NODOKĻI

Valdības sēdē 15. maijā izskatīts Ministru kabineta noteikumu projekts "Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzama informācija par fiziskās personas kontu apgrozījumu un atlikumu". Tas paredz, ka bankām turpmāk būs jāziņo par fiziskām personām, kuru konta apgrozījums gadā pārsniedz 15 000 eiro. Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie noteikumi paredz kārtību, kādā kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs līdz katra gada 1.februārim iesniegs VID informāciju par klientiem, kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojuma sniedzēja ietvaros ir 15 000 eiro vai vairāk. Informācija sniedzama elektroniski par fiziskām personām, kas ir Latvijas rezidenti. Grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz šo kārtību, izstrādāti nodokļu reformas ietvarā. Noteikumu mērķis ir sabiedrības labklājības veicināšana, pilnveidojot fizisko personu nodokļu nomaksas uzraudzību, tādējādi savlaicīgi novēršot nodokļu nemaksāšanas gadījumu skaitu un nodrošinot, ka valsts budžets saņem tam pienākošos visus nodokļu maksājumus. Turklāt VID, plānojot nodokļu kontroles pasākumus, varēs...

Ministru kabineta komitejas sēdē 14. maijā skatīts Labklājības ministrijas iesniegtais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"". Cita starpā tie paredz, ka likumā kā speciālajā normatīvajā aktā nosakāms, ka obligātās iemaksas ir prioritārs nodoklis attiecībā pret pārējiem likumā „Par nodokļiem un nodevām” minētajiem nodokļiem. Likumprojektā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests vienotājā nodokļu kontā saņemtos ieņēmumus katru darbdienu prioritāri attiecina uz darba devēju un pašnodarbināto deklarētajām obligātajām iemaksām un pārskaita attiecinātās obligātās iemaksas uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sadales kontu. Tālāk Valsts kase, katru darbdienu sociālās apdrošināšanas iemaksu sadales kontā pieejamos līdzekļus pārskaita uz sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu kontiem atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajam sociālās apdrošināšanas ieņēmumu īpatsvaram. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, ikgadējos informatīvajos ziņojumos par faktiski veikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu pensiju apdrošināšanai ietekmi uz personu sociālo nodrošinājumu redzams, ka: par periodu no 2011. gada 1. janvāra līdz 2016. gada martam obligātās iemaksas ir veiktas pilnā apmērā tikai par 84,1...

Jautājums: Vai uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām sagatavotu starpperiodu finanšu pārskatu ir jāapstiprina zvērinātam revidentam? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests: Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma pārejas noteikumu 3.punktu, ja nodokļa maksātāja pārskata gads nesakrīt ar kalendāra gadu, nodokļa maksātājs uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai sagatavo finanšu (starpperiodu) pārskatu un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju. Starpperiodu finanšu pārskatu sagatavo atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr.775 „Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 14.nodaļā „Kārtība, kādā sagatavo finanšu pārskatu par periodu, kas īsāks par pārskata gadu (starpperiodu pārskats)” noteiktajām prasībām. Uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām sagatavotos starpperiodu finanšu pārskatus nav jāapstiprina zvērinātam revidentam.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2018.gada četros mēnešos ir 2,87 miljardi EUR, kas ir par 0,23 miljardiem EUR jeb 8,9 % vairāk nekā 2017.gada četros mēnešos. 2018.gada aprīlī būtiski palielinājušies uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi. Šī gada četros mēnešos uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi, salīdzinot ar 2017.gada četriem mēnešiem, palielinājušies par 13,72 milj. EUR jeb 10,1 %, tādējādi nodrošinot plāna izpildi. Ieņēmumu plāns ir izpildīts arī attiecībā uz akcīzes nodokļa ieņēmumiem, kas 2018.gada četros mēnešos, salīdzinot ar 2017.gada četriem mēnešiem, palielinājušies par 33,31 milj. EUR jeb 12,2 %. Akcīzes nodokļa ieņēmumos 2018.gada četros mēnešos 53,8 % ir ieņēmumi par naftas produktiem. Salīdzinot ar 2017.gada četriem mēnešiem, tie ir palielinājušies par 17,69 milj. EUR jeb 12,0 %. Tas skaidrojams gan ar patēriņa pieaugumu, gan nodokļa likmes palielināšanu gandrīz visiem ar akcīzes nodokli apliekamiem naftas produktiem. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi 2018.gada četros mēnešos, salīdzinot ar 2017.gada četriem mēnešiem, ir...

