NODOKĻI

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padome lēmusi, ka neatbalstīs Saeimas Budžeta komisijā sagatavotos grozījumus par akcīzes nodokli cukurotajiem dzērieniem, kas paredz vairākkārtīgu nodokļa celšanu, lai arī politiķi apsolījuši trīs gadus nodokļus nepalielināt. Diferencējot nodokļa likmi pēc cukura daudzuma dzērienā, daļai no dzērieniem tā pieaugs pat četras reizes, kas ir pretrunā ar koalīcijas solījumu par nodokļu necelšanu vismaz trīs gadu laiku posmā. Tāpat finanšu ministrs Jānis Reirs iepriekš paudis, ka vispirms notiks plašas diskusijas par jebkurām pārmaiņām, kas saistītas ar nodokļu jautājumiem, taču šajā gadījumā tas nav noticis. Izstrādātie grozījumi, ko Saeimas Budžeta komisija virza jau uz otro lasījumu paredz, ka no nākamā gada 1.jūlija bezalkoholiskajiem dzērieniem, kuru pagatavošanā izmantots cukurs, akcīzes nodoklis tiks aprēķināts ņemot vērā tā daudzumu, tostarp dzērieniem ar cukura saturu līdz pieciem gramiem uz 100 mililitriem būs jāmaksā 7,4 eiro (par 100 litriem), ar daudzumu no pieciem līdz astoņiem gramiem – 10 eiro (par 100 litriem), bet vislielākais...

Jaunākajā ikgadējā pētījumā “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs”, ko veic SSE Riga (Stockholm School of Economics in Riga), atklājies, ka, pieaugot ekonomikai Latvijā, turpina pieaugt arī ēnu ekonomika. 2018. gadā ēnu ekonomika Latvijā sasniedz 24.2% no IKP, kas ir par 2.2% vairāk salīdzinājumā ar 2017. gadu. Ēnu ekonomikas apjoms 2018. gadā Lietuvā ir bijis 18.7% un Igaunijā - 16.7% no IKP. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pieaudzis par 0,5%, bet Igaunijā samazinājies par 1,5%. Šādi dati tika prezentēti ikgadējajā Ēnu ekonomikas konferencē, ko devīto gadu pēc kārtas rīko SSE Riga un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera sadarbībā ar Finanšu ministriju un biedrību BASE. Atbilstoši pētījuma rezultātiem, visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2018. gadā (līdzīgi kā 2017. gadā) ir “aplokšņu” algas, kas Latvijā veido 43.5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 54.5% un 43.2%. Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts 2018. gadā...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 15.maijā otrajam lasījumam atbalstīts priekšlikums grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli", kas paredz, ka nākamgad varētu tikt palielināta akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem saldinātajiem dzērieniem. Dzērieniem ar cukura saturu līdz pieciem gramiem uz 100 litriem likme paredzēta 7,40 eiro, dzērieniem ar cukura saturu no pieciem līdz astoņiem gramiem uz 100 litriem – 10 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no astoņiem gramiem uz 100 litriem – 30 eiro. Patlaban akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem ir 7,40 eiro par 100 litriem dzēriena. Priekšlikums rosināts, lai iedzīvotāji samazinātu bezalkoholisko dzērienu ar lielu cukura daudzumu ikdienas patēriņu, jo tieši neveselīgs uzturs ar augstu cukura, arī sāls un piesātināto tauku daudzumu ir viens no hronisko neinfekcijas slimību riska faktoriem. Pasaules Veselības organizācija rekomendācijās norādījusi, ka labākā prakse ir ieviest diferencētu akcīzes nodokli atkarībā no produktu uzturvērtības. Tas sniegšot iespēju patērētājam izvēlēties veselīgākus produktus, savukārt uzņēmumus mudinātu ražot produktus ar mazāku, piemēram, cukura,...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina, ka VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2019.gada četros mēnešos ir 2,98 miljardi eiro, t.sk. nodokļu ieņēmumi – 2,88 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi palielinājušies par 0,11 miljardiem eiro jeb 3,8 % un tas nodrošināja ieņēmumu plāna izpildi 103,7 % apmērā. Ieņēmumu plāna pārpildi 2019.gada četros mēnešos būtiski veicināja darbaspēka nodokļu ieņēmumi un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi. Darbaspēka nodokļu ieņēmumi šī gada četros mēnešos ir 1,66 miljardi eiro, kas ir par 0,16 miljardiem eiro vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā. Savukārt PVN ieņēmumi ir 0,81 miljards eiro, kas ir par 0,09 miljardiem eiro vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā. PVN ieņēmumiem 2019.gada četros mēnešos, salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, ir vērojams straujākais pieaugums pēdējo gadu laikā. Lielākos ieņēmumus un arī ieņēmumu pieaugumu 2019.gada četros mēnešos nodrošināja nodokļu maksātāji, kuri pamatdarbības veids saistīts ar tirdzniecību t.sk. automobiļu un motociklu remontu, kas...

