NODOKĻI

Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā vairākas izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā. Viena no tām paredz precizēt pērn ieviestās apgrieztās jeb reversās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtības piemērošanu darījumos ar metālizstrādājumiem, būvizstrādājumiem, sadzīves elektroniskajām iekārtām un sadzīves elektriskām aparatūrām. Šobrīd PVN likums paredz, ka reversā PVN maksāšanas kārtība ir piemērojama metālizstrādājumu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem. Ar grozījumiem likumā tiek paredzēts, ka metālizstrādājumu jomā tiek precizēts darījumu tvērums, kam piemēros šo īpašo PVN piemērošanas kārtību. No šā gada 1. jūlija šo kārtību vairs nepiemēros ar metālizstrādājumiem saistītiem pakalpojumiem un tiks sašaurināts metālizstrādājumu saraksts, paredzot, ka Ministru kabinets noteiks melno un krāsaino metālu pusfabrikātu sarakstu, kuru piegādēm tiks piemērota šī īpašā kārtība. Izmaiņas ir veiktas atbilstoši direktīvai, kas nosaka PVN sistēmu. Eiropas Komisija (EK) nav piešķīrusi atļauju Latvijai ieviest reverso PVN maksāšanas kārtību būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm. Tādējādi tiek paredzēts, ka 2018. gada 1. janvārī...

Ik gadu, uzņēmumiem un iedzīvotājiem piemērojot vairāk nekā 200 dažādus nodokļu atvieglojumus, valsts budžets negūst aptuveni 2,5 miljardus eiro. Nodokļu atvieglojumi var būt ātrs ceļš, kā valsts sniedz finansiālu atbalstu konkrētu problēmu risināšanai. Līdz ar to katram nodokļu atvieglojumam jābūt pamatotam un jēgpilnam. Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka līdz šim nav sistēmiski novērtēts, kuri nodokļu atvieglojumu veidi patiesi ir nepieciešami un kādas problēmas tie ir atrisinājuši. Trūkstot informācijai par nodokļu atvieglojumu ietekmi, nevar pieņemt pamatotus lēmumus par nodokļu atvieglojumu izmaiņām, lai Latvijas sabiedrība saņemtu tai nepieciešamos atbalsta veidus. “Būtībā nodokļu atvieglojumus, atlaides un atbrīvojumus var uzskatīt par valsts budžeta izdevumu neredzamo daļu. Lēmumiem par to, kam, cik lielu un kāpēc piešķirt vienu vai citu atvieglojumu, jābūt labi pamatotiem, lai valsts atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu jēgpilns un tiešām risinātu aktuālas problēmas. Pārskatot atvieglojumu sistēmu pēc būtības un atsakoties no nevajadzīgajiem atvieglojumiem, un mērķtiecīgi saglabājot vajadzīgos, valdībai būs vieglāk strādāt, neceļot nodokļus,” norāda...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 18.jūnijā, konceptuāli atbalstīja ierosinājumu daudzbērnu ģimenēm atcelt ceļa nodokļa papildu likmi par jaudīgām vieglajām automašīnām. Saeimā iesniegtie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredz daudzbērnu ģimenes atbrīvot no nodokļa papildu likmes samaksas par transportlīdzekļiem, kuru motora tilpums pārsniedz 3500 kubikcentimetrus. Likumprojekta autori grozījumu anotācijā norādījuši, ka, atbalstot ierosinājumu, tiks novērsta likumdevēja iepriekš pieļautā netaisnība attieksmē pret daudzbērnu ģimenēm. Ģimene, izvēloties automašīnu, ar kuru ērti un droši varētu pārvadāt četrus un vairāk bērnus, nereti priekšroku dod lielam, jaudīgam un ietilpīgam auto ar septiņām vai vairāk sēdvietām. Taču ar šī gada 1.janvāri par automašīnu ar motora tilpumu virs 3500 kubikcentimetriem ir jāmaksā papildu likme 300 eiro apmērā. Kaut arī daudzbērnu ģimenēm pienākas nodokļa atvieglojums 50 procentu apmērā, maksājamā summa tomēr ievērojami palielina ģimenes izdevumus, teikts anotācijā. Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrijas, kā arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvji, ierosinājumam paužot konceptuālu atbalstu, vienlaikus...

