NODOKĻI

Eiropas Parlaments (EP) piedāvā “digitālo nodokļu” direktīvas piemērot plašākam ES aktīvo uzņēmumu lokam. EP deputāti ar pārliecinošu balsu vairākumu apstiprināja savu nostāju pret ES Padomes direktīvu par uzņēmumu aplikšanu ar nodokli ievērojamas digitālas klātbūtnes gadījumā un pret digitāli pakalpojumu nodokļa (DPN) direktīvu. Digitālā satura piegāde iekļauta ar nodokli apliekamo pakalpojumu sarakstā EP deputāti ar nodokli apliekamo pakalpojumu sarakstu papildināja ar “satura piegādi, izmantojot digitālās saskarnes,” pat ja attiecīgais saturs nepieder pakalpojuma sniedzējam. Tas ļautu nodokli piemērot tādām platformām kā, piemēram, Netflix. Zemāks ar nodokli apliekamo ienākumu slieksnis EP deputāti rosina samazināt ienākumu slieksni, kas ļautu uzņēmumam piemērot “digitālos nodokļus”. Eiropas Komisijas piedāvātos 50 miljonus eiro Eiropas Parlaments piedāvā samazināt līdz 40 miljoniem eiro ES gūto ienākumu. EP deputāti uzsver, ka DPN ir pagaidu risinājums, un būtu jātiecas uz OECD vai ANO līmeņa risinājumu. Citāti EP ziņotājs par DPN Pauls Tangs (S&D, Nīderlande): “Kā Eiropas Parlaments, tā arī Eiropas iedzīvotāji vēlas, lai tehnoloģiju...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem un izdevumu personifikāciju. Kāds uzņēmums, kurš sniedz sporta pakalpojumus korporatīvajiem klientiem (vienotu abonementu uz sporta nodarbību apmeklēšanu visam uzņēmumam), interesējies Valsts ieņēmumu dienestā, vai šāda sporta abonementa izmantošana tā klientam būtu pieskaitāma pie personāla ilgtspējas pasākumiem, ja konkrētie darbinieki, kas sporta pakalpojumus izmanto, tiek identificēti tikai pakalpojumu sniedzēja sistēmā, bet pats darba devējs nezina, kurš no darbiniekiem pakalpojumus izmantojis (t.i., gūtais labums nav personificēts paša darba devēja sistēmā). Attiecīgi - vai par to maksājams uzņēmumu ienākuma nodoklis, ja izdevumi nepārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, kā arī - vai vajag papildus uzrēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no pasākuma apmaksāta rēķina summas? Valsts ieņēmumu dienests atbildējis, ka uzņēmuma izdevumi saistībā ar uzņēmuma darbiniekiem piedāvāto iespēju vienota sporta abonementa ietvaros apmeklēt sporta nodarbības sporta klubos...

Otrdien, 11. decembrī, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotus likumprojektus, kas paredz vienādot nodokļu maksāšanas termiņu regulāri (reizi mēnesī, reizi ceturksnī un reizi pusgadā) maksājamiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajiem nodokļiem. Tas nozīmē, ka no 2021. gada VID administrētos nodokļus (pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli, elektroenerģijas nodokli, izložu un azartspēļu nodokli, uzņēmumu ienākuma nodokli, mikrouzņēmumu nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli) būs iespējams samaksāt ne tikai vienā valsts budžeta ieņēmumu kontā, bet arī vienā maksājumā līdz mēneša 23. datumam. Tādējādi tiek mazināts laika un cilvēkresursu patēriņš, kā arī izmaksas, kas nepieciešamas nodokļu maksājumu sagatavošanai un veikšanai. Sagatavotie likumprojekti radīs iespēju apvienot vairāku nodokļu maksājumus vienā maksājumā, bet neliegs iespēju nodokļu maksājumus veikt arī vairākos maksājumos, ja nodokļu maksātājam tā būs ērtāk, ievērojot tā finanšu plūsmu. No 2021. gada 1. janvāra tiks ieviests vienotais nodokļu konts VID administrētajiem valsts budžeta maksājumiem, tostarp nodokļiem – iedzīvotāju ienākuma nodoklim, uzņēmumu ienākuma nodoklim, pievienotās vērtības nodoklim, akcīzes nodoklim,...

