NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2018.gada septiņos mēnešos ir 5,47 miljardi EUR un, salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu, tie palielinājušies par 0,54 miljardiem EUR jeb 11,1 %. Ieņēmumu plāna izpildi būtiski veicināja ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas) un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi, kas 2018.gada septiņos mēnešos ir pārsnieguši plānoto gada apmēru, norāda VID. Salīdzinot ar 2017.gada septiņiem mēnešiem, 2018.gada septiņos mēnešos ieņēmumi no dividendēm palielinājušies par 83,10 milj. EUR jeb 53,6 % lielā mērā pateicoties viena nodokļu maksātāja veiktajiem maksājumiem no 2016. un 2017.gada peļņas un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi palielinājušies par 34,37 milj. EUR jeb 13,2 %, ko galvenokārt nodrošināja piemaksātās nodokļa summas pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijām par 2017.gadu. Akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem neplānoti straujais ieņēmumu pieaugums 2018.gada septiņos mēnešos, salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu, par 24,8 % (par 10 procentpunktiem lielāks nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā) nodrošināja akcīzes nodokļa...

Saskaņā ar likumu „Par nekustamā īpašuma nodokli”, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi veicami vienu reizi ceturksnī ne vēlāk kā 31. martā, 15. maijā, 15. augustā un 15. novembrī - vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas, vai arī reizi gadā - avansa veidā (ja termiņš ir brīvdiena, tas tiek pārcelts uz tuvāko darba dienu). Nomaksāt NĪN iespējams pašvaldības norēķinu punktos, bankā, internetbankā, portālā www.epakalpojumi.lv un www.latvija.lv. Veicot maksājumu internetbankā, būtiski ir pārliecināties, vai pārskaitījums adresēts pašvaldībai, kas izsūtījusi paziņojumu par NĪN nomaksu. Pārskaitījums veicams uz kādu no tiem pašvaldības kontiem, kas norādīti sagatavotajā maksāšanas paziņojumā. Abos portālos pieejami pašvaldību banku konti NĪN samaksai, kā arī nodokļa maksātājam automātiski uzrādās visa nepieciešamā informācija maksājuma veikšanai. Portālā www.epakalpojumi.lv iespējams veikt nomaksu arī par citas fiziskas vai juridiskas personas īpašumiem, kā arī tajā lietotāji savā profilā var ielogoties ar eParaksts mobile rīku. Tas ir mūsdienīgs, ērts un drošs rīks, kurš bez maksas ir pieejams kā iOS...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2018. gada jūlijā: Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Par Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokolu 2017. gada 19. oktobrī parakstītais Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā 2017. gada 19. oktobrī parakstītais protokols ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts. 20.06.2018. 05.07.2018. Ministru kabineta 2018. gada 5. jūlija rīkojums Nr. 302 “Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 8. augusta rīkojumā Nr. 385 “Par biedrībām, nodibinājumiem un starptautiskajām izglītības un sadarbības programmām”” Atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 8.punktam ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek apliktas stipendijas, kas izmaksātas no budžeta, Ministru kabinets apstiprinātu biedrību un nodibinājumu līdzekļiem vai no to starptautisko izglītības...

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) un Finanšu ministrija (FM) ir konceptuāli vienojusies par nodokļu samazināšanu un atbalstu ēdināšanas nozarei. LRB apņēmusies panākt ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē nodarbinātajām profesijām, bet FM pēc šīs vienošanās noslēgšanas ieviest pazemināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12% apmērā. Tāpat tika panākta izpratne par dubultās samaksas atcelšanu brīvdienās un svētku dienās, darba laika uzskaites svarīgumu, kā arī vaučeru sistēmas ieviešanu, lai restorāniem atviegloti īslaicīgo strādnieku nodarbināšanu. “Nodokļu slogs restorānu nozarē Latvijā ir viens no lielākiem Eiropā, nesamērojams ar klientu pirktspēju. Vienlaikus mūsu valstī ir hronisks darbaspēka resursu trūkums. Rezultātā - praktiski visi nozares dalībnieki šobrīd strādā ar zaudējumiem - 75% mūsu biedru ir hroniski nodokļu parādi un restorāni ir spiesti meklēt dažāda veida nodokļu optimizācijas veidus. Vienlaikus LRB apvieno Latvijai lojālus uzņēmējus, kuri vēlas nomaksāt visus nodokļus un godīgi konkurēt, tāpēc esam gandarīti, ka beidzot finanšu ministres personā esam raduši ne tikai dzirdīgas ausis, bet arī apņemšanos sakārtot...

