NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2018.gada 27.septembrī Saeima pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (turpmāk – likums), kas stājas spēkā 2019.gada 1.janvārī. Ar likuma grozījumiem mainīts pensionāriem piemērojamais gada neapliekamais minimums: 2018.gadā – 3000 euro (250 euro mēnesī); 2019.gadā – 3240 euro (270 euro mēnesī); 2020.gadā – 3600 euro (300 euro mēnesī). Sākot ar 2021.gadu, pensionāra gada neapliekamais minimums paredzēts 3960 euro (330 euro mēnesī).

Valsts ieņēmumu dienests publicējis metodisko materiālu "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no nerezidentu – fizisko personu – ienākuma", kurā atrodama arī informācija par attaisnoto izdevumu, atvieglojumu un neapliekamā minimuma piemērošanu nerezidentu ienākumiem: Nerezidentam, kurš ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents un taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk nekā 75 % no saviem kopējiem ienākumiem, ir tiesības ar nodokli apliekamo ienākumu samazināt par: nomaksātā sociālā nodokļa summu un valsts sociālās apdrošināšanas maksājumiem vai pēc būtības līdzīgiem citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu normatīvajos aktos noteiktiem maksājumiem; solidaritātes nodokli; izdevumiem par maksātāja un viņa ģimenes locekļu kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, tai skaitā interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem, par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem apdrošināšanas sabiedrībām, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu; summu, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodota budžeta iestādei vai Latvijas Republikā reģistrētai biedrībai, nodibinājumam,...

Eiropas Parlamenta deputāti trešdien atbalstīja Eiropas Komisijas piedāvāto PVN sistēmas reformu, vienlaikus ierosinot arī noteikt maksimālo PVN likmi. EP deputāti balsoja par diviem likumprojektiem - viena mērķis ir stiprināt mazo un vidējo uzņēmumu tirdzniecības iespējas vienotajā tirgū un mazināt krāpšanu (pieņemts ar 536 balsīm pret 19, 110 deputātiem atturoties), bet otra - izveidot skaidrāku PVN likmju sistēmu (pieņemts ar 536 balsīm pret 87, 41 deputātam atturoties). Abi likumprojekti ir daļa no vērienīgas reformas, kuras mērķis ir viest skaidrību ar pārrobežu darījumiem saistītos jautājumos. Pētījumi liecina, ka pārrobežu PVN krāpšana ES valstīm katru gadu rada 50 miljardu eiro lielus zaudējumus. Abos balsojumos deputāti atbalstīja vairumu Eiropas Komisijas priekšlikumu, vienlaikus ierosinot noteikt maksimālo pieļaujamo PVN likmi 25% apmērā, izveidot strīdu izšķiršanas mehānismu un izstrādāt sistēmu automātiskai ziņu saņemšanai par izmaiņām dalībvalstu PVN noteikumos. Deputāti arī ierosina izveidot informācijas portālu, kurā ērti pieejama informācija par PVN likmēm visā ES. Priekšlikumi tagad tiks nosūtīti ES Padomei...

Viena no jomām, par kuru sabiedrībā bieži izskan neapmierinātība, ir nodokļu sistēma. Tuvojoties vēlēšanām, arī partiju pārstāvji nodokļu jomā sola daudz un dažādus uzlabojumus. Šogad lielākā partiju uzmanība pievērsta nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN), taču jāsaka, ka daļa priekšvēlēšanu solījumu attiecībā uz nodokļiem izsauc šermuļus, stāsta nodokļu eksperte, Biznesa augstskolas Turība docētāja Anna Medne. Sola atcelt NĪN, bet nepiedāvā alternatīvas Izpētot to, ko savās 4000 zīmju programmas partijas sola uzlabot nodokļu jomā, var secināt, ka solījumi ir ļoti atšķirīgi. Liela daļa solījumu skar NĪN - vieni sola lielu atlaidi, citi - atcelt NĪN vienīgajam īpašumam. Varētu teikt, ka attiecībā uz NĪN partijas sacenšas vairāksolīšanā, saprotot, ka tā gandrīz ikvienam vēlētājam ir jūtīga tēma. Īpašums ir ļoti būtiska lieta mūsu dzīvēs, un partiju programmu veidotāji to apzinās. Tas, ko viņi neapzinās vai izliekas nesaprotam, ir fakts, ka tieši NĪN lielā daļā pašvaldību veido budžeta pamatu. Partijas sola atcelt NĪN vienīgajam īpašumam, bet nepiedāvā nevienu...

