NODOKĻI

Jautājums: Gada pārskata rezultāts par 2017. gadu ir zaudējumi, tomēr šogad uzņēmumam veidojas peļņa. Vai var šo peļņu novirzīt dividenžu izmaksai? Atbildi sagatavoja MAIJA GREBENKO, praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, žurnāla Bilance galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle Uzņēmumu ienākuma likumā nav noteikts tiešs aizliegums virzīt 2018. gada peļņu uz dividendēm, ja 31.12.2017. gadā bilancē bija uzrādīti zaudējumi. Tomēr, ja uzskatīt, ka bilancē peļņa un zaudējumi tiek uzrādīti vienā pozīcijā (tikai ar pretējo zīmi), būtu loģiski abiem piemērot līdzīgu (protams, ne vienādu) attieksmi. Kas attiecas uz „veco” peļņu, likuma pārejas noteikumu 8. punktā minēta atļauja neiekļaut ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē dividendes, kas tiek aprēķinātas, sadalot peļņu, kura uzrādīta bilancē 2017. gada 31. decembrī. Kāpēc šāda norma? Pirmkārt, sakarā ar to, ka divus gadus (2018. un 2019.) dividendēm no šīs peļņas drīkst piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ar likmi 10%. Izmantojot šo iespēju, uzņēmumam nav jāmaksā 25% uzņēmumu...

Atgādinām, ka sākot ar 2019.gadu Latvijā valsts apmaksātu veselības aprūpi varēs saņemt sociālo iemaksu veicēji - apdrošinātās personas. To paredz 2017.gada 14.decembrī pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums. No nākamā gada 1.janvāra valsts apmaksātie medicīnas pakalpojumi tiks iedalīti pamata un pilnā “groza” pakalpojumos. Pilnā “groza” pakalpojumu klāsts būs pieejams iedzīvotājiem, kuri Latvijā ir sociāli apdrošināti, balstoties uz kādu no šiem statusiem: iedzīvotājs ir legālais darba ņēmējs, kurš veic sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā; iedzīvotājs atbilst kādai no 21 sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupām, kuras apdrošina valsts (bērni; pensionāri, kuri saņem Latvijas Republikas pensiju; Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies bezdarbnieki u.c.); iedzīvotājs veic brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas. Iedzīvotāji, kuri no 2019.gada 1.janvāra nebūs apdrošināti pilnā apmērā (veiktas obligātās iemaksas vismaz no valstī noteiktās minimālās algas), piemēram, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, būs tiesīgi saņemt medicīnas pakalpojumu pamata "grozu" – neatliekamo medicīnisko palīdzību (Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, slimnīcu uzņemšanas nodaļas, steidzamās medicīniskās palīdzības punkti, slimnīcu stacionāri), ģimenes ārsta...

