NODOKĻI

Visiem autoratlīdzību saņēmējiem, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 430 eiro un kuri šajā mēnesī nav darba tiesiskajās attiecībās (ar vismaz 430 eiro lielu algu), ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pašnodarbinātās personas statusā. Šīm personām līdz šī gada 15. janvārim jāveic obligātās iemaksas 32,15% apmērā no brīvi izraudzītas saņemtās autoratlīdzības daļas, bet ne mazāk kā no 430 eiro. Savukārt, obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 5% apmērā no autoratlīdzības veiks autoratlīdzības izmaksātājs no saviem līdzekļiem. Lai noteiktu, vai ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 430 eiro mēnesī, no līgumā norādītās autoratlīdzības jāatskaita autora darba radīšanas izdevumi, kuru normas ir noteiktas 25% vai 50% apmērā, ņemot vērā darbības veidu. Ja autordarbs tiek veikts darba tiesisko attiecību ietvaros vai, ja autordarba izpildē tiek izmantota darba devēja materiāli tehniskā bāze (telpas, aprīkojums u.c.), nosakot ienākumu no autoratlīdzības, izdevumu normu nepiemēro. Pašnodarbinātās personas statusā autoratlīdzības saņēmējs var reģistrēties jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā, uzrādot personu apliecinošu...

Finanšu ministrija izplatījusi apkopojumu par nodokļu jomas normatīvajiem aktiem un to grozījumiem, kas stājušies spēkā no 2019. gada 1. janvāra. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” paredz, ka: ar 2019. gada 1. janvāri tiek palielinātas akcīzes nodokļa likmes smēķējamai tabakai, tabakas lapām un karsējamai tabakai par 1000 g no 66 eiro uz 70 eiro un cigāriem un cigarillām par 1000 gab. no 73 eiro uz 88 eiro.ar 2019. gada 1. martu tiek palielinātas akcīzes nodokļa likmes vīnam, raudzētiem dzērieniem (virs 6%) un starpproduktiem (līdz 15%) par 100 litriem no 92 eiro uz 101 eiro, starpproduktiem (virs 15% un līdz 22%) par 100 litriem no 150 eiro uz 168 eiro, spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem absolūtā spirta no 1670 eiro uz 1840 eiro un alum (par katru absolūtā spirta tilpumprocentu) par 100 litriem no 6,8 eiro uz 7,4 eiro. Lai mazinātu administratīvo slogu likumā noteikts, ka ar 2019. gada 1. janvāri:...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka nodokļu reformas ietvaros ar 2019.gada 1.janvāri vairākas būtiskas izmaiņas skars arī darba ņēmējus. Paaugstināts neapliekamais minimums pensionāriem No 2019. gada neapliekamais minimums pensionāriem paaugstināts no 250 euro mēnesī līdz 270 euro mēnesī un 2020.gadā - uz 300 euro mēnesī. Neapliekamais minimums Maksimālais neapliekamais diferencētais minimums (piemērots algām līdz 440 eiro mēnesī) 2019.gadā sasniedzis 230 euro, bet 2020.gadā sasniegs 250 euro robežu. Ienākumiem no 440 euro līdz 1100 euro mēnesī neapliekamais minimums atbilstoši formulai pakāpeniski samazināsies un pie ienākumiem virs 1100 euro mēnesī tas netiks piemērots vispār. Paaugstināts nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu No jaunā gada atvieglojums par apgādībā esošu personu paaugstinās no 200 euro mēnesī uz 230 euro mēnesī un 2020.gadā uz 250 euro mēnesī. Attaisnotie izdevumi Galvenās izmaiņas saistītas ar summas apmēru, no kura varēs atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, tas faktiski sāks darboties no 2019.gada, iesniedzot gada...