Latvijas uzņēmumiem un darbiniekiem strādājot ārzemēs, aktuāli ir jautājumi par to, kā korekti samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, lai nedz paliktu parādā kādai valstij, ne arī pārmaksātu. Žurnālā "Bilances Juridiskie padomi" publicēts plašs raksts ar Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu inspektora Dzintara Kobitjeva skaidrojumu par to, kādas normatīvā regulējuma nianses jāņem vērā, lai izvairītos no nodokļu dubultās aplikšanas. Publicējam fragmentu no raksta, kuru pilnā versijā varat lasīt žurnāla jaunākajā - oktobra - numurā. Kādos gadījumos ārvalstīs nopelnīto algu var atbrīvot no nodokļa Latvijā? Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 24. panta 7. daļa paredz, ka Latvijas rezidenta ārvalstīs nopelnīti algota darba ienākumi tiek atbrīvoti no nodokļa piemērošanas Latvijā, taču ir vienlaicīgi jāizpildās trim nosacījumiem. Pirmkārt, nodokļa atbrīvojums attiecas uz algota darba ienākumiem, kas gūti vienā no trim valstu grupām: 1) citā Eiropas Savienības dalībvalstī 2) Eiropas Ekonomiskās zonas valstī (papildus Islande, Lihtenšteina un Norvēģija) 3) valstī, ar kuru LV ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par...

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurore 14.septembrī tiesai nodevusi krimināllietu par organizētā personu grupā izdarītu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un valsts budžeta līdzekļu izkrāpšanu lielā apmērā, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā. Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai pie kriminālatbildības par izvairīšanos no nodokļu nomaksas ir sauktas astoņas personas, kuras organizētā personu grupā, kuras sastāvā ietilpa arī kāda SIA valdes loceklis, atbilstoši organizētās personu grupas iepriekš sadalītiem pienākumiem, izmantojot organizētās grupas izveidotu fiktīvu darījumu ķēdi, VID deklarēja faktiski nenotikušus darījumus ar organizētās grupas kontrolē esošajiem faktisku saimniecisko darbību neveicošajiem uzņēmumiem, tādā veidā nelikumīgi samazinot ar PVN apliekamo objektu un izvairoties no nodokļa PVN nomaksas 402434,14 EUR apmērā. Sešiem organizētās grupas dalībniekiem apsūdzība celta arī par valsts budžeta līdzekļu izkrāpšanu lielā apmērā, izmantojot organizētās grupas kontrolē esošus piecus faktisku saimniecisko darbību neveicošos uzņēmumus, uz viltotu dokumentu pamata deklarējot tiesības uz PVN pārmaksas atmaksu no valsts budžeta, kopumā tādā...

