Grozījumi noteic amatpersonas atbildību par jebkurām nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem. Amatpersonai varēs piemērot sodu līdz 200 naudas soda vienībām, proti, līdz 1000 eiro.

Tāds pat sods amatpersonai noteikts par pārziņa vai apstrādātāja pienākumu nepildīšanu publisko tiesību juridiskās personas institūcijā.

Šādi soda apmēri amatpersonām jau līdz šim bija noteikti par minētajiem pārkāpumiem saistībā ar fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā.

Administratīvā pārkāpuma procesu par šiem pārkāpumiem veiks Datu valsts inspekcija.

Kā norādīts grozījumu anotācijā, likumprojektā termins "amatpersona" ir lietots Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē, attiecinot to uz tiešās pārvaldes iestāžu, pašvaldību un atvasinātu publisko personu amatpersonām, tostarp darbiniekiem. Likumprojekta 38. pants ("Nelikumīgas darbības ar personas datiem un pārziņa vai apstrādātāja pienākumu nepildīšana") nav attiecināms uz publisko personu kapitālsabiedrībām un privāto tiesību subjektiem, kam ir deleģēts valsts pārvaldes uzdevums.

Vienlaikus grozījumu iniciatori norāda, ka 38. pants nav attiecināms arī uz tādu datu apstrādi, ko amatpersona veic nesaistīti ar pārziņa vai apstrādātāja pienākumu (amata pienākumu) veikšanu, tātad privātām vajadzībām – uz šādu datu apstrādi attiecas Vispārīgā datu aizsardzības regula.

Datu valsts inspekcija norādījusi, ka tās praksē visbiežāk konstatētie pārkāpumi aptver neatbilstošu datu aizsardzības tehnisko un organizatorisko prasību ieviešanu, kā arī datu aizsardzības speciālista nenorīkošanu.

Tāpat ar likuma grozījumiem paredzēts pagarināt likuma pārejas noteikumu 5. punktā noteikto termiņu par trim gadiem - līdz 2024. gada 1. jūnijam - , kurā jāizvērtē par likumā ietvertā regulējuma par datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas eksāmena lietderību un par iespēju atteikties no šā eksāmena, ņemot vērā, ka 2020. gada 6. oktobrī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 620 "Datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas noteikumi" Tie paredz personas datu aizsardzības speciālistu eksaminācijas kārtību, eksāmena saturu, saraksta uzturēšanas kārtību un kvalifikācijas uzturēšanas nosacījumus, kā arī noteic, ka personas datu aizsardzības speciālistiem trīs gadu periodā no eksāmena veiksmīgas nokārtošanas ir jāuztur profesionālā kvalifikācija, piedaloties mācībās personas datu aizsardzības jomā un citās jomās, kas saistītas ar personas datu aizsardzības speciālistu pienākumu izpildi. Līdz pagarinātajam termiņam tiek uzdots Tieslietu ministrijai izvērtēt kā strādā kvalifikācijas uzturēšanas mehānisms.