Saskaņā ar PwC un Pasaules Bankas Grupas veidoto pārskatu Paying Taxes 2019 - valstu nodokļu administrācijas varētu darīt vairāk, lai, izmantojot tehnoloģiju radītās iespējas, mazinātu nodokļu saistību izpildes slogu uzņēmumiem. Pārskatā secināts, ka uzņēmējdarbības nodokļu saistību izpildes sloga četri galvenie rādītāji vidēji pasaulē gandrīz nav mainījušies: saistību izpildes laiks (237 stundas); maksājumu skaits (23,8 maksājumi); kopējā nodokļu un iemaksu likme jeb KNIL (40,4%) un pēcdeklarēšanas indekss (59,6 no 100). Latvijā, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, 2017. gadā ir bijis viszemākais kopējais nodokļu un iemaksu apmērs - 36%, Lietuvā 42,6%, bet Igaunijā - 48,7%. Latvijā arī visgarākais saistību izpildes laiks, kurš diemžēl laika gaitā nav būtiski mainījies - 169 stundas, Lietuvā tās ir 99, savukārt Igaunijā tikai 50. Pārskats Paying Taxes 2019 salīdzina uzņēmējdarbības nodokļus 190 valstīs, pētījuma vajadzībām izmantojot vidēja izmēra vietējo prototipa uzņēmumu. Skaidro PwC Nodokļu nodaļas vecākā vadītāja Latvijā Agate Zīverte: “Šī gada pārskats Paying Taxes parāda, kādā mērā jaunās...

Saeimas 6. decembra sēdē pirmajā lasījumā tika skatīti un par steidzamiem atzīti vairāki ar nodokļu regulējumu saistītie likumprojekti: Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa augstākā progresijas sliekšņa maiņu, paredz kārtību, kādā tiek noteikts ienākums no virtuālās valūtas atsavināšanas, kā arī citus precizējumus. Ņemot vērā 2018.gada 25.oktobrī Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (stājas spēkā 2019.gada 1.janvārī), likumā ir nepieciešami grozījumi, aizstājot skaitli un vārdu “55 000 euro” ar vārdiem “saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru”. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs nākamajiem trim kalendāra gadiem būs 62 800 eiro par kalendāro gadu. Paredzēts, ka likuma izmaiņas stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī. Savukārt likumprojekts "Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" paredz papildināts ar noteikumiem par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem (turpmāk - KĀS, atbilstoši angļu valodā lietotajam controlled foreign companies – CFC), nosakot Latvijas nodokļa maksātājam pienākumu maksāt uzņēmumu ienākuma...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2018.gada novembrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” Redakcionāli precizēta obligāto iemaksu pensiju apdrošināšanai veikšanas kārtība pašnodarbinātajiem, kuru mēneša ienākumi nesasniedz Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu (430 euro), kā arī obligāto iemaksu objekts profesionālajiem sportistiem, kas piemērojama 2018. gada ienākumiem. Noteikts obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs 2019., 2020. un 2021. gadā - 62 800 euro. Ar grozījumiem mainīti ziņojumu iesniegšanas un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas termiņi, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī un attiecināmi uz ziņojumiem, kuri iesniedzami, sākot ar 2021. gada 1. janvāri. Likumā veikti arī citi papildinājumi un precizējumi. 25.10.2018. 28.11.2018. Grozījumi Iepakojuma likumā Ar grozījumiem papildināts likuma 1. pants ar 9., 10., 11. un 12. punktu, nosakot četrus plastmasas iepirkumu maisiņu veidus. Precizēta likuma 1.1 panta pirmā daļa, nosakot, ka iepakojums ir precēm...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa atmaksāšanas kārtību, kurā atgādina, ka saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumu uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli maksā par komersanta vai ārvalsts komersanta filiāles, vai zemnieku saimniecības īpašumā vai turējumā reģistrētu vai uz darba līguma pamata lietotu, vai arī no personas, kura nav komersants vai ārvalsts komersanta filiāle, vai zemnieku saimniecība. Likuma III nodaļā “Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis” ir noteikti uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (turpmāk – nodoklis) objekti, maksātāji, nodokļa aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtība, kā arī atbrīvojumi no nodokļa maksāšanas. Lai saņemtu uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa atmaksu, nodokļa maksātājam VID jāiesniedz iesniegums par nodokļa atmaksu, kurā jānorāda katra tā automobiļa marku, modeli un reģistrācijas numuru, par kuru pieprasa nodokļa atmaksu, un to mēnešu skaitu, par kuriem pieprasa nodokļa atmaksu, kā arī informāciju par pārmaksas rašanās iemesliem. Nodokli VID atmaksā 30 dienu laikā pēc iesnieguma par nodokļa...

