NODOKĻI

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 17.janvārī, iepazinās ar nodokļu administrācijas paveikto, dzīvē ieviešot pieņemtās izmaiņas nodokļu likumos. Uz komisijas sēdi bija aicināti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Finanšu ministrijas pārstāvji. Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns sēdē atzīmēja, ka ir būtiski noskaidrot, vai, jaunievedumus ieviešot praksē, ir konstatētas kādas nepilnības un nepieciešami labojumi, kā arī noskaidrot, vai klientiem pieejamais informācijas apjoms par izmaiņām nodokļu likumos ir pietiekams. VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule un citi ieņēmumu dienesta pārstāvji akcentēja, ka 2017.gada nogalē uzsākts plašs sabiedrības informēšanas darbs par nodokļu likumu izmaiņām. Organizēti vairāk nekā 70 semināri dažādās Latvijas pilsētās, kopumā sasniedzot gandrīz 5000 cilvēku lielu auditoriju, lielākā daļa no kuriem bijuši grāmatveži. Arī šogad plānots seminārus turpināt. Tāpat VID pārstāvji iepazīstināja ar izveidoto ieņēmumu dienesta mājaslapas sadaļu “Kā mani ietekmē nodokļu reforma,” kurā pieejami informatīvie un metodiskie materiāli, VID semināru prezentācijas un videoieraksti. Materiāli pieejami arī angļu un krievu valodā. Izveidoti skaidrojoši vizuālie...

Apstiprinot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021. gadam, valdība otrdien, 16. janvārī, lēmusi pilnveidot arī patentmaksas režīmu un noteikt vienotu patentmaksas apmēru, atteikties no pārāk detalizēta saimnieciskās darbības veidu sadalījuma, vienkāršot patentmaksu samaksu un piemērot samazinātās patentmaksas režīmu arī personām ar I un II grupas invaliditāti. 2017. gada 28.jūlijā Saeimā pieņemti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas precizē patentmaksas apmēru, kā arī personu loku, kam piemēro samazināto patentmaksu. Ministru kabineta 2018. gada 16. janvāra sēdē valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto MK noteikumu projektu "Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa un tās apmēri fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā". MK noteikumos noteikts vienots patentmaksas apmērs Rīgā 100 EUR/mēn, ārpus Rīgas - 50 EUR/mēn; pašreiz patentmaksas apmērs noteikts amplitūdā no 43 - 100 EUR atkarībā no sadalījuma pa reģioniem un profesijām. Tāpat līdz ar jauniem MK noteikumiem apstiprināts jauns konsolidēts saraksts ar amatiem un profesijām, par kuriem var maksāt patentmaksu vai samazinātu patentmaksu. Atgādinām, ka patentmaksas...

Šī gada 15. janvārī Latvija ir saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) paziņojumu Padomei, ar kuru tā iebilst atļaut Latvijai piemērot īpašu pasākumu attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apgrieztās maksāšanas sistēmas piemērošanu saistībā ar sadzīves elektronisko iekārtu un elektriskās sadzīves aparatūras iekšzemes piegādēm. Neraugoties uz iebildumiem no EK puses, Finanšu ministrija (FM) sola, ka tā EK aizstāvēs nepieciešamību ieviest apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanu elektriskās sadzīves aparatūras piegādēm. Latvija saskaņā ar PVN direktīvu pieprasīja, lai Padome, rīkojoties pēc EK priekšlikuma, atļautu Latvijai piemērot īpašu pasākumu attiecībā uz apgrieztās PVN maksāšanas sistēmas piemērošanu saistībā ar sadzīves elektronisko iekārtu un elektriskās sadzīves aparatūras iekšzemes piegādēm, lai cīnītos ar strauji augošo PVN izkrāpšanu šajā jomā. Kopš 2016. gada 1. aprīļa, kad stājās spēkā apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība mobilo telefonu, planšetdatoru, klēpjdatoru un integrālo shēmu ierīču piegādēm, ir būtiski samazinājusies PVN krāpniecība attiecībā uz minēto preču piegādēm. Tomēr pēc šīm izmaiņām palielinājās PVN krāpniecība sadzīves...