Šogad mainījušies nosacījumi, kas ietekmē iespēju atgūt daļu no nomaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN), atgādina Swedbank Investīciju un apdrošināšanas jomas vadītājs Kristaps Kopštāls. Latvijā vidēji katrs piektais ekonomiski aktīvais iedzīvotājs veido uzkrājumus pensiju 3.līmenī*, un pieaug iedzīvotāju skaits, kuri izvēlas veikt iemaksas uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā. Iedzīvotāji, kuri veic iemaksas šajos ilgtermiņa uzkrājuma produktos, var izmantot valsts nodrošināto iespēju saņemt IIN atmaksu. Arī par 2018. gadā veiktajām iemaksām ir iespēja atgūt pārmaksāto IIN. Tā kā ir mainījusies IIN likme, tad par šī gada iemaksām varēs atgūt nevis 23%, bet 20%. Esošo zemo procentu likmju laikā, 20% IIN atmaksa arī ir ļoti laba motivācija veidot uzkrājumus. Kā rāda Swedbank dati, personu iemaksas pensiju 3.līmenī vai uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā ir ļoti dažādas, taču, piemēram, noguldot uzkrājumā 300 eiro gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ir iespēja atgūt 60 eiro no pārmaksātā nodokļa. Tomēr jāatceras, ka no šī gada ieviesti iemaksu griesti, par ko iespējams atgūt nodokļa...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka 2018.gada 17. decembris ir tas datums, līdz kuram nodokļu maksātāji var vērsties VID, lai atteiktos no mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa vai pieteiktos tam. VID aicina pieņemt lēmumu par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa saglabāšanu vai atteikšanos no tā, izvērtējot nodokļu reformas ietvaros spēkā stājušos nosacījumus. Esošajiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuri arī nākamgad vēlas saglabāt šo statusu, atsevišķs pieteikums par to nav jāsniedz. Maksimālais mikrouzņēmumu gada apgrozījums var būt 40 000 euro gadā. Savukārt tiem nodokļu maksātājiem, kuru apgrozījums 2018. vai 2019.gadā ir lielāks par 40 000 eiro, taču nepārsniedz 52 000 euro, likums paredz īpašus pārejas noteikumus. Proti, 2018. un 2019. gadā šādi mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji ir tiesīgi nepiemērot 20 % MUN likmi apgrozījuma ierobežojuma pārsniegumam virs 40 000 euro, ja to apgrozījums 2017.gadā vai 2016.gadā pārsniedza 40 000 euro. Mikrouzņēmuma darbinieks var strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā. Lai mikrouzņēmuma īpašnieks būtu informēts par...

Eiropas Parlaments (EP) piedāvā “digitālo nodokļu” direktīvas piemērot plašākam ES aktīvo uzņēmumu lokam. EP deputāti ar pārliecinošu balsu vairākumu apstiprināja savu nostāju pret ES Padomes direktīvu par uzņēmumu aplikšanu ar nodokli ievērojamas digitālas klātbūtnes gadījumā un pret digitāli pakalpojumu nodokļa (DPN) direktīvu. Digitālā satura piegāde iekļauta ar nodokli apliekamo pakalpojumu sarakstā EP deputāti ar nodokli apliekamo pakalpojumu sarakstu papildināja ar “satura piegādi, izmantojot digitālās saskarnes,” pat ja attiecīgais saturs nepieder pakalpojuma sniedzējam. Tas ļautu nodokli piemērot tādām platformām kā, piemēram, Netflix. Zemāks ar nodokli apliekamo ienākumu slieksnis EP deputāti rosina samazināt ienākumu slieksni, kas ļautu uzņēmumam piemērot “digitālos nodokļus”. Eiropas Komisijas piedāvātos 50 miljonus eiro Eiropas Parlaments piedāvā samazināt līdz 40 miljoniem eiro ES gūto ienākumu. EP deputāti uzsver, ka DPN ir pagaidu risinājums, un būtu jātiecas uz OECD vai ANO līmeņa risinājumu. Citāti EP ziņotājs par DPN Pauls Tangs (S&D, Nīderlande): “Kā Eiropas Parlaments, tā arī Eiropas iedzīvotāji vēlas, lai tehnoloģiju...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem un izdevumu personifikāciju. Kāds uzņēmums, kurš sniedz sporta pakalpojumus korporatīvajiem klientiem (vienotu abonementu uz sporta nodarbību apmeklēšanu visam uzņēmumam), interesējies Valsts ieņēmumu dienestā, vai šāda sporta abonementa izmantošana tā klientam būtu pieskaitāma pie personāla ilgtspējas pasākumiem, ja konkrētie darbinieki, kas sporta pakalpojumus izmanto, tiek identificēti tikai pakalpojumu sniedzēja sistēmā, bet pats darba devējs nezina, kurš no darbiniekiem pakalpojumus izmantojis (t.i., gūtais labums nav personificēts paša darba devēja sistēmā). Attiecīgi - vai par to maksājams uzņēmumu ienākuma nodoklis, ja izdevumi nepārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, kā arī - vai vajag papildus uzrēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no pasākuma apmaksāta rēķina summas? Valsts ieņēmumu dienests atbildējis, ka uzņēmuma izdevumi saistībā ar uzņēmuma darbiniekiem piedāvāto iespēju vienota sporta abonementa ietvaros apmeklēt sporta nodarbības sporta klubos...