Ministru kabineta komitejas sēdē 3. decembrī izskatīti vēl vieni plānotie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām". Tie izstrādāts ar mērķi ietvert nozares speciālajā likumā – likumā “Par nodokļiem un nodevām” – Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) sevišķajā daļā paredzētos administratīvo pārkāpumu sastāvus nodokļu jomā, kā arī noteikt kompetentās iestādes, kas izskatīs administratīvo pārkāpumu lietas. Likumprojekts stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvo pārkāpumu procesa likumu 2020. gada 1. janvārī, kad spēku zaudēs LAPK. Jaunā sasaukuma Saeimas deputāti gan minējuši iespēju, ka visus administratīvos sodus tomēr varētu iekļaut vēl citā atsevišķā likumā nevis integrēt nozaru likumos. Taču par to vēl lēmums nav pieņemts, tāpēc tiek skatīts Valsts sekretāru sanāksmē jau izskatītais likumprojekts, kas paredz nodokļu likumā ieviest jaunu XV nodaļu "Administratīvā atbildība nodokļu jomā un kompetence sodu piemērošanā". Ar rosinātajiem grozījumiem paredzēts pārņemt šādus patlaban LAPK sevišķajā daļā iekļautos administratīvos pārkāpumus nodokļu jomā: 1) izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas; 2) nodokļu maksātāju...

Lai novērstu Satversmes tiesas norādītās nepilnības, Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā, kurus jau caurskatījusi valdība, taču gala lēmums par likuma izmaiņām jāpieņem Saeimai. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī. Satversmes tiesa pēc juridisko personu pieteikuma par neatbilstošu Satversmei atzina Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantā noteiktās nodokļa likmes. Šis pants nosaka, ka solidaritātes nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 18.pantu. Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 18.pants nosaka obligāto un brīvprātīgo iemaksu likmes. Tas paredz, ka obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 34,09%, no kuriem 23,59 % maksā darba devējs un 10,50% darba ņēmējs. Tāpat tas nosaka, ka obligāto iemaksu likmi obligāti sociāli apdrošināmajām personām un tās sadalījumu pa sociālās apdrošināšanas veidiem nosaka Ministru kabinets. Likums paredz, ka brīvprātīgo iemaksu likme ir Ministru kabineta noteiktā likme pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un...

Saeimas Eiropas lietu komisija piektdien, 30.novembrī, pauda atbalstu vienotai Eiropas Savienības (ES) līmeņa uzraudzības iestādes izveidei, kas nepieciešama efektīvākai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanai, kā arī uzsvēra, ka darbs pie tās izveides būtu jāpaveic nākamā gada laikā. Lemjot par Latvijas nacionālo pozīciju nākamnedēļ gaidāmajai Eirogrupas sanāksmei un ES Ekonomikas un finanšu ministru padomei, deputāti pauda atbalstu Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumam, kas uzraudzības iestādes izveides pilnvaras paredz uzticēt Eiropas Banku iestādei (European Banking Authority). Deputāti atzinīgi vērtēja plānotos īstermiņa pasākumus, kas nepieciešami, lai uzlabotu sadarbību starp banku darbības uzraugiem un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas uzraudzības struktūrām. Būtiski, lai darbs pie ES līmeņa politiskajām un likumdošanas iniciatīvām noritētu raiti un noslēgtos jau līdz 2019.gada beigām, sacīja Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda. Viņa akcentēja, ka svarīgi atbalstīt tādus risinājumus, kas paātrinātu vienotas uzraudzības iestādes izveidi ES līmenī. Tāpat Eiropas lietu komisija vērtēja Finanšu ministrijas sagatavoto Latvijas nacionālo pozīciju par...

Valdība 27. novembrī apstiprinājusi Ministru kabineta noteikumus "Padziļinātās sadarbības programmas darbības noteikumi", kas paredz jaunu kārtību uzņēmumu iekļaušanai, grupēšanai un izslēgšanai no "baltā saraksta". Jaunais "baltā saraksta" modelis paredz dot iespēju tajā iekļūt arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī mazināt administratīvo slogu, procesu padarot automatizētu. Turpmāk VID datorsistēma pati atlasīs "baltajā sarakstā" iekļaujamos nodokļu maksātājus pēc noteiktiem finanšu rādītājiem. "Nodokļu maksātāja dalība Padziļinātās sadarbības programmā ir brīvprātīga – VID automātiski atlasa dalībniekus un iekļauj tos, kuri nav atteikušies no iekļaušanas programmā. Savukārt programmas noteikti atlases kritēriji ir komersanta saimnieciskās darbības finanšu un nefinanšu rādītāju rezultāts, kas neparedz administratīvo slogu nodokļu maksātājam," teikts noteikumu projekta anotācijā. Programmas dalībnieku atlase notiks vienu reizi gadā, no 1.septembra līdz 30.novembrim, iekļaujot jaunus dalībniekus Padziļinātās sadarbības programmā katru gadu no 1.janvāra, pēc VID rīcībā esošās informācijas automātiskas atlases un izvērtēšanas. Uzņēmumi "baltajā sarakstā" tiks grupēti bronzas, sudraba un zelta līmeņos. Jaunpienācējus sarakstā pirmajā gadā vienmēr paredzēts...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu par UIN normu piemērošanu samazinātiem un norakstītiem kreditoru aizdevumiem. Iesniedzējs iesniegumā norāda šādu faktu aprakstu. Saskaņā ar Latvijas Republikas Administratīvā procesa likuma 98.pantu Iesniedzējs lūdz Valsts ieņēmumu dienestu uzziņu Iesniedzēja parādu norakstīšanu. Iesniedzējs ir dibināts 2000.gada 26.jūnijā un tā darbības veids ir sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana. Lai iegādātos, uzturētu un attīstītu nekustamos īpašumus, Iesniedzējs ir saņēmis vairākus aizdevumus no juridiskajām personām, kas reģistrētas gan Latvijā, gan ārpus tās. Aizņēmumi tika ņemti ar mērķi nekustamos īpašumus uzlabot un pārdot, tādējādi gūstot peļņu. Iesniedzējs norāda, ka šobrīd nekustamā īpašuma vērtība, pretēji sākotnēji prognozētajam, nesasniedza cerēto pieaugumu, bet pat samazinājās. Sakarā ar minēto, Iesniedzējs cieš finansiālos zaudējumus un ir uzsācis pārrunas ar kreditoriem par izsniegto aizdevumu un aprēķināto procentu daļēju un/vai pilnīgu atlaišanu (t.i. norakstīšanu). Parāda norakstīšanas rezultātā gūto peļņu plānots izmantot, lai segtu Iesniedzēja iepriekšējo gadu laikā radušos zaudējumus. Ievērojot, ka 2018.gadā ir stājies spēkā...

