DARBA SAMAKSA

2025. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati (vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem, pārrēķinot pilnā slodzē). Gada laikā mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 134 eiro jeb 8,3 %. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,60 eiro jeb par 8,9 %. Straujākais algu kāpums bijis privātā sektorā. 2025. gada 1. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2024. gada 4. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 0,7 %, bet stundas samaksa samazinājās par 2,4 %. Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 305 eiro Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 305 eiro jeb 74,3 % no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,6 %, apsteidzot gan patēriņa cenu, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) no 1. līdz 14. aprīlim pieņem darba devēju pieteikumus skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma īstenošanai. Pieteikumi darba devējiem jāiesniedz digitāli, NVA CV un vakanču portālā aizpildot anketu ar informāciju par skolēniem piedāvātajām vakancēm. Darba devēju pieteikumus un to atbilstību pasākuma īstenošanas nosacījumiem iesniegšanas secībā izvērtē NVA aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenotāju izvēles komisija, kas pieņem lēmumu apstiprināt vai atteikt darba devējam pasākuma īstenošanu. Par pieņemto lēmumu NVA darba devēju informē elektroniski, nosūtot ziņu uz uzņēmuma e-adresi, un pozitīva lēmuma gadījumā aicina slēgt līgumu par apstiprināto darba vietu izveidi. Darba devējs, kurš ar NVA atbalstu nodarbinās skolēnu, saņems dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Ja darba devējs nodarbinās skolēnu ar invaliditāti, NVA dotācija būs valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā. NVA apmaksās veselības pārbaudi skolēnam, ja to paredz normatīvie akti par obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī apdrošinās skolēnu pret nelaimes gadījumiem...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) pievērsusi uzmanību Latvijas teritorijā komandējumā norīkoto darbinieku dienas naudas apmēra pārskatīšanai, jo tā nav pārskatīta kopš 2020. gada un ir astoņi eiro dienā. Esošajā regulējumā noteiktā komandējuma nauda nespēj segt to izdevumu pieaugumu, kas darbiniekam veidojas, pildot darba pienākumus un atrodoties norīkojumā. Pirmā domnīca par komandējuma naudām bija sarīkota 21. februārī. Tajā LBAS uzsvēra, ka dienas naudas funkcija ir nodrošināt darbiniekam kompensāciju par papildus izdevumiem, kas darbiniekam rodas, pildot pienākumus ārpus darba vietas un nespējot atgriezties mītnes vietā. Būtiskākā izdevumu pozīcija, kas tiek segta no dienas naudas komandējuma laikā, ir uztura nodrošināšana. LBAS norādīja, ka patēriņa cenu līmenis kopš 2020. gada ir pieaudzis par 49,8% pārtikai un 39,4% ēdināšanas pakalpojumiem. Astoņi eiro - dienas naudas apmērs - jau 2020. gadā tika noteikts neadekvāti zemā līmenī un FM piedāvājums jau toreiz esot bijis dienas naudu noteikt 16 eiro apmērā. Latvijas arodbiedrības “Enerģija” priekšsēdētāja Lilita Vagele informēja, ka...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) izsludinājusi platformā "Mana balss" iniciatīvu par arodbiedrību tiesībām slēgt koplīgumus un koplīgumu attiecināšanu uz arodbiedrības biedriem. Savācot 10 000 balsu, iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā. Darba likuma 18. pantā ir noteikts, ka darba koplīgumu uzņēmumā slēdz darba devējs un darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja darbinieki nav apvienojušies arodbiedrībā. Savukārt Darba likuma 20. panta pirmā daļa paredz, ka koplīguma noteikumi attiecas uz visiem darbiniekiem, kas tiek nodarbināti pie attiecīgā darba devēja vai attiecīgajā viņa uzņēmumā, ja darba koplīgumā nav noteikts citādi. Darba koplīgumu uzņēmumā parasti slēdz darbinieku arodbiedrība. Darba koplīguma noslēgšana ir ilgstošs, smags un sarežģīts process, kas prasa ne tikai specifiskas zināšanas, laiku un enerģiju no arodbiedrību puses pārrunu vadībā, bet arī nereti var novest pie darba devēja rīcības pret arodbiedrības biedriem, kuri veic koplīguma pārrunas. LBAS uzskata, ka pašreizējā likuma redakcija ir netaisnīga, jo veicina to, ka uzņēmuma darbinieki var nepiedalīties arodbiedrību...

Sākot no 2025. gada 1. janvāra visiem pensionāriem (gan strādājošiem, gan nestrādājošiem) pensijas neapliekamais minimums būs 1000 eiro mēnesī. Strādājošie pensionāri, kam pensija ir mazāka par 1000 eiro, var izvēlēties neapliekamo minimumu piemērot pensijai un algai dalīti (500 eiro algai un 500 pensijai). Tādā gadījumā katru mēnesi nodoklis 25,5% apmērā tiks piemērots tikai tai pensijas un algas daļai, kas ir virs 500 eiro. Šāds risinājums ieviests, lai strādājošiem pensionāriem (kam pensijas apmērs nesasniedz neapliekamā minimuma apjomu 1000 eiro) dotu iespēju gada laikā pilnīgāk izmantot neapliekamo minimumu, negaidot nākamo gadu, kad, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, var atgūt nodokli par neizmantotā minimuma daļu. Lai dalītais neapliekamais minimums algai un pensijai tiktu piemērots jau no nākamā gada sākuma (2025.gada janvāra pensijai un algai), cilvēkam līdz šī gada 15. decembrim (ieskaitot) Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (VID EDS) ir jāaktivizē sava algas nodokļa grāmatiņa un tajā jānorāda sava galvenā ienākumu gūšanas vieta (tā darba vieta,...

Pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem pilnā slodzē pārrēķinātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2024. gada 3. ceturksnī valstī bija 1 703 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2023. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 154 eiro jeb 9,9%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,59 eiro jeb par 10,9%. 2024. gada 3. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2024. gada 2. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,9%, bet stundas samaksa – par 1,5%. Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 231 eiro Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 231 eiro jeb 72,3% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 9,4%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 8,3%. Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes...

Valdībā 29. oktobrī pieņemtie Labklājības ministrijas sagatavotie Ministru kabineta noteikumi Nr. 680 „Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”” paredz, ka no 2025. gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 700 eiro līdz 740 eiro. Noteikumi stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī. Pieņemtie noteikumi attiecas uz darba devējiem un darba ņēmējiem. Minimālā mēneša darba alga ir paredzēta zemāk kvalificēto darba ņēmēju darba atalgošanai. Algas pieaugumam būs labvēlīga ietekme uz konkurenci, mazinot ēnu ekonomiku nozarēs, kuras ir vairāk pakļautas ēnu ekonomikas riskiem un kurās ir augstāks minimālās mēneša darba algas saņēmēju īpatsvars. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par darba ņēmēju skaitu, kuriem darba ienākumi bija līdz un minimālās algas apmērā, 2023. gadā no 131 584 darba ņēmējiem privātajā sektorā bija 99 270 darba ņēmēji...

Labklājības ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu „Par faktiski veikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu pensiju apdrošināšanai ietekmi uz personu sociālo nodrošinājumu”, ko oktobrī izskatīja arī valdības sēdē. Ziņojums izstrādāts, pamatojoties uz likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” pārejas noteikumu 49. punktu. Ziņojumā secināts, ka pēc VSAA informācijas laika periodā no 2011. gada janvāra līdz 2024. gada martam faktiski veikto obligāto iemaksu summa no aprēķinātās (deklarētās) summas pensiju apdrošināšanai veido 99,3% un neveikto obligāto iemaksu pensijām kopējā summa ir 191 milj. eiro. Novērots, ka gados jaunākiem darba ņēmējiem faktiski veikto obligāto iemaksu īpatsvars ir salīdzinoši zemāks nekā darba ņēmējiem pirmspensijas vai pensijas vecumā. Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 23. panta pirmā daļa nosaka darba devēja pienākumu reizi mēnesī līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša 17. datumam iesniegt VID ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem pārskata...

Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums jeb ģenerālvienošanās, tad par virsstundu darbu piemaksa būtu līdz 20%. Šādu priekšlikumu 24. oktobrī Cilvēkkapitāla attīstības padomes sēdē prezentēja Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL). Latvija šobrīd ir vienīgā valsts Eiropā, kurā virsstundas jāapmaksā 100% apmērā, apgalvo Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK). FICIL uzskata, ka esošais regulējums nozarēs, uz kurām attiecas ģenerālvienošanās, praksē bieži nedarbojas, un izmaiņas drīzāk varētu samazināt ēnu ekonomiku, piemēram, būvniecībā. Tikšanās laikā FICIL kopumā prezentēja 12 priekšlikumus grozījumiem Darba likumā, par kuriem iecerēts diskutēt tuvākajos mēnešos. Ņemot vērā asās diskusijas, kas izcēlās tikšanās laikā, ekonomikas ministrs Viktors Valainis aicināja visas iesaistītās puses uz nākamo sēdi iesniegt konkrētu vērtējumu par katru no FICIL ierosinājumiem. Tāpat ir jāapkopo plašāka informācija par to, kāda prakse Darba likuma jautājumos ir citās valstīs. “Starptautiskā šķautne pagaidām ļoti pietrūkst,”...

