NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa atmaksāšanas kārtību, kurā atgādina, ka saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumu uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli maksā par komersanta vai ārvalsts komersanta filiāles, vai zemnieku saimniecības īpašumā vai turējumā reģistrētu vai uz darba līguma pamata lietotu, vai arī no personas, kura nav komersants vai ārvalsts komersanta filiāle, vai zemnieku saimniecība. Likuma III nodaļā “Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis” ir noteikti uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (turpmāk – nodoklis) objekti, maksātāji, nodokļa aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtība, kā arī atbrīvojumi no nodokļa maksāšanas. Lai saņemtu uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa atmaksu, nodokļa maksātājam VID jāiesniedz iesniegums par nodokļa atmaksu, kurā jānorāda katra tā automobiļa marku, modeli un reģistrācijas numuru, par kuru pieprasa nodokļa atmaksu, un to mēnešu skaitu, par kuriem pieprasa nodokļa atmaksu, kā arī informāciju par pārmaksas rašanās iemesliem. Nodokli VID atmaksā 30 dienu laikā pēc iesnieguma par nodokļa...

Ministru kabineta komitejas sēdē 3. decembrī izskatīti vēl vieni plānotie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām". Tie izstrādāts ar mērķi ietvert nozares speciālajā likumā – likumā “Par nodokļiem un nodevām” – Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) sevišķajā daļā paredzētos administratīvo pārkāpumu sastāvus nodokļu jomā, kā arī noteikt kompetentās iestādes, kas izskatīs administratīvo pārkāpumu lietas. Likumprojekts stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvo pārkāpumu procesa likumu 2020. gada 1. janvārī, kad spēku zaudēs LAPK. Jaunā sasaukuma Saeimas deputāti gan minējuši iespēju, ka visus administratīvos sodus tomēr varētu iekļaut vēl citā atsevišķā likumā nevis integrēt nozaru likumos. Taču par to vēl lēmums nav pieņemts, tāpēc tiek skatīts Valsts sekretāru sanāksmē jau izskatītais likumprojekts, kas paredz nodokļu likumā ieviest jaunu XV nodaļu "Administratīvā atbildība nodokļu jomā un kompetence sodu piemērošanā". Ar rosinātajiem grozījumiem paredzēts pārņemt šādus patlaban LAPK sevišķajā daļā iekļautos administratīvos pārkāpumus nodokļu jomā: 1) izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas; 2) nodokļu maksātāju...

Lai novērstu Satversmes tiesas norādītās nepilnības, Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā, kurus jau caurskatījusi valdība, taču gala lēmums par likuma izmaiņām jāpieņem Saeimai. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī. Satversmes tiesa pēc juridisko personu pieteikuma par neatbilstošu Satversmei atzina Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantā noteiktās nodokļa likmes. Šis pants nosaka, ka solidaritātes nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 18.pantu. Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 18.pants nosaka obligāto un brīvprātīgo iemaksu likmes. Tas paredz, ka obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 34,09%, no kuriem 23,59 % maksā darba devējs un 10,50% darba ņēmējs. Tāpat tas nosaka, ka obligāto iemaksu likmi obligāti sociāli apdrošināmajām personām un tās sadalījumu pa sociālās apdrošināšanas veidiem nosaka Ministru kabinets. Likums paredz, ka brīvprātīgo iemaksu likme ir Ministru kabineta noteiktā likme pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un...

Saeimas Eiropas lietu komisija piektdien, 30.novembrī, pauda atbalstu vienotai Eiropas Savienības (ES) līmeņa uzraudzības iestādes izveidei, kas nepieciešama efektīvākai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanai, kā arī uzsvēra, ka darbs pie tās izveides būtu jāpaveic nākamā gada laikā. Lemjot par Latvijas nacionālo pozīciju nākamnedēļ gaidāmajai Eirogrupas sanāksmei un ES Ekonomikas un finanšu ministru padomei, deputāti pauda atbalstu Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumam, kas uzraudzības iestādes izveides pilnvaras paredz uzticēt Eiropas Banku iestādei (European Banking Authority). Deputāti atzinīgi vērtēja plānotos īstermiņa pasākumus, kas nepieciešami, lai uzlabotu sadarbību starp banku darbības uzraugiem un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas uzraudzības struktūrām. Būtiski, lai darbs pie ES līmeņa politiskajām un likumdošanas iniciatīvām noritētu raiti un noslēgtos jau līdz 2019.gada beigām, sacīja Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda. Viņa akcentēja, ka svarīgi atbalstīt tādus risinājumus, kas paātrinātu vienotas uzraudzības iestādes izveidi ES līmenī. Tāpat Eiropas lietu komisija vērtēja Finanšu ministrijas sagatavoto Latvijas nacionālo pozīciju par...

