem un tiem, kas, nereģistrējot saimniecisko darbību, izīrē vai iznomā savu nekustamo īpašumu. Taču 2018. un 2019. gada ienākumu deklarācijā aprēķinātās nodokļa samaksas termiņš tiks atlikts līdz 2020. gada 1.decembrim tām personām, kuru ar nodokli apliekamie gada ienākumi atbilst šādiem nosacījumiem: 2018.gadā tie nepārsniedz 55 000 eiro, bet 2019.gadā – 62 800 eiro; tie ir...

Saeima 11. aprīlī pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz paplašināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības no VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju un noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma atļaujas iegūšanai preču importa darījumos. Tāpat plānots noteikt nodokļa maksātāja atbildību saistībā ar darījumu norisi. Plānots, ka VID no PVN maksātāju reģistra būs jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nebūs norādījuši nevienu darījumu. Savukārt, ja PVN deklarācijā darījumi nebūs uzrādīti par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, VID paredzētas tiesības komersantu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja, vērtējot komersanta sniegto informāciju par viņa saimniecisko darbību, pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu, kura dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam. VID informācija liecina, ka 2017.gadā konstatēti 553 komersanti, kuri trīs mēnešus bija iesnieguši tukšas PVN deklarācijas un pēc tam deklarāciju, kurā kopējā darījuma vērtība norādīta virs 70 tūkstošiem eiro. Šādu komersantu radītie...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka līdz 15. aprīlim gūtie ienākumi no kapitāla pieauguma ir jādeklarē tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada pirmajos trīs mēnešos ir pārsnieguši 1000 eiro. Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Deklarācijas veidlapa par ienākumu no kapitāla pieauguma pieejama VID tīmekļvietnes sadaļā “Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Veidlapas un iesniegumi/Fiziskām personām”. To var iesniegt gan elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, gan arī papīra formātā. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas. Tādējādi par kapitāla pieaugumu 2019.gada 1.ceturksnī aprēķinātais nodoklis jāiemaksā valsts budžetā līdz 2019. gada 30. aprīlim. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu...

Ievērojot Komerclikumā noteiktās saimnieciskās darbības pazīmes, kā arī tulkojot Biedrību un nodibinājumu likuma 2. un 7. pantu kopsakarā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 2. panta otrās daļas 6. punktu, atzīstams, ka biedrībai ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības mērķus. Taču jebkurā gadījumā saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus biedrība drīkst izmantot tikai biedrības statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai, kā arī peļņu, kas gūta no biedrības veiktās saimnieciskās darbības, nedrīkst sadalīt starp biedrības biedriem. Biedrībai ir tiesības izsniegt aizdevumu ar noteiktu procentu maksu citām fiziskajām un juridiskajām personām, jo šāda darbība arī ir klasificējama kā saimnieciskā darbība un būtībā tā neatšķiras no citas saimnieciskās darbības. Tomēr tai pašā laikā biedrības veiktā saimnieciskā darbība nedrīkst kļūt par biedrības pamatdarbību ar mērķi tikai gūt peļņu, norādījusi Augstākā tiesa Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumā lietā Nr. SKA-234/2019. Vispārīgi biedrībai...

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi atbildes vēstuli tiesībsargam par nodokļu reformas pētījumu, vēstuli paredzēts akceptēt 9. aprīļa valdības sēdē. Atgādinām, ka pēc pētījuma par nodokļu reformas ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem publicēšanas tiesībsargs saskāries ar atsevišķu sabiedrības locekļu neizpratni par pētījumā atklātajām nodokļu reformas nepilnībām. Īpašu neizpratni viņam radīja bijušās finanšu ministres izteikums, ka kritika par nodokļu reformu izklausās pavirša un bez pamatojuma. Tāpat tiesībsargs aicināja valdību un Valsts kontroli vērtēt, cik lietderīgi un pamatoti tikuši izlietoti valsts budžeta līdzekļi FM pagājušajā gadā īstenotajai komunikācijas kampaņai par jauno nodokļu reformu. Jāpiemin, ka ministrija kampaņas izstrādei un realizācijai bija izsludinājusi iepirkumu konkursu, paredzot tai tērēt līdz pat 80 000 eiro. FM atbildes vēstulē norāda, ka, lai novērtētu iedzīvotāju informētību par nodokļu reformas nestajām izmaiņām, ministrija, sadarbojoties ar pētījumu centru SKDS, veikusi sabiedriskās domas aptauju. Tās rezultāti rāda, ka 84,1% iedzīvotāju kopumā zina, labi pārzina vai ir informēti par nodokļu reformas ieviešanu un tās ietvaros...