Akcīzes nodokļa nodrošinājuma apliecības ar tajās norādīto beigu termiņu, kuras izsniegtas līdz 2018.gada 12.janvārim, ir spēkā ar tajās norādītajiem nosacījumiem līdz termiņa beigām vai līdz pirmajai pārreģistrācijai. Savukārt līdz 2018.gada 12.janvārim izsniegtās akcīzes nodokļa nodrošinājuma apliecības, kuru derīguma termiņš nav noteikts, ir spēkā ar tajās norādītajiem nosacījumiem līdz 2018.gada 31.decembrim vai līdz pirmajai pārreģistrācijai, informē Valsts ieņēmumu dienests. Iesniegumu nodrošinājuma apliecības saņemšanai, pārreģistrācijai vai anulēšanai iespējams iesniegt, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu: www.eds.vid.gov.lv Minētās izmaiņas saistītas ar to, ka 2018.gada 4.janvārī Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr.16 „Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem”, kā rezultātā zaudē spēku Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumi Nr.302 „Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem”.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2017.gadā ir 8,62 miljardi EUR, kas ir par 0,60 miljardiem EUR jeb 7,5 % vairāk nekā 2016.gadā. Tādējādi VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu plāns 2017.gadam izpildīts 101,1 % apmērā. To galvenokārt veicināja četru lielāko nodokļu (valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, pievienotās vērtības nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un akcīzes nodokļa) ieņēmumi. Ieņēmumu pieauguma temps 2016.gadā un 2017.gadā bija visai līdzīgs. Tomēr, atšķirībā no 2016.gada, kad straujāk pieauga nenodokļu ieņēmumi, pērn pieaugumu nodrošināja tieši nodokļu ieņēmumi. 2017.gadā nodokļu ieņēmumi, salīdzinot ar 2016.gadu, palielinājušies par 0,67 miljardiem EUR jeb 8,8 %. Sākot ar 2017.gada februāri, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, palielinās ienākumus saņēmušo darba ņēmēju skaits (2016.gadā bija vērojama pretēja tendence). Tas kopā ar darba ienākumu pieaugumu veicināja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu palielināšanos un plāna izpildi. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugums 2017.gadā, salīdzinot ar 2016.gadu, bija straujākais pēdējo piecu...

Jaunā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas kārtība, kas Latvijā ir stājusies spēkā no 2018. gada 1. janvāra, paredz izmaiņas, kas diezgan sāpīgi skars ārvalstu investorus, kam pieder daļas Latvijas uzņēmumos. Turpmāk savā valstī, deklarējot saņemtās dividendes no Latvijas, ienākumu nodokli lielākajā daļā gadījumu nevarēs samazināt par nodokļu summu, kas jau ir ieturēta Latvijā. Līdz šim tas bija iespējams. Valsts ieņēmumu dienests norāda, ka arī nerezidentam gadījumā, ja komercsabiedrība sadala dividendēs peļņu, kura gūta sākot ar 2018.gada 1.janvāri, aprēķinātās dividendes iekļauj UIN bāzē un apliek ar nodokli. UIN likme ir 20 % no aprēķinātās ar nodokli apliekamās bāzes. Turklāt,nosakot taksācijas perioda ar UIN apliekamo bāzi, ar UIN apliekamā objekta vērtību dala ar koeficientu 0,8. Komercsabiedrība nodokli piemēro gan rezidentiem, gan nerezidentiem aprēķinātajām dividendēm. Dividende citas valsts pilsonim ir maksājums jeb ienākuma veids, ko regulē starp valstīm noslēgtā nodokļu konvencija. Konvencija novērš dubulto ienākuma aplikšanu ar nodokli. Tajā parasti ir paredzētas maksimālās ienākumu nodokļu...

Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kas izskatīts Valsts sekretāru sanāksmes 4. janvāra sēdē, paredz uzlabot esošo digitālās komercijas nosacījumu regulējumu, kā arī noteikt jaunus nodokļu administrēšanas pasākumu veidus Precizēta termina “struktūrvienība” definīcija Likuma 1.panta 24.punktā ir noteikts, ka struktūrvienība ir juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas personas) teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība Latvijas Republikā vai ārpus tās. Struktūrvienībai nav juridiskās personas statusa. Par struktūrvienību uzskata arī tīmekļa vietni vai mobilo lietotni, kurā ir izvietotas preču vai pakalpojumu tirdzniecības un pasūtījumu pieņemšanas vai komplektēšanas sistēmas, pasūtījumu sistēma vai norēķinu sistēma. Informatīvās tīmekļa vietnes, kuras neatbilst struktūrvienības definīcijai, bieži piedāvā izvietot reklāmas, tādējādi tīmekļa vietne arī tiek izmantota ienākumu gūšanai, t.i, saimnieciskajai darbībai. Turklāt VID kontroles pasākumu laikā ir identificējis maz apmeklētas tīmekļa vietnes, kas piedāvā izvietot reklāmas par maksu,...