2018.gada 1.augustā ikviens savā elektroniskajā algas nodokļa grāmatiņā redzēs pārrēķināto individuālo prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Neapliekamo minimumu katram darbiniekam individuāli Valsts ieņēmumu dienests (VID) prognozē divas reizes gadā atkarībā no viņa iepriekš saņemtā ienākumu apmēra. Tādējādi daļai darbinieku var mainīties tā atalgojuma daļa, kurai netiek piemēroti algas nodokļi, un attiecīgi arī atalgojuma kopējais apmērs. Līdz 2018.gada 1.augustam ir veikts VID prognozētā neapliekamā minimuma pārrēķins. Tas nozīmē, ka darbiniekiem ir aprēķināts jauns neapliekamais minimums, ņemot vērā viņu kopējos ienākumus laika posmā no 2017.gada 1.decembra līdz 2018.gada 31.maijam. Šo informāciju VID, izmantojot EDS, paziņo darba devējam. Šie dati tiks ņemti vērā, aprēķinot darbinieku atalgojumu laikā no šī gada 1.augusta līdz 31.decembrim. Pirms nodokļu reformas VID visiem strādājošajiem gada laikā piemēroja vienādu neapliekamo minimumu, taču nodokļu reformas ietvaros mainīta neapliekamā minimuma piemērošanas kārtība un apmērs. No 2018.gada darba vietā, kura Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā “Algas nodokļa grāmatiņa” atzīmēta kā galvenā darba...

Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurore 2018.gada 19.jūlijā tiesai nodevusi krimināllietu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, neatspoguļojot pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā visus darījumus, kas veikti pārdodot dzīvokļus, tādā veidā nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā. Saskaņā ar lēmumu par lietas nodošanu tiesai, pie kriminālatbildības tiek sauktas divas personas, kuras bija kāda SIA valdes locekļi. Apsūdzētie, realizējot savu nodomu nemaksāt valsts budžetā pievienotās vērtības nodokli no SIA nekustamo īpašumu pārdošanas darījumiem, neiesniedza Valsts ieņēmumu dienestā SIA PVN nodokļa deklarāciju. Laika periodā no 2014.gada 21.marta līdz 2014.gada 20.novembrim apsūdzētie slēpa SIA ienākumus no kopumā 40 dzīvokļu pārdošanas darījumiem un katrs par savu laika periodu, nedeklarēja šos darījumus. Tādējādi apsūdzētie radīja kaitējumu Latvijas Republikai 1 798 921 EUR apmērā. Viens apsūdzētais pie kriminālatbildības saukts pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas, savukārt otrs apsūdzētais pie kriminālatbildības saukts pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 177.panta trešās daļas, 218.panta otrās daļas. Lieta izskatīšanai nosūtīta Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai....

