NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 27.februārī spēkā stājās jauni Ministru kabineta (MK) 2019.gada 12.februāra noteikumi Nr.72 "Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem". Tie aizstāj līdzšinējos Ministru kabineta 2018.gada 4.janvāra noteikumus Nr.16 „Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem”, kas bija spēkā līdz 2019.gada 26.februārim. Jaunie MK noteikumi izstrādāti, ņemot vērā 2018.gada 25.oktobra grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli", kas izteica likuma 32.panta sesto daļu (šo noteikumu deleģējumu) jaunā redakcijā. Pēc būtības MK noteikumi Nr.72 saglabā prasības, kuras jau bija noteiktas MK noteikumos Nr.16. MK noteikumi Nr.72 paredz šādas izmaiņas un precizējumus: 1. īpašus nosacījumus akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma izmantošanai padziļinātās sadarbības programmas Zelta un Sudraba līmeņa dalībniekiem; 2. VID tiesības neizsniegt vai nepārreģistrēt vispārējā nodrošinājuma apliecību, ja vispārējais nodrošinājums nav iesniegts; 3. VID ir tiesības apturēt vispārējā nodrošinājuma apliecības darbību uz laiku līdz 90 dienām, ja pārsniegts iesniegtais vispārējais nodrošinājums, gadījumos, kad piemērots iesniegtā vispārējā nodrošinājuma samazinājums; 4. VID var nepiemērot vispārējam nodrošinājumam atlaidi, ja...

Ministru kabinets 26. februārī apstiprināja grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Tie paredz pagarināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samaksas termiņu par 2018. un 2019. taksācijas gadu vismazāk aizsargātajām nodokļa maksātāju grupām, kas, iespējams, pirmo reizi iesniedz gada ienākumu deklarāciju un veic IIN piemaksu. Tādējādi plānots maksimāli atvieglot pierašanu pie jaunās kārtības. Par likumprojektu, lai tas stātos spēkā, vēl jālemj Saeimai. Iizmaiņas likumā paredz noteiktām maksātāju grupām noteikt pārejas periodu, kura laikā maksātājam būs iespēja iepazīties ar jauno kārtību. Gada ienākumu deklarācija par 2018. vai 2019. gadu šādiem maksātājiem ir jāiesniedz likumā noteiktajā termiņā – no 2019. gada vai attiecīgi no 2020. gada 1. marta līdz 1. jūnijam. Savukārt 2018. un 2019.gada ienākumu deklarācijā aprēķinātā nodokļa samaksas termiņš tiktu pagarināts līdz 2020. gada 1. decembrim. Likumprojektā paredzēto IIN samaksas termiņa pagarinājumu varēs izmantot maksātāji, kam veidojas IIN piemaksa (pamatā uz diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas pamata) un gada ienākums nepārsniedz 20 004 eiro, t.i.,...