Iedzīvotāju ienākuma nodokli pie pilnīgas vai daļējas parāda atlaišanas nepiemēros vēl divus gadus. To ceturtdien, 10.maijā, noteica Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Likums noteic, ka gada apliekamajā ienākumā netiks ietverts un ar nodokli netiks aplikts ienākums, kas aizdevuma (kredīta) saistību samazināšanas vai dzēšanas rezultātā gūts laika posmā no 2011.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim. Līdz šim nodokli nepiemēroja, ja parāds atlaists līdz šī gada beigām. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likums grozīts, lai iedzīvotāji ilgāku laika periodu varētu izmantot iespēju ar kredītdevējiem noslēgt vienošanos par parādu daļēju vai pilnīgu samazināšanu. Iespēju pilnīgi vai daļēji atlaist parādu Latvijas lielākās kredītiestādes fiziskām personām piedāvā kopš 2015.gada marta, un ir vērojams, ka pēc parādu samazināšanas apmēram 20 procentos gadījumu klienti atjauno sakarus ar bankām, tiek atvērti konti un tajos redzams legāls apgrozījums. Tas liecina par iziešanu no aplokšņu algu zonas un ļauj secināt, ka fiskālais efekts no parādu atlaišanas ir pozitīvs, grozījumu iesniedzēju...

No 2019. gada ir plānots palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas ir viens no galvenajiem valsts sociālo pabalstu veidiem. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apmēru plānots palielināt par 30 eiro - no pašreizējiem 64 eiro līdz 94 eiro nākamgad. Turklāt, lai saglabātu pensijas vecuma cilvēku un personu ar invaliditāti pirktspēju, no 2020. gada plānots personai piešķirto valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu ik gadu 1. oktobrī indeksēt ar patēriņa cenu indeksu. To paredz "Plāna minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2019.-2020. gadam" projekts, kas ceturtdien, 10. maijā, izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, pašvaldībām un sociālajiem partneriem un jāapstiprina valdībā. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts nav mainīts 12 gadus, tāpēc tā palielināšana ir nozīmīgs solis šī pabalsta saņēmēju situācijas uzlabošanā. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielināšana ietekmē pensijas vecuma cilvēkus, kuri saņem valsts sociālo nodrošinājuma pabalstu (~1,2 tūkstoši cilvēku) vai vecuma pensiju, kuras apmērs ir mazāks par plānoto minimālās pensijas apmēru (~22,6 tūkstoši cilvēku), kā...

Kā zināms, 2018. gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz arī speciālā nodokļu režīma - reversā pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu (turpmāk – PVN) būvizstrādājumu piegādēm. Tomēr jaunā nodokļu režīma piemērošana ir raisījusi daudz jautājumu komersantiem. Kopš 2017. gada nogales Ekonomikas ministrijas (EM) un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) speciālisti ir snieguši vairāk nekā 400 konsultācijas komersantiem par to, kādi izstrādājumi ir uzskatāmi par būvizstrādājumiem. EM, PTAC un Valsts ieņēmumu dienests (VID), pārrunājot ar nozari grozījumus PVN likumā, secināja, ka ir nepieciešams padziļināts Būvniecības likumā iekļautās būvizstrādājuma definīcijas skaidrojums. Saskaņā ar Būvniecības likuma 1.panta 11.punktu, būvizstrādājums ir ikviens iestrādāšanai būvē paredzēts izstrādājums vai rūpnieciski izgatavota konstrukcija. Savukārt Būvniecības likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka būvizstrādājumus atļauts piedāvāt Latvijas tirgū, kā arī stacionāri iebūvēt būvēs, ja tie ir derīgi paredzētajam izmantojumam, nodrošina būvei izvirzīto būtisko prasību izpildi un atbilst būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasībām. Likumā noteiktā definīcija ir noteikta plaša,...

Vjetnamā strādājošiem Latvijas uzņēmējiem turpmāk paredzēts nodrošināt stabilu nodokļu maksāšanas režīmu, ko neietekmēs Vjetnamas normatīvo aktu grozījumi. To paredz Saeimas Ārlietu komisijas trešdien, 9.maijā, konceptuāli atbalstītais likumprojekts, ar kuru plānots ratificēt Latvijas un Vjetnamas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokolu. Tāpat līguma mērķis ir novērst pušu uzņēmēju izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Līgums radīs likumīgu pamatu Latvijas un Vjetnamas nodokļu administrācijas iestāžu tiešai sadarbībai, paredzot to regulāru apmainīšanos ar informāciju. Līdz šim bez minētās informācijas bija apgrūtināta abu pušu iedzīvotāju ārvalstīs gūto ienākumu aplikšana ar nodokļiem un bija problemātiski piemērot vairākas speciālās nacionālo nodokļu normatīvo aktu normas. Līdz ar līguma stāšanos spēkā katras līgumslēdzējas valsts investoriem būs stabilāks nodokļu aplikšanas režīms otrā valstī attiecībā uz, piemēram, uzņēmējdarbības ienākumu, dividendēm, procentiem, autoratlīdzībām un atlīdzībām par tehniskajiem pakalpojumiem.

Pensiju pārvaldītājs INDEXO ir veicis Latvijas uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas (UDA) tirgus analīzi, kas atklāj absurdi dārgu vai pat kaitniecisku produktu izplatīšanu un nelietderīgu Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksas izmantošanu daudzu miljonu EUR apjomā. INDEXO piedāvā grozīt likumu "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli", lai ierobežotu UDA izmaksu līmeni un paplašinātu konkurenci tirgū. Toms Kreicbergs, INDEXO izpilddirektors: "Latvijas iedzīvotāji masveidā lieto uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, lai krātu savas ģimenes nākotnei. Šī produkta izmaksas ir absurds, kas demonstrē apdrošinātāju un komercbanku cinisko attieksmi pret saviem klientiem. Gandrīz visi tirgū pieejamie produkti klientus nolemj minimālai peļņai vai zaudējumiem. Apdrošinātāji šos produktus spēj pārdot, jo piesola nodokļu atmaksu, ko nodrošina valsts. Rezultātā valsts subsidē apdrošinātājus daudzu miljonu eiro apjomā, bet klients iegūst minimāli vai pat zaudē." Visi analīzē apskatītie UDA produkti ar garantēto ienesīgumu klientam standarta situācijā rada zaudējumus. Zaudējumi var sasniegt pat 10 % no iemaksu summas. Rezultātā klients ne tikai nenopelna, bet zaudē līdz pat pusei no...

Iedzīvotāju ienākuma nodokli pie pilnīgas vai daļējas parāda atlaišanas plāno nepiemērot vēl divus gadus. To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā otrdien, 8.maijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Paredzēts, ka gada apliekamajā ienākumā netiks ietverts un ar nodokli netiks aplikts ienākums, kas aizdevuma (kredīta) saistību samazināšanas vai dzēšanas rezultātā gūts laika posmā no 2011.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim. Patlaban nodokli nepiemēro, ja parāds atlaists līdz šī gada beigām. Izmaiņas likumā rosinātas, lai iedzīvotāji ilgāku laika periodu varētu izmantot iespēju ar kredītdevējiem noslēgt vienošanos par parādu daļēju vai pilnīgu samazināšanu. Šādu iespēju Latvijas lielākās kredītiestādes fiziskām personām piedāvā kopš 2015.gada marta, un ir vērojams, ka pēc parādu samazināšanas apmēram 20 procentos gadījumu klienti atjauno sakarus ar bankām, tiek atvērti konti un tajos redzams legāls apgrozījums. Tas liecina par iziešanu no aplokšņu algu zonas un ļauj secināt, ka fiskālais efekts no parādu atlaišanas ir pozitīvs, grozījumu iesniedzēju vārdā par...

Valdības sēdē 3.maijā apstiprināti Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā veicamas un atmaksājamas veselības apdrošināšanas iemaksas”. Noteikumi paredz, ka iemaksas būs veicamas reizi gadā, un šogad personas varēs tās veikt no 1.septembra. Iemaksu veikšana būs brīvprātīga un attieksies tikai uz tām personām, kuras nav apdrošinātas automātiski. Personas, kuras veic sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā vai ietilpst kādā no sociāli mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām - pensionāri, bērni, personas, kurām noteikta I vai II grupas invaliditāte, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēti bezdarbnieki, skolēni un pilna laika programmās studējošie, kā arī citi sociāli atbalstāmi cilvēki - ir apdrošinātas automātiski un papildus iemaksas veselības apdrošināšanai viņām nebūs jāveic. Paredzēts, ka persona brīvprātīgās iemaksas varēs veikt, pamatojoties uz vienotā veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmā (turpmāk - veselības informācijas sistēma) pieejamu elektroniski sagatavoto apdrošināšanas iemaksu paziņojumu. Veselības apdrošināšanas iemaksu paziņojumā norādīto summu būs jāiemaksā Valsts kasē - tiešsaistē elektroniski autentificējoties veselības informācijas sistēmā un veicot maksājumu ar pārskaitījumu; norēķinoties...

