NODOKĻI

Eiropas Savienībā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemēro saskaņā ar Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu noteikto. Šobrīd direktīvas III pielikumā ir uzskaitītas visas tās preces un pakalpojumi, kam dalībvalstis pēc izvēles var piemērot PVN samazināto likmi. Latvija no minētā sarakstā uzskaitītajām 22 preču un pakalpojumu grupām piemēro PVN samazināto likmi 10 preču un pakalpojumu grupām. Vēl dalībvalstis piemēro PVN samazinātās likmes tām precēm un pakalpojumiem, kam tika piešķirtas atkāpes no vispārējā principa, kļūstot par Eiropas Kopienas dalībvalsti. Šīs tiesības nav domātas citām dalībvalstīm, tādējādi ir radusies nevienlīdzīga situācija starp dalībvalstīm. Latvijai ir piešķirta viena atkāpe no vispārējā principa piemērot PVN 0 procentu likmi ar tiesībām atskaitīt priekšnodokli, t.i., pasažieru pārvadājumiem starptautiskajos maršrutos, arī pasažieru pārvadājumiem uz citām dalībvalstīm, ja pasažieris šķērso Latvijas Republikas valsts robežu, kā arī tās bagāžas pārvadājumam, kuru pasažieris ved sev līdzi, un tā transportlīdzekļa pārvadājumam, ar kuru viņš ceļo. Pašreiz saskaņā ar...

Zemkopības ministrija atgādina, ka augļu, ogu un dārzeņu, tai skaitā kartupeļu audzētāji var darbiniekiem piemērot īpašo sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu, tādējādi nozīmīgi samazinot darbaspēka nodokļu slogu. To nosaka likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Šo atviegloto nodokļa režīmu var izmantot tāds darba devējs (lauksaimnieks), kurš īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaimniecības zemi izmanto augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai un kārtējā gadā to ir pieteicis vienotajam platības maksājumam. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu var piemērot sezonas laukstrādniekam (darba ņēmējam), kas tiek nodarbināts no 1. aprīļa līdz 30. novembrim un strādā sezonas rakstura darbos - augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Maksimālais nodarbināšanas termiņš, kurā sezonas laukstrādniekam var piemērot šo īpašo ienākuma nodokļa režīmu, nevar pārsniegt 65 nostrādātās dienas (periodā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim), un sezonas laukstrādnieka maksimālie ienākumi nevar pārsniegt 3000 eiro. Ja tiek pārsniegts kāds no šiem...

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) rīcības plāna ietvaros Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu par vienkāršošanas pasākumiem PVN jomā attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem. Lai sagatavotu Latvijas nacionālo pozīciju par vienkāršošanas pasākumiem, Finanšu ministrija aicina sabiedrību iesaistīties priekšlikumu apspriešanā. Pašreiz Padomes Direktīvā par kopējo PVN sistēmu ir paredzēti atsevišķi atvieglojumi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) saistībā ar PVN. Šie atvieglojumi ļauj Eiropas Savienības dalībvalstīm vienkāršot PVN uzlikšanas un iekasēšanas procedūras, kā arī atbrīvot no PVN maksāšanas tādus MVU, kuru gada apgrozījums nepārsniedz noteiktu slieksni. Tomēr, lai izveidotu modernu un vienkāršotu MVU režīmu, Eiropas Komisija ir izstrādājusi priekšlikumu, kura galvenie mērķi ir palīdzēt izveidot vidi, kas veicina MVU izaugsmi, un ieviest efektīvu un stabilu PVN sistēmu. Šī priekšlikuma galvenie virzieni ir: MVU piemērojamo PVN atbrīvojumu attiecināt uz visiem Eiropas Savienības uzņēmumiem neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī tas veic saimniecisko darbību; noteikt dalībvalstu MVU maksimālo apgrozījuma slieksni atbrīvojuma piemērošanai; ieviest pārejas periodu, kurā MVU, kas...