Līdz 2018. gada 15.janvārim fiziskajām personām Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma šādos gadījumos: ja ienākumi no kapitāla pieauguma 2017. gada decembrī pārsniedz 711,44 eiro; ja ienākumi no kapitāla pieauguma 2017. gada 4.ceturksnī (no 2017. gada oktobra līdz decembrim) mēnesī ir bijuši no 142,30 eiro līdz 711,44 eiro; ja personas kopējie ienākumi no kapitāla pieauguma visa 2017. gada laikā nepārsniedza 142,29 eiro mēnesī. Aprēķinātais nodoklis jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas, tas ir, līdz 2018. gada 30. janvārim. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka par 2017.gada 4.ceturksni fiziskajām personām - saimnieciskās darbības veicējiem vēl saskaņā ar 2017.gadā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem ir jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (obligātās iemaksas). Tas nozīmē, ka līdz šī gada 15.janvārim visām fiziskajām personām - saimnieciskās darbības veicējiem, kuru ienākums no saimnieciskās darbības mēnesī ir vismaz 380 eiro, ir jāmaksā obligātās iemaksas no brīvi izraudzītas saimnieciskās darbības ienākuma daļas, kas nedrīkst būt mazāka par 380 eiro mēnesī. Līdz 2018. gada 15. janvārim pašnodarbinātajām personām ir arī jāiesniedz VID Ziņojums par veiktajām obligātajām iemaksām 2017.gada 4.ceturksnī. Ziņojumu var iesniegt VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā pie obligāto iemaksu dokumentiem. Pašnodarbinātā ziņojumu iesniedz tikai par to pārskata ceturksni, par kuru veic obligātās iemaksas (arī tad, ja obligātās iemaksas veic par vienu vai diviem pārskata ceturkšņa mēnešiem). Ja obligātās iemaksas par attiecīgo pārskata ceturksni neveic, pašnodarbinātā ziņojumu par šo ceturksni neiesniedz. Kā aprēķināt un veikt obligātās...

Tām fiziskajām personām, kuras saņem autoratlīdzību, par 2017.gada 4.ceturksni ir jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (obligātās iemaksas) vēl saskaņā ar 2017.gadā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Tas nozīmē, ka tiem autoratlīdzību saņēmējiem, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 380 eiro un kuri vienlaikus nav darba attiecībās nedz ar autoratlīdzības izmaksātāju, nedz ar kādu citu darba devēju, līdz 2018.gada 10.janvārim bija jāreģistrējas VID pašnodarbinātās personas statusā un līdz 15.janvārim jāveic obligātās iemaksas 31,13% apmērā no brīvi izraudzītas saņemtā ienākuma daļas, bet ne mazāk kā no 380 eiro. Autoratlīdzības saņēmējam jāreģistrējas pašnodarbinātās personas statusā līdz nākamā mēneša 10. datumam, kad ienākums no autoratlīdzības 2017.gadā ir vismaz 380 eiro mēnesī. Autoratlīdzības saņēmējs var reģistrēties pašnodarbinātās personas statusā jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, vai iesniedzot iesniegumu elektroniski, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu, vai izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Lai noteiktu, vai ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 380 eiro mēnesī, no...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2017.gada 19.decembrī ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.791 “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”, kas stājās spēkā 2018.gada 1.janvārī. Grozījumi izdarīti, lai noteikumus precizētu atbilstoši 2017.gada 22.novembrī likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” veiktajiem grozījumiem, kā arī paskaidrotu atsevišķu likuma normu piemērošanas kārtību. Likuma grozījumos paskaidrots, kā nosakāms apmērs dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumiem un iemaksām privātajos pensiju fondos, kurus darba devējs veic darbinieka labā (no darba devēja līdzekļiem vai/un no darbinieka līdzekļiem uz darbinieka iesnieguma pamata) un kurus darba devējs ir tiesīgs atskaitīt no algota darba ienākuma pirms aplikšanas ar algas nodokli. Noteikumi nosaka, atbilstoši kādiem nosacījumiem fiziskā persona var iekļaut attaisnotajos izdevumos par taksācijas gadu no saviem līdzekļiem veiktas dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumus un iemaksas privātajos pensiju fondos, ja gada laikā šādus maksājumus ir veicis arī darba devējs. Tāpat noteikumi nosaka...

Ar 2018.gada 1.janvāri stājās spēkā izmaiņas vairākos nodokļu normatīvajos aktos, tajā skaitā arī Pievienotās vērtības nodokļu likumā. Viena no izmaiņām skar reģistrācijas slieksni Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksātāju reģistrā – tas ir samazināts no 50 000 eiro uz 40 000 eiro. Finanšu ministrija atgādina, ka, sākot ar 2018.gada 1.janvāri, VID PVN maksātāju reģistrā obligāti ir jāreģistrējas visiem tiem iekšzemes nodokļa maksātājiem, kuru ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pārsniegusi 40 000 eiro. Finanšu ministrija aicina iekšzemes nodokļa maksātājus, kuri nav reģistrēti VID PVN maksātāju reģistrā, bet kuriem darījumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā, sākot ar 2018.gada 1.janvāri, ir pārsniegusi 40 000 eiro, iesniegt iesniegumu reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā ne vēlāk kā līdz tā mēneša piecpadsmitajam datumam, kas seko mēnesim, kad ir pārsniegts šis reģistrācijas slieksnis. Iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties VID PVN...

Kopš 2017. gada 1.oktobra, kad sākās pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, Valsts ieņēmumu dienestā tika saņemti 12 882 pieteikumi. Uz 2018. gada 2.janvāri pieņemti 8283 lēmumi par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 91 027 665,92 eiro. Nodokļu atbalsta pasākumam šobrīd pieteikušās 5714 fiziskās un 7168 juridiskās personas. Lēmums piemērot nodokļu atbalsta pasākumu ir pieņemts 4918 fiziskām personām par kopējo summu 10 935 766,24 eiro, t.sk. 7 905 382,57 eiro pamatparāds, 529 426,33 eiro nokavējuma nauda un 420 957,03 eiro soda nauda, un 4016 juridiskajām personām par kopējo summu - 79 043 591,46 eiro, t.sk. 65 573 458,10 eiro pamatparāds, 8 977 995,46 eiro nokavējuma nauda 4 492 137,90 eiro soda nauda. Kā zināms, nodokļu atbalsta pasākuma ievaros, kuram varēja pieteikties no 2017.gada 1.oktobra līdz 2018.gada 2.janvārim, samaksājot nodokļu pamatparādu, tiek dzēstas nokavējuma un soda naudas. Atbalsta pasākumam varēja pieteikties gan privātpersonas, gan komersanti, aizpildot īpaši tam paredzētu iesniegumu. VID pieļauj, ka...

Valdība ceturtdien, 4. janvārī, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Likumprojekts paredz, ka par lauksaimniecības zemes nomas līguma reģistrāciju pašvaldībā, kā arī par iesnieguma izskatīšanu pašvaldībā lauksaimniecības zemes iegādes gadījumā, ir maksājamas valsts nodevas. Valsts nodevu apmērs un maksāšanas kārtība tiks noteikta Ministru kabineta noteikumos. Grozījumi likumā izstrādāti atbilstoši Ministru kabineta komitejas 2017. gada 14. augusta sēdē uzdotajam uzdevumam Zemkopības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavot likumprojektu par grozījumiem likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", paredzot, ka izdevumi, kas saistīti ar tiesiskuma uzraudzību darījumos ar lauksaimniecības zemi, ir jāsedz šo darījumu veicējiem. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" vēl jāapstiprina Saeimai.

Valsts ieņēmumu dienests vērš uzmanību, ka nodokļu reformas ietvaros veiktās izmaiņas ar 2018.gada 1.janvāri paredz konceptuāli jaunu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas kārtību. Turpmāk UIN likme būs 20%, taču tā būs jāmaksā tikai no tās peļņas daļas, kas tiks sadalīta vai izmaksāta dividendēs, vai arī izlietota tādiem mērķiem, kas tieši nav saistīti ar uzņēmējdarbības attīstību, savukārt reinvestētajai peļņai UIN vairs netiks piemērots. Turpmāk vairs nebūs jāveic arī UIN avansa maksājumi. UIN avansa maksājumi būs jāveic tikai pārejas posmā par periodu no 2018.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam. Nodokļa likme No 2018.gada 1. janvāra UIN likme ir 20%. Reinvestētajai peļņai tiks piemērota 0% likme. UIN 20% apmērā būs jāmaksā tikai no tās peļņas daļas, kas tiks sadalīta vai izmaksāta dividendēs vai arī izlietota tādiem mērķiem, kas tieši nav saistīti ar uzņēmējdarbības attīstību. Nosakot ar UIN apliekamo bāzi, ar nodokli apliekamo objektu vērtību dala ar koeficientu 0,8. Sākot ar 2018. gadu, mainās no nerezidentiem...