Ministru Kabinetā (MK) 26. februārī apstiprinātie grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz, ka katram pārvadātājam par katru viņa rīcībā esošo vieglo transportlīdzekli, ar kuru veic pasažieru komercpārvadājumus, avansā ik mēnesi būs jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa 130 EUR apmērā. Kopš 2018. gada 1. marta “Autopārvadājumu likumā” ieviests jauns pasažieru komercpārvadājumu veids – pasažieru komercpārvadājumi ar vieglo automobili. Līdz ar to likumprojekts paredz noteikt līdzvērtīgas prasības valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas kārtībā, kā arī nodrošināt vienādu sociālo aizsardzību iestājoties apdrošināšanas gadījumam. Šāds likuma regulējums vienlaikus palīdzēs ierobežot ēnu ekonomiku pasažieru komercpārvadājumu nozarē attiecībā uz darbaspēka izmaksām un mazinās konkurences kropļošanu, izmantojot darbaspēka nodokļu nemaksāšanas shēmas. Tāpat grozījumi likumā nosaka, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu avansu, kas netiks izmantots darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu nosegšanai, pēc šā likuma 20.¹ panta otrajā daļā noteiktā termiņa beigām, Valsts ieņēmumu dienests (VID) mēneša laikā ieskaitīs valsts pensiju speciālajā budžetā. Attiecīgi tiks...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka, īstenojot samērīgu un pakāpenisku akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas politiku, 2019.gada 1.martā mainās akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, t.sk. alum. Līdz ar to Latvijā piemērojamā akcīzes nodokļa likme stiprajam alkoholam būs līdzvērtīga Lietuvā piemērojamai nodokļa likmei, taču salīdzinājumā ar Igauniju tā saglabāsies būtiski zemāka. VID atgādina, ka 1.martā visiem alkoholisko dzērienu tirgotājiem jāveic alkoholisko dzērienu inventarizācija, normatīvajos aktos noteiktajā termiņā jāiesniedz VID akcīzes nodokļa starpības aprēķins un jāsamaksā akcīzes nodokļa starpība par krājumā esošajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Iespējamā ietekme uz alkoholiskā dzēriena cenām mazumtirdzniecībā (akcīze un PVN): Alus (5% 0.5 l) + 0,02 EUR; Vīns (0.75 l)+ 0,08 EUR; Degvīns (40% 0,5 l) + 0,41 EUR. VID ir izstrādājis izsmeļošu metodisko materiālu alkoholisko dzērienu tirdzniecībā iesaistītajiem komersantiem. Papildus informāciju var iegūt, zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000, izvēloties tēmu "Akcīzes nodoklis un akcīzes preču aprite".

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu, kurā skaidrotas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) jaunuzņēmumiem. Atgādinām, ka jaunuzņēmums ir kapitālsabiedrība ar augstas izaugsmes potenciālu, kuras pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību. Šiem uzņēmumiem noteikts sociālo iemaksu maksāšanas režīms, par ko darba devējam jāinformē jaunuzņēmuma darbinieks, kā arī šī informācija jāietver darba līgumā. Jaunuzņēmumi par darbiniekiem maksā fiksēto maksājumu, kas ir obligāto iemaksu maksājums par darba ņēmēju divu Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu apmērā (2019.gadā – 860 euro), kam piemērota obligāto iemaksu likme, kas noteikta saskaņā ar likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 18.pantu. Fiksēto maksājumu aprēķina, obligāto iemaksu likmes darba ņēmēja daļu ieturot no darbinieka algas, un darba devēja likmes daļa tiek maksāta no darba devēja līdzekļiem. Jaunuzņēmuma darba ņēmējs ar darba devēja starpniecību veic papildu obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai vai iemaksas privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā. Papildu iemaksas jāveic vismaz...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aicina 2018.gada solidaritātes nodokļa maksātājus, kuri saņēmuši VSAA paziņojumus, savlaicīgi iesniegt VSAA informāciju par privātā pensiju fonda (pensiju 3.līmeņa) pensiju plānu, uz kuru veikt solidaritātes nodokļa daļas pārskaitīšanu. Solidaritātes nodokļa maksātājiem, kuriem VSAA paziņojumus nosūtīja 2018.gada jūnijā, pēdējais termiņš, lai iesniegtu VSAA informāciju par savu privātā pensiju fonda pensiju plānu, ir 28.februāris. Ja informācija netiks saņemta, solidaritātes nodokļa daļa, ko ir iespēja pārskaitīt personas privātajam pensiju fonda pensiju plānam, tiks ieskaitīta solidārai izmantošanai valsts pensiju speciālajā budžetā, to nepersonificējot. No tiem solidaritātes nodokļa maksātājiem, kuriem VSAA paziņojumus izsūtīja jūlijā, iesniegumus VSAA gaidīs līdz 29.martam. VSAA ir izsūtījusi paziņojumus 4608 personām, par kurām 2018.gadā samaksāts solidaritātes nodoklis. Tomēr 35 % paziņojuma saņēmēju nav informējuši VSAA par savu privātā pensiju fonda pensiju plānu. Ja solidaritātes nodokļa maksātājs vēl nav privātā pensiju fonda pensiju plāna dalībnieks, tad jānoslēdz līgums ar privāto pensiju fondu un jākļūst par izvēlētā privātā pensiju plāna...

