NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu par UIN normu piemērošanu samazinātiem un norakstītiem kreditoru aizdevumiem. Iesniedzējs iesniegumā norāda šādu faktu aprakstu. Saskaņā ar Latvijas Republikas Administratīvā procesa likuma 98.pantu Iesniedzējs lūdz Valsts ieņēmumu dienestu uzziņu Iesniedzēja parādu norakstīšanu. Iesniedzējs ir dibināts 2000.gada 26.jūnijā un tā darbības veids ir sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana. Lai iegādātos, uzturētu un attīstītu nekustamos īpašumus, Iesniedzējs ir saņēmis vairākus aizdevumus no juridiskajām personām, kas reģistrētas gan Latvijā, gan ārpus tās. Aizņēmumi tika ņemti ar mērķi nekustamos īpašumus uzlabot un pārdot, tādējādi gūstot peļņu. Iesniedzējs norāda, ka šobrīd nekustamā īpašuma vērtība, pretēji sākotnēji prognozētajam, nesasniedza cerēto pieaugumu, bet pat samazinājās. Sakarā ar minēto, Iesniedzējs cieš finansiālos zaudējumus un ir uzsācis pārrunas ar kreditoriem par izsniegto aizdevumu un aprēķināto procentu daļēju un/vai pilnīgu atlaišanu (t.i. norakstīšanu). Parāda norakstīšanas rezultātā gūto peļņu plānots izmantot, lai segtu Iesniedzēja iepriekšējo gadu laikā radušos zaudējumus. Ievērojot, ka 2018.gadā ir stājies spēkā...

Otrdien, 27. novembrī, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā. Ar likumprojektu ir plānots pārņemt Eiropas Savienības (ES) regulējumu darījumos ar vaučeriem un e-komercijas jomā, kā arī precizēt informatīvās atsauces uz ES direktīvām, kuras ir pārņemtas Latvijas tiesību aktos. Tāpat paredzēts noteikt skaidru PVN piemērošanu darījumos ar apbūves tiesībām, precizēt būtību un saturu PVN atbrīvojuma izmaksu pārdales grupas ietvaros veiktajiem darījumiem atbilstoši ES Tiesas interpretācijai, kā arī precizēt apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības piemērošanas tvērumu. Pārņemot ES direktīvas prasības darījumos ar vaučeriem, tiek noteikti vaučeru veidi un definīcijas, ar PVN apliekamā vērtība, kā arī PVN piemērošanas brīdis. Ar likumprojektu tiks pārņemtas ES direktīvas prasības arī attiecībā uz e-komercijas vides sakārtošanu reģistrētiem PVN maksātājiem, dodot papildu iespējas ES mērogā maziem un vidējiem uzņēmumiem un trešo valstu nodokļu maksātājiem efektīvāk veikt uzņēmējdarbību un samazināt administratīvo slogu pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā. Vienlaikus likumprojekts paredz noteikt skaidru PVN piemērošanu...

Valdībā 21. novembrī izskatīti grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka turpmāk ienākumi, kas gūti no virtuālās valūtas darījumiem (ja fiziskā persona atsavinās virtuālo valūtu saimnieciskās darbības ietvaros vai ģenerēs virtuālo valūtu), tiks klasificēti kā ienākumi no saimnieciskās darbības. Likumprojekts vēl jāpieņem Saeimā. Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, pašreiz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 1.panta 2.2punkts nosaka, ka virtuālā valūta ir vērtības digitālais atspoguļojums, kas var būt digitāli nosūtīts, glabāts vai tirgots un funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis, bet nav atzīts par likumīgu maksāšanas līdzekli, nav uzskatāms par banknoti un monētu, bezskaidru naudu un elektronisko naudu, kā arī nav monetārā vērtība, kura uzkrāta maksājuma instrumentā, kas tiek izmantots Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 3.panta 10. un 11. punktā minētajos gadījumos. Ienākumi, kas veidojas, ja fiziskās personas darījumu rezultātā, kura iegādājas virtuālās valūtas un pēc tam tūlīt vai pēc noteikta turēšanas perioda tās atsavina, pēc savas ekonomiskās būtības ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par jauno 2018.gada ienākumu deklarācijas formu, ko noteic 2018.gada 30. oktobrī izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”, kas 2018.gada 2.novembrī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.217 (6303). Minētie Ministru kabineta noteikumi nosaka: gada ienākumu deklarācijas un tās pielikumu veidlapu, kas jāizmanto, aizpildot gada ienākumu deklarāciju par 2018.gadu un turpmāk; iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu aprēķina veidlapu; deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma veidlapas; kā arī minēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarāciju aizpildīšanas kārtību. Būtiskākās izmaiņas gada ienākumu deklarācijas veidlapā un tās pielikumos: - deklarācija papildināta ar progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes piemērošanai nepieciešamajām deklarēšanas ailēm; - pielikums “Ienākumi no saimnieciskās darbības” D3 un “Ienākumi no saimnieciskās darbības, ja nodokļa maksātājs kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā” D31 ir izstrādāts, ņemot vērā likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktos ierobežojumus saimnieciskās darbības izdevumu atskaitīšanā; - pielikums “Attaisnotie izdevumi par izglītību,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2019.gada 1.janvārī stājās spēkā Ministru kabineta 2018.gada 13.novembra noteikumi Nr. 694 “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2019.gadā”. Minētajos noteikumos noteikts uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmērs un valsts nodevas daļa, kas 2019.gadā ieskaitāma darbinieku prasījumu garantiju fondā. Valsts nodevas apmērs 2019.gadā ir noteikts līdzšinējā apmērā, t.i., 0,36 eiro pārskata mēnesī, tāpat saglabāts nosacījums, ka attiecībā uz darbiniekiem, par kuriem tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis, darba devējam uzņēmējdarbības riska valsts nodeva nav jāmaksā.

