NODOKĻI

Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore, vadošā pētniece žurnāla "Bilance" konferencē 23. novembrī skaidroja grāmatvežu bieži uzdotu jautājumu - vai pašnodarbinātā sociālās iemaksas drīkst attiecināt uz saimnieciskajiem izdevumiem? I. Leibus norāda, ka šis jautājums ir viennozīmīgi atbildēts Ministru kabineta noteikumos, kur sacīts, ka pašnodarbinātā sociālās iemaksas attiecina uz izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību, turklāt ir arī norādīts, kurās ailēs tās jānorāda (19. ailē - lauksaimnieki, 20. ailē - visi pārējie). Gada ienākumu deklarācijas D pielikumā par šiem izdevumiem tiek palielināts apliekamais ienākums, lai tos varētu uzrādīt kā attaisnotos izdevumus. "Sarežģīti, taču šāda kārtība izriet no likuma par iedzīvotāju ienākuma nodokli," skaidro I. Leibus. 

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumus par izmaksām, kas ir saistītas ar vieglo automašīnu iegādi, nomu un importu, kā arī ar minēto automašīnu uzturēšanas izmaksām, nosaka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 100.pants. No valsts budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 50 procenti no nodokļa par iegādātu, nomātu vai importētu vieglo pasažieru automašīnu, kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas un kura nav neviena no Pievienotās vērtības nodokļa likuma 100.panta 1.1daļas 1.punktā minētajām automašīnām, kā arī ar šādas automašīnas uzturēšanu saistītās izmaksas, tai skaitā izmaksas par automašīnas remontu un degvielas iegādi. Atsevišķos gadījumos arī kravas furgons, kurš tehniskajā pasē ir klasificēts kā mehāniskais transportlīdzeklis, kas projektēts un būvēts galvenokārt kravu pārvadāšanai (N1 kategorijas transportlīdzeklis), kā arī kravas transporta kaste (N1G kategorijas transportlīdzeklis), faktiski var tikt izmantots arī pasažieru pārvadāšanai kā vieglā pasažieru automašīna. Nodokļu administrācija nosaka nodokļa maksājuma apmēru, ņemot vērā...

Saeima ceturtdien, 7.februārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus septiņos likumos, kas paredz, ka nodokļu maksātājiem visus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu maksājumus vienotajā Valsts kases kontā būs iespēja samaksāt vienā maksājumā. Paredzēts, ka regulāri maksājamo nodokļu maksājumi vienā maksājumā vienotajā kontā būs jāveic līdz katra mēneša 23.datumam. Šāda kārtība nodokļu maksātājam ļaus samazināt maksājumu veikšanas izmaksas, kā arī ietaupīt tam nepieciešamos cilvēkresursus, pauž ierosinājuma autori Finanšu ministrijā. Nodokļu maksātājs, ja tas būs ērtāk no finanšu plūsmas organizācijas viedokļa, nodokļus varēs arī maksāt tāpat kā līdz šim – vairākos maksājumos, taču būs jāievēro to nomaksas gala termiņš - mēneša 23.datums. Patlaban fiziskās un juridiskās personas nodokļus Valsts kasē maksā turpat 50 nodokļu kontos, un šāda kārtība izraisa problēmas gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļus administrējošām institūcijām. Turklāt sarežģīts nodokļu nomaksas process rada administratīvo slogu un papildu izmaksas nodokļu maksātājiem, jo katram nodoklim ir noteikts savs nomaksas termiņš, kas jāievēro grāmatvedim un uzņēmuma vadītājam, lai...

Saistībā ar to, ka šobrīd ļoti reāla kļuvusi iespēja, ka Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības bez vienošanās ("hard Brexit" scenārijs), jau 30. martā plkst. 00.00 pēc Centrāleiropas laika (attiecīgi 2019.gada 30.martā plkst. 1.00 pēc Latvijas laika) tā var kļūt par trešo valsti (jeb valsti ārpus ES). Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis informatīvo materiālu, kurā skaidro svarīgākās izmaiņas, kas jāņem vērā šāda notikumu attīstības scenārija gadījumā. Pirmkārt, Lielbritānijai vairs nebūs saistošas ES normatīvā regulējuma normas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā, līdz ar to darījumiem ar Lielbritāniju būs piemērojami tādi paši nosacījumi, kā darījumu veikšanai ar citām trešajām valstīm un trešajām teritorijām. Tāpat arī no 2019.gada 30.marta Apvienotā Karaliste (AK) tiks atslēgta no VIES sistēmas, un nodokļa maksātāji vairs nevarēs pārbaudīt AK komersantu PVN reģistrācijas numuru derīgumu. Eiropas Komisija iesaka pārbaudīt savu darījumu partneru AK nodokļa maksātāju PVN numura derīgumu pirms AK izstāšanās no ES. Tiesa gan, saskaņā ar informāciju Lielbritānijas valdības tīmekļa vietnē,...