Otrdien, 26. februārī, valdība izskatīs grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tie paredz pagarināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samaksas termiņu par 2018. un 2019. taksācijas gadu vismazāk aizsargātām nodokļa maksātāju grupām, kas, iespējams, pirmo reizi iesniedz gada ienākumu deklarāciju un veic IIN piemaksu, tādējādi maksimāli atvieglojot pierašanu pie jaunās kārtības. Ar 2018. gadu Latvijā ir ieviestas progresīvā IIN likmes, kas nodrošina taisnīgāku nodokļa uzlikšanu atkarībā no gūtā ienākumu apmēra. Tāpat tika pazemināta IIN likme iedzīvotāju grupai, kas gūst mazākus ienākumus, vienlaikus arī palielinot gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru. Lai nodrošinātu iespēju izmantot palielinātā gada diferencētā neapliekamā minimuma priekšrocības jau taksācijas gada laikā, tika ieviests Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētais mēneša neapliekamais minimums, kas pamatojas uz nodokļa maksātāja pirmstaksācijas periodā gūtajiem ienākumiem. Ieviešot šīs izmaiņas, sistēma kļuvusi sarežģītāk administrējama. Nosakot prognozējamo mēneša neapliekamo minimumu, VID rīcībā nevar būt visa informācija par taksācijas gada laikā gūto ienākumu, kā arī nodokļa maksātāja specifisko situāciju. Tādējādi...

Jauno neapliekamā minimuma piemērošanas kārtību par veiksmīgu uzskata 13% aptaujāto, bet par taisnīgu – vien 6,4% aptaujāto. Tas ir bīstams signāls, kas var brīdināt par sabiedrības atbalsta palielināšanos ēnu ekonomikai, uzskata Tiesībsargs. Veiktajā aptaujā 54% respondentu uzskata savu informētību par diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu par pietiekamu. Savukārt tikai 35% respondentu norāda, ka ir arī zinoši par to, bet 48% respondentu uzskata, ka viņu zināšanas šajā jautājumā nav pietiekamas. Šāda situācija nākotnē var novest pie problēmām, sastādot gada ienākumu deklarāciju, jo faktiskā izpratne par diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu neatbilst iedomai par zināšanām. Uz potenciālo sabiedrības vilšanos jaunajā nodokļu sistēmā un pēc tam arī valstī, norāda uzmanības vērts fakts. No vienas puses, 78% respondentu uzskata, ka neapliekamais minimums ir jāpiemēro uzreiz, katru mēnesi, aprēķinot darba algu. Bet pēc tam, kad respondentam tiek izskaidrotas jaunās kārtības "ēnas puses", vairs tikai neliela daļa no respondentiem (13%) uzskata, ka jaunā sistēma ir veiksmīga. Bet 41% uzskata, ka...

Valdība 19.februārī izskatīja Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu par apgrieztās jeb reversās pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtības ieviešanas efektivitātes izvērtējumu un tās turpmāko piemērošanu. Reversās PVN maksāšanas kārtības ieviešana Latvijā dažādās nozarēs ir bijusi lietderīga un sasniegusi mērķi samazināt PVN krāpšanas risku, kā arī kopumā ir uzlabojusi situāciju attiecīgajās nozarēs, secināts ziņojumā. Tomēr ne visās no šīm nozarēm būs iespējams piemērot reverso PVN kārtību arī turpmāk, jo to nepieļauj Eiropas Komisija (EK). Reversās PVN maksāšanas kārtība Latvijā tikusi ieviesta noteiktām preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai: kokmateriālu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem; metāllūžņu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem; būvniecības pakalpojumiem un būvizstrādājumu piegādei; mobilo telefonu, planšetdatoru, klēpjdatoru un integrālo shēmu ierīču piegādei; graudaugu un tehnisko kultūru piegādei; neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādei; sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādei; metālizstrādājumu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem, kā arī spēļu konsoļu piegādēm. Gandrīz par visām no šīm...