Finanšu ministrija izplatījusi apkopojumu par nodokļu jomas normatīvajiem aktiem un to grozījumiem, kas stājušies spēkā no 2019. gada 1. janvāra. Šeit par izmaiņām, kas skar uzņēmumu ienākuma nodokli. Sākot ar 2019. gada 1.janvāri, stāsies spēkā grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz nodokļa maksātāja ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamajā bāzē iekļaut ārvalstīs reģistrētas tieši vai netieši ar nodokļu maksātāju saistīta uzņēmumu (tai skatā pastāvīgās pārstāvniecības) gūtu ienākumu no neīstiem darījumiem, kas veikti, lai izmantotu attiecīgās valsts nodokļu priekšrocības. Neatkarīgi no ārvalsts uzņēmuma veida (juridiska persona vai cita veida subjekts) tiek vērtēts, vai nodokļu maksātājam tieši vai netieši pieder būtiska līdzdalība šajā uzņēmumā un, vai ārvalstu uzņēmums neuzņemtos risku vai neiegādātos aktīvus, ja to nekontrolētu uzņēmums, kas veic būtiskas vadības administratīvās funkcijas attiecībā uz šiem riskiem un aktīviem ienākuma gūšanai. Minētās normas neattiecas uz tādiem ārvalsts uzņēmumiem, kuru pārskata gada: peļņa nepārsniedz 750 000 eiro; ienākumi, kas nav gūti no preču un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2018.gada decembrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” Likumā veikti grozījumi, aizstājot skaitli un vārdu “55 000 euro” ar vārdiem “saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru”” (Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs nākamajiem trim kalendāra gadiem ir 62 800 euro par kalendāro gadu). Grozījumi veikti likuma 3.panta trešās daļas 15.punktā un 17.panta desmitās daļas 15.punktā, nosakot, ka papildpensijas kapitāls, ko veido iemaksas saskaņā ar Solidaritātes nodokļa likumu un kas tiek izmaksāts pensiju plāna dalībniekam, ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa nodokli apliekams ienākums rezidentiem un nerezidentiem. Tādejādi, turpmāk ienākuma izmaksātājam ir pienākums ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli no papildpensijas kapitāla, kas veidojies no iemaksām privātā pensiju fonda pensiju plānā saskaņā ar Solidaritātes nodokļa likumu. Kapitāla pieaugumu no virtuālās valūtas nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas...

Finanšu ministrija izplatījusi apkopojumu par nodokļu jomas normatīvajiem aktiem un to grozījumiem, kas stājušies spēkā no 2019. gada 1. janvāra. Vairākas izmaiņas skar iedzīvotāju ienākuma nodokļa jomu. Turpinot nodokļu reformas pasākumus darba spēka nodokļu samazināšanai un ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, no 2019. gada 1. janvāra tiek palielināts diferencētais neapliekamais minimums. Ienākumiem līdz 440 eiro mēnesī maksimālais neapliekamais minimums tiek palielināts līdz 230 eiro, paaugstinot arī mēneša ienākumu, līdz kuram diferencētais neapliekamais minimums tiek piemērots - 2019. gadā tie būs 1100 eiro. Tāpat 2019. gadā palielināsies atvieglojums par apgādībā esošu personu līdz – 230 eiro mēnesī. Savukārt pensionāra neapliekamais minimums 2019. gadā būs 270 eiro mēnesī. No 2019. gada 1. janvāra likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz vēl šādus grozījumus: iedzīvotāju ienākuma nodokļa augstākā progresijas sliekšņa maiņu no 55 000 eiro gadā uz 62 800 eiro gadā, salāgojot to ar jauno valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu maksimālo apmēru; kārtību, kādā tiek noteikts ienākums no virtuālās...

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pagājušā gada nogalē izplatītā paziņojumā vērtē, ka 2018. gadā īstenotā nodokļu reforma esot sniegusi ieguvumus gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem. Tās rezultātā esot samazinājies darbaspēka nodokļu slogs, paaugstināta Latvijas konkurētspēja, kā arī uzlabota uzņēmējdarbības vide. "Latvijas nodokļu sistēmu atbilstoši ES prasībām veido 15 nodokļi, ko nosacīti varam iedalīt trīs grupās – darbaspēka nodokļi, kapitāla un īpašuma nodokļi un patēriņa un vides nodokļi. Šā gada 1. janvārī stājās spēkā nodokļu reforma, kuras ietvaros īstenotie pasākumi ir vērsti uz darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu, īpaši strādājošajiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem. Reformas rezultātā darbaspēka nodokļu slogs ievērojami tiks samazināts līdz 2020. gadam. Piemēram, strādājošajam bez apgādībā esošām personām, kurš saņem 67% no vidējās darba algas, darba spēka nodokļu plaisa samazināsies no 41,9% 2017. gadā uz 39,1% 2020. gadā," raksta finanšu ministre. "Nodokļu reformas rezultātā īpaši jāuzsver izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sistēmā, kas nosaka, ka UIN tiek maksāts peļņas sadales...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina, ka šogad pirmo reizi Latvijas vēsturē ieņēmumi no akcīzes nodokļa pārsnieguši 1 miljardu euro. Akcīzes nodokļa ieņēmumu kāpums nav saistīts tikai ar akcīzes nodokļa likmju celšanu, bet arī ar akcīzes preču legālā tirgus palielināšanos, kas, savukārt, liecina par optimālu akcīzes nodokļa politiku valstī. Šī gada 11 mēnešos nedaudz vairāk nekā pusi – 52 % – no kopējās akcīzes nodokļa ieņēmumu summas veido ieņēmumi par naftas produktiem, 24 % – ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem un alu, bet 20 % – par tabakas izstrādājumiem. VID Akcīzes preču aprites daļas vadītāja Baiba Šmite-Roķe: “Šogad kopējais darbs Valsts ieņēmumu dienestam ar sadarbības partneriem – uzņēmējiem – ir vainagojies ar izciliem rezultātiem – ieņēmumi no akcīzes nodokļa pārsnieguši 1 miljardu euro, vienlaikus arī tapuši vairāki grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka ne tikai stingrākus ierobežojumus ēnu ekonomikas apkarošanas virzienā, bet arī būtiski mazina administratīvo slogu godīgajiem uzņēmējiem.” Akcīzes...