(VID) atgādina, ka autoratlīdzību saņēmējiem, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 430 eiro un kuri šajā mēnesī nav darba tiesiskajās attiecībās (ar vismaz 430 eiro lielu algu), līdz nākamā mēneša 10.datumam ir jāreģistrējas VID pašnodarbinātās personas statusā. Šīm personām no 1.ceturksnī saņemtajām autoratlīdzībām līdz 15. aprīlim jāveic obligātās iemaksas 32,15% apmērā no brīvi izraudzītas saņemtās autoratlīdzības daļas, bet ne mazāk kā no 430 eiro. Savukārt, obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 5% apmērā no autoratlīdzības veiks autoratlīdzības izmaksātājs no saviem līdzekļiem. Lai noteiktu, vai ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 430 eiro mēnesī, no līgumā norādītās autoratlīdzības jāatskaita autora darba radīšanas izdevumi, kuru normas ir noteiktas 25% vai 50% apmērā, ņemot vērā darbības veidu. Ja autordarbs tiek veikts darba tiesisko attiecību ietvaros vai, ja autordarba izpildē tiek izmantota darba devēja materiāli tehniskā bāze (telpas, aprīkojums u.c.), nosakot ienākumu no autoratlīdzības, izdevumu normu nepiemēro. Pašnodarbinātās personas statusā autoratlīdzības saņēmējs var reģistrēties jebkurā VID klientu...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 2.aprīlī, nolēma virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimā grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz paplašināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības cīņā pret pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmām. Likumu plānots papildināt ar plašākām tiesībām nodokļu administrācijai no VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju un noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma atļaujas iegūšanai preču importa darījumos. Tāpat plānots noteikt nodokļa maksātāja atbildību saistībā ar darījumu norisi. Plānots, ka VID no PVN maksātāju reģistra būs jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nebūs norādījuši nevienu darījumu. Savukārt, ja PVN deklarācijā darījumi nebūs uzrādīti par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, VID paredzētas tiesības komersantu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja, vērtējot komersanta sniegto informāciju par viņa saimniecisko darbību, pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu, kura dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam. VID informācija liecina, ka 2017.gadā konstatēti 553 komersanti, kuri...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2019. gada martā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā Ar grozījumiem no 1 un 2. pielikuma izslēgts 1. punkts, nosakot, ka likuma 1. panta astoņpadsmitā daļa normas neattiecas uz Apvienotās Karalistes sabiedrībām. Pārejas noteikumi papildināti ar 39. punktu, nosakot, ka grozījumi likuma 1. un 2. pielikumā par 1. punkta izslēgšanu šajos pielikumos piemērojami, sākot ar dienu, kad Apvienotā Karaliste izstājusies no Eiropas Savienības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu. 21.03.2019. 28.03.2019. Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības Likuma mērķis ir nodrošināt tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (turpmāk — Apvienotā Karaliste) izstāšanās no Eiropas Savienības. Likums ir piemērojams, sākot ar dienu, kad Apvienotā Karaliste izstājusies no Eiropas Savienības saskaņā ar Līguma...

Kādi nodokļi piemērojami strādājošajai personai ar invaliditātes II grupu un kura saņem gan darba algu, gan invaliditātes pensiju? Uz šo jautājumu atbildi sniedzis Valsts ieņēmumu dienests (VID): Ja nodokļa maksātājs taksācijas gada laikā saņem gan algota darba ienākumu, gan pensiju un tam darba vietā ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, tad, nosakot nodokļa maksātāja mēneša apliekamo ienākumu, algota darba ienākumam netiek piemērots VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums, bet tiek piemēroti atvieglojumi un papildatvieglojumi. Ja mēneša alga nepārsniedz 1667 euro, tiek piemērota 20% nodokļa likme. Pensijai šajā mēnesī tiek piemērots pensionāra mēneša neapliekamais minimums (250 euro), kā arī tiek piemērota progresīvā nodokļa likme (ienākumam līdz 1667 euro – 20%; ienākumam virs 1667 euro 23%).

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka vecākiem, lai saglabātos apgādājamās personas statuss par studējošiem un strādājošiem jauniešiem, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, būtu jāzina sekojošais: atvieglojumu studējošam jaunietim piemēro ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai; VID ir saņemta (iesniegta) izziņa par izglītības iegūšanas turpināšanu pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, ja mācību iestāde nav iesniegusi VID informāciju; ja studējošais jaunietis sāk strādāt, tad apgādājamās personas statusu zaudē, taču, ja studējošā jaunieša saņemtie mēneša ienākumi, piemēram, algota darba ienākumi nepārsniedz noteikto nodokļa atvieglojuma apmēru (2019.gadā – 230 euro mēnesī), atvieglojums par apgādībā esošu personu vecākam saglabājas. Izņēmums, kad neatkarīgi no algota darba ienākuma apmēra nodokļa atvieglojums vecākiem saglabājas, ja studējošais jaunietis līdz 19 gadiem strādās algotu darbu vasaras mēnešos no 1.jūnija līdz 31.augustam; ja sāk strādāt mikrouzņēmumā, iegūstot mikrouzņēmuma darbinieka statusu, studējošais jaunietis zaudē apgādājamās personas statusu; ja iestājas citi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktie ierobežojumi. Redakcijas piebilde: atvieglojumu nebūs...