Pieaudzis reģistrēto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju skaits augļkopībā un dārzeņkopībā, pieaudzis šo nozaru preču un pakalpojumu apgrozījums, kā arī palielinājies vidējais atalgojums, secināms saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajiem datiem par samazinātās PVN likmes dārzeņiem, augļiem un ogām ietekmi uz valsts ekonomiku un lauksaimniecību. Kopš PVN likmes samazināšanas dārzeņiem, augļiem un ogām no 21% līdz 5%, reģistrēto PVN maksātāju skaits augļkopības un dārzeņkopības nozarē no 2018. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 1. janvārim ir pieaudzis par 12 nodokļu maksātājiem no 405 līdz 417, savukārt augļu un dārzeņu pārstrādes nozarē – par 9 nodokļu maksātājiem no 69 līdz 78. Būtiska pozitīvā ietekme ir novērojama arī PVN noteiktās kārtības ievērošanā, proti, izmaiņas normatīvajos aktos arvien veicina godprātīgu uzņēmējdarbību, padarot sistēmu caurskatāmāku, savukārt negodprātīgu rīcību – par neizdevīgu. “PVN samazināšanas dārzeņiem, augļiem un ogām līdzšinējie rezultāti ir veiksmīgi no visiem aspektiem, jo palielina mūsu lauksaimnieku un lauku uzņēmēju konkurētspēju, kā arī algas šajā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojos pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2019. gada janvārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā Ar grozījumiem noteikts, ka Solidaritātes nodoklis attiecas uz sociāli apdrošinātām personām – darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi kalendāra gadā pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālo apmēru – 62 800 euro (2019., 2020. un 2021.gadā). Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas ir veiktas no ienākumiem, kas pārsniedz obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru (62 800 euro) ir solidaritātes nodoklis. Solidaritātes nodokļa likme ir 25,50 procenti. Solidaritātes nodokli sadala šādi: 1 % - veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai, 14 % - valsts pensiju speciālajā budžetā, 10,5 % - iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā. Šī nodokļa maksāšana tā maksātājiem nerada tiesības uz sociālās apdrošināšanas garantijām – pensiju, bezdarbnieka pabalstu, palīdzību pēc nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām, maternitātes, slimības un invaliditātes pabalstiem 20.12.2018. 03.01.2019. Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” Grozījumi...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotie vairāku Ministru kabineta noteikumu grozījumi var būtiski sadārdzināt atkritumu apsaimniekošanu, kā arī radīt nopietnus konkurences ierobežojumus, uzskata Ražotāju vides atbildības asociācija. VARAM sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.480 “Noteikumi par atbrīvojuma piemērošanu no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem” un Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par atbrīvojuma piemērošanu no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm”. Piedāvātie Ministru kabineta noteikumu grozījumi paredz uzlikt par pienākumu atkritumu apsaimniekotājam nodrošināt Latvijas mājsaimniecībās radītā izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo trauku, kā arī mājsaimniecībās radīto visu veidu videi kaitīgo preču atkritumu pieņemšanu vai savākšanu šķiroto atkritumu savākšanas laukumos gandrīz visās Latvijas pašvaldībās. Lai to nodrošinātu, apsaimniekotājam būs jāslēdz līgums ar citu atkritumu apsaimniekotāju, kurš savukārt ar attiecīgo pašvaldību ir noslēdzis līgumu par atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasībām. Turklāt tiek noteikts, ka no mājsaimniecībām savāktajam kaitīgo preču apjomam...