Otrdien, 11. decembrī, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotus likumprojektus, kas paredz vienādot nodokļu maksāšanas termiņu regulāri (reizi mēnesī, reizi ceturksnī un reizi pusgadā) maksājamiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajiem nodokļiem. Tas nozīmē, ka no 2021. gada VID administrētos nodokļus (pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli, elektroenerģijas nodokli, izložu un azartspēļu nodokli, uzņēmumu ienākuma nodokli, mikrouzņēmumu nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli) būs iespējams samaksāt ne tikai vienā valsts budžeta ieņēmumu kontā, bet arī vienā maksājumā līdz mēneša 23. datumam. Tādējādi tiek mazināts laika un cilvēkresursu patēriņš, kā arī izmaksas, kas nepieciešamas nodokļu maksājumu sagatavošanai un veikšanai. Sagatavotie likumprojekti radīs iespēju apvienot vairāku nodokļu maksājumus vienā maksājumā, bet neliegs iespēju nodokļu maksājumus veikt arī vairākos maksājumos, ja nodokļu maksātājam tā būs ērtāk, ievērojot tā finanšu plūsmu. No 2021. gada 1. janvāra tiks ieviests vienotais nodokļu konts VID administrētajiem valsts budžeta maksājumiem, tostarp nodokļiem – iedzīvotāju ienākuma nodoklim, uzņēmumu ienākuma nodoklim, pievienotās vērtības nodoklim, akcīzes nodoklim,...

Saskaņā ar PwC un Pasaules Bankas Grupas veidoto pārskatu Paying Taxes 2019 - valstu nodokļu administrācijas varētu darīt vairāk, lai, izmantojot tehnoloģiju radītās iespējas, mazinātu nodokļu saistību izpildes slogu uzņēmumiem. Pārskatā secināts, ka uzņēmējdarbības nodokļu saistību izpildes sloga četri galvenie rādītāji vidēji pasaulē gandrīz nav mainījušies: saistību izpildes laiks (237 stundas); maksājumu skaits (23,8 maksājumi); kopējā nodokļu un iemaksu likme jeb KNIL (40,4%) un pēcdeklarēšanas indekss (59,6 no 100). Latvijā, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, 2017. gadā ir bijis viszemākais kopējais nodokļu un iemaksu apmērs - 36%, Lietuvā 42,6%, bet Igaunijā - 48,7%. Latvijā arī visgarākais saistību izpildes laiks, kurš diemžēl laika gaitā nav būtiski mainījies - 169 stundas, Lietuvā tās ir 99, savukārt Igaunijā tikai 50. Pārskats Paying Taxes 2019 salīdzina uzņēmējdarbības nodokļus 190 valstīs, pētījuma vajadzībām izmantojot vidēja izmēra vietējo prototipa uzņēmumu. Skaidro PwC Nodokļu nodaļas vecākā vadītāja Latvijā Agate Zīverte: “Šī gada pārskats Paying Taxes parāda, kādā mērā jaunās...