Kopbudžeta ieņēmumi gada pirmajā pusgadā būtiski pārsniedza veikto izdevumu apmēru, veidojot pārpalikumu 477,7 milj. eiro apmērā, kas par 247 milj. eiro pārsniedz iepriekšējā gada attiecīgajā periodā kopbudžetā esošo pārpalikuma apmēru, vēstī Finanšu ministrija. Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi pirmajā pusgadā palielinājušies visās galvenajās ieņēmumu grupās un veidoja 5 410,8 milj. eiro, attiecīgā perioda ieņēmumus pērn pārsniedzot par 588,8 milj. eiro jeb 12,2%. Nomināli lielākais kāpums vērojams nodokļu ieņēmumiem, kas bija par 371,5 milj. eiro jeb 9,7% augstāki kā pērn attiecīgajā periodā. Jāizceļ uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu kāpums par 53,2 milj. eiro jeb 23,4%, kas skaidrojams ar taksācijas gada peļņas apmēra pieaugumu pirms nodokļa aprēķināšanas, kas atspoguļojās iesniegtajās UIN deklarācijās. Nozīmīgs kāpums vērojams arī citās lielākajās nodokļu grupās – sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ņemot vērā arī likmes celšanu, palielinājās par 158,9 milj. eiro jeb 14,4%, savukārt tādiem patēriņa nodokļiem kā akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis (PVN) vērojams attiecīgi 53,5 milj. eiro jeb 12,5%...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) izskatīja SIA “X”, iesniegumu par uzziņas saņemšanu (turpmāk – iesniegums) un sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs ir Latvijā reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs. Iesniedzējs pakalpojumus sniedz Eiropas Savienībā (ES) reģistrētai juridiskai personai, kura ir ES dalībvalstī, kas nav Latvija, reģistrēta kā PVN maksātāja – turpmāk Klients. Iesniedzējs iesniegumā norāda, ka tas sniedz šādus pakalpojumus. 1.Pasākumu organizēšana un nodrošināšana Latvijā ar izmitināšanu. Pakalpojums tiek sniegts kā vienots pasākuma organizēšanas un nodrošināšanas pakalpojums, tas ir uz viena līguma pamata, kuram ir pievienota tāme, kurā ir uzskaitīts katrs pakalpojums un norādīta katra pakalpojuma vērtība. Nodokļa rēķins Klientam tiek piestādīts par vienotu pasākuma organizēšanas un nodrošināšanas pakalpojumu, nodokļu rēķinā norādot vienā rindā visa pakalpojuma vērtību. Klients pats gādā par transportu no savas mītnes valsts uz Latviju. Iesniedzējs vienota pakalpojuma ietvaros nodrošinās Klientam sekojošus pakalpojumus: 1.1. Pasākuma programmas sastādīšana; 1.2. Pasākuma dalībnieku izmitināšana viesnīcā Latvijā; 1.3. Transports no lidostas Latvijā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu par patentmaksu. Patentmaksa Patentmaksa ir valsts noteikts vienots fiksēts maksājums, kas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par fiziskās personas saimniecisko darbību. Kārtību, kādā reģistrē patentmaksas maksātāju, tai skaitā samazinātās patentmaksas maksātāju, maksā patentmaksu, kā arī saimnieciskās darbības jomas profesijas, par kurām maksā patentmaksu, patentmaksas apmēru sadalījumā pa profesijām un saimnieciskās darbības ierobežojumus patentmaksas maksātājam nosaka Ministru kabineta 2018.gada 16.janvāra noteikumi Nr. 28 “Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un patentmaksas apmērs”. Patentmaksas maksātāji Ja saimnieciskās darbības veicēja ieņēmumi iepriekšējā gadā nepārsniedz 15 000 euro un saimnieciskajā darbībā, par kuru maksā patentmaksu, ņav nodarbinātas citas personas, nodokļa maksātājs iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu vietā var izvēlēties maksāt patentmaksu šādās saimnieciskās darbības jomās: ādas un tekstilizstrādājumu amatniecība; apģērbu un apavu izgatavošana un labošana, pulksteņu un slēdzeņu labošana, kā arī citi sadzīves pakalpojumi; amatniecības...