Lai nodrošinātu Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”” atbilstību paredzētajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā saistībā ar 2006.gada 28.novembra Padomes Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 17.a panta pārņemšanu (paredzamais spēkā stāšanās laiks ir 2020.gada 1.janvāris), VID ir uzsācis darbu pie grozījumu projekta minētajos noteikumos izstrādes. Topošais grozījumu projekts paredz: PVN deklarācijas 3.pielikuma pārskatā “Pārskats par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā” (turpmāk – PVN 2 pārskats) atšifrēt sākotnējo preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī, kas netiks uzskatīta par preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā, norādot kodu “E”; PVN 2 pārskatā atšifrēt preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā, kad prece no noliktavas citā dalībvalstī tiks piegādāta preču gala saņēmējam šajā citā dalībvalstī ar kodu “N”; nodrošināt nepieciešamo labojumu veikšanu PVN deklarācijas 4.pielikuma pārskatā “Labojumu pārskats par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā”. VID aicina uzņēmumus un nevalstiskās organizācijas, kā...

Saeima 2019.gada 23.maijā galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas 2019.gada 12.jūnijā publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.118 (6457) un stājas spēkā 2021.gada 1.janvārī. Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk – likums) ir veikti šādi grozījumi. Nodokļa iemaksas valsts budžetā termiņš Likuma 119.pantā, 121.panta trešajā daļā un 137.panta vienpadsmitajā daļā skaitlis “20” aizstāts ar skaitli “23”. Tādējādi ir pārskatīts pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksāšanas termiņš, nosakot, ka PVN valsts budžetā ir iemaksājams 23 dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām. Mēneša 23.datums ir nodokļa maksāšanas gala termiņš. PVN iemaksas valsts budžetā termiņš ir pārskatīts, pamatojoties uz Saeimā 2017.gada 23.novembrī pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, saskaņā ar kuru ar 2021.gada 1.janvāri VID administrēto valsts budžeta maksājumu veikšanai tiek ieviests vienotais nodokļu konts. Vienotā konta ieviešanas mērķis ir mazināt administratīvo slogu nodokļu maksātājiem un nodrošināt iespēju vairākus nodokļu maksājumus valsts budžetā veikt vienā maksājumā.

Saeimā 13.jūnijā gala lasījumā ir pieņemti grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas". Tie paredz, ka no šī gada 1.jūlija Valsts ieņēmumu dienests (VID) drīkstēs kontrolēt skaidras naudas plūsmu ne tikai uz ārējās robežas, kā tas ir jau līdz šim, bet arī uz iekšējās robežas. Tas tiks darīts tikai pamatotu aizdomu gadījumā un mazinās noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu apriti Latvijā. Cīņa ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, t.sk., noziedzīgi iegūtas skaidras naudas pārvietošanas pāri Latvijas Republikas valsts robežai ierobežošanu šogad ir viena no VID prioritātēm. Jaunā likuma norma palīdzēs ierobežot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas iespējas Latvijā, kā arī mazinās negodprātīgu personu iespējas iegūt skaidru naudu tā dēvēto “aplokšņu algu” izmaksām. VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš: “Mēs strikti vēršam uzmanību uz to, ka nekādā gadījumā nav plānots pārbaudīt katru iedzīvotāju, kurš šķērso Latvijas – Lietuvas vai Latvijas – Igaunijas robežu. Mēs pārbaudīsim tikai tās personas, par kurām mums...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 12.maijā galīgajam lasījumam atbalstītajos grozījumos Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredzēts Valsts ieņēmumu dienestam (VID) turpmāk piešķirt plašākas tiesības stingrāk vērsties pret pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmām. Likumu paredzēts papildināt ar plašākām tiesībām nodokļu administrācijai no VID PVN maksātāju reģistra izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju, kā arī noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma atļaujas iegūšanai preču importa darījumos. Plānots, ka VID no PVN maksātāju reģistra līdz šī gada 20.septembrim būs jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nebūs norādījuši nevienu darījumu. Savukārt, ja PVN deklarācijā darījumi nebūs uzrādīti par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, VID paredzētas tiesības komersantu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja, vērtējot komersanta sniegto informāciju par viņa saimniecisko darbību, pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu, kura dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam. VID informācija liecina, ka 2017.gadā konstatēti 553 komersanti, kuri trīs mēnešus bija iesnieguši tukšas PVN deklarācijas un pēc...

Saeima ceturtdien, 6.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Krimināllikumā, kas paredz noteikt kriminālatbildību par liela apmēra skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, šķērsojot valsts robežu. Šobrīd spēkā esošais regulējums ir attiecināms uz Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu, un nav piemērojams attiecībā uz skaidras naudas apriti uz valsts iekšējās robežas ar ES dalībvalstīm. Tas rada problēmas cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma novēršanu, un šāda situācija veicina draudus valsts drošībai, teikts likumprojekta anotācijā. Grozījumi efektivizēs tiesībsargājošo iestāžu darbu cīņā pret neskaidras izcelsmes naudas pārvadājumiem starptautiski, nodrošinot arī Moneyval rekomendāciju izpildi, iepriekš sacīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe. Paredzēts, ka atbildība par liela apmēra skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, šķērsojot valsts iekšējo robežu, iestāsies tikai gadījumos, ja skaidras naudas deklarācijas aizpildīšanu likumā noteiktajā kārtībā būs pieprasījusi kompetentās iestādes amatpersona. Plānots, ka par šo pārkāpumu sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, īslaicīgu...