Izvērtējot situāciju, kāda bijusi Latvijā 2018.gadā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) konstatējis, ka nedeklarētās darba algas īpatsvars komercsektorā pērn veidojis 19,3% un, salīdzinot ar 2017.gadu, tas ir samazinājies vien par 0,6 procentpunktiem. Analizējot VID veikto pētījumu “Darba algas nodokļu plaisa vispārējā nodokļu režīmā strādājošiem (“aplokšņu” alga)”, secināts, ka kopumā nodokļu zaudējumi saistībā ar “aplokšņu” algām pērn bijuši 1,07 miljardu eiro apmērā, kas ir pat vairāk, nekā gadu iepriekš, kad nodokļu zaudējumi šādā veidā sasniedza 927,01 miljonu eiro. Rīgas reģionā ir vislielākais “aplokšņu” algas saņēmēju īpatsvars – 37%. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka situācija saistībā ar algas nodokļu plaisas jeb “aplokšņu” apmēru ir dramatiska, un steidzami ir nepieciešama koordinēta rīcība, lai šo plaisu samazinātu. “Skaidrs, ka VID darbība primāri jākoncentrē uz tām nozarēm, kurās ēnu ekonomikas īpatsvars ir vislielākais. Šobrīd tās ir būvniecība, pasažieru pārvadājumi, it īpaši taksometru pakalpojumi, kā arī apsardzes pakalpojumu sniedzēji. Tāpat skaidrs, ka valdības un Saeimas līmenī ir jāveic...

Maija sākumā Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) budžeta un nodokļu apakšpadomē, piedaloties darba devēju (LDDK) un darba ņēmēju (LBAS) pārstāvjiem, izskatīts Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2021. gadam īstenošanas 2018.gadā starpposma novērtējums. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Izvērtējot nodokļu politikas pamatnostādņu starpposmu, kā pozitīvu aspektu jāmin – atslogotā naudas plūsma uzņēmumiem (nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avanss), kas veido labvēlīgāku investīciju klimatu. Diemžēl Iedzīvotāju ienākuma nodokļu (IIN) deklarāciju sagatavošana ir radījusi neskaidrības ļoti lielam nodokļu maksātāju skaitam, kā arī radīts paaugstināts administrēšanas slogs Valsts ieņēmumu dienestam (VID).” Darba devēji uzskata, ka IIN administrēšana ir jāvienkāršo, lai iedzīvotāji justu nodokļu reformas pozitīvo ietekmi uz IIN samazinājumu. Jāizskata risinājumi, kas paredz diferencētā neapliekamā minimuma atcelšanu. Kā jau ziņots iepriekš, ir liels skaits nodokļu maksātāju, kuriem izveidojies parāds, kas liecina par to, ka ir radīta pārāk sarežģīta un neērta sistēma.