No 1. līdz 2. oktobrim Finanšu ministrijas pārstāvji piedalīsies Eirogrupas un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas notiks Luksemburgā. Eirogrupā ministriem plānots pārrunāt aktuālākos ekonomikas un finanšu jautājumus, tostarp nacionālos automātiskos stabilizatorus un maiņas kursa attīstību. Eiropas Komisija ir sagatavojusi informāciju par automātisko stabilizatoru lielumu ES dalībvalstīs un redzējumu par to, kā nodrošināt automātisko stabilizatoru darbību. Tāpat izklāstā pausts, kā uzlabot automātiskos stabilizētājus valsts līmenī, kā arī apsvērtas citas politikas, lai absorbētu ekonomiskos satricinājumus. Paplašinātajā Eirogrupas formātā plānots diskutēt par Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) reformu. ESM instrumentu klāstā ir virkne instrumentu, kas nekad nav izmantoti, piemēram, Banku tiešās rekapitalizācijas instruments, piesardzības (precautionary) kredītlīnijas ar nosacījumiem un valsts vērtspapīru iegāde sekundārajā tirgū. Ministri sanāksmē pārrunās šo instrumentu nepieciešamību, īpaši ņemot vērā Vienotā noregulējuma fonda (SRF) darbību banku rekapitalizācijā un Eiropas Centrālās bankas (ECB) darbību, iegādājoties valsts parādzīmes sekundārajā tirgū (Outright Monetary Transactions). Savukārt ECOFIN sanāksmes laikā plānots vienoties...

Šī gada 1.oktobrī stājas spēkā 2018. gada 31. maijā Saeimā pieņemtie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Tie pieņemti, lai novērstu iespēju, ka daļai nodokļa maksātāju var rasties pienākums piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu vai progresīvās likmes piemērošanu ienākumiem. Ja nodokļu maksātājs pats sev prognozē salīdzinoši lielus taksācijas gada ienākumus, likuma grozījumi paredz, ka jau taksācijas gada laikā katrs pats var atteikties no 20% nodokļa likmes vai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētā diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas, savukārt VID, ja tā rīcībā būs šāda informācija, varēs vairs nepiemērot prognozēto neapliekamo minimumu. Ienākuma izmaksātājs maksātāja ienākumam nepiemēros VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, ja VID konstatēs, ka taksācijas gada laikā maksātāja ienākumi pārsniedz Ministru kabineta noteikto gada apliekamā ienākuma apmēru, virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu (2018. taksācijas gadā – 12 000 eiro). Šajā gadījumā VID triju darba dienu laikā informēs...

Ceturtdien, 27. septembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Finanšu ministrijas sagatavots Padziļinātās sadarbības programmas darbības noteikumu projekts, kas paredz izveidot jaunā modeļa Padziļinātās sadarbības programmu. Plānots, ka ar to tiks ieviests automātisks nodokļu maksātāju izvērtēšanas un programmā iekļaušanas process. Noteikumu projekts noteiks kārtību, kādā nodokļu maksātāju iekļauj Padziļinātās sadarbības programmā, kritērijus programmas dalībnieka statusa iegūšanai, kārtību, kādā brīdina par neatbilstību programmas kritērijiem un kritērijus izslēgšanai no programmas. Plānots, ka noteikumi tiks piemēroti, sākot ar 2019. gada 1. janvāri. Padziļinātās sadarbības programma sevi ir pierādījusi kā nozīmīgu instrumentu sadarbībai starp nodokļu maksātājiem un valsts iestādēm, pašlaik apvienojot tajā jau 75 nodokļu maksātājus. Ņemot vērā noteiktos programmas atlases kritērijus, līdz šim par tās dalībniekiem bija iespējams kļūt tikai lieliem uzņēmumiem. Ministru kabinets 2018. gada 22. maijā apstiprināja konceptuālo ziņojumu par Padziļinātās sadarbības programmas darbību un tās attīstības modeli, kas paredz jaunu pieeju programmas attīstībai, piesaistot plašāku komersantu loku, tai skaitā vidējos un mazos nodokļu maksātājus....