Saeimas 6. decembra sēdē pirmajā lasījumā tika skatīti un par steidzamiem atzīti vairāki ar nodokļu regulējumu saistītie likumprojekti: Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa augstākā progresijas sliekšņa maiņu, paredz kārtību, kādā tiek noteikts ienākums no virtuālās valūtas atsavināšanas, kā arī citus precizējumus. Ņemot vērā 2018.gada 25.oktobrī Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (stājas spēkā 2019.gada 1.janvārī), likumā ir nepieciešami grozījumi, aizstājot skaitli un vārdu “55 000 euro” ar vārdiem “saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru”. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs nākamajiem trim kalendāra gadiem būs 62 800 eiro par kalendāro gadu. Paredzēts, ka likuma izmaiņas stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī. Savukārt likumprojekts "Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" paredz papildināts ar noteikumiem par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem (turpmāk - KĀS, atbilstoši angļu valodā lietotajam controlled foreign companies – CFC), nosakot Latvijas nodokļa maksātājam pienākumu maksāt uzņēmumu ienākuma...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2018.gada novembrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” Redakcionāli precizēta obligāto iemaksu pensiju apdrošināšanai veikšanas kārtība pašnodarbinātajiem, kuru mēneša ienākumi nesasniedz Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu (430 euro), kā arī obligāto iemaksu objekts profesionālajiem sportistiem, kas piemērojama 2018. gada ienākumiem. Noteikts obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs 2019., 2020. un 2021. gadā - 62 800 euro. Ar grozījumiem mainīti ziņojumu iesniegšanas un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas termiņi, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī un attiecināmi uz ziņojumiem, kuri iesniedzami, sākot ar 2021. gada 1. janvāri. Likumā veikti arī citi papildinājumi un precizējumi. 25.10.2018. 28.11.2018. Grozījumi Iepakojuma likumā Ar grozījumiem papildināts likuma 1. pants ar 9., 10., 11. un 12. punktu, nosakot četrus plastmasas iepirkumu maisiņu veidus. Precizēta likuma 1.1 panta pirmā daļa, nosakot, ka iepakojums ir precēm...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa atmaksāšanas kārtību, kurā atgādina, ka saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumu uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli maksā par komersanta vai ārvalsts komersanta filiāles, vai zemnieku saimniecības īpašumā vai turējumā reģistrētu vai uz darba līguma pamata lietotu, vai arī no personas, kura nav komersants vai ārvalsts komersanta filiāle, vai zemnieku saimniecība. Likuma III nodaļā “Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis” ir noteikti uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (turpmāk – nodoklis) objekti, maksātāji, nodokļa aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtība, kā arī atbrīvojumi no nodokļa maksāšanas. Lai saņemtu uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa atmaksu, nodokļa maksātājam VID jāiesniedz iesniegums par nodokļa atmaksu, kurā jānorāda katra tā automobiļa marku, modeli un reģistrācijas numuru, par kuru pieprasa nodokļa atmaksu, un to mēnešu skaitu, par kuriem pieprasa nodokļa atmaksu, kā arī informāciju par pārmaksas rašanās iemesliem. Nodokli VID atmaksā 30 dienu laikā pēc iesnieguma par nodokļa...

Ministru kabineta komitejas sēdē 3. decembrī izskatīti vēl vieni plānotie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām". Tie izstrādāts ar mērķi ietvert nozares speciālajā likumā – likumā “Par nodokļiem un nodevām” – Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) sevišķajā daļā paredzētos administratīvo pārkāpumu sastāvus nodokļu jomā, kā arī noteikt kompetentās iestādes, kas izskatīs administratīvo pārkāpumu lietas. Likumprojekts stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvo pārkāpumu procesa likumu 2020. gada 1. janvārī, kad spēku zaudēs LAPK. Jaunā sasaukuma Saeimas deputāti gan minējuši iespēju, ka visus administratīvos sodus tomēr varētu iekļaut vēl citā atsevišķā likumā nevis integrēt nozaru likumos. Taču par to vēl lēmums nav pieņemts, tāpēc tiek skatīts Valsts sekretāru sanāksmē jau izskatītais likumprojekts, kas paredz nodokļu likumā ieviest jaunu XV nodaļu "Administratīvā atbildība nodokļu jomā un kompetence sodu piemērošanā". Ar rosinātajiem grozījumiem paredzēts pārņemt šādus patlaban LAPK sevišķajā daļā iekļautos administratīvos pārkāpumus nodokļu jomā: 1) izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas; 2) nodokļu maksātāju...