Līdz 2019. gada 15.maijam veicams kārtējais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums. Saskaņā ar likumu „Par nekustamā īpašuma nodokli”, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi veicami vienu reizi ceturksnī ne vēlāk kā 1. aprīlī, 15. maijā, 15. augustā un 15. novembrī - vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas vai arī reizi gadā - avansa veidā (ja termiņš ir brīvdiena, tas tiek pārcelts uz tuvāko darba dienu). Nomaksāt NĪN iespējams pašvaldības norēķinu punktos, bankā, internetbankā, portālā www.epakalpojumi.lv un www.latvija.lv. Veicot maksājumu internetbankā, būtiski ir pārliecināties, vai pārskaitījums adresēts pašvaldībai, kas izsūtījusi paziņojumu par NĪN nomaksu. Pārskaitījums veicams uz kādu no tiem pašvaldības kontiem, kas norādīti sagatavotajā maksāšanas paziņojumā. Droši un ērti NĪN ir nomaksāt portālā www.epakalpojumi.lv vai www.latvija.lv. Abos portālos pieejami pašvaldību banku konti NĪN samaksai, kā arī nodokļa maksātājam automātiski uzrādās visa nepieciešamā informācija maksājuma veikšanai. Portālā www.epakalpojumi.lv iespējams veikt nomaksu arī par citas fiziskas vai juridiskas personas īpašumiem. Lietotāju ērtībām turpmāk pakalpojumu portālā www.epakalpojumi.lv...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā šā gada aprīlī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 2018. un 2019.gada ienākumu deklarācijā aprēķinātā nodokļa samaksas termiņš ir atlikts līdz 2020.gada 1.decembrim, ja personai nav reģistrēta saimnieciskā darbība un gada ar nodokli apliekamie ienākumi atbilst visiem nosauktajiem nosacījumiem: 2018.gadā nepārsniedz 55 000 eiro, bet 2019.gadā – 62 800 eiro; ir saņemti Latvijā; no tiem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis; tiem ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumus. Ja iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2018.gadu un turpmākajiem gadiem, aprēķinātais nodoklis nepārsniedz vienu eiro, tas nav uzskatāms par nodokļa parādu un valsts budžetā nav jāiemaksā. Ja ienākumi 2018.gadā pārsniedz 55 000 eiro, 2019.gadā – 62 800 eiro un deklarācijā aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 640 eiro, to var samaksāt budžetā trijās reizēs – līdz 16.jūlijam, 16.augustam un 16.septembrim, iemaksājot katru reizi trešo daļu no...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par biedrību darbību un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu. VID skaidro, ka biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura. Līdz ar to Biedrību un nodibinājumu likumā ir ietverti ierobežojumi biedrībām veikt saimniecisko darbību. Tomēr biedrībai un nodibinājumam ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības un nodibinājuma mērķus. Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Ievērojot minēto, biedrībai, veicot darbību, jānodala: darbību, kuru tā veic statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai bez peļņas gūšanas rakstura; saimniecisko darbību, kuru tā veic par atlīdzību, gūstot peļņu. Atbilstoši Eiropas Savienības (ES) Tiesas judikatūrai par darbību uzskatāma pati darbība, neatkarīgi no tās mērķa un rezultāta. Darbību parasti atzīst par saimniecisku, ja tā ir ilglaicīga un tiek veikta par atlīdzību,...