Ņemot vērā, ka ilgstošā sausuma izraisītās sekas lauksaimniecībā atzītas par valsts mēroga dabas katastrofu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku nodokļu maksājumus lauksaimniekiem, kurus Zemkopības ministrijas deleģētā SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” būs atzinusi par valsts mēroga dabas katastrofā cietušajām personām lauksaimniecībā. Lai saņemtu šādu atzinumu, lauksaimniekiem, kuru saimnieciskā darbība ir tieši saistīta ar ilgstoša sausuma izraisītajām sekām un tās attiecībā uz viņiem ir atzīstamas par nepārvaramas varas apstākļiem, ir jāvēršas SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs”. Saņemot atzinumu, lauksaimnieks to kopā ar motivētu rakstveida iesniegumu par nodokļu maksājumu sadalīšanu termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz vienam gadam iesniedz VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldei. Iesniegumu kopā ar atzinumu var iesniegt elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), nosūtīt pa pastu vai iesniegt klātienē jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā. VID piedāvātā iesnieguma forma pieejama VID EDS sadaļā “Dokumenti/Sagatavot jaunu dokumentu “No...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis metodisko materiālu "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no nerezidentu – fizisko personu – ienākuma", kurā atrodama arī pārskata tabula ar informāciju par visiem nerezidenta ar nodokli apliekamo ienākumu veidiem, nodokļa maksāšanas kārtību un procentu likmi katrā konkrētajā gadījumā: Nr. p.k. Ienākuma veids Nodokļa maksāšanas kārtība Nodokļa likme (%) 2 3 4 1. Ienākums no algota darba, ieskaitot darbu, kas veikts darba devēja – rezidenta – labā ārpus Latvijas pārsnieguma daļai, ja, uz personu attiecas citas valsts sociālās apdrošināšanas sistēma un ienākums mēnesī pārsniedz 4583 euro Darba devējs – izmaksas brīdī Darba devējs – izmaksas brīdī 23 31,4 2. Ienākums no algota darba, kas veikts Latvijā tāda darba devēja labā, kurš nav Latvijas rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā Maksātājs –iesniedzot deklarāciju Progresīvā nodokļa likme 3. Ienākums no profesionālās darbības, kas veikta rezidentu vai pastāvīgo pārstāvniecību labā Latvijā vai ārpus tās Ja ienākums gadā pārsniedz 55 000 euro Ienākuma izmaksātājs...

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola kopā ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidentu Jāni Pinni un Latvijas restorānu biedrības (LRB) prezidentu Jāni Jenzi 21. septembrī parakstīja vienošanos starp Finanšu ministriju (FM) un viesmīlības nozares pārstāvjiem, nosakot mērķus un uzdevumus turpmākajai sadarbībai. LVRA un LRB šīs vienošanās noteikto mērķu sasniegšanai apņemas noslēgt viesmīlības nozares ģenerālvienošanos. Savukārt Finanšu ministrija savas kompetences ietvaros apņemas veikt darbības, lai ieviestu samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, ja viesmīlības nozares uzņēmumi noslēdz nozares ģenerālvienošanos ar būtisku, reālajai tirgus situācijai atbilstošu vidējās algas pieaugumu. “PVN samazinātās likmes ieviešanu ēdināšanas pakalpojumiem piedāvājam kā atbalsta instrumentu, ja nozare panāk ģenerālvienošanās, kurā paredzēts noteikts atlīdzības līmenis katrai no nozarē nodarbinātajām profesijām, noslēgšanu. Jāpiemin, ka priekšlikuma mērķis ir mazināt ēnu ekonomikas apmēru – aplokšņu algas nozarē, nevis padarīt lētāku pakalpojumu,” norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Iesaistītās puses vēlas veidot labvēlīgu sociāli ekonomisko vidi viesmīlības nozarē, tāpēc vienojušās par sadarbību, lai...