Valsts kancelejas rīkotajā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora atlases konkursā visaugstāko komisijas novērtējumu saņēma un par konkursa uzvarētāju atzīta Ieva Jaunzeme. Ieva Jaunzeme līdz šim strādājusi Ekonomikas ministrijā, ieņemot Administrācijas vadītāja amatu, bet iepriekš bijusi valsts sekretāre Labklājības ministrijā. Tāpat potenciālā VID ģenerāldirektore 6 gadus vadījusi Konkurences padomi, bet pirms tam bijusi padomniece Latvijas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā. I. Jaunzeme 4 gadus bijusi ģenerāldirektore Latvijas lielākajā darba devēju intereses pārstāvošajā organizācijā – Latvijas Darba devēju konfederācijā. VID ģenerāldirektora amata kandidātei ir biznesa vadības maģistra grāds un arī Ekonomikas fakultātes ekonomista diploms, kas ar Akadēmiskās informācijas centra lēmumu pielīdzināts profesionālā maģistra grādam. Viņa pārvalda divas svešvalodas – angļu un krievu – un pamatzināšanu līmenī ir apguvusi vācu un franču valodu. Konkursa komisijas bija vienisprātis par to, ka Ievai Jaunzemei ir visatbilstošākā darba pieredze un ka no visiem pretendentiem tieši viņa konkursa gaitā sevi vispārliecinošāk demonstrējusi kā nākamo VID ģenerāldirektori. “Esam patiesi gandarīti...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2018.gada 10 mēnešos ir 7,79 miljardi EUR.Tādējādi ieņēmumu plāns ir izpildīts par 100,8 %. Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, kopbudžeta ieņēmumi palielinājušies par 0,68 miljardiem EUR jeb 9,5 %. Visbūtiskāk pieauguši valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi (par 0,33 miljardiem EUR jeb 14,6 %) un pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi (par 0,20 miljardiem EUR jeb 11,1 %). Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi ir cieši saistīti ar nodarbināto ienākumiem. Periodā, par kuru minētos nodokļus maksā 2018.gada 10 mēnešos, vidējie mēneša ienākumi vienam nodarbinātajam palielinājušies par 9,1 %, kas ir par 1,5 procentpunktiem lielāks pieaugums nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugums 2018.gada 10 mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ir lielākais pēdējo sešu gadu laikā. Iepriekšējos piecos gados ieņēmumi pieauga vidēji par 6,4 %. Piemēram, no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar valsts pārvaldi...

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumu uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli maksā par komersanta vai ārvalsts komersanta filiāles, vai zemnieku saimniecības īpašumā vai turējumā reģistrētu vai uz darba līguma pamata lietotu, vai arī no personas, kura nav komersants vai ārvalsts komersanta filiāle, vai zemnieku saimniecība. Likuma III nodaļā “Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis” ir noteikti uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (turpmāk – nodoklis) objekti, maksātāji, nodokļa aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtība, kā arī atbrīvojumi no nodokļa maksāšanas. Nodokli maksā par: vieglo transportlīdzekli: kurš paredzēts pasažieru un to bagāžas pārvadāšanai; kura sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas; kurš reģistrēts kā: - vieglais automobilis; - vieglais pasažieru automobilis; - vieglais plašlietojuma automobilis; kravas automobili ar pilnu masu līdz 3000 kilogramiem, kas ir reģistrēts kā kravas furgons (N1 kategorija) un kam ir vairāk nekā trīs sēdvietas (ieskaitot vadītāja sēdvietu). Nodokli maksā par vieglo transportlīdzekli: kas reģistrēts...