Trešdien, 5. jūnijā, Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi valstu specifiskās rekomendācijas, kas adresētas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. EK ir norādījusi, ka nodokļu politikas ietvaros ir nepieciešams turpināt samazināt nodokļu slogu zema atalgojuma saņēmējiem, pārvirzot to uz citiem avotiem, it sevišķi kapitālu un nekustamo īpašumu, kā arī uzlabojot iekasējamību. EK norāda, ka nodokļu ieņēmumi pret IKP Latvijā ir zemi, salīdzinot ar ES vidējo radītāju, kas attiecīgi ierobežo iespējas nodrošināt publiskos pakalpojumus, it sevišķi veselības nozarē. EK ieskatā nodokļu slogs zemo algu saņēmējiem joprojām ir relatīvi augsts, lai gan tas ir mazinājies. Kā norādīts dažādu avotu novērtējumā, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir mazinājies, tomēr nedeklarētās saimnieciskās darbības īpatsvars joprojām ir augstākais starp Baltijas valstīm. FM atzīst, ka Latvijai nepieciešams turpināt darbaspēka nodokļu samazināšanu zema atalgojuma saņēmējiem, kā arī to, ka pastāv potenciāls palielināt nodokļu ieņēmumus, turpinot darbu pie ēnu ekonomikas samazināšanas un izvērtējot esošo nodokļu bāzi. Tādējādi tiktu nodrošināti papildu resursi kvalitatīvākai publisko pakalpojumu...

Valsts ieņēmumu dienests aicina izmēģināt jauno VID e-pakalpojumu - Importa muitas deklarācijas pasta sūtījumiem. Jaunais e-pakalpojums sniedz iespēju iedzīvotājiem ātri un vienkārši nokārtot muitas formalitātes sūtījumiem no valstīm ārpus ES, kuru vērtība nepārsniedz 1000 eiro un ja sūtījumā nav īpaši uzraugāmu preču (piemēram, zāles, uztura bagātinātāji). Arī likumdošanā paredzētos maksājumus – muitas un pievienotās vērtības nodokli – aprēķina sistēma un tos var samaksāt tiešsaistē, izmantojot portālu www.latvija.lv. Ņemot vērā pieaugošo tendenci iepirkties interneta veikalos un rūpējoties par iedzīvotāju ērtībām, VID piedāvā klientiem iespēju – pašiem elektroniski aizpildīt vienkāršoto importa muitas deklarāciju. Šī deklarācija ir jāaizpilda tikai gadījumos, ja preces tiek saņemtas no valstīm, kas ir ārpus Eiropas Savienības. Pagaidām vienkāršoto deklarāciju varēs aizpildīt par sūtījumiem, kas nogādāti Latvijā ar kurjerpastu, taču plānots, ka jau septembrī šādi varēs deklarēt arī ar “Latvijas Pasts” starpniecību saņemtos sūtījumus no trešajām valstīm. Sākot ar šī gada 5.jūniju, fiziskās personas vienkāršoto importa muitas deklarāciju...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2019.gada maijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2019. gada 7. maija noteikumi Nr. 188 “Licences izsniegšanas kārtība komercdarbībai ar ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem un valsts nodevas maksāšanas kārtība un apmērs” Noteikumi nosaka: - prasības licences saņemšanai komercdarbībai ar ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem; - prasības, kas ieroču komersantam un ieroču brokerim jāievēro licences darbības laikā; - kārtību, kādā komersantam izsniedz licenci, pagarina tās derīguma termiņu, izsniedz tās dublikātu vai atkārtotu licenci; - kārtību, kādā anulē licenci un aptur licences darbību; - kārtību un apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par licences, tās dublikāta un atkārtotas licences izsniegšanu un tās derīguma termiņa pagarināšanu. 07.05.2019. 10.05.2019. Ministru kabineta 2019. gada 7. maija noteikumi Nr. 191 “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumos Nr. 499 “Muitas atļauju noteikumi” Saskaņā ar 2018.gada 7.jūnijā pieņemtajiem grozījumiem “Muitas likumā” ir precizēts...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina izmantot pagarinājumu un obligātās gada ienākumu deklarācijas iesniegt līdz 9. jūnijam (ieskaitot). VID vērš uzmanību, ka, sākot ar šo gadu, obligāti gada ienākumu deklarācijas ir jāiesniedz arī tiem iedzīvotājiem, kuriem saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā. Ja personas kopējie gada ienākumi pārsniedz 55 000 euro, deklarācija obligāti jāiesniedz līdz šī gada 1. jūlijam. Ir noteikts personu loks, kas nodokļa starpību valsts budžetā varēs iemaksāt vēlāk. Proti, 2018. un 2019. gada ienākumu deklarācijā aprēķinātās nodokļa samaksas termiņš tiks atlikts līdz 2020. gada 1.decembrim tām personām, kuru ar nodokli apliekamie gada ienākumi atbilst šādiem nosacījumiem: 2018.gadā tie nepārsniedz 55 000 eiro, bet 2019.gadā – 62 800 eiro; tie ir saņemti tikai Latvijā; no tiem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis; tiem ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumus (piemēram, algota darba ienākumi, autoratlīdzība, pensijas, darbnespējas...