Valdība 27. novembrī apstiprinājusi Ministru kabineta noteikumus "Padziļinātās sadarbības programmas darbības noteikumi", kas paredz jaunu kārtību uzņēmumu iekļaušanai, grupēšanai un izslēgšanai no "baltā saraksta". Jaunais "baltā saraksta" modelis paredz dot iespēju tajā iekļūt arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī mazināt administratīvo slogu, procesu padarot automatizētu. Turpmāk VID datorsistēma pati atlasīs "baltajā sarakstā" iekļaujamos nodokļu maksātājus pēc noteiktiem finanšu rādītājiem. "Nodokļu maksātāja dalība Padziļinātās sadarbības programmā ir brīvprātīga – VID automātiski atlasa dalībniekus un iekļauj tos, kuri nav atteikušies no iekļaušanas programmā. Savukārt programmas noteikti atlases kritēriji ir komersanta saimnieciskās darbības finanšu un nefinanšu rādītāju rezultāts, kas neparedz administratīvo slogu nodokļu maksātājam," teikts noteikumu projekta anotācijā. Programmas dalībnieku atlase notiks vienu reizi gadā, no 1.septembra līdz 30.novembrim, iekļaujot jaunus dalībniekus Padziļinātās sadarbības programmā katru gadu no 1.janvāra, pēc VID rīcībā esošās informācijas automātiskas atlases un izvērtēšanas. Uzņēmumi "baltajā sarakstā" tiks grupēti bronzas, sudraba un zelta līmeņos. Jaunpienācējus sarakstā pirmajā gadā vienmēr paredzēts...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu par UIN normu piemērošanu samazinātiem un norakstītiem kreditoru aizdevumiem. Iesniedzējs iesniegumā norāda šādu faktu aprakstu. Saskaņā ar Latvijas Republikas Administratīvā procesa likuma 98.pantu Iesniedzējs lūdz Valsts ieņēmumu dienestu uzziņu Iesniedzēja parādu norakstīšanu. Iesniedzējs ir dibināts 2000.gada 26.jūnijā un tā darbības veids ir sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana. Lai iegādātos, uzturētu un attīstītu nekustamos īpašumus, Iesniedzējs ir saņēmis vairākus aizdevumus no juridiskajām personām, kas reģistrētas gan Latvijā, gan ārpus tās. Aizņēmumi tika ņemti ar mērķi nekustamos īpašumus uzlabot un pārdot, tādējādi gūstot peļņu. Iesniedzējs norāda, ka šobrīd nekustamā īpašuma vērtība, pretēji sākotnēji prognozētajam, nesasniedza cerēto pieaugumu, bet pat samazinājās. Sakarā ar minēto, Iesniedzējs cieš finansiālos zaudējumus un ir uzsācis pārrunas ar kreditoriem par izsniegto aizdevumu un aprēķināto procentu daļēju un/vai pilnīgu atlaišanu (t.i. norakstīšanu). Parāda norakstīšanas rezultātā gūto peļņu plānots izmantot, lai segtu Iesniedzēja iepriekšējo gadu laikā radušos zaudējumus. Ievērojot, ka 2018.gadā ir stājies spēkā...

Otrdien, 27. novembrī, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā. Ar likumprojektu ir plānots pārņemt Eiropas Savienības (ES) regulējumu darījumos ar vaučeriem un e-komercijas jomā, kā arī precizēt informatīvās atsauces uz ES direktīvām, kuras ir pārņemtas Latvijas tiesību aktos. Tāpat paredzēts noteikt skaidru PVN piemērošanu darījumos ar apbūves tiesībām, precizēt būtību un saturu PVN atbrīvojuma izmaksu pārdales grupas ietvaros veiktajiem darījumiem atbilstoši ES Tiesas interpretācijai, kā arī precizēt apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības piemērošanas tvērumu. Pārņemot ES direktīvas prasības darījumos ar vaučeriem, tiek noteikti vaučeru veidi un definīcijas, ar PVN apliekamā vērtība, kā arī PVN piemērošanas brīdis. Ar likumprojektu tiks pārņemtas ES direktīvas prasības arī attiecībā uz e-komercijas vides sakārtošanu reģistrētiem PVN maksātājiem, dodot papildu iespējas ES mērogā maziem un vidējiem uzņēmumiem un trešo valstu nodokļu maksātājiem efektīvāk veikt uzņēmējdarbību un samazināt administratīvo slogu pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā. Vienlaikus likumprojekts paredz noteikt skaidru PVN piemērošanu...