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma III nodaļā “Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis” ir noteikti uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (turpmāk – nodoklis) objekti, maksātāji, nodokļa aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtība, kā arī atbrīvojumi no nodokļa maksāšanas. Nodokļa maksātāji ir: komersanti - sabiedrības ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrības, individuālie komersanti, personālsabiedrības; ārvalsts komersanta filiāles, kas ierakstītas komercreģistrā; zemnieku saimniecības. Likumā ir noteikti šādi atbrīvojumi no nodokļa maksāšanas: par operatīvajiem transportlīdzekļiem vai transportlīdzekli, kurš reģistrēts par operatīvo transportlīdzekli; par transportlīdzekļu ražotāja pilnvarotas personas īpašumā vai turējumā esošiem transportlīdzekļiem, kuri tiek izmantoti kā demonstrācijas transportlīdzekļi transportlīdzekļu un kurus komersants vai ārvalsts komersanta filiāle deklarējusi vadītāju valsts reģistrā (turpmāk — reģistrs); par īpašumā vai turējumā esošiem īstermiņa (līdz vienam gadam) iznomāšanai paredzētiem transportlīdzekļiem, kurus komersants vai ārvalsts komersanta filiāle deklarējusi reģistrā, ja komersantam vai ārvalsts komersanta filiālei transportlīdzekļu iznomāšanas pakalpojumi kopā ar transportlīdzekļu tirdzniecību veido ne mazāk kā 90...

Valdība apstiprinājusi grozījumu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, nosakot Latvijas nodokļa maksātājam pienākumu maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) arī par ārvalstu sabiedrības, kurā nodokļu maksātājam ir būtiska līdzdalība, peļņas daļu, ja šīs ārvalsts sabiedrības peļņa ir gūta, veicot neīstus darījumus, kuru iemesls ir nodokļu priekšrocību gūšana. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums tiek papildināts ar noteikumiem par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem, saskaņā ar ES Direktīvu 2016/1164, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši ietekmē iekšējā tirgus darbību. Likumprojekts papildina UIN likumu ar jaunu 6.1pantu un nosaka, ka kontrolēto ārvalstu uzņēmumu (KĀS) atbilstošas ārvalstu sabiedrības darījumos (kas veikti nodokļu priekšrocību gūšanai) gūto peļņu iekļauj Latvijas nodokļu maksātāja ar nodokli apliekamajā bāzē. KĀS definēšanai, atbilstoši Direktīvas prasībām, likumprojektā noteikta tieša vai netieša (kopā ar saistītajām personām) līdzdalība vairāk kā 50 procenti no kapitāla vai balsstiesībām, vai tiesības saņemt vairāk kā 50 procentus no KĀS peļņas. Papildus minētajam līdzdalības kritērijam Direktīva nosaka vēl vienu kritēriju...

Valsts sekretāru sanāksmē 8. oktobrī starpministriju saskaņošanai nodots likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas Protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas 1997.gada 21.februārī noslēgto līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem". Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Latvijas un Vācijas esošā nodokļu līguma atbilstību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) apstiprinātā Nodokļa bāzes samazināšanas un peļņas pārneses novēršanas pasākumu plāna pakotnē ietvertā minimālā standarta, kas attiecas uz nodokļu līgumiem, prasībām. Lai to nodrošinātu, ar Vācijas pusi panākta vienošanās par esošā nodokļu līguma grozīšanu ar protokolu. Protokola projektā iekļauta jauna preambulas teksta redakcija, kas paredz, ka ar protokolu grozītā līguma atvieglojumi netiek piemēroti, ja tiek konstatēts, ka noslēgtās vienošanās un veiktie darījumi veikti tikai un vienīgi ar mērķi iegūt līgumā paredzētos atvieglojumus, tāpat ietverts jauns 27.pants “Ļaunprātīgas Līguma izmantošanas novēršana”, kas novērš neatbilstošu līgumā noteikto atvieglojumu piemērošanu. Minimālais standarts paredz nodokļu maksātājam tiesības ar savu...