Lai novērstu Satversmes tiesas norādītās nepilnības, Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā, kurus jau caurskatījusi valdība, taču gala lēmums par likuma izmaiņām jāpieņem Saeimai. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī. Satversmes tiesa pēc juridisko personu pieteikuma par neatbilstošu Satversmei atzina Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantā noteiktās nodokļa likmes. Šis pants nosaka, ka solidaritātes nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 18.pantu. Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 18.pants nosaka obligāto un brīvprātīgo iemaksu likmes. Tas paredz, ka obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 34,09%, no kuriem 23,59 % maksā darba devējs un 10,50% darba ņēmējs. Tāpat tas nosaka, ka obligāto iemaksu likmi obligāti sociāli apdrošināmajām personām un tās sadalījumu pa sociālās apdrošināšanas veidiem nosaka Ministru kabinets. Likums paredz, ka brīvprātīgo iemaksu likme ir Ministru kabineta noteiktā likme pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un...

Saeimas Eiropas lietu komisija piektdien, 30.novembrī, pauda atbalstu vienotai Eiropas Savienības (ES) līmeņa uzraudzības iestādes izveidei, kas nepieciešama efektīvākai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanai, kā arī uzsvēra, ka darbs pie tās izveides būtu jāpaveic nākamā gada laikā. Lemjot par Latvijas nacionālo pozīciju nākamnedēļ gaidāmajai Eirogrupas sanāksmei un ES Ekonomikas un finanšu ministru padomei, deputāti pauda atbalstu Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumam, kas uzraudzības iestādes izveides pilnvaras paredz uzticēt Eiropas Banku iestādei (European Banking Authority). Deputāti atzinīgi vērtēja plānotos īstermiņa pasākumus, kas nepieciešami, lai uzlabotu sadarbību starp banku darbības uzraugiem un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas uzraudzības struktūrām. Būtiski, lai darbs pie ES līmeņa politiskajām un likumdošanas iniciatīvām noritētu raiti un noslēgtos jau līdz 2019.gada beigām, sacīja Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda. Viņa akcentēja, ka svarīgi atbalstīt tādus risinājumus, kas paātrinātu vienotas uzraudzības iestādes izveidi ES līmenī. Tāpat Eiropas lietu komisija vērtēja Finanšu ministrijas sagatavoto Latvijas nacionālo pozīciju par...

Valdība 27. novembrī apstiprinājusi Ministru kabineta noteikumus "Padziļinātās sadarbības programmas darbības noteikumi", kas paredz jaunu kārtību uzņēmumu iekļaušanai, grupēšanai un izslēgšanai no "baltā saraksta". Jaunais "baltā saraksta" modelis paredz dot iespēju tajā iekļūt arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī mazināt administratīvo slogu, procesu padarot automatizētu. Turpmāk VID datorsistēma pati atlasīs "baltajā sarakstā" iekļaujamos nodokļu maksātājus pēc noteiktiem finanšu rādītājiem. "Nodokļu maksātāja dalība Padziļinātās sadarbības programmā ir brīvprātīga – VID automātiski atlasa dalībniekus un iekļauj tos, kuri nav atteikušies no iekļaušanas programmā. Savukārt programmas noteikti atlases kritēriji ir komersanta saimnieciskās darbības finanšu un nefinanšu rādītāju rezultāts, kas neparedz administratīvo slogu nodokļu maksātājam," teikts noteikumu projekta anotācijā. Programmas dalībnieku atlase notiks vienu reizi gadā, no 1.septembra līdz 30.novembrim, iekļaujot jaunus dalībniekus Padziļinātās sadarbības programmā katru gadu no 1.janvāra, pēc VID rīcībā esošās informācijas automātiskas atlases un izvērtēšanas. Uzņēmumi "baltajā sarakstā" tiks grupēti bronzas, sudraba un zelta līmeņos. Jaunpienācējus sarakstā pirmajā gadā vienmēr paredzēts...