Otrdien, 27. novembrī, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā. Ar likumprojektu ir plānots pārņemt Eiropas Savienības (ES) regulējumu darījumos ar vaučeriem un e-komercijas jomā, kā arī precizēt informatīvās atsauces uz ES direktīvām, kuras ir pārņemtas Latvijas tiesību aktos. Tāpat paredzēts noteikt skaidru PVN piemērošanu darījumos ar apbūves tiesībām, precizēt būtību un saturu PVN atbrīvojuma izmaksu pārdales grupas ietvaros veiktajiem darījumiem atbilstoši ES Tiesas interpretācijai, kā arī precizēt apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības piemērošanas tvērumu. Pārņemot ES direktīvas prasības darījumos ar vaučeriem, tiek noteikti vaučeru veidi un definīcijas, ar PVN apliekamā vērtība, kā arī PVN piemērošanas brīdis. Ar likumprojektu tiks pārņemtas ES direktīvas prasības arī attiecībā uz e-komercijas vides sakārtošanu reģistrētiem PVN maksātājiem, dodot papildu iespējas ES mērogā maziem un vidējiem uzņēmumiem un trešo valstu nodokļu maksātājiem efektīvāk veikt uzņēmējdarbību un samazināt administratīvo slogu pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā. Vienlaikus likumprojekts paredz noteikt skaidru PVN piemērošanu...

Valdībā 21. novembrī izskatīti grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka turpmāk ienākumi, kas gūti no virtuālās valūtas darījumiem (ja fiziskā persona atsavinās virtuālo valūtu saimnieciskās darbības ietvaros vai ģenerēs virtuālo valūtu), tiks klasificēti kā ienākumi no saimnieciskās darbības. Likumprojekts vēl jāpieņem Saeimā. Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, pašreiz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 1.panta 2.2punkts nosaka, ka virtuālā valūta ir vērtības digitālais atspoguļojums, kas var būt digitāli nosūtīts, glabāts vai tirgots un funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis, bet nav atzīts par likumīgu maksāšanas līdzekli, nav uzskatāms par banknoti un monētu, bezskaidru naudu un elektronisko naudu, kā arī nav monetārā vērtība, kura uzkrāta maksājuma instrumentā, kas tiek izmantots Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 3.panta 10. un 11. punktā minētajos gadījumos. Ienākumi, kas veidojas, ja fiziskās personas darījumu rezultātā, kura iegādājas virtuālās valūtas un pēc tam tūlīt vai pēc noteikta turēšanas perioda tās atsavina, pēc savas ekonomiskās būtības ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par jauno 2018.gada ienākumu deklarācijas formu, ko noteic 2018.gada 30. oktobrī izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”, kas 2018.gada 2.novembrī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.217 (6303). Minētie Ministru kabineta noteikumi nosaka: gada ienākumu deklarācijas un tās pielikumu veidlapu, kas jāizmanto, aizpildot gada ienākumu deklarāciju par 2018.gadu un turpmāk; iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu aprēķina veidlapu; deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma veidlapas; kā arī minēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarāciju aizpildīšanas kārtību. Būtiskākās izmaiņas gada ienākumu deklarācijas veidlapā un tās pielikumos: - deklarācija papildināta ar progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes piemērošanai nepieciešamajām deklarēšanas ailēm; - pielikums “Ienākumi no saimnieciskās darbības” D3 un “Ienākumi no saimnieciskās darbības, ja nodokļa maksātājs kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā” D31 ir izstrādāts, ņemot vērā likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktos ierobežojumus saimnieciskās darbības izdevumu atskaitīšanā; - pielikums “Attaisnotie izdevumi par izglītību,...