Finanšu ministrija informē, ka būvniecības nozarē 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu kopumā tika vērojams nodokļu ieņēmumu pieaugums. Atbilstoši aktuālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem pērn būvniecības produkcijas apjoms salīdzināmās cenās palielinājās par 22%. Vislielākais pieaugums ir nozarē samaksāto obligāto sociālo apdrošināšanas iemaksu apjomam. Minēto iemaksu ieņēmumus pozitīvi ietekmē darba samaksas fonda rādītāju pozitīvās tendences. Salīdzinot ar 2017. gadu, pērn vidējā bruto darba samaksa būvniecības nozarē pieauga par 7,8% un sasniedza 950 eiro. Centrālās statistikas pārvaldes dati par darba ņēmēju ienākumiem būvniecības nozarē apstiprina līdzību ar tautsaimniecību kopumā. Tā liecina, ka zemākās atalgojuma grupās nodarbināto skaits samazinās. Savukārt pieaug lielāka atalgojuma saņēmēju skaits arī būvniecības nozarē. Nozares sakārtošana joprojām ir aktuāla. Arī šogad tiks turpināta produktīva sadarbība ar nozari, lai ierobežotu ēnu ekonomikas negatīvo ietekmi uz dinamisku tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju labklājības līmeņa ilgtermiņa pieaugumu. Valdības deklarācijā ir noteikts līdz 2022. gadam samazināt ēnu ekonomikas apjomu līdz Eiropas valstu vidējam ēnu ekonomikas apjoma...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (UVTN) maksāšanu par vieglajiem taksometriem un atgādina, ka saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14.panta pirmās daļas 5.punktu UVTN nemaksā par transportlīdzekļiem, kurus nodokļa maksātājs izmanto tikai un vienīgi savas saimnieciskās darbības vajadzībām un deklarējis Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) uzturētajā Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 6.marta noteikumu Nr.148 “Prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai un kārtība, kādā veicami pasažieru komercpārvadājumi ar taksometru” 39.3. apakšpunktam autovadītājam ir aizliegts taksometru izmantot ārpus autovadītāja darba laika. Tādā veidā ir konstatētas neskaidrības Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma (turpmāk – likums) 14.panta pirmās daļas 5.punkta un Ministru kabineta 2018.gada 6.marta noteikumu Nr.148 “Prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai un kārtība, kādā veicami pasažieru komercpārvadājumi ar taksometru” 39.3.apakšpunkta piemērošanā, jo veidojas gadījumi,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 18. aprīlī jau 22. reizi svinīgā pasākumā sveica Latvijas lielākos nodokļu maksātājus. Lai veicinātu sadarbību un pateiktos 2018.gada lielākajiem nodokļu maksātājiem, finanšu ministrs Jānis Reirs un VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme pasniedza balvas un atzinības rakstus 2018.gada lielākajiem nodokļu maksātājiem divdesmit divās dažādās nominācijās. Šogad balvas pasniedza katra Latvijas reģiona: lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, lielākajam darbaspēka nodokļu maksātājam, lielākajam savas produkcijas eksportētājam, darba devējam ar straujāko vidējo darba ņēmēju pieaugumu 2018.gadā, salīdzinot ar 2017.gadu. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākums ir reize, kad pateikt paldies uzņēmējiem, kuri ar savu darbu ir gādājuši, lai valsts budžetā būtu līdzekļi daudz dažādu vajadzību apmierināšanai. Apbalvotie uzņēmumi 2018.gadā nodrošinājuši 535,42 milj. eiro lielus VID administrēto nodokļu ieņēmumus. Arī šogad lielākajiem nodokļu maksātājiem tika pasniegtas īpaši šim gadījumam darinātas balvas, kuru vizuālais risinājums ir iekšējās izaugsmes un dzīvības simbols –...

Valdības sēdē 23. aprīlī paredzēts skatīt Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Nokavējuma naudas regulējuma izvērtējums”, kurā izvērtēts, vai nodokļu maksātāja motivāciju vienoties ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par labprātīgu nokavēto nodokļu maksājumu samaksu ir veicinājusi ar 2017. gada 1. jūliju ieviestā samazinātā nokavējuma naudas likme. Atgādinām, ka no dienas, kad nodokļu administrācija ir pieņēmusi lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, lēmumā noteiktajai nodokļu pamatparāda summai tiek aprēķināta puse no šā likuma 29. panta otrajā daļā noteiktās nokavējuma naudas par katru dienu visā kavējuma periodā. Tāpat pēc minētajām izmaiņām nokavējuma naudu sāka aprēķināt līdz brīdim, kamēr nokavējuma nauda sasniedz divas piektdaļas no nokavētā maksājuma (pamatparāda) apmēra. Šāds regulējums tika pieņemts, lai palīdzētu finansiālās grūtībās nonākušajiem nodokļu maksātājiem, kas uzsākuši aktīvu sadarbību ar nodokļu administrāciju tikai pēc piespiedu izpildes uzsākšanas, labprātīgi veikt nokavēto nodokļu maksājumu samaksu atbilstoši samaksas grafikam. Ar samazinātās nokavējuma naudas noteikšanu tika plānots uzlabot nodokļu maksātāja maksātspēju, mazinot iespējamo...

Pircējam nosūtītās preces atgriešana notiek diezgan bieži. Kā atgūt nodokļus, ja pārdotā prece tiek atgriezta atpakaļ? Šādu darījumu līguma noformēšana un nodokļu piemērošana lielā mērā ir atkarīga no atgriešanas iemesla. Apskatīsim trīs tipiskus gadījumus: reklamācija (atgriešana sakarā ar to, ka precei konstatēti trūkumi), atpakaļpirkums (īpaša veida atgriešana, t.i., preces, kura kādam iepriekš bijusi pārdota, pirkšana) un komisija (preces, kura bijusi nodota starpniekam pārdošanai, bet netika pārdota, atgriešana). Reklamācija: nodokļu piemērošana un uzrādīšana uzskaitē Reklamācija – prasība atcelt pirkuma līgumu un saņemtās preces atgriešanas īstenošana. Pircēja iespēja atteikties no preces ne vien pieļaujama, bet arī tiek paredzēta līgumā. Slēdzot līgumu, puses iekļauj tajā savas tiesības un pienākumus gadījumā, ja tiks piegādāta nekvalitatīva prece vai skaitliskas novirzes no līgumā minētajiem noteikumiem. Šādos gadījumos „nekvalitatīva prece” nebūt nenozīmē, ka šī prece nav lietojama. Tomēr tās īpašības (krāsa, fasons, izmērs, derīguma termiņš u.c.) pārbaudes brīdī atšķiras no tām, kas bija paredzētas līgumā. Šādā gadījumā preces saņēmējam...

Valdība 16. aprīlī atbalstījusi grozījumus likumā "Par Valsts ieņēmumu dienesta", kas paredz arī piešķirt tiesībasValsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekiem nodoķlu kontroles un citu procesuālo darbību fiksēšanai fotografēt, izdarīt audioierakstus un videoierakstus. Nosakot VID ierēdņiem tiesības nodokļu kontroles un muitas kontroles laikā izmantot mūsdienīgas tehnoloģijas, kas uzlabo nodokļu administrēšanas pasākumu efektivitāti, paredzēts veicināt sabiedrības intereses uz precīzu un skaidru faktu fiksēšanu, kas tālākajos nodokļu administrēšanas vai kontroles pasākumos nodrošinātu precīzu, pilnīgu un vispusīgu faktu atspoguļojumu, teikts likumprojekta anotācijā. Veicot nodokļu kontroles un muitas kontroles pasākumu fiksēšanu audio vai video ierakstā, esot iespējams nodrošināt nodokļu maksātāja tiesību aizsardzību, kā arī mazināt iestādes administratīvo slogu pārbaudes procesa dokumentārā fiksēšanā papīra dokumentu veidā (protokoli, akti) gadījumos, kad to tieši neparedz ārējie normatīvie akti, kā arī nodrošinātu pārbaužu un kontroles pasākumu veicēju aizsardzību iespējamo konfliktu, incidentu gadījumā un pierādījumu esību attiecībā uz amatpersonu rīcības tiesiskumu pārbaudes laikā vai arī nodokļu maksātāja pieļautā administratīvā pārkāpuma lietā. VID ieskatā...