Saskaņā ar likumu „Par nekustamā īpašuma nodokli”, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi veicami vienu reizi ceturksnī ne vēlāk kā 31. martā, 15. maijā, 15. augustā un 15. novembrī - vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas vai arī reizi gadā - avansa veidā (ja termiņš ir brīvdiena, tas tiek pārcelts uz tuvāko darba dienu). Tātad līdz 15.novembrim veicams kārtējais nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājums. Saskaņā ar likumu par laikā neveiktu maksājumu tiek aprēķināta nokavējuma nauda 0,05% apmērā no nesamaksātās summas. Nomaksāt NĪN iespējams pašvaldības norēķinu punktos, bankā, internetbankā, portālā www.epakalpojumi.lv un www.latvija.lv. Veicot maksājumu internetbankā, būtiski ir pārliecināties, vai pārskaitījums adresēts pašvaldībai, kas izsūtījusi paziņojumu par NĪN nomaksu. Pārskaitījums veicams uz kādu no tiem pašvaldības kontiem, kas norādīti sagatavotajā maksāšanas paziņojumā. Portālā www.epakalpojumi.lv iespējams veikt nomaksu arī par citas fiziskas vai juridiskas personas īpašumiem. Lietotāju ērtībām turpmāk pakalpojumu portālā www.epakalpojumi.lv lietotāji savā profilā var ielogoties ar eParaksts mobile rīku. Lai nerastos pārpratumi saistībā...

No 5. līdz 6. novembrim Finanšu ministrijas pārstāvji piedalās Eirogrupas un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas notiks Briselē, Beļģijā. Eirogrupā plānots pārrunāt aktuālākos ekonomikas un finanšu jautājumus, tostarp par Banku savienību – eirozonas aspektiem. Sanāksmes laikā plānots uzklausīt Eiropas Centrālās Bankas (ECB) Uzraudzības valdes priekšsēdētājas ziņojumu un Vienotās noregulējuma valdes (SRB) prezentāciju, kuru laikā sanāksmes dalībnieki tiks informēti par aktualitātēm. Paredzēta arī tematiskā diskusija par finanšu stabilitāti Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMU), kā arī par dalībvalstu iesniegto Budžeta plānu novērtējumu. Paplašinātajā Eirogrupas formātā dalībnieki pārrunās šā gada oktobra Eirosamita sanāksmes notikumus, Ekonomikas un monetārās savienības (EMU) padziļināšanu un Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) reformu, turpinot diskusiju par ESM instrumentu kopuma pārskatu un ESM nākotnes lomu, kā arī par publiskā atbalsta instrumenta Vienotajam noregulējuma fondam dizaina elementiem. Dalībnieki apspriedīs arī Banku savienības Ceļa karti, lai uzsāktu politiskās diskusijas par Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu (EDIS). Savukārt ECOFIN sanāksmes laikā...

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) izplatījusi paziņojumu, paužot, ka nepieciešams saglabāt gan sezonas laukstrādnieku nodokļa režīmu, gan 5% PVN likmi augļiem un dārzeņiem. LOSP arī rosina izmaiņas, lai sezonas laukstrādnieku programma būtu saistošāka maznodrošinātam darba ņēmējam un veicinātu nelegālās nodarbinātības izskaušanu. Māra Rudzāte, LOSP Dārzkopības grupas vadītāja: “Tas, ka kādos aprēķinos nesasniedzam vēlamos rezultātus, nenozīmē, ka sistēma nestrādā, jo notiek lietas, kuras neesam prognozējuši, vai arī neesam sākotnēji paredzējuši. Piemēram, ja kādos aprēķinos šīs programmas nav sasniegušas vēlamo, tad mēs kā lauksaimnieki tās novērtējam atzinīgi, jo mums ar tām ikdienā ir jāstrādā un savā darbā redzam, ka tās strādā, jo mēs esam tie, kuriem primāri jārūpējas par produkcijas saražošanu, un, ja varam atvieglot birokrātisko un finansiālo slogu, tad tas ir tikai apsveicami. Pateicoties sezonas laukstrādnieku programmai, salīdzinot 2013.gada un 2017.gada sezonu, nodarbināto skaits dārzkopības nozarē ir divkāršojies, kas ir apsveicami. Lai uzlabotu sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīma vidējos rādītājus, tādējādi nozīmīgi samazinot...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā, kas pieņemti vai stājušies spēkā 2018.gada oktobrī. Normatīvā akts Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” Ar grozījumiem mainīts pensionāra gada neapliekamais minimums. Pensionāram piemērojamais gada neapliekamais minimums: - 2019.gadā – 3240 EUR (270 EUR mēnesī); - 2020.gadā – 3600 EUR (300 EUR mēnesī). Sākot ar 2021.gadu, pensionāra gada neapliekamais minimums paredzēts 3960 EUR (330 EUR mēnesī). 27.09.2018. 01.01.2019. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Grozījumi veikti likuma 7.1 pantā - Padziļinātās sadarbības programma, izsakot pantu jaunā redakcijā. Likums papildināts ar pārejas noteikumu 210., 211., 212. un 213. punktiem, nosakot, ka grozījums likuma 7.1 pantā stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī. Noteikts, ka Ministru kabinets likuma 7.1 panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus izdod līdz 2018. gada 1. novembrim. Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam, kas iekļauts Padziļinātās sadarbības programmā atbilstoši MK 2012. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 459 “Noteikumi par...