Šā gada 5. -7. aprīlī Rīgā notiks .tax Blockchain hakatons, kurā tiks meklēti blokķēdes tehnoloģijās bāzēti risinājumi valsts sektoram lielo datu, moderno tehnoloģiju, nodokļu krāpniecības un skaidrās naudas uzskaites sistēmas jomā. Hakatonu organizē Ekonomikas ministrija sadarbība ar Valsts Ieņēmumu dienestu (VID) un jaunuzņēmumu akseleratoru Startup Wise Guys. “Šodien konkurētspējīga ekonomika nav iedomājama bez digitāliem risinājumiem uzņēmējdarbībā un publisko pakalpojumu digitalizācijas. Blokķēdes tehnoloģijām redzam milzu potenciālu gan valsts pārvaldes pakalpojumu drošības un lietojamības uzlabošanā, gan kopumā IT jomas stratēģiskā attīstībā. Hakatons ir viens no soļiem šajā virzībā un ticam, ka šis formāts ļaus īsā laikā, sadarbojoties dažādu jomu speciālistiem, radīt unikālus risinājumus valsts pakalpojumu attīstībai un Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanai,” uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Hakatonā aicināti piedalīties gan individuāli programmētāji un blokķēdes entuziasti, gan arī jau esošas jauno uzņēmēju komandas, kas vēlas iemēģināt roku valsts sektora vajadzību risināšanā ar blokķēdes palīdzību. Pasākums norisināsies angļu valodā un ir atvērts dalībniekiem gan no Latvijas,...

Valsts nodokļu politika ir saistīta ar visiem nozīmīgākajiem procesiem valstī, piemēram, konkurētspēju, pirktspēju un eksportspēju, kā arī demogrāfijas un inovāciju veicināšanu. Nodokļu politika būtiski ietekmē arī nodarbinātību, uzņēmējdarbības vidi un struktūru, kā arī ir izšķirošā, nosakot valsts pakalpojumu apjomu un kvalitāti. Nozīmīga daļa no nodokļu politikas ir arī nodokļu atvieglojumi, kas ir pretimnākšana dažādu grupu iedzīvotājiem, bet vienlaikus ir valsts nesaņemtie ienākumi, raksta Ieva Kodoliņa-Miglāne, Finanšu ministrijas Nodokļu analīzes departamenta Nodokļu politikas stratēģijas nodaļas vadītāja. Par nodokļu atvieglojumu var uzskatīt jebkuras novirzes no attiecīgās valsts likumos noteiktā vispārējā nodokļu režīma, kas kādam nodokļu maksātājam vai maksātāju grupai paredz nodokļa sloga samazinājumu vai izdevīgāku nodokļa nomaksas kārtību. Nodokļu atvieglojumus piemēro, vadoties pēc kritērija, ka nodokļu maksātājs vai to grupa atbilst likumā noteiktai pazīmei. Tas var būt, piemēram, ienākumu apmērs, ģimenes stāvoklis, saimnieciskās darbības veids vai reģions. Finanšu ministrija ir izvērtējusi Latvijas nodokļu atvieglojumu sistēmu, tās apmērus, mērķi un ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem....

Pagājušajā gadā spēkā stājās nodokļu reforma, tai skaitā izmaiņas likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz taisnīgāku nodokļa piemērošanu atkarībā no gūtā ienākumu apmēra. Tomēr sistēma ir kļuvusi sarežģītāka gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID), un daļai nodokļa maksātāju jau 2019. gadā pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas var rasties pienākums piemaksāt IIN. Lai šāds pienākums rastos pēc iespējas mazāk iedzīvotājiem, finanšu ministrs ir iesniedzis Saeimai priekšlikumus grozījumiem likumā par IIN. Viens no priekšlikumiem paredz, ka pēc vienošanās ar darba devēju ienākumam var piemērot maksātāja prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, nevis VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Tas nedrīkstēs pārsniegt maksātājam noteikto VID prognozētā mēneša neapliekamā minimuma apmēru. Var pieņemt, ka maksātāja paša rīcībā ir vispilnīgākā informācija par saviem ienākumiem taksācijas gada laikā, tādēļ tiek piedāvāta iespēja šādi novērst nodokļa piemaksas veidošanos par piemērojamā diferencētā neapliekamā minimuma apmēra pārsniegumu. Papildus VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums nedrīkstēs pārsniegt vienu divpadsmito...