Valsts sekretāru sanāksmē 22.martā tika izsludināts Veselības ministrijas (VM) sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā veicamas un atmaksājamas veselības apdrošināšanas iemaksas”. Veselības aprūpes finansēšanas likums (turpmāk – likums) paredz ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, tai skaitā nosakot sasaisti starp veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām veselības apdrošināšanai, veselības apdrošināšanas iemaksām (brīvprātīgs maksājums) un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu. Saskaņā ar likumu apdrošinātās personas statusam atbilst sociāli apdrošinātās personas (darba ņēmēji, pašnodarbinātie), personas, kuras brīvprātīgi veikušas veselības apdrošināšanas iemaksas, un noteiktas sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupas (piemēram, pensionāri, bērni līdz 18 gadiem, I un II invalīdi, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēti bezdarbnieki u.c.). Savukārt tās personas, kuras neveic sociālās iemaksas un nav automātiski apdrošinātas, varēs brīvprātīgi veikt veselības apdrošināšanas iemaksas. Personām, kuras neveic sociālās iemaksas un nav automātiski apdrošinātas, būs izdevīgi nosacījumi apdrošināšanas iegūšanai – veselības apdrošināšanas apmērs 2018.gadā ir 1% no minimālās mēnešalgas jeb 51,6 eiro gadā, 2019.gadā – 3% no minimālās mēnešalgas jeb...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis jaunu metodisko materiālu ar uzskatāmiem piemēriem "Pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas", kas piemērojams, sākot ar 2018.gada 1.janvāri. Svarīgi zināt, ka pašnodarbinātais ir: 1. persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura saņem autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību), izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju (skatīt metodisko materiālu “Nodokļu piemērošana ienākumiem no darbiem, kas aizsargājami ar autortiesībām”); 2. zvērināts notārs; 3. zvērināts advokāts; 4. zvērināts revidents; 5. prakses ārsts, prakses farmaceits, prakses veterinārārsts, prakses optometrists; 6. cita fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja; 7. zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs zemnieku (zvejnieku) saimniecības vadības funkciju, ja šajā zemnieku (zvejnieku) saimniecībā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors). Zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks ir: 7.1. pašnodarbinātais – ja pats veic šīs zemnieku...

Valsts sekretāru sanāksmē 15. martā izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts "Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzama informācija par fiziskās personas kontu apgrozījumu un atlikumu", kas noteiks tehniskās nianses, kā bankām un citām finanšu iestādēm jāsniedz informācija Valsts ieņēmumu dienestam par to klientu kontu apgrozībā esošajām naudas summām. Likums "Par nodokļiem un nodevām" nosaka, ka informāciju VID par klientiem - fiziskajām personām, kas ir Latvijas Republikas rezidenti, jāsniedz tad, ja iepriekšējā kalendārajā gadā to pieprasījuma noguldījuma konta un maksājumu konta kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojuma sniedzēja ietvaros ir bijusi 15 000 euro vai vairāk (tāda - ja vidēji mēnesī tā pārsniedz 1250 eiro). Sniedzot minēto informāciju, tiks norādītas šādas ziņas: klienta vārdu, uzvārdu un personas kodu; pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopējo atlikuma summu iepriekšējā kalendāra gada pēdējās dienas beigās; pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopējo debeta apgrozījuma summu iepriekšējā gadā; pieprasījuma noguldījuma kontu un...