Patlaban praksē Valsts ieņēmumu dienests (VID) uz interviju sauc uzņēmuma pārstāvjus tikai tad, ja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja statuss uzņēmumam tiek piešķirts pirmo reizi. Tomēr VID konstatējis, ka vēlāk shēmošanā iesaistītos uzņēmumus sākotnēji pārstāv cilvēki, kuri iepriekš nav bijuši sodīti un nav nekādā veidā bijuši VID redzeslokā. Taču, saņemot tiesības reģistrēt darījumus ar PVN, pēc kāda laika šie valdes locekļi tiek nomainīti un uzņēmums tiek izmantots nelikumīgām darbībām. Tāpēc VID piedāvā veikt grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, lai ikreiz, kad PVN maksātājā uzņēmumā mainās valdes locekļi, prokūrists vai cita pilnvarotā persona, VID būtu tiesības apturēt PVN numuru darbību un saukt šīs jaunieceltās pilnvarotās amatpersonas uz intervijām. Tikai tad, kad VID atkal pārliecinās, ka viss kārtībā, PVN numura darbību atjaunos, tā pagājušā nedēļā medijos izteicās VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā. VID rosinātie grozījumi atsevišķos gadījumos varētu skart arī godīgos uzņēmumus. Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītājs Jānis Endziņš gan bažījas...

Saeima 20.septembrī skatīja vairākus iesniegto grozījumu projektus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas attiecas uz jaunu Padziļinātās sadarbības programmu, izmaiņām transfertcenu regulējumā, kā arī konceptuāli atbalstīja grozījumus, kas nodokļu nomaksas jomā paredz stingrāk kontrolēt preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā. Ar grozījumiem plānots uzlabot pieejamību informācijai, kas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nepieciešama nodokļu administrēšanas procesā. Interneta komersantam informācija VID turpmāk būs jāsniedz ne tikai par nodokļu maksātājiem, bet gan par visiem klientiem, kuri iepērkas vai izmanto pakalpojumus internetā. Likumprojekts arī paredz noteikt pienākumu maksājumu karšu datu apstrādes pakalpojuma sniedzējam, elektroniskās naudas iestādei un citam tehniskā pakalpojuma sniedzējam nodokļu administrācijai izsniegt savā rīcībā esošos vai glabātos cita nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības datus. Šāda kārtība paredzēta, lai VID varētu identificēt nereģistrētu saimniecisko darbību un iegūtu informāciju par, iespējams, uzņēmumu slēptajiem ienākumiem. VID rīcībā esošie dati liecina, ka komersantu norēķini elektroniskajā naudā var liecināt par komersantu vēlmi nedeklarēt ieņēmumus, tādējādi izvairoties no nodokļu nomaksas, teikts...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) radījis jaunu rīku uzņēmumu reitinga novērtēšanai “Nodokļu maksātāja reitings.” VID aicina uzņēmējus izmēģināt jauno rīku vēl pilotprojekta stadijā un līdz šī gada beigām sniegt savus priekšlikumus uzlabojumiem. Šis ir pirmais un vienīgais šāda veida novērtēšanas rīks Baltijas valstīs. Tas pēc dažādiem VID informācijas kritērijiem izvērtē uzņēmumu, sniedzot vienotu, procentos izteiktu rezultātu. Jo vairāk procentu, jo labāks ir uzņēmuma reitings. Vienlaikus uzņēmējs var apskatīt arī atsevišķu rādītāju novērtējumu. Nodokļu maksātāju reitinga sistēmai ir izvirzīti trīs galvenie mērķi: informēt nodokļu maksātāju par viņa saimniecisko darbību raksturojošo rādītāju atbilstību vispārējām ekonomiskajām tendencēm; motivēt nodokļu maksātāju sekot nodokļu samaksas disciplīnai un uzlabot to; nodrošināt nodokļu maksātājam rīku, ar kuru viņš var informēt sadarbības partnerus par savu reputāciju, nodokļu samaksas disciplīnu un saimnieciskās darbības raksturojošo rādītāju atbilstību vispārējām ekonomiskajām tendencēm. Nodokļu maksātāju reitinga novērtējums ir pieejams šādiem nodokļu maksātājiem – juridiskajām personām neatkarīgi no nodokļu maksāšanas režīma, kuras vismaz sešus mēnešus...