Virtuālā valūta ir vērtības digitālais atspoguļojums, kas var būt digitāli nosūtīts, glabāts vai tirgots un funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis, bet nav atzīts par likumīgu maksāšanas līdzekli, nav uzskatāms par banknoti un monētu, bezskaidru naudu un elektronisko naudu, kā arī nav monetārā vērtība, kura uzkrāta maksājuma instrumentā, kas tiek izmantots Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā minētajos gadījumos, skaidro Valsts ieņēmumu dienests informatīvajā materiālā "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no virtuālās valūtas pārdošanas ienākuma". Ja fiziskā persona atsavina virtuālo valūtu saimnieciskās darbības ietvaros vai ģenerē virtuālo valūtu, šāds ienākums tiek klasificēts kā ienākums no saimnieciskās darbības un ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk – nodoklis) no saimnieciskās darbības. Citos gadījumos šīs ienākums ir kvalificējams kā ienākums no virtuālās valūtas pārdošanas ir ar nodokli apliekams ienākums kā ienākums no kapitāla pieauguma. Kapitāla pieaugumu no virtuālās valūtas nosaka, no virtuālās valūtas atsavināšanas cenas atņemot sākotnējo iegādes vērtību. Ja nav iespējams noteikt virtuālās valūtas sākotnējo iegādes vērtību,...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 29.janvārī, konceptuāli atbalstīja ierosinājumu, kas paredz, ka nodokļu maksātājiem visus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu maksājumus vienotajā Valsts kases kontā būs iespēja samaksāt vienā maksājumā. Paredzēts, ka regulāri maksājamo nodokļu maksājumi vienā maksājumā vienotajā kontā būs jāveic līdz katra mēneša 23.datumam. Šāda kārtība nodokļu maksātājam ļaus samazināt maksājumu veikšanas izmaksas, kā arī ietaupīt tam nepieciešamos cilvēkresursus, pauž ierosinājuma autori Finanšu ministrijā. Nodokļu maksātājs, ja tas būs ērtāk no finanšu plūsmas organizācijas viedokļa, nodokļus varēs arī maksāt tāpat kā līdz šim – vairākos maksājumos, taču būs jāievēro to nomaksas gala termiņš - mēneša 23.datums. Patlaban fiziskās un juridiskās personas nodokļus Valsts kasē maksā turpat 50 nodokļu kontos, un šāda kārtība izraisa problēmas gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļus administrējošām institūcijām. Turklāt sarežģīts nodokļu nomaksas process rada administratīvo slogu un papildu izmaksas nodokļu maksātājiem, jo katram nodoklim ir noteikts savs nomaksas termiņš, kas jāievēro grāmatvedim un...

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas vadītāja Baiba Linde norāda, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis ārvalstnieka (fiziskas personas) gūtajam algota darba ienākumam vienmēr ir piemērojams Latvijā. "Neatkarīgi no tā, par kuras ārvalsts rezidentu ir uzskatāms Latvijas nerezidents – fiziskā persona, kuru Latvijas teritorijā nodarbina Latvijas darba devējs, iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāpiemēro Latvijā. Par nerezidenta gūto ienākumu un samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli ienākumu izmaksātājs sniedz Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” pārskatu par fiziskās personas – nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā (4. pielikums)". Sarežģītāka situācija ir ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, te iespējami vairāki varianti. Vispārējā kārtība paredz, ka Eiropas Savienībā, kā arī Eiropas Ekonomiskajā zonā un Šveicē sociālās iemaksas par darbinieku-ārvalstnieku (kā arī par pašnodarbināto) tiek maksātas tikai vienā valstī - parasti tajā, kur darba ņēmējs strādā, skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās...

Nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) politiski ir vissarežģītākais. Tā portālam ManaBalss.lv tautā plašu atsaucību guvušo iniciatīvu komentē biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Nodokļu konsultāciju pakalpojumu direktore Ilze Berga. "Ja atceļam NĪN vienīgajam mājoklim, tad ir jāsaprot, ka tas ir būtisks ienākumu avots daļai pašvaldību, un būs jādomā, kā šo budžeta robu kompensēt,” saka eksperte. Attiecīgi, ja valstij būs jāceļ citi nodokļi, piemēram, PVN vai akcīzes nodoklis, domājams, ka tas skars lielāku sabiedrības daļu. Tas negatīvi ietekmēs patēriņu, kas savukārt varētu atstāt negatīvu ietekmi uz IKP. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa celšana radītu motivāciju vai nu slēpt nodokli, vai arī mazināt iedzīvotāju vēlmi pelnīt vairāk, ja no katra nākamā papildus nopelnītā eiro liela daļa jāatdod nodokļos. Savukārt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) celšana tik drīz pēc reformas varētu radīt ļoti negatīvu ietekmi uz Latvijas investīciju vidi un spēju piesaistīt ārvalstu investīcijas, kam atkal būtu negatīva ietekme uz ekonomikas izaugsmi. Nodokļu teorija saka, ka UIN ir vistiešākā ietekme uz...