Eiropas Parlaments (EP) rosina izveidot vienotu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu, kas nodokļus liktu maksāt pelņas gūšanas vietā un nodokļu saistību aprēķinā izmantotu uzņēmumu digitālās aktivitātes. "Kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze" (KKUINB) - daļa no vērienīga priekšlikuma izveidot vienotu, caurskatāmu un taisnīgu ES uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmu - tika apstiprināta ar 438 balsīm pret 145, 69 deputātiem atturoties. EP ar 451 balsi pret 141, 59 deputātiem atturoties, atbalstīja arī saistītu priekšlikumu par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KUINB), kas radītu priekšnosacījumus harmonizētas uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas izveidei. "Digitālā klātbūtne" ar nodokļiem apliekamās peļņas noteikšanai Abu priekšlikumu mērķis ir novērst nepilnības, kas ļāvušas digitālajā jomā aktīviem un starptautiskiem uzņēmumiem ievērojami samazināt maksājamo nodokļu apjomu un izvairīties no nodokļu maksāšanas peļņas gūšanas vietā. Šo mērķi daļēji ļautu sasniegt kritēriji uzņēmumu "digitālās klātbūtnes" noteikšanai ES dalībvalstīs, kur tiem līdz ar to būtu jāmaksā nodokļi. Eiropas Parlaments arī uzskata, ka Eiropas Komisijai būtu jānosaka kritēriji, piemēram,...

Laika posmā no 1. līdz 13. martam Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pavisam ir saņemtas 323 411 deklarācijas un kopējā par attaisnotajiem izdevumiem atmaksātā nodokļa summa ir 12,79 milj. eiro. Kopš 1. martā sākās brīvprātīga gada ienākumu deklarāciju iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestā (VID), saņemto gada ienākumu deklarāciju skaits jau sasniedzis trešdaļu no visām 2017. gadā iesniegtajām deklarācijām. VID prognozē, ka kopumā šī gada laikā gada ienākumu deklarācijas varētu iesniegt līdz pat 1 milj. iedzīvotāju. Šobrīd proporcionāli kopējo gada ienākumu deklarāciju skaitam visvairāk iesniegto deklarāciju ir saņemts par veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos vai veiktajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu). Kā arī liela nodokļu maksātāju daļa vēlas atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokli par taksācijas gada laikā neizmantoto gada diferencēto neapliekamo minimumu vai atvieglojumiem. Lai nodrošinātu šo deklarāciju ātrāku izskatīšanu, VID ir ieviesis automātisku pārbaudi. Valsts ieņēmumu dienestā (VID) saņemto deklarāciju skaits dienā svārstās no 10...

Plānotas izmaiņas Dabas resursu nodokļa likumā, un paredzēts, ka arī atkritumu apsaimniekotājiem, kuri darbojas ražotāju atbildības sistēmā, ieviesīs finanšu nodrošinājumu par atkritumu pārstrādāšanu. Izmaiņas likumā pastiprinās apsaimniekotāju atbildību par konkrēta veida atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši noteiktām prasībām. Saeima likuma grozījumus ceturtdien, 15.martā, atbalstīja pirmajā lasījumā. Patlaban šāda kārtība noteikta tikai atkritumu apsaimniekotājiem, kuri saņem atļaujas atsevišķu atkritumu apsaimniekošanas darbību veikšanai. Plānots, ka turpmāk atkritumu apsaimniekotājiem, kuri strādā ražotāju atbildības sistēmā, būs nepieciešams Valsts vides dienestā iesniegt un uzturēt spēkā finanšu nodrošinājumu visu līguma darbības laiku, kā arī vienu gadu pēc tā. Dabas resursu nodoklis būs jāatmaksā gadījumos, ja šāds atkritumu apsaimniekotājs nebūs pildījis likumā noteiktās prasības saistībā ar atkritumu pārstrādes vai reģenerācijas normu izpildi noteiktiem atkritumu veidiem. Finanšu nodrošinājums ir paredzēts gadījumos, ja atkritumu apsaimniekotājs ražotāju atbildības sistēmas ietvaros nebūs veicis savu darbu un valstij būs jāiesaistās uzkrāto un nepārstrādāto atkritumu savākšanas un apsaimniekošanas organizēšanā, teikts likumprojekta anotācijā. Likumprojektā ietvertais regulējums sekmēs tādu...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē 13. martā tika skatīts likumprojekts “Par nodokļiem un nodevām” (Nr. 1157/Lp12), par kuru Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) bija iesniegusi vairākus ierosinājumus, kas pasargātu nodokļu maksātājus no automātiskas sodu uzlikšanas bez savlaicīgas iepriekšējas brīdināšanas un gadījumos, kad deklarācijas iesniegšanas kavējums gada laikā fiksēts pirmo reizi. LPS savā atzinumā iepriekš pauda, ka pašreizējā sistēma – brīdināt nodokļu maksātāju piecas dienas pirms deklarācijas iesniegšanas – nav pietiekama, turklāt, apstiprinot minēto likumprojektu, sodu sistēma darbosies automātiski, līdz ar to sods tiks aprēķināts jau no pirmās kavējuma dienas. Minētā Saeimas komisija, uzklausot LPS paustās bažas, uzdeva Finanšu ministrijai iesniegt konkrētus priekšlikumus, lai par pirmajām divām trīs deklarāciju iesniegšanas kavējuma dienām automātiskajā sodīšanas sistēmā netiktu uzlikts naudas sods, bet gan brīdinājums, kā arī lai tiktu diferencēti sodi tiem, kas regulāri un ilgstoši kavē, no tiem, kuri deklarācijas parasti iesniedz laikus. “Esam gandarīti, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstījusi LPS...