Valdībā 21. novembrī izskatīti grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka turpmāk ienākumi, kas gūti no virtuālās valūtas darījumiem (ja fiziskā persona atsavinās virtuālo valūtu saimnieciskās darbības ietvaros vai ģenerēs virtuālo valūtu), tiks klasificēti kā ienākumi no saimnieciskās darbības. Likumprojekts vēl jāpieņem Saeimā. Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, pašreiz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 1.panta 2.2punkts nosaka, ka virtuālā valūta ir vērtības digitālais atspoguļojums, kas var būt digitāli nosūtīts, glabāts vai tirgots un funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis, bet nav atzīts par likumīgu maksāšanas līdzekli, nav uzskatāms par banknoti un monētu, bezskaidru naudu un elektronisko naudu, kā arī nav monetārā vērtība, kura uzkrāta maksājuma instrumentā, kas tiek izmantots Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 3.panta 10. un 11. punktā minētajos gadījumos. Ienākumi, kas veidojas, ja fiziskās personas darījumu rezultātā, kura iegādājas virtuālās valūtas un pēc tam tūlīt vai pēc noteikta turēšanas perioda tās atsavina, pēc savas ekonomiskās būtības ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par jauno 2018.gada ienākumu deklarācijas formu, ko noteic 2018.gada 30. oktobrī izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”, kas 2018.gada 2.novembrī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.217 (6303). Minētie Ministru kabineta noteikumi nosaka: gada ienākumu deklarācijas un tās pielikumu veidlapu, kas jāizmanto, aizpildot gada ienākumu deklarāciju par 2018.gadu un turpmāk; iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu aprēķina veidlapu; deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma veidlapas; kā arī minēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarāciju aizpildīšanas kārtību. Būtiskākās izmaiņas gada ienākumu deklarācijas veidlapā un tās pielikumos: - deklarācija papildināta ar progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes piemērošanai nepieciešamajām deklarēšanas ailēm; - pielikums “Ienākumi no saimnieciskās darbības” D3 un “Ienākumi no saimnieciskās darbības, ja nodokļa maksātājs kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā” D31 ir izstrādāts, ņemot vērā likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktos ierobežojumus saimnieciskās darbības izdevumu atskaitīšanā; - pielikums “Attaisnotie izdevumi par izglītību,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2019.gada 1.janvārī stājās spēkā Ministru kabineta 2018.gada 13.novembra noteikumi Nr. 694 “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2019.gadā”. Minētajos noteikumos noteikts uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmērs un valsts nodevas daļa, kas 2019.gadā ieskaitāma darbinieku prasījumu garantiju fondā. Valsts nodevas apmērs 2019.gadā ir noteikts līdzšinējā apmērā, t.i., 0,36 eiro pārskata mēnesī, tāpat saglabāts nosacījums, ka attiecībā uz darbiniekiem, par kuriem tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis, darba devējam uzņēmējdarbības riska valsts nodeva nav jāmaksā.

Valsts kancelejas rīkotajā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora atlases konkursā visaugstāko komisijas novērtējumu saņēma un par konkursa uzvarētāju atzīta Ieva Jaunzeme. Ieva Jaunzeme līdz šim strādājusi Ekonomikas ministrijā, ieņemot Administrācijas vadītāja amatu, bet iepriekš bijusi valsts sekretāre Labklājības ministrijā. Tāpat potenciālā VID ģenerāldirektore 6 gadus vadījusi Konkurences padomi, bet pirms tam bijusi padomniece Latvijas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā. I. Jaunzeme 4 gadus bijusi ģenerāldirektore Latvijas lielākajā darba devēju intereses pārstāvošajā organizācijā – Latvijas Darba devēju konfederācijā. VID ģenerāldirektora amata kandidātei ir biznesa vadības maģistra grāds un arī Ekonomikas fakultātes ekonomista diploms, kas ar Akadēmiskās informācijas centra lēmumu pielīdzināts profesionālā maģistra grādam. Viņa pārvalda divas svešvalodas – angļu un krievu – un pamatzināšanu līmenī ir apguvusi vācu un franču valodu. Konkursa komisijas bija vienisprātis par to, ka Ievai Jaunzemei ir visatbilstošākā darba pieredze un ka no visiem pretendentiem tieši viņa konkursa gaitā sevi vispārliecinošāk demonstrējusi kā nākamo VID ģenerāldirektori. “Esam patiesi gandarīti...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2018.gada 10 mēnešos ir 7,79 miljardi EUR.Tādējādi ieņēmumu plāns ir izpildīts par 100,8 %. Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, kopbudžeta ieņēmumi palielinājušies par 0,68 miljardiem EUR jeb 9,5 %. Visbūtiskāk pieauguši valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi (par 0,33 miljardiem EUR jeb 14,6 %) un pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi (par 0,20 miljardiem EUR jeb 11,1 %). Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi ir cieši saistīti ar nodarbināto ienākumiem. Periodā, par kuru minētos nodokļus maksā 2018.gada 10 mēnešos, vidējie mēneša ienākumi vienam nodarbinātajam palielinājušies par 9,1 %, kas ir par 1,5 procentpunktiem lielāks pieaugums nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugums 2018.gada 10 mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ir lielākais pēdējo sešu gadu laikā. Iepriekšējos piecos gados ieņēmumi pieauga vidēji par 6,4 %. Piemēram, no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar valsts pārvaldi...