Satiksmes ministrija (SM) uzsver, ka 2019. gadā spēkā stājušās izmaiņas Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes noteikšanā, to saistot ar CO2 izmešu daudzumu, ir vērstas uz skaidrāku nodokļa aprēķināšanas metodi un automobiļa radītā oglekļa dioksīda izmešu samazināšanu. SM atgādina, ka transportlīdzekļiem, kuru pirmreizējā reģistrācija ir sākot ar 2008. gada 31. decembri, Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums paredz ar 2019. gada 1. janvāri transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmi aprēķināt atkarībā no automobiļa radītā oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzuma. CO2 izmešu daudzuma izmantošana nodokļa aprēķināšanā ir būtiska, lai samazinātu CO2 emisijas transporta nozarē. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmi piesaistot CO2 izmešu daudzumiem, tiek veikta kopējās vides uzlabošana. Jānorāda, ka Latvijā uz ceļiem visvairāk pārvietojas vidēji desmit gadus veci transportlīdzekļi, tādēļ transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme tiek aprēķināta pēc CO2 izmešu daudzuma, sākot ar 2009. gada automašīnām. Latvijā CO2 vidējās vērtības ir vienas no augstākajām jauniem reģistrētiem transportlīdzekļiem salīdzinājumā ar citām ES valstīm. Turklāt no 2009....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums paredz ar 2019. gada 1. janvāri transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmi piemērot atkarībā no automobiļa radītā oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzuma. Šādā veidā ieviesta kārtība, ka transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par vieglo automobili, kuru pirmās reģistrācijas datums ir pēc 2008.gada 31.decembra, kas ir aprīkots ar iekšdedzes dzinēju vai pēc savas konstrukcijas ir aprīkots ar iekšdedzes dzinēju un kā mehānisku dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātas elektroenerģijas vai dzinējspēka glabāšanas iekārtas (piemēram, akumulators, kondensators, spararats vai ģenerators u.c.), maksā, piemērojot nodokļa likmi atkarībā no automobiļa radītā oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzuma uz vienu kilometru, tādējādi veicinot videi kaitīgu transportlīdzekļu lietošanas ierobežošanu, pārejot uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem: 1) ar oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzumu līdz 50 g uz vienu km — 0 eiro; 2) ar oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzumu no 51 g līdz 95 g uz vienu km — 12...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka šogad stājas spēkā vairāki nodokļu reformas ietvaros mainīti nosacījumus attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem. Lai uzņēmums arī turpmāk varētu saglabāt mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu, tajā strādājošie darbinieki drīkst būt tikai viena mikrouzņēmuma darbinieki. Ja tomēr uzņēmumā strādājošais darbinieks vienlaicīgi tiks nodarbināts arī citos mikrouzņēmumos, tad šiem mikrouzņēmumiem papildus 15% mikrouzņēmuma likmei jāpieskaita divi procentpunkti par katru šādu darbinieku. Savukārt, no 2020.gada šāds uzņēmums zaudēs mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu un tam būs jāizvēlas cits nodokļu nomaksas režīms. Par darbinieka nodarbinātību citā mikrouzņēmumā darba devējs var pārliecināties, pajautājot par to pašam darbiniekam. Savukārt, par to, vai darbinieka cits darba devējs arī ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, iespējams pārliecināties VID tīmekļa vietnē sadaļā “VID publiskojamo datu bāze/ Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji” Lai mikrouzņēmuma īpašnieks būtu informēts par to, vai un kuri viņa darbinieki ir vienlaikus nodarbināti arī citos mikrouzņēmumos, VID jau 2018. gada 6. februārī par to nosūtīja vēstuli Elektroniskās...

Ienākumi no kapitāla pieauguma līdz 15. janvārim ir jādeklarē personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem 2018. gada 4. ceturksnī ir pārsnieguši 1000 eiro, kā arī personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem nevienā no 2018.gada ceturkšņiem nepārsniedza 1000 eiro. 2019.gadā ienākumam no kapitāla pieauguma piemēro nodokļa likmi 20% apmērā, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID). Deklarācijas veidlapa par ienākumu no kapitāla pieauguma pieejama VID tīmekļvietnes sadaļā “Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Veidlapas un iesniegumi/Fiziskām personām”. To var iesniegt gan elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, gan arī papīra formātā. Aprēķinātā nodokļa summa arī turpmāk būs jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas. Tādējādi par kapitāla pieaugumu 2018.gada 4.ceturksnī vai arī visa 2018.gada laikā aprēķinātais nodoklis jāiemaksā valsts budžetā līdz 2019. gada 30. janvārim. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu...