NODOKĻI

Rīgas pilsētas būvvalde aicina kultūras pieminekļu īpašniekus līdz 1.oktobrim pieteikties nekustamā īpašuma nodokļu (NĪN) atvieglojumiem. Pieteikties var tās personas, kuru pārziņā ir kultūras piemineklis vai ēka, kas atbilst atvieglojuma piešķiršanas kritērijiem. Rīgas domes 2012.gada 18.decembra saistošie noteikumi Nr.198 "Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā" paredz, ka personai 50% atvieglojumi pienākas par ēkām, kas atzītas par valsts aizsargājamo kultūras pieminekli, ja sabiedrībai tās ir pieejamas no publiskās ārtelpas un tiek saglabātas atbilstoši Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādījumiem. Tāpat no taksācijas gadam aprēķinātās NĪN summas piešķir atvieglojumus personai par ēkām, kas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu – "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā, UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma "Rīgas vēsturiskais centrs" teritorijā un tā aizsardzības zonā. Arī "Mežaparks" teritorijā, "Ķīpsalas vēsturiskā apbūve" teritorijā, "Kalnciema ielas koka apbūve" teritorijā un "Pārdaugavas apbūves fragments" teritorijā. Nodokļu atlaide pienākas arī apbūves aizsardzības teritorijās, kas noteiktas Rīgas domes 2005.gada 20.decembra saistošo noteikumu Nr.34 "Rīgas teritorijas izmantošanas...

Saeima 13.septembrī nolēma uzdot Ministru kabinetam izstrādāt regulējumu, lai iedzīvotājiem automātiski varētu atmaksāt pārmaksātos nodokļus. Valdībai līdz 2021.gada 1.janvārim jāizstrādā normatīvie akti, kā arī tehniskais risinājums valsts pārvaldes iestāžu informācijas sistēmu salāgošanai, lai Valsts ieņēmumu dienests iedzīvotājiem varētu nodrošināt pārmaksāto nodokļu automātisku atmaksu. Iniciatīva par automātisku pārmaksāto nodokļu atmaksu Saeimā iesniegta šī gada aprīlī. To parakstījuši 10 142 Latvijas pilsoņi. Iniciatīvas autori iesniegumā aicinājuši nodrošināt iespēju pārmaksātos nodokļus saņemt arī tiem iedzīvotājiem, kuri nelieto internetbanku, neizprot vai arī tiem nav laika un iespēju iedziļināties sarežģītajā dokumentu aizpildīšanas sistēmā, taču strādā un maksā nodokļus.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 12.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas nodokļu nomaksas jomā paredz stingrāk kontrolēt preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā. Ar grozījumiem plānots uzlabot pieejamību informācijai, kas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nepieciešama nodokļu administrēšanas procesā. Interneta komersantam informācija VID turpmāk būs jāsniedz ne tikai par nodokļu maksātājiem, bet gan par visiem klientiem, kuri iepērkas vai izmanto pakalpojumus internetā. Likumprojekts arī paredz noteikt pienākumu maksājumu karšu datu apstrādes pakalpojuma sniedzējam, elektroniskās naudas iestādei un citam tehniskā pakalpojuma sniedzējam nodokļu administrācijai izsniegt savā rīcībā esošos vai glabātos cita nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības datus. Šāda kārtība paredzēta, lai VID varētu identificēt nereģistrētu saimniecisko darbību un iegūtu informāciju par, iespējams, uzņēmumu slēptajiem ienākumiem. VID rīcībā esošie dati liecina, ka komersantu norēķini elektroniskajā naudā var liecināt par komersantu vēlmi nedeklarēt ieņēmumus, tādējādi izvairoties no nodokļu nomaksas, teikts grozījumu anotācijā. Ņemot vērā, ka starptautiskās administratīvās sadarbības sistēmas ietvaros VID...

Ņemot vērā, ka “aplokšņu” algas ir viena no būtiskākajām ēnu ekonomikas komponentēm, Valsts ieņēmumu dienests (VID) arī šogad ir veicis pētījumu par to, kā mainījusies situācija valstī nedeklarētās darba samaksas jeb “aplokšņu” algu jomā. Kopumā dati par pagājušo gadu uzrāda pozitīvu tendenci un “aplokšņu” algas pakāpeniski samazinās, tomēr joprojām tā ir visnotaļ izplatīta parādība. Jaunākais VID veiktais pētījums liecina, ka 2017.gadā kopējā nedeklarētā alga veidoja 927 milj. eiro. Tādējādi nedeklarētās darba algas īpatsvars bija 19,9% jeb 663,81 miljons eiro, kas ir par 1,7% procentiem jeb mazāk nekā 2016.gadā. VID ģenerāldirektora p.i. Dace Pelēkā: ““Aplokšņu” algu samazināšanās ir pozitīvs signāls. Visticamāk, to ir ietekmējuši gan VID īstenotie ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi, gan pašu darba devēju vēlme veidot savu biznesu godprātīgi un atbildīgi pret saviem darbiniekiem. Domāju, ka šis ir piemērots brīdis, lai uzrunātu ne tikai darba algas izmaksātājus, bet vērstos arī pie pašiem darbiniekiem un skaidrotu sociālo iemaksu ietekmi uz...

Saeima izskatīšanai parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodevusi Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas ietver priekšlikumu atļaut Valsts ieņēmumu dienestam (VID) bloķēt tīmekļa vietnes par informācijas nesniegšanu un citiem pārkāpumiem. Likumprojekta mērķis ir uzlabot nodokļu administrēšanas procesa regulējumu cīņai pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas digitālās ekonomikas jomā. FM ir norādījusi, ka nodokļu administrēšanas procesā nepieciešams stiprināt metodes un regulējumu, kas ir piemērots nodokļu nomaksas kontrolei nodokļu maksātājiem, kas gūst ienākumu, piedāvājot preci vai pakalpojumus internetā. Veicot tīmekļa vietņu monitoringu 2017.gada pirmajā pusgadā, VID identificēja vismaz piecas tīmekļa vietnes, kurās ir norādīts tikai tālruņa numurs un/vai e-pasts. Līdz ar to, lai gan saimnieciskās darbības veicēja dati daļēji ir norādīti, no tīmekļa vietnē norādītajiem datiem saimnieciskās darbības veicējs nav identificējams, līdz ar ko ir būtiski apgrūtināta iespēja pārliecināties, vai saistībā ar saimniecisko darbību, kas tiek veikta, izmantojot minētās tīmekļa vietnes, tiek nomaksāti nodokļi valsts budžetā. Likuma grozījumi paredz...

Saeimas plenārsēdē 6. septembrī pirmajā lasījumā izskatīja Labklājības ministrijas rosināto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka: - no 2021. gada 1. janvāra valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas termiņš ir līdz mēneša 23. datumam un darba devēja ziņojuma par obligātajām iemaksām iesniegšanas termiņš ir līdz mēneša 17. datumam; - obligātās iemaksas no valsts pamatbudžeta vai speciālajiem budžetiem netiek veiktas pensiju apdrošināšanai par mēnešiem, par kuriem tiek veiktas iemaksas pensiju apdrošināšanai 5 % apmērā no autoratlīdzībām vai tās veic pašnodarbinātie 5 % apmērā (t.sk., no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma); - darba devējam, pamatojoties uz tiesas spriedumu vai valsts iestādes lēmumu par darba samaksas piedziņu, ir pienākums samaksāt obligātās iemaksas un iesniegt ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām; - sākot ar 2004. gada 1. maiju, no valsts pamatbudžeta apdrošināt pensiju un bezdarba apdrošināšanai personas, kuru laulātais kā prokurors pilda Latvijas Republikas pārstāvību Eirojustā un kuras uzturas attiecīgajā...

Saeima izskatīšanai komisijās 6. septembrī nodeva Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"". Ar likuma grozījumiem noteikts, ka personām, kas saņem kafiju un bezalkoholiskos dzērienus nodošanai patēriņam Latvijā, būs pienākums nomaksāt akcīzes nodokli valsts budžetā. Savukārt, ja kafija vai bezalkoholiskie dzērieni tiek realizēti fiziskām personām, izmantojot interneta veikalu starpniecību, nodokļa maksātājs ir citas dalībvalsts persona, kas realizē kafiju un bezalkoholiskos dzērienus patēriņam Latvijā. Līdz ar to citas dalībvalsts personām, kas realizēs kafiju un bezalkoholiskos dzērienus patēriņam Latvijā, būs jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā un tādējādi minētām personām iestāsies pienākums nomaksāt attiecīgus nodokļus valsts budžetā. Patlaban likums "Par akcīzes nodokli" paredz akcīzes nodokļa atbrīvojumu tādām neapstrādātām tabakas lapām, kas nav kaltētas un tiek ievestas no ārvalsts to tālākai izmantošanai augsnes uzlabošanas līdzekļu, augu aizsardzības līdzekļu un tamlīdzīgu dārzkopības līdzekļu ražošanā. Taču FM norādīja uz risku, ka neapstrādātās tabakas lapas var tikt izmantotas tabakas izstrādājumu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2018. gada augustā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ārlietu ministrijas 2018. gada 6. augusta informācija “Par Protokola stāšanos spēkā” 2018. gada 3. augustā stājās spēkā Otrais Protokols, ar kuru groza Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem, parakstīts Vašingtonā 2017. gada 20. aprīlī, ratificēts Saeimā 2017. gada 30. novembrī. ratificēts Saeimā 30.11.2018. 03.08.2018. Ārlietu ministrijas 2018. gada 8. augusta informācija “Par līguma un protokola stāšanos spēkā” 2018. gada 6. augustā stājās spēkā Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols, parakstīts Rīgā 2017. gada 19. oktobrī, ratificēts Saeimā 2018. gada 20. jūnijā. ratificēts Saeimā 20.06.2018. 06.08.2018. Ministru kabineta 2018. gada 7. augusta noteikumi Nr. 453 “Valsts nodevu...

ESAO un G20 Finanšu ministri 2015.gada oktobrī apstiprināja Nodokļa bāzes samazināšanas un peļņas pārneses novēršanas “Addressing Base Erosion and Profit Shifting” (turpmāk – BEPS) pasākumu plāna pakotni, kurā ir ietvertas 15 aktivitātes un 4 no tām ir noteiktas kā minimālais standarts (5. – vēl efektīvāka kaitīgu nodokļu prakšu novēršana, 6. – Nodokļu konvenciju neatbilstošas izmantošanas novēršana, 13. - Transfertcenu dokumentācija un starptautiskas uzņēmumu grupas pārskats par katru valsti un 14. – Strīdu izšķiršanas uzlabošana), ko ESAO Iekļaujošā ietvara dalībvalstis ir apņēmušās ieviest un piemērot. Latvijas Republikai kā ESAO dalībvalstij un ESAO Iekļaujošā ietvara dalībniecei ir jānodrošina BEPS minimālā standarta ieviešana. Lai Latvijas Republika varētu veikt ESAO BEPS minimālā standarta 5.aktivitātē paredzēto obligāto informācijas pēc savas iniciatīvas par nodokļu nolēmumiem apmaiņu, izstrādāts noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2013.gada 5.novembra noteikumos Nr.1245 "Kārtība, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa nodokļu jomā starp Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad īpaši aktīvi turpinājis uzraudzīt transportlīdzekļu tirdzniecības jomu, kas ļāvis būtiski ierobežot nelegālo tirgu šajā nozarē. Salīdzinājumā ar 2017. gada pirmo pusgadu, šajā pašā laika periodā 2018. gadā budžeta ieņēmumi palielinājušies par 7,4 miljoniem eiro. Lielā mērā tas saistīts ar VID organizētajiem kontroles pasākumiem, kā arī dažādām kampaņām, sadarbojoties ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD), Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) un Latvijas Auto asociāciju. Transportlīdzekļu tirgus uzraudzības jomā VID aktīvi ir strādājis trīs virzienos. Pirmajā pusgadā veiktas 100 tematiskās pārbaudes lietoto automobiļu tirgotājiem. Šajās pārbaudēs tikai divos gadījumos netika konstatēti pārkāpumi. Izplatītākie pārkāpumi saistīti ar nepilnībām grāmatvedības reģistros, piemēram, nepareizi aprēķināti nodokļi no darba algām, kā arī nav nodrošināta iespēja izsekot tirdzniecības darījumus. Kā ierasts, VID kontrolēs piemēroja “Konsultē vispirms” principu, un lielākajā daļā gadījumu komersanti nepilnības novērsa. Pārējos gadījumos tika piemērots naudas sods; sešiem komersantiem saimnieciskā darbība tika apturēta. Virziens, pie kā...

Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija aicina parakstīt jaunu balsošanas iniciatīvu “Par savlaicīgām nodokļu un nodevu izmaiņām”, kas iesniegta platformā ManaBalss.lv. Iniciatīvas mērķis ir panākt, ka nodokļu un nodevu likmes, aprēķina un iekasēšanas kārtība, kā arī datu apmaiņas formāti ar elektronisko deklarēšanas sistēmu stājas spēkā ne agrāk kā 4 mēnešus pēc grozījumu izdarīšanas vai informācijas publicēšanas elektroniskajā deklarēšanas sistēmā, informē LRGA mājaslapā. Savlaicīga izmaiņu veikšana uzlabos izmaiņu ieviešanas kvalitāti, samazinās negatīvo viedokli par izmaiņām un reformām, kā arī palielinās uzticamību valstij, uzskata iniciatīvas autori. Pēdējo piecu gadu laikā dažādas būtiskas nodokļu izmaiņas veiktas 49 reizes. Tas ietekmē ne tikai jebkura uzņēmuma tēriņus, administratīvos resursus un laiku, bet arī uzņēmumu uzticību sistēmai un kavē investīciju piesaisti. Turklāt, jaunākās nodokļu reformas rezultātā, kas arī tika ieviesta pēdējā brīdī, grāmatvežu darba apjoms ir palielinājies par 25-30%, bet uzņēmumi vai grāmatvežu klienti ne vienmēr var atļauties par to samaksāt. Salīdzinājumam – Igaunijā atskaišu u.c. ar nodokļiem saistītu dokumentu...

Jautājums: Vai jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) par valdes locekļiem, ja kapitālsabiedrība ir uzņēmumu grupas dalībniece, tajā nav darba ņēmēju un valdes locekļiem ir noslēgti pilnvarojuma līgumi bez atlīdzības? Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro: ja kapitālsabiedrības attiecīgā taksācijas gada mēneša apgrozījums pārsniedzis normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru (2150 eiro) un nav bijis citu darbinieku, kas gūst atlīdzību, kura nav mazāka par minimālo mēneša darba algu (2018.gadā – par 430 eiro), par valdes locekļiem maksā algas nodokli no minimālās algas. Savukārt, ja vismaz viens valdes loceklis pilda pienākumus citā kapitālsabiedrībā, kas ir uzņēmumu grupas dalībniece (saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta divdesmito daļu) un gūst atlīdzību, kas nav mazāka par normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru (2150 eiro), IIN no valdes locekļu domājamās algas nemaksā. VID arī norāda, ka nevar rēķināt valdes loceklim IIN par nostrādātajām stundām, kas ir mazāk, nekā pilna...

Jautājums: Kā tiek sadalīti pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja strādājošā darbinieka nodokļi? Kā skaidro Valsts ieņēmumu dienests (VID), darba devējs, kuram ir piešķirts mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja statuss, mikrouzņēmumu nodokli maksā no mikrouzņēmuma taksācijas perioda apgrozījuma. Tādējādi mikrouzņēmuma darbinieks saņem tādu darba algu, kāda tā ir noteikta darba līgumā, jo no mikrouzņēmuma darbinieka algas netiek ieturēti nodokļi. Mikrouzņēmumu nodoklī ietilpst gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), gan uzņēmējdarbības riska valsts nodeva, gan uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN). VID vērš uzmanību, ka mikrouzņēmuma darbiniekam, salīdzinājumā ar cita uzņēmuma darbinieku, par kuru VSAOI tiek veiktas vispārējā kārtībā, var būt ievērojami mazāks saņemamo valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu (slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku un bezdarbnieku pabalstu, pensijas) apmērs. Mikrouzņēmuma darbiniekam nav arī tiesību piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumus tajā periodā, kurā tas ir mikrouzņēmuma darbinieks. Ja nodokļa maksātājs ir mikrouzņēmuma darbinieks, nodokļu grāmatiņu nevar iesniegt nevienā citā ienākuma gūšanas vietā. Ja VID rīcībā...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) statistikas dati atklāj, ka uz 1. augustu kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,211 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,1% mazāk nekā mēnesi iepriekš. 744,344 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, 305,224 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 161,099 miljonu eiro apmērā. No tiem par piedzenamiem atzīti parādi 802,912 miljonu eiro apmērā, tostarp par reāli piedzenamiem atzīti parādi 175,581 miljona eiro apmērā, bet par reāli nepiedzenamiem - 627,331 miljona eiro apmērā. No parādiem, kas atzīti par reāli nepiedzenamiem, par 626,366 miljoniem eiro parādniekiem nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu, savukārt piedziņas noilgums iestājies parādiem 965,2 tūkstošu eiro apmērā. Atmaksas termiņa pagarinājumi 1.augustā bija piešķirti parādiem 107,763 miljonu eiro apmērā. Savukārt apturēto parādu summa, kam pārtraukta nokavējuma naudas aprēķināšana, augusta sākumā bija 298,128 miljoni eiro - šo summu veidoja par maksātnespējīgiem atzītu uzņēmumu parādi....

Latvijas lielākās politiskās partijas priekšvēlēšanu solījumos kopumā pauž atbildīgu attieksmi pret valsts naudas izlietojumu, secinājusi Fiskālās disciplīnas padome (Padome), pirmo reizi Latvijā veicot partiju aptauju, lai pirms oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām noskaidrotu partiju priekšvēlēšanu programmās iekļauto prioritāšu ietekmi uz valsts finansēm. Ievērojot Eiropas valstu labāko praksi, piemēram, Nīderlandes Neatkarīgās fiskālās iestādes darbu, arī Padome 2018. gada aprīlī vērsās pie Latvijas politiskajām partijām ar aicinājumu piedalīties aptaujā par fiskālo disciplīnu un fiksēt partiju nodomus turpmākajiem četriem gadiem. Veicot šo aptauju, Latvijā pirmo reizi politisko partiju eksperti centās novērtēt politisko iniciatīvu ietekmi uz budžeta izdevumiem un ieņēmumiem. Aprēķinu pamatā tika izmantots vienots makroekonomisko un fiskālās politikas prognožu ietvars, balstoties uz Latvijas Stabilitātes programmu 2018.-2021. gadam. "Iesniedzot anketu, politiskās partijas apliecināja savu fiskālo atbildību, domājot gan par līdzsvarotu budžetu, gan valsts parāda samazināšanas iespējām. Tas ir ļoti pozitīvi, jo šādi partijas apliecināja savu briedumu un spēju domāt par reformām konkrētu izmaksu kategorijās," uzsver Jānis Platais,...