DARBA SAMAKSA

Valdības sēdē 14. novembrī pieņemtie Labklājības ministrijā sagatavotie Ministru kabineta noteikumi „Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”” paredz, ka no 2024. gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 620 eiro līdz 700 eiro. Šāds grozījums noteikumos bija nepieciešams, jo, pamatojoties uz Darba likuma pārejas noteikumu 27. punktā noteikto, Ministru kabinets Darba likuma 61. panta otrajā daļā minētajos noteikumos nosaka to, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2024. gada 1. janvāra...

Labklājības ministrija saskaņošanai valdībā virza grozījumu Ministru kabineta noteikumos*, kas paredz minimālās algas paaugstināšanu no nākamā gada līdz 700 eiro. Minimālās algas paaugstināšanu līdz 700 eiro no 2024. gada 1. janvāra nosaka jau 2022. gada 25. novembrī pieņemtie grozījumi Darba likuma pārejas noteikumos. "Ir vairāki faktori, kuru dēļ minimālās algas celšana ir atbalstāma. Minimālās algas pieaugums tiešā veidā palielina mazo algu saņēmēju pirktspēju, pozitīvi ietekmējot iekšējo pieprasījumu, kas ir viens no balstiem ekonomikas izaugsmei. Tāpat tas veicina algu izlīdzināšanos starp Baltijas valstīm, kā arī algu tuvināšanos pārējo ES valstu vidējam līmenim, kas ir viens no instrumentiem emigrācijas plūsmas samazināšanai. Vienlaikus...

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) 2023. gada deviņos mēnešos no Darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis 1 108 514 eiro 49 maksātnespējīgo uzņēmumu 601 darbinieka prasījumu apmierināšanai. Šajā summā ietilpst juridiskās personas maksātnespējas depozīts (Maksātnespējas likuma 62. panta 72. daļa un likums "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” 7. panta trešā daļa) un maksātnespējas procesa administratora atlīdzība par darbinieku prasījumu iesniegšanu (likuma "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” 7. panta otrā daļa). Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa šogad bija 1 842 eiro. Salīdzinoši 2022. gada deviņos mēnešos MKD no Darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja 495 363...

No 2024. gada 1. janvāra būvniecībā nodarbinātajiem minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros paaugstinās uz 930 eiro līdz šim noteikto 780 eiro vietā. Minimālā stundas tarifa likme ar nākošo gadu būs 5,57 eiro. To paredz Būvniecības ģenerālvienošanās komitejas sēdē panākta vienošanās. Izņēmums ir tiesības darba devējam līdz 2024. gada 31. decembrim būvniecībā nodarbinātajiem, kuru profesija atbilst 9. profesiju pamatgrupai, minēto minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros noteikt līdzšinējo - 780 eiro un minimālo stundas tarifa likmi - 4,67 eiro. Tādā gadījumā piemaksa par virsstundu darbu maksājama atbilstoši Darba likuma 68. panta pirmajā daļā noteiktajam apmēram, nevis...

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji piedalījās Finanšu ministrijas (FM) 22. septembrī rīkotā sanāksmē, lai pārrunātu iesniegtos priekšlikumus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumiem izglītības jomā. LDDK un IZM kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) pauž gandarījumu, ka ar FM nav domstarpību, vai atvieglojumi vispār būtu ieviešami - par to visas puses ir vienisprātis, tomēr nesakrīt izpratne par to, kā šīs izmaiņas administrēt, nepalielinot birokrātisko slogu darba devējiem. LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs uzsvēra, ka pēc vairāku gadu ierosinājumiem beidzot ir sadzirdēts LDDK un IZM kopīgi izstrādātais priekšlikums neaplikt ar IIN darba devēja izdevumus, kas...