Ņemot vērā risku, ka Apvienotā Karaliste šā gada 30. martā varētu atstāt Eiropas Savienību bez vienošanās (vienošanās nepanākšanas scenārijs), Eiropas Komisija nākusi klajā ar pastiprinātiem ES uzņēmumiem paredzētiem informatīviem pasākumiem muitas un tādu netiešo nodokļu jomā kā PVN. Informatīvā kampaņa atbilstoši Eiropadomes (50. pants) 2018. gada decembra secinājumiem, kuros pausts aicinājums intensīvāk strādāt, lai panāktu gatavību visiem scenārijiem, pieder pie Komisijas īstenotajiem centieniem sagatavoties tam, ka Apvienotā Karaliste varētu izstāties no Eiropas Savienības bez vienošanās. Šai kampaņai jāpalīdz informēt uzņēmumus, kas vēlas turpināt tirdzniecību ar Apvienoto Karalisti pēc 30. marta, par to, kas tiem jādara, lai pāreja uz jauno situāciju būtu iespējami vienmērīga. Lai nepieļautu ievērojamu kaitējumu ES uzņēmumiem, ir ļoti svarīgi sagatavoties tam, ka AK kļūst par ārpussavienības valsti. Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovisī norāda: “Tuvojoties 29. martam, pieaug risks, ka Brexit varētu notikt bez vienošanās, tāpēc Eiropas Komisija un valstu muitas dienesti pieliek visas pūles, lai...

Līdz 1. aprīlim ieskaitot valsts amatpersonām ir jāiesniedz kārtējā gada valsts amatpersonas deklarācija par 2018. gadu, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Deklarācijas jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Atbilstoši VID rīcībā esošajai informācijai kārtējā gada deklarācija par 2018. gadu jāsniedz 57 029 valsts amatpersonām. Ir pilnveidota EDS dokumenta “Valsts amatpersonas deklarācija” ievadforma, lai valsts amatpersonai ir saprotamāk un vieglāk izvēlēties iesniedzamās deklarācijas veidu. Savukārt tās deklarācijas sadaļas, par kurām informācija jau ir VID rīcībā, aizpildās automātiski. VID atgādina, ka deklarācijas publicējamā un nepublicējamā daļā ir sadaļa “Cita informācija”. Tajā iespējams norādīt informāciju, kas pēc deklarācijas iesniedzēja ieskatiem sniedz pilnīgāku priekšstatu par valsts amatpersonas mantiskā stāvokļa izmaiņām deklarēšanas periodā. Valsts amatpersona var iesniegt deklarāciju tikai pēc tam, kad tā ir to izskatījusi un apliecinājusi, ka katrā deklarācijas sadaļā sniegtās ziņas ir patiesas. Iesniegtās deklarācijas iespējams arī precizēt, taču tikai viena mēneša laikā pēc tam, kad iesniegtā deklarācija publiskota VID tīmekļvietnē esošajā...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi šī gada janvārī bija 781,05 milj. EUR, no kuriem 765,38 milj. EUR jeb 98,0 % ir tieši VID administrētie nodokļu ieņēmumi. Šī gada janvārī budžetā iemaksāts par 35,16 milj. EUR jeb 4,7 % vairāk nekā 2018.gada janvārī. Tādējādi janvāra ieņēmumu plāns izpildīts par 102,5 %. Lielākais pieaugums, salīdzinot ar 2018.gada janvāri, ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kas šī gada janvārī budžetā iemaksātas 274,88 milj. EUR apmērā. Tas nodrošināja ieņēmumu plāna izpildi 107,3 %. Iemaksu pieaugumu veicināja gan darba ņēmēju skaita un ienākumu pieaugums, gan nodokļa likmes palielināšana par vienu procentpunktu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2019.gada janvārī ir 151,28 milj. EUR, kas nodrošināja ieņēmumu plāna izpildi par 105,8 %. Tāpat kā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi, arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi galvenokārt ir saistīti ar darba ņēmēju ienākumu apmēru. Iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumus ietekmē arī pārmaksātā nodokļa atmaksas, jo darba ņēmēji...