No 1. marta visi iedzīvotāji, kas vēlas saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, var iesniegt nepieciešamos dokumentus Valsts ieņēmumu dienestā (VID), izmantojot EDS sistēmu. Dati liecina, ka iedzīvotāji ļoti aktīvi izmanto šo iespēju, piemēram, par 2016. gadu ir atmaksāta pārmaksa 121, 44 miljonu eiro apmērā. Tie ir ļoti iespaidīgi rādītāji, kuri liecina par iedzīvotāju aktivitāti, stāsta nodokļu eksperte, Biznesa augstskolas Turība lektore Anna Medne. Vēl viņa aicina apsvērt iespēju ieviest ģimenes nodokļu deklarāciju, kas vienam ģimenes loceklim ļautu aizpildīt datus par visiem, tādējādi paātrinot un atvieglojot procesu. Vēl iespējams atgūt pārmaksu par 2014. gadu Jāņem vērā, ka 2018. gada laikā iedzīvotāji var pieprasīt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli ne tikai par 2017. gadu, bet arī par 2016. un 2015. gadu, un līdz šī gada 16. jūnijam arī par 2014. gadu. Tā ir t.s. brīvprātīgā gada ienākumu deklarācija iedzīvotājiem, kuri neveic nekāda veida saimniecisko darbību un vēlas saņemt atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem...

Nodokļu atbalsta pasākuma ietvaros, kas norisinājās no 2017. gada 1.oktobra līdz 2018.gada 2.janvārim, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) tika saņemti 14 025 pieteikumi. Tos izskatot, pieņemti 12 765 lēmumi par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 121 460 027,6 euro. Nodokļu atbalsta pasākumam pieteikušās 6 828 fiziskās un 7 197 juridiskās personas. Lēmums piemērot nodokļu atbalsta pasākumu ir pieņemts 6 389 fiziskām personām par kopējo summu 16 998 724,26 euro (t.sk.11 992 755,96 euro pamatparāds, 4 251 964,24 euro nokavējuma nauda un 754 004,06 euro soda nauda) un 6 376 juridiskām personām par kopējo summu 104 461 303,34 euro (t.sk.86 162 268,69 euro pamatparāds, 12 273 144,47 euro nokavējuma nauda un 6 025 890,18 euro soda nauda). Atbalsta pasākuma ietvaros lielākā kopējā piešķirtā summa juridiskai personai ir 14 033 099,26 euro apmērā, fiziskai personai – 734 599,98 euro apmērā. Atbalsta pasākumu tika atteikts piemērot 1 191 nodokļu maksātājiem, t.sk. 467 nodokļu maksātājiem...