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumu uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli maksā par komersanta vai ārvalsts komersanta filiāles, vai zemnieku saimniecības īpašumā vai turējumā reģistrētu vai uz darba līguma pamata lietotu, vai arī no personas, kura nav komersants vai ārvalsts komersanta filiāle, vai zemnieku saimniecība. Likuma III nodaļā “Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis” ir noteikti uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (turpmāk – nodoklis) objekti, maksātāji, nodokļa aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtība, kā arī atbrīvojumi no nodokļa maksāšanas. Nodokli maksā par: vieglo transportlīdzekli: kurš paredzēts pasažieru un to bagāžas pārvadāšanai; kura sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas; kurš reģistrēts kā: - vieglais automobilis; - vieglais pasažieru automobilis; - vieglais plašlietojuma automobilis; kravas automobili ar pilnu masu līdz 3000 kilogramiem, kas ir reģistrēts kā kravas furgons (N1 kategorija) un kam ir vairāk nekā trīs sēdvietas (ieskaitot vadītāja sēdvietu). Nodokli maksā par vieglo transportlīdzekli: kas reģistrēts...

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma III nodaļā “Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis” ir noteikti uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (turpmāk – nodoklis) objekti, maksātāji, nodokļa aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtība, kā arī atbrīvojumi no nodokļa maksāšanas. Nodokļa maksātāji ir: komersanti - sabiedrības ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrības, individuālie komersanti, personālsabiedrības; ārvalsts komersanta filiāles, kas ierakstītas komercreģistrā; zemnieku saimniecības. Likumā ir noteikti šādi atbrīvojumi no nodokļa maksāšanas: par operatīvajiem transportlīdzekļiem vai transportlīdzekli, kurš reģistrēts par operatīvo transportlīdzekli; par transportlīdzekļu ražotāja pilnvarotas personas īpašumā vai turējumā esošiem transportlīdzekļiem, kuri tiek izmantoti kā demonstrācijas transportlīdzekļi transportlīdzekļu un kurus komersants vai ārvalsts komersanta filiāle deklarējusi vadītāju valsts reģistrā (turpmāk — reģistrs); par īpašumā vai turējumā esošiem īstermiņa (līdz vienam gadam) iznomāšanai paredzētiem transportlīdzekļiem, kurus komersants vai ārvalsts komersanta filiāle deklarējusi reģistrā, ja komersantam vai ārvalsts komersanta filiālei transportlīdzekļu iznomāšanas pakalpojumi kopā ar transportlīdzekļu tirdzniecību veido ne mazāk kā 90...

Valdība apstiprinājusi grozījumu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, nosakot Latvijas nodokļa maksātājam pienākumu maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) arī par ārvalstu sabiedrības, kurā nodokļu maksātājam ir būtiska līdzdalība, peļņas daļu, ja šīs ārvalsts sabiedrības peļņa ir gūta, veicot neīstus darījumus, kuru iemesls ir nodokļu priekšrocību gūšana. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums tiek papildināts ar noteikumiem par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem, saskaņā ar ES Direktīvu 2016/1164, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši ietekmē iekšējā tirgus darbību. Likumprojekts papildina UIN likumu ar jaunu 6.1pantu un nosaka, ka kontrolēto ārvalstu uzņēmumu (KĀS) atbilstošas ārvalstu sabiedrības darījumos (kas veikti nodokļu priekšrocību gūšanai) gūto peļņu iekļauj Latvijas nodokļu maksātāja ar nodokli apliekamajā bāzē. KĀS definēšanai, atbilstoši Direktīvas prasībām, likumprojektā noteikta tieša vai netieša (kopā ar saistītajām personām) līdzdalība vairāk kā 50 procenti no kapitāla vai balsstiesībām, vai tiesības saņemt vairāk kā 50 procentus no KĀS peļņas. Papildus minētajam līdzdalības kritērijam Direktīva nosaka vēl vienu kritēriju...