Atšķirība starp sieviešu un vīriešu vidējo bruto darba samaksu stundā Latvijā 2022. gadā sasniedza 17%, kas ir par 2,5 procentpunktiem vairāk nekā 2021. gadā, taču nesasniedza augstāko darba samaksas atšķirības līmeni kāds tas bija 2020. gadā (22,3%), informē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem vislielākās darba samaksas atšķirības dzimumu griezumā ir 35-44 gadu vecuma grupā, kad starpība 2022. gadā sasniedza 24,8%, mazāka atšķirība ir starp jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem – 11,1% un vecuma grupā – 55-64 gadi (14,4%). Vecuma grupa 30-39 gadi ir tā vecuma grupa, kad atalgojums sasniedz augstāko līmeni abām vecuma grupām. Lielākas...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), tiekoties ar Cilvēkkapitāla attīstības padomi un veselības ministri, izcēla prioritāros pasākumus labklājības un ekonomikas jomās. LDDK ieskatā ir būtiski, lai jaunās valdības veidošanas process nekavētu valstij un uzņēmējdarbībai nozīmīgu lēmumu pieņemšanu. Ar cilvēkkapitāla attīstību saistītie priekšlikumi jau iepriekš ir apspriesti gan ministriju veidotās darba grupās, gan atzinumu un iebildumu formā iesniegti Tiesību aktu portālā pie attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, norāda LDDK. “Darbaspēka pieejamība (mērķēti pasākumi to piesaistei), tā atbilstoša kvalifikācija un produktivitāti veicinoša darba vide ir pamats Latvijas konkurētspējas veicināšanai. Tas palīdzēs veicināt uzņēmumu eksportspēju, paaugstināt produktivitāti un piesaistīt investīcijas. Diemžēl jaunās valdības veidošanas process ir...

Latvijas Banka publicējusi pētījuma par mājsaimniecību finanšu un patēriņu kopsavilkumu. Pētījumā sniegta mājsaimniecības finanšu un patēriņa aptaujas (MFPA) galveno rezultātu analīze. Aptauja veikta Latvijā laikposmā no 2020. gada augusta līdz 2020. gada decembrim. Līdzīgu pētījumu veic visas eiro zonas valstu, kā arī Ungārijas, Polijas, Horvātijas un Albānijas centrālās bankas, atkārtojot mājsaimniecību aptauju ik pēc trim gadiem. Apkopotie eiro zonas valstu rezultāti, kā arī iepriekšējās aptaujās iegūtie valstu specifiskie rādītāji pieejami ECB MFPA tīmekļvietnē. MFPA aptauja izstrādāta un ieviesta, lai iegūtu saskaņotus mājsaimniecību līmeņa datus par iesaistīto valstu mājsaimniecību labklājību un tās pārmaiņām. Liela daļa aptaujas datu ir kombinēta ar...

Saskaņā ar likuma “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1. pantu Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena ir noteikta par svētku dienu, atgādina Valsts darba inspekcija (VDI). Ja svētku diena iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darba dienu nosaka par brīvdienu. Ņemot vērā, ka 2023. gadā 9. jūlijs ir Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena, kas iekrīt svētdienā, 2023. gada 10. jūlijs ir brīvdiena. VDI ieskatā, tā kā 2023. gada 10. jūlijs ir noteikts par papildu brīvdienu, tiek samazināts darba dienu skaits. Tāpēc darbiniekam, kurš netiek nodarbināts 2023. gada 10. jūlijā, bet būtu veicis darbu, ja nebūtu...

Mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī 2023. gada 1. ceturksnī par pilnas slodzes darbu bija 1 462 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2022. gada 1. ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 160 eiro jeb 12,3%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 9,18 eiro jeb par 5,2%. Zināms, ka 2023. gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 880,4 tūkstoši jeb 63,7% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Savukārt attiecīgi bezdarba līmenis Latvijā bija 6,4%. Savukārt vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 071 eiro jeb 73,2 %...

2023. gada 1. aprīlī stājas spēkā Saeimā 2022. gada 20. oktobrī pieņemtais grozījums likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā". Grozījums paredz, ka pašvaldības domes deputātam divus gadus pēc tam, kad viņš pieņēmis lēmumu vai piedalījies lēmuma pieņemšanā par publiskas personas finanšu līdzekļu piešķiršanu biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai, ir aizliegts saņemt atalgojumu attiecīgajā biedrībā, nodibinājumā, izņemot biedrību un nodibinājumu, kuru pašvaldības saskaņā ar Pašvaldību likumu dibinājušas kopīgu interešu īstenošanai, vai reliģiskajā organizācijā. Tāpat pašvaldības domes deputātam būs aizliegts saņemt atalgojumu biedrībā, nodibinājumā (izņemot biedrību un nodibinājumu, kuru pašvaldības saskaņā ar Pašvaldību likumu dibinājušas kopīgu interešu īstenošanai) reliģiskajā organizācijā...

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles visā Latvijā no 9. marta līdz 6. aprīlim pieņem darba devēju pieteikumus skolēnu nodarbinātības pasākuma īstenošanai 2023. gada vasarā. Darba