Ņemot vērā neviennozīmīgo regulējumu attiecībā uz īpašā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) režīma piemērošanu būvizstrādājumiem, metālizstrādājumu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem, kā arī sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādei, Valsts ieņēmumu dienests (VID) preventīvo un kontroles pasākumu laikā individuāli skaidros uzņēmējiem, kā reversais PVN piemērojams. Patlaban VID praksē nereti sastopas ar situācijām, ka vienādām precēm tiek piemērotas dažādas normas – gan reversā PVN maksāšanas kārtība, gan vispārējā, turklāt arī nav vienotas izpratnes par kombinētās nomenklatūras kodu noteikšanu viena veida precēm. Konstatējot gadījumus, kad vienādām precēm PVN piemērots gan reversā, gan parastā kārtībā, VID katru konkrēto PVN darījumu vērtēs pēc tā būtības, pārliecinoties, ka preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs PVN ir aprēķinājis un nomaksājis valsts budžetā. VID ieskatā ir svarīgi izvairīties no gadījumiem, kad nezināšanas vai normatīvo aktu prasību nepietiekamas izpratnes dēļ tiktu nodarīti zaudējumi valsts budžetam, tādējādi, veicot preventīvus pasākumus un pārbaudes, VID vienlaikus konsultēs uzņēmējus, kuri...

No 12. līdz 13. martam Finanšu ministrijas pārstāvji piedalīsies Eirogrupas un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas notiks Briselē, Beļģijā. Eirogrupas laikā plānots pārrunāt aktuālākos ekonomikas un finanšu jautājumus, tostarp Grieķijas esošo situāciju, gatavošanos marta Eirosamitam, vērtējot Ekonomikas un monetārās savienības (EMU) aspektus, un starptautiskajām sanāksmēm, vērtējot inflācijas un maiņas kursa attīstību. ECOFIN diskutēs par obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām. Apspriežamais priekšlikums paredz starpniekiem (piemēram, nodokļu konsultantiem) noteikt pienākumu ziņot nodokļu iestādēm par, iespējams, agresīvām nodokļu plānošanas shēmām, ja viņi ir profesionāli iesaistīti šādās shēmās. Priekšlikumā paredzētais pienākums attieksies tikai uz pārrobežu situācijām, proti, shēmām, kur iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts, vai arī dalībvalsts un trešā valsts. Saņemtās informācijas apmaiņa starp valstu nodokļu iestādēm notiks automātiski. Priekšlikums ir būtisks elements cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, agresīvu nodokļu plānošanu un pārrobežu nodokļu izkrāpšanu. Tāpat ECOFIN paredzēts apspriest Bulgārijas prezidentūras izvirzītos atvērtos...

Valsts ieņēmumu dienests informē par izmaiņām "atzītā uzņēmēja" un EORI sistēmas numura pieteikumu kārtībā. AEO pieteikuma izmaiņas 2018.gada 5.martā ir pabeigta Eiropas Komisijas 2016.gada 11.aprīļa Īstenošanas lēmuma 2016/578/ES pielikuma 2.sadaļas A saraksta 5.punktā saistībā ar “Atzītā uzņēmēja (AEO) sistēmas jaunināšanu” paredzētā pirmā posma ieviešana un AEO sistēmā (Eiropas Komisijas centrālās elektroniskās ekonomisko operatoru informācijas un saziņas sistēmas AEO sadaļā) tiek ieviests risinājums (jeb “jauninājums” minētā Īstenošanas lēmuma izpratnē), atbilstoši kuram prasības attiecībā uz AEO pieteikuma datiem un šo datu formātu un kodiem jau tagad (t.i., pirms tiek pabeigta AEO sistēmas jaunināšanas otrā posma ieviešana) tiek pielāgotas prasībām, kuras paredzētas saskaņā ar Regulas Nr.2015/2446 2.panta 1.punktu un Regulas Nr.2015/2447 2.panta 1.punktu, t.i., Regulas Nr.2015/2446 A pielikumā un Regulas Nr.2015/2447 A pielikumā. Līdz ar to turpmāk (ar 2018.gada 5.martu): AEO pieteikuma datu (datu elementu) prasības atbilst Regulas Nr.2015/2446 A pielikumā “Kopējās datu prasības attiecībā uz pieteikumiem un lēmumiem” I un IV...