VID Muitas pārvalde informē, ka ar 2019.gada 1.februāri plānots uzsākt īstenot tirgus uzraudzības pasākumus transportlīdzekļiem, to sastāvdaļām, sistēmām un atsevišķām tehniskām vienībām, uz kurām attiecas Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumi Nr.535 “Lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā izmantojamo traktoru, piekabju un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi). Transportlīdzeklis šo noteikumu izpratnē ir jebkurš pabeigts, vienā posmā pabeigts vai nepabeigts traktors, piekabe vai maināma velkamā mašīna, kuru paredzēts izmantot lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā. VID Muitas pārvalde iesaistās tirgus uzraudzības pasākumu īstenošanā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 9.jūlija Regulas (EEK) Nr.765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr.339/93, nosacījumiem, tas ir, gadījumos, kad šāda veida preces tiek deklarētas muitas procedūrai - laišana brīvā apgrozībā, veic atbilstošus kontroles pasākumus, lai aizsargātu patērētājus no riskiem un apdraudējumiem viņu dzīvībai, veselībai un ekonomiskajām interesēm. Deklarējot preces, muitas iestādē būs jāiesniedz dokumenti un muitas fiziskās...

Gada nogalē uzņēmumi mēdz pateikt paldies saviem darbiniekiem, dāvinot dažādas piemiņas lietas - gan ar uzņēmuma simboliku, gan bez tās. Taču jāatceras - lai dāvana netiktu aplikta ar nodokli, darbiniekiem gadā var pasniegt dāvanu, kuras vērtība ir ne vairāk kā 15 EUR gadā katram darbiniekam, ko attiecina uz uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksām. Ja pārsniedz šo apmēru, pārsniegumam piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Izmaksas, kuras uzskatāmas par nesaistītām ar saimniecisko darbību un par kuram nodoklis jāmaksā katru mēnesi Dāvanas, laimesti un balvas, kā arī nesaimnieciski labumi: dāvanu karte, ar kuru var norēķināties pie cita komersanta par tā realizētajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, ja dāvanu kartes saņēmējs netiek identificēts, vai citas dāvanas, kurām nav komerciāla pamatojuma; uzņēmuma dāvanu kartes klientiem virs 20 EUR bez saņēmēja identifikācijas un IIN samaksas; laimesti un balvas virs 20 EUR bez saņēmēja identifikācijas un IIN samaksas.

No 2019. gada 1. janvāra solidaritātes nodoklis būs 25,5%, no kura viens procentpunkts tiks novirzīts veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai, 14 procentpunkti valsts pensiju finansēšanai, 10,5 procentpunkti iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā Valsts kasē. To paredz 20. decembrī Saeimā skatītie un steidzamajā otrajā lasījumā pieņemtie alternatīvie grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā. Grozījumi jaunajā redakcijā būtu piemērojami attiecībā uz nodokli, kas maksājams par taksācijas periodu sākot no 2019. gada 1. janvāra. Iepriekš tika piedāvāts likmi noteikt 35,09% apmērā. Tomēr, atšķirībā no iepriekš piedāvātā, no likuma grozījumiem izslēgts priekšlikums sešus procentpunktus novirzīt valsts pensiju finansēšanai otrajam un trešajam līmenim, kā arī četrus procentpunktus privāto pensiju fondu pensiju plāniem. Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā izstrādāti, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, kas par neatbilstošu Satversmei atzina Solidaritātes nodokļa likuma 6. pantā noteiktās nodokļa likmes. Likums noteica, ka solidaritātes nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Ja šie grozījumi netiktu pieņemti, no 2019....