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvji tikšanās laikā ar finanšu ministru Jāni Reiru apsprieda vairākus jautājumus, kas skar pašvaldību finanšu resursu pieejamību un valdības nodokļu politiku. Ņemot vērā, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) veido lielāko pašvaldību ieņēmumu apjomu, nozīmīgākais jautājums, kas satrauca LLPA biedrus, ir – kā nodrošināt, lai arī ilgtermiņā tiktu saglabāts nosacījums par pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu īpatsvaru (19,6%). Par to 2017. gadā tika panākta vienošanās starp Latvijas Pašvaldību savienību un Māra Kučinska vadīto valdību, kas tika iestrādāta likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam. Finanšu ministrs apliecināja, ka, plānojot 2019. gada pagaidu budžetu, šī norma tika ievērota un pašvaldībām no šā gada 1. janvāra ir piešķirta speciālā dotācija, lai kompensētu nodokļu reformas negatīvo ietekmi uz pašvaldību ieņēmumiem. Valdība, lemjot par 2019. gada budžeta projektu, ir apstiprinājusi, ka finansējums pašvaldībām tiek saglabāts pagaidu budžetā noteiktajā apmērā. Ministrs informēja lielo pilsētu pārstāvjus par valsts budžeta ieņēmumu un...

Zemkopības ministrija (ZM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par lauksaimniecības platību apdrošināšanas sistēmas pilnveidošanu" , ko valdība caurskatīja 12. februāra sēdē. Ministru kabinets nolēma, ka, ņemot vērā lauksaimniecības sējumu, stādījumu un dzīvnieku apdrošināšanas iespējas, kā arī atvieglojumus finanšu uzkrājumu veidošanai, turpmāk Ministru kabinets no zemkopības ministra vairs nepieņems izskatīšanai jautājumus par dabas apstākļu svārstību dēļ nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu lauksaimniekiem. Ziņojumā norādīts, ka apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji piedāvā sējumu apdrošināšanu pret krusas, lietusgāžu, vētras un pārziemošanas (ziemāju sējumiem) radītiem zaudējumiem. Par šīm polisēm lauksaimniekiem ir pieejams atbalsts no Lauku attīstības plāna 2014.-2020. gadam (LAP 2014-2020) apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu daļējai segšanai. Tāpat lauksaimniekiem tika piedāvāts ar LAP atbalstu īstenot kopfonda izveidošanas pasākumu. Tā kā iepriekšējā pieredze ar lauksaimniecības risku fonda darbību nebija sekmīga, nolemts, ka atbilstošāka ir apdrošināšana un atbalstu apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu daļējai segšanai, kaut arī pieejamo apdrošināmo riska faktoru skaits ir ierobežots. Tāpēc ZM, sagatavojot Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2021.–2027. gadam...

Saistībā ar to, ka šobrīd ļoti reāla kļuvusi iespēja, ka Apvienotā Karaliste (AK) izstāsies no Eiropas Savienības bez vienošanās ("hard Brexit" scenārijs), jau 30. martā plkst. 00.00 pēc Centrāleiropas laika (attiecīgi 2019.gada 30.martā plkst. 1.00 pēc Latvijas laika) tā var kļūt par trešo valsti (jeb valsti ārpus ES). Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis informatīvo materiālu, kurā skaidro svarīgākās izmaiņas, kas jāņem vērā šāda notikumu attīstības scenārija gadījumā. Par PVN atmaksas pieprasīšanu Pēc 2019.gada 29.marta Direktīvas 2008/9/EK normas saistībā ar PVN atmaksas kārtību vairs netiks piemērotas attiecībā uz AK. Ņemot vērā, ka AK kļūs par trešo valsti, uz kuru attieksies Padomes 1986.gada 17.novembra Trīspadsmitā direktīva 86/560/EEK par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas kārtība nodokļiem pakļautajām personām, kas nav reģistrētas Kopienas teritorijā (turpmāk – Trīspadsmitā Direktīva 86/560/EEK), visi PVN atmaksas pieprasījumi, kuri adresēti AK, tiks uzskatīti par PVN atmaksas pieteikumiem uz trešo valsti un tos būs...