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 24.jūlijā sagatavojot Saeimas lēmuma projektu, noslēdza darbu pie kolektīvā iesnieguma “Pārmaksāto nodokļu automātiska izmaksāšana” izskatīšanas. Lēmuma projekts paredz uzdot Ministru kabinetam līdz 2021.gada 1.janvārim izstrādāt normatīvos aktus, kā arī iespējamo tehnisko risinājumu valsts pārvaldes iestāžu informācijas sistēmu salāgošanai, lai Valsts ieņēmumu dienests iedzīvotājiem varētu nodrošināt pārmaksāto nodokļu automātisku atmaksu. Iniciatīva par automātisku pārmaksāto nodokļu atmaksu Saeimā iesniegta šī gada aprīlī, un to parakstījuši 10 142 Latvijas pilsoņi. Iniciatīvas autori iesniegumā aicinājuši nodrošināt iespēju pārmaksātos nodokļus saņemt arī tiem iedzīvotājiem, kuri nelieto internetbanku, neizprot vai arī nav laika un iespēju iedziļināties sarežģītajā dokumentu aizpildīšanas sistēmā, taču strādā un maksā nodokļus. Lēmuma projekts, ko sagatavojusi par kolektīvo iesniegumu virzību parlamentā atbildīgā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, vēl jāskata Saeimas sēdē.

Valsts sekretāru sanāksmē 19. jūlijā starpministriju saskaņošanai izsludināts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kas paredz ieviest jauna modeļa Padziļinātās sadarbības programmu. Likumprojektā jaunā redakcijā izteikts 7.1 pants, jo vairāk par pusi no esošās normas tiek grozīta. Likumprojekta anotācijā minēts, ka tiks ieviests automātisks nodokļu maksātāju izvērtēšanas un programmā iekļaušanas process. Papildu paredzēts ieviest nodokļu maksātāju grupēšanu pēc to darbības apjoma, tādējādi radot iespēju kļūt par atbalsta programmas dalībnieku arī vidējiem un maziem uzņēmumiem. Turklāt tiks likvidēta Padziļinātās sadarbības programmas komisija (10 cilvēki, vienādā skaitā no valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām). Likumprojekts precizē deleģējumu attiecībā uz prasībām Padziļinātās sadarbības programmai, ko nosaka Ministru kabinets. Plānots, ka likuma grozījumi varētu stāties spēkā 2018.gada 1.oktobrī, lai paredzētu Valsts ieņēmumu dienestam sistēmu pielāgošanas pārejas periodu, ieviešot jaunā modeļa Padziļinātās sadarbības programmu 2019.gada 1.janvārī. Līdzšinējā kārtība tiks aizstāta ar automatizētu procesu – izvērtēšana atbilstoši noteiktiem skaidri definētiem kritērijiem, uzņemšanas process un regulārā izvērtēšana atbilstībai...

Nostiprinot līdzšinējo sadarbību, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora p.i. Dace Pelēkā un biedrības “Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija” valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds 2018. gada 16. jūlijā parakstīja vienošanos nodokļu administrēšanas un godīgas konkurences veicināšanas jomā. Sadarbības vienošanās mērķis ir veicināt mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības nozarē strādājošo uzņēmumu godīgu konkurenci un eksportspēju, mazinot nozarē izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Vienošanās ietvaros VID, ņemot vērā asociācijas sniegto informāciju, apņemas izstrādāt un pielietot efektīvas nodokļu administrēšanas metodes, lai īstenotu parakstītās vienošanās mērķi, kā arī asociācijas sniegto informāciju par nodokļu nemaksāšanu apņemas izmantot nodokļu administrēšanas procesā, uzskatot, ka sniegtajai informācijai ir augsta ticamības pakāpe. VID arī apņemas informēt asociāciju par jaunāko VID praksi tiesību aktu piemērošanā un jauniem VID pakalpojumiem, savukārt asociācija informēs par savām aktivitātēm nozares darbības sakārtošanā. VID un asociācijas biedri arī turpmāk savstarpēji apmainīsies ar informāciju par problēmām nozarē, savukārt biedrība nepieciešamības gadījumā sniegs VID informāciju par metodēm, kādas atsevišķi...