Jautājums: Gada pārskata rezultāts par 2017. gadu ir zaudējumi, tomēr šogad uzņēmumam veidojas peļņa. Vai var šo peļņu novirzīt dividenžu izmaksai? Atbildi sagatavoja MAIJA GREBENKO, praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, žurnāla Bilance galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle Uzņēmumu ienākuma likumā nav noteikts tiešs aizliegums virzīt 2018. gada peļņu uz dividendēm, ja 31.12.2017. gadā bilancē bija uzrādīti zaudējumi. Tomēr, ja uzskatīt, ka bilancē peļņa un zaudējumi tiek uzrādīti vienā pozīcijā (tikai ar pretējo zīmi), būtu loģiski abiem piemērot līdzīgu (protams, ne vienādu) attieksmi. Kas attiecas uz „veco” peļņu, likuma pārejas noteikumu 8. punktā minēta atļauja neiekļaut ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē dividendes, kas tiek aprēķinātas, sadalot peļņu, kura uzrādīta bilancē 2017. gada 31. decembrī. Kāpēc šāda norma? Pirmkārt, sakarā ar to, ka divus gadus (2018. un 2019.) dividendēm no šīs peļņas drīkst piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ar likmi 10%. Izmantojot šo iespēju, uzņēmumam nav jāmaksā 25% uzņēmumu...

Atgādinām, ka sākot ar 2019.gadu Latvijā valsts apmaksātu veselības aprūpi varēs saņemt sociālo iemaksu veicēji - apdrošinātās personas. To paredz 2017.gada 14.decembrī pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums. No nākamā gada 1.janvāra valsts apmaksātie medicīnas pakalpojumi tiks iedalīti pamata un pilnā “groza” pakalpojumos. Pilnā “groza” pakalpojumu klāsts būs pieejams iedzīvotājiem, kuri Latvijā ir sociāli apdrošināti, balstoties uz kādu no šiem statusiem: iedzīvotājs ir legālais darba ņēmējs, kurš veic sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā; iedzīvotājs atbilst kādai no 21 sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupām, kuras apdrošina valsts (bērni; pensionāri, kuri saņem Latvijas Republikas pensiju; Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies bezdarbnieki u.c.); iedzīvotājs veic brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas. Iedzīvotāji, kuri no 2019.gada 1.janvāra nebūs apdrošināti pilnā apmērā (veiktas obligātās iemaksas vismaz no valstī noteiktās minimālās algas), piemēram, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, būs tiesīgi saņemt medicīnas pakalpojumu pamata "grozu" – neatliekamo medicīnisko palīdzību (Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, slimnīcu uzņemšanas nodaļas, steidzamās medicīniskās palīdzības punkti, slimnīcu stacionāri), ģimenes ārsta...

Šogad mainījušies nosacījumi, kas ietekmē iespēju atgūt daļu no nomaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN), atgādina Swedbank Investīciju un apdrošināšanas jomas vadītājs Kristaps Kopštāls. Latvijā vidēji katrs piektais ekonomiski aktīvais iedzīvotājs veido uzkrājumus pensiju 3.līmenī*, un pieaug iedzīvotāju skaits, kuri izvēlas veikt iemaksas uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā. Iedzīvotāji, kuri veic iemaksas šajos ilgtermiņa uzkrājuma produktos, var izmantot valsts nodrošināto iespēju saņemt IIN atmaksu. Arī par 2018. gadā veiktajām iemaksām ir iespēja atgūt pārmaksāto IIN. Tā kā ir mainījusies IIN likme, tad par šī gada iemaksām varēs atgūt nevis 23%, bet 20%. Esošo zemo procentu likmju laikā, 20% IIN atmaksa arī ir ļoti laba motivācija veidot uzkrājumus. Kā rāda Swedbank dati, personu iemaksas pensiju 3.līmenī vai uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā ir ļoti dažādas, taču, piemēram, noguldot uzkrājumā 300 eiro gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ir iespēja atgūt 60 eiro no pārmaksātā nodokļa. Tomēr jāatceras, ka no šī gada ieviesti iemaksu griesti, par ko iespējams atgūt nodokļa...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka 2018.gada 17. decembris ir tas datums, līdz kuram nodokļu maksātāji var vērsties VID, lai atteiktos no mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa vai pieteiktos tam. VID aicina pieņemt lēmumu par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa saglabāšanu vai atteikšanos no tā, izvērtējot nodokļu reformas ietvaros spēkā stājušos nosacījumus. Esošajiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuri arī nākamgad vēlas saglabāt šo statusu, atsevišķs pieteikums par to nav jāsniedz. Maksimālais mikrouzņēmumu gada apgrozījums var būt 40 000 euro gadā. Savukārt tiem nodokļu maksātājiem, kuru apgrozījums 2018. vai 2019.gadā ir lielāks par 40 000 eiro, taču nepārsniedz 52 000 euro, likums paredz īpašus pārejas noteikumus. Proti, 2018. un 2019. gadā šādi mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji ir tiesīgi nepiemērot 20 % MUN likmi apgrozījuma ierobežojuma pārsniegumam virs 40 000 euro, ja to apgrozījums 2017.gadā vai 2016.gadā pārsniedza 40 000 euro. Mikrouzņēmuma darbinieks var strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā. Lai mikrouzņēmuma īpašnieks būtu informēts par...