Saeima 3.maijā galīgajā lasījumā lems par jauna likuma projektu, kas paredz personām, kuras atrodas ārpus Latvijas, nodrošināt konsulāro palīdzību un Latvijas iestāžu sniegto pakalpojumu pieejamību Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs atbilstoši aktuālajām prasībām. Tāpat galīgajā lasījumā plānots skatīt grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Tie paredz, ka bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē esošie bērni, sasniedzot 12 gadu vecumu, varēs doties apmaiņas programmā jeb uz laiku būt citas personas aprūpē ārvalstīs. Vēl galīgajā lasījumā deputāti skatīs grozījumus Elektronisko sakaru likumā, lai noteiktu, ka elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem informācija par saviem klientiem būs jāsniedz arī Patērētāju tiesību aizsardzības centram un Centrālās statistikas pārvaldei. Galīgajā lasījumā Saeima lems arī par jauno Apdrošināšanas līguma likumu un grozījumiem Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, lai, pārņemot šobrīd spēkā esošā regulējuma aktuālās normas, nodrošinātu to vienkāršu un pareizu piemērošanu praksē un papildinātu ar jaunām tiesību normām, tostarp no Eiropas apdrošināšanas līgumu tiesību principiem, kā arī direktīvām par uzņēmējdarbību apdrošināšanas un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pateicas visiem godprātīgajiem un atbildīgajiem nodokļu maksātājiem, īpaši tiem 2236, ar kuriem pagājušajā gadā bijusi sekmīga sadarbība, kuriem bijusi augsta nodokļu saistību izpildes disciplīna un kuri veikuši ievērojamas iemaksas valsts budžetā. 1920 uzņēmumi VID pateicības rakstus saņem atkārtoti, bet 316 – pirmo reizi. Visiem šiem uzņēmumiem VID neplāno veikt nodokļu kontroles pasākumus līdz pat 2019. gada 1.maijam. VID regulāri izvērtē nodokļu saistību izpildi mūsu valstī. Veicot šo uzdevumu, jau piekto gadu VID izveidojis to uzņēmumu sarakstu, kuri godprātīgi pildījuši normatīvajos aktos noteikto un kuru veiktās nodokļu iemaksas budžetā pagājušajā gadā pārsniedza 100 000 eiro. Atzinīgi vērtējot šādu uzņēmumu atbildīgo attieksmi pret nodokļu nomaksu, VID ir nosūtījis šiem uzņēmumiem pateicības rakstus, kuros arī apliecina, ka līdz nākamā gada 1.maijam tiem nav paredzēts veikt nodokļu kontroles pasākumus. VID ģenerāldirektora p.i. Dace Pelēkā: “Mēs apzināmies, ka tas ir liels izaicinājums – gan būt jaunajam, kurš sper pirmos soļus...

No 27. līdz 28. aprīlim finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne piedalīsies Eirogrupas un neformālajā Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas notiks Sofijā, Bulgārijā. Galvenie izskatāmie jautājumi skars Banku savienības izveidi un vienotu nodokļu jomas modernizēšanu. Eirogrupas laikā plānots pārrunāt aktuālākos ekonomikas un finanšu jautājumus, tostarp Banku savienības eirozonas aspektus, algu dinamiku, kā arī situāciju Grieķijā. Neformālajā ECOFIN sanāksmē ministri diskutēs par veidiem, kā paplašināt un precizēt ECOFIN ceļa karti Banku savienības izveides pabeigšanai un Ekonomikas un monetārās savienības (EMU) padziļināšanu. Vēlāk notiks diskusija par konverģenci ES – eirozonā un ārpus tās. Tāpat dalībnieki pievērsīsies sadrumstalotības tālākai samazināšanai Kapitāla tirgu savienībā (CMU). Otrajā dienā ECOFIN turpināsies ar darba sesijas diskusijām par ceļu uz kopīgu darba kārtību modernai nodokļu administrēšanai, uzlabojot ieņēmumu iekasēšanu un cīnoties pret nodokļu krāpniecību vienotajā tirgū. Ministri tiks aicināti apmainīties ar viedokļiem par iespējamajiem virzieniem administratīvās sadarbības nodokļu jomā...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis jauno uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju. Tā izstrādāta atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumam, kas stājās spēkā 2018.gada 1.janvārī. Uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarācija sastāv no dokumenta kopējās daļas un tabulas ar informāciju par iemaksām. Iepazīties ar jaunās deklarācijas paraugu iespējams šeit. Intervijā žurnālam "Bilance" Valsts ieņēmumu dienesta VID Nodokļu pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja Ilze Jankova un VID Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības Metodikas daļas Metodikas nodaļas vadītāja Dina Kucina janvārī skaidroja, kāda iecerēta jaunās UIN deklarācijas izstrāde. Publicējam fragmentu no intervijas: Sāksim ar uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas izmaiņām. Kas īsti mainīsies jaunā parauga deklarācijās? Dina Kucina: Mazliet atkāpjoties pagātnē, pagājušajā gadā tika ieviests jauns EDS dokuments, kurā ir apvienots gada pārskats un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija, dodot iespēju nodokļu maksātājam abus dokumentus iesniegt kopā. Jauninājums bija arī tas, ka VID sistēma pati aprēķināja UIN avansu, lietotājam atlika tikai apstiprināt, ka piekrīt aprēķinam. Kā zināms, ir pieņemts jauns Uzņēmumu ienākuma...