Salīdzinājumā ar ziedojumu apjomu, kāds nevalstiskajām organizācijām bija pirms nodokļu reformas, kad tika samazināta nodokļu atlaide par ziedojumu veikšanu, ziedojumu apjoms ir krities par 38% jeb 24 miljoniem eiro. 2017. gadā (pirms reformas) nevalstiskais sektors sabiedriskā labuma mērķiem saņēma 63,5 miljonus, bet 2018. gadā vairs tikai 39 miljonus eiro, informē Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA). Sākotnējā iecere atcelt ziedojumu atlaides pavisam, pēc LPA aprēķiniem, draudēja ar ziedojumu apjoma kritumu pat par 80%, taču nodokļu reformas gaitā nevalstiskajam sektoram izdevās pārliecināt Finanšu ministriju un Saeimu, ka šāds kritums faktiski iznīcinātu sektoru. Pēdējā brīdī, pirms nodokļu reformas apstiprināšanas, tika rasts risinājums saglabāt atlaidi samazinātā apjomā. Nodokļu atlaides uzņēmējiem par ziedojumu bija likumā paredzēta arī iepriekš, taču, ieviešot atvieglojumu uzņēmumiem nemaksāt uzņēmumu ienākuma nodokli par reinvestēto peļņu, motivācija ziedot krietni saruka, jo šobrīd uzņēmumu prioritāte ir ieguldīt pašā uzņēmumā. Nevalstiskais sektors ir aicinājis Finanšu ministru, Ministru prezidentu un Saeimu rast risinājumu šim nozīmīgajam līdzekļu kritumam. Piedāvātie...

Jautājums: SIA nomā auto no fiziskas personas un ietur un maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no nomas maksas. Turējums reģistrēts uz nomnieku, tāpēc uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (UVTN) jāmaksā pie tehniskās apskates Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD). Normatīvais regulējums paredz, ka šo nodokli var pieprasīt atmaksāt, ja no nomas maksas tiek maksāts IIN. Vai ir kāda prakse vai VID viedoklis, kas šajā gadījumā notiks ar visiem tiem atvieglotajiem noteikumiem, jo maksājot UVTN nevajag rakstīt maršrutu lapas? Kā tiek atmaksāti šādi nodokļi, kur un kā jāvēršas pie VID? Atbildi sagatavoja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) speciālisti. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma (turpmāk –likuma) 14.panta pirmās daļas 14.punktā noteikts nodokļa maksāšanas atbrīvojums komersantam vai ārvalsts komersanta filiālei, vai zemnieku saimniecībai par fiziskās personas transportlīdzekli, kurš tiek lietots uz nomas līguma pamata un par kuru šai personai, izmaksājot nomas maksu par transportlīdzekli, ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajā...

Saeima 23.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus septiņos likumos, nosakot, ka nodokļu maksātājiem visus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu maksājumus vienotajā Valsts kases kontā būs iespēja samaksāt vienā maksājumā. Grozījumi noteic, ka regulāri maksājamo nodokļu maksājumi vienā maksājumā vienotajā kontā būs jāveic līdz katra mēneša 23.datumam. Šāda kārtība nodokļu maksātājam ļaus samazināt maksājumu veikšanas izmaksas, kā arī ietaupīt tam nepieciešamos cilvēkresursus, iepriekš norādījuši ierosinājuma autori Finanšu ministrijā. Nodokļu maksātājs, ja tas būs ērtāk no finanšu plūsmas organizācijas viedokļa, nodokļus varēs arī maksāt tāpat kā līdz šim – vairākos maksājumos, taču būs jāievēro to nomaksas gala termiņš - mēneša 23.datums. Patlaban fiziskās un juridiskās personas nodokļus Valsts kasē maksā turpat 50 nodokļu kontos, un šāda kārtība izraisa problēmas gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļus administrējošām institūcijām. Turklāt sarežģīts nodokļu nomaksas process rada administratīvo slogu un papildu izmaksas nodokļu maksātājiem, jo katram nodoklim ir noteikts savs nomaksas termiņš, kas jāievēro grāmatvedim un uzņēmuma vadītājam,...