Dzīvei nepieciešamā alga jeb minimālais ienākumu līmenis, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu indivīdam vai ģimenei, lai segtu savas pamatvajadzības un uzturētu pienācīgu dzīves līmeni noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, 2024. gadā Rīgā ir 1630 EUR bruto, bet reģionos – 1384 EUR bruto, liecina atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma Figure Baltic Advisory dati. Salīdzinot ar situāciju pērn, dzīvei nepieciešamā alga Rīgā ir pieaugusi, bet reģionos – mainījusies minimāli. 2023. gadā dzīvei nepieciešamā alga Rīgā bija 1501 EUR bruto, bet reģionos - 1397 EUR bruto. Uzņēmums aprēķina šo slieksni, ņemot vērā noteiktu pakalpojumu un produktu klāstu. Dzīvei nepieciešamā alga ģimenei, kurā ir divi pieaugušie un divi bērni, Rīgā ir 2119 EUR bruto, bet reģionos 1724 EUR bruto, ja abi vecāki pelna un saņem vienādu atalgojumu. Vidējā alga Rīgā patlaban ir 2286 EUR bruto, bet reģionos – 1590 EUR bruto. “Dati par dzīvei nepieciešamo algu ir būtiski darba devējiem, lai piesaistītu un motivētu darbiniekus. Pētījumi...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir iesniegusi priekšlikumus noteikumu projektam “Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība”, iesniedzot atzinumu Tiesību aktu portālā. Tas ir pirmais vienošanās dokuments tālākai nodokļu reformas attīstībai un budžeta izstrādei. LBAS rosina minimālās algas atsauces vērtību noteikt 50 procentu apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par 12 mēnešu vidējo algu, atpakaļejoši sākot ar iepriekšējā gada 1. ceturksni. Tā savstarpēji ir vienojušies sociālie partneri – LBAS un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). LBAS priekšlikumā teikts, ka 2025. gadā minimālā alga tiek noteikta 47 procentu apmērā no CSP aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par noteikto periodu, kas sastāda 740 eiro. Sākot ar 2026. gadu minimālās algas apmērs turpina pieaugt par 0,5 procentpunktiem, līdz tiek sasniegts noteiktais apmērs. Vēl LBAS savā atzinumā Tiesību aktu portālam raksta, ka, sākot ar 2025. gadu Latvijas Republikā tiek noteikts fiksēts neapliekamais minimums 510 eiro apmērā, vienlaikus valdības un sociālo...

Šī gada 2. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem pilnā slodzē pārrēķinātā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 671 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2023. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 146 eiro jeb 9,6%, kas ir zemāks gada pieauguma temps, salīdzinot ar 1. ceturksnī reģistrētajiem 11,0%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,41 eiro jeb par 8,9%. Salīdzinot ar 2024. gada 1. ceturksni, 2. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 2,9%, bet stundas samaksa – par 7,2%. Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 213 eiro Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 213 eiro jeb 72,6% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 8,9%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 8,0%. Mēneša darba samaksas mediāna – 1...

Šī gada 1. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 623 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2023. gada 1. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 162 eiro jeb 11,0 %. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,65 eiro jeb par 16,0%. 2024. gada 1. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2023. gada 4. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 0,8%, bet stundas samaksa – par 1,3%. Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 180 eiro Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 180 eiro jeb 72,7% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,2%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 9,3%. No 2024. gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā alga Latvijā pieauga no 620 līdz 700...

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sagatavojusi informatīvu apskatu "Darba ņēmēju sadalījums pēc darba ienākumiem 2023. gadā". Tajā sniegta informācija par darba ņēmēju skaita sadalījumu pēc bruto darba ienākumiem*. Dati sagatavoti, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvos datus, ko veido darba devēju ziņojumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī; kā arī ziņojumi par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju darba ienākumiem, IIN un VSAOI un mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) deklarāciju dati. Apkopotajos datos katrs darba ņēmējs iekļauts vienu reizi, summējot darba ienākumus pie visiem darba devējiem. Grupējot darba ņēmējus pēc darba ienākumiem, nav ņemts vērā nostrādāto stundu skaits. Savukārt apkopojot datus pa saimniecisko darbību veidiem, darba ņēmējs iekļauts tajā nozarē, kurā viņam attiecīgajā mēnesī ir aprēķināti lielākie ienākumi. Darba ņēmēju skaitā nav iekļautas pašnodarbinātās personas, kuras VSAOI kārto patstāvīgi, kā arī iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja – ārvalstnieka,...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi Finanšu ministrijai (FM) vēstuli par FM sniegto darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējumu un priekšlikumiem tālākai rīcībai. Izvērtējot FM analizētos darbaspēka nodokļu scenārijus, LBAS norāda uz nepieciešamību nākotnes darbaspēka nodokļu politikā saglabāt progresivitātes principu, kas atbilstoši OECD un Eiropas komisijas rekomendācijām samazina nodokļu slogu mazo un vidējo algu saņēmējiem, vienlaikus nodrošinot lielāku progresivitāti lielajām algām. LBAS uzskata, ka ir vērtējama nodokļu sloga ietekme uz reģionālo konkurētspēju Baltijā, neignorējot apliekamo bāzes apmēru un vienlaikus saglabājot ienākumu nevienlīdzības mazināšanas principus. LBAS turpmākai izvērtēšanai atbalsta šādus scenārijus: scenāriju Nr. 1A, priekšlikums pārejai uz fiksētu neapliekamo minimumu, bet mainot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresivitātes robežas uz progresīvāku IIN likmju piemērošanu; scenāriju Nr. 3A - diferencētā neapliekamā minimuma saglabāšanu un IIN otrās likmes paaugstināšanu, vienlaicīgi paaugstinot IIN piemērošanas sliekšņus. LBAS stingri noraida FM ziņojumā par Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2024. - 2027. gadam* 150. punktā piedāvāto scenāriju par koplīgumu ietvara...