Eiropas Savienības (ES) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pašreizējā sistēma ir spēkā kopš 1993. gada 1. janvāra, kad tika atceltas nodokļu kontroles pie Eiropas Kopienas iekšējām robežām. Šī PVN sistēma attiecībā uz darījumiem starp dalībvalstīm ir uzskatāma par “pārejas režīmu”, informē Finanšu ministrija. Lai uzlabotu PVN sistēmas efektivitāti, vienkāršotu to un apkarotu arvien pieaugušo krāpšanos, ir ierosinātas būtiskas izmaiņas PVN sistēmas modernizēšanai un vienkāršošanai. Galīgās PVN sistēmas pārrobežu darījumos pamatprincips būs PVN uzlikšana galamērķa dalībvalstī. Pāreja uz galīgo PVN sistēmu ir paredzēta divos posmos. Pirmais posms attiecas uz preču piegādēm ES teritorijā, bet otrais posms – uz pakalpojumu sniegšanu. Pirmais posms pārejai uz galīgo PVN sistēmu ir iedalāms divās daļās. Pirmā daļa ir attiecināma uz Eiropas Komisijas 2017. gada 4. oktobrī publicēto galīgās PVN sistēmas dokumentu pakotni, kurā tika noteikti pamatprincipi galīgās PVN sistēmas ieviešanai. Savukārt 2018. gada 29. maijā Eiropas Komisija ir publicējusi Priekšlikumu Padomes Direktīvai, ar ko attiecībā uz sīki izstrādāto...

Latvijas spēļu biznesa asociācija (LSBA) nākusi klajā ar priekšlikumu, ka likumdevējam būtu jāatceļ iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) rezumējošā kārtība no laimestiem, vai arī tā primāri jāattiecina uz konkrētu mērķauditoriju, proti personām, kuras normatīvo regulējumu cenšas izmantot prettiesiskām darbībām. Tādējādi novēršot iespēju, ka normatīvais regulējums rada būtisku slogu labticīgiem azartspēļu spēlētājiem. Uzskatīt laimestu par ienākumu pēc būtības nav pareizi, jo azartspēles ir izklaides veids nevis ienākumu gūšanas avots, pauž LSBA, izsakot cerību, ka tuvākajā nākotnē būs iespējams rast risinājumu problemātikai par IIN no laimestiem piemērošanu rezumējošā kārtībā. Piemēram, viens no izvērtējamiem variantiem ir radīt iespēju, ka nodoklis no laimestiem rezumējošā kārtībā ir jāmaksā, ja laimestu summa (neieskaitot aprēķinā laimestus, kurus ir izmaksājis azartspēļu organizators un par kuriem jau ir ieturēts nodoklis) pārsniedz 14 400 eiro, nodokli piemērojot no minētās summas pirmā eiro. Šāds risinājums labticīgajiem spēlētājiem, kontekstā ar neapliekamās summas paaugstināšanu, ļautu spēlēt summas robežās, virs kuras nodokļa nomaksa atbilstu tās varbūtējai ekonomiskajai...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka līdz ar nodokļu reformu šogad ir stājušās spēkā vairākas izmaiņas arī attiecībā uz autoratlīdzību saņēmējiem. Galvenās izmaiņas saistītas ar to, ka autoratlīdzības saņēmējam jāveic obligātās iemaksas no autoratlīdzības kā pašnodarbinātai personai arī tad, ja viņš ir darba ņēmējs un par viņu obligātās iemaksas pie viena vai vairākiem darba devējiem tiek veiktas no algota darba ienākumiem, kuru kopsumma mēnesī ir mazāka par 430 eiro . Tādējādi šogad visiem autoratlīdzību saņēmējiem, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 430 eiro un kuri šajā mēnesī nav darba tiesiskajās attiecībās (ar vismaz 430 eiro lielu algu), ir jāreģistrējas VID pašnodarbinātās personas statusā. Šīm personām līdz 16. jūlijam jāveic obligātās iemaksas 32,15% apmērā no brīvi izraudzītas saņemtās autoratlīdzības daļas, bet ne mazāk kā no 430 eiro. Savukārt, obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 5% apmērā no autoratlīdzības veiks autoratlīdzības izmaksātājs no saviem līdzekļiem. Autoratlīdzības saņēmējs var reģistrēties pašnodarbinātās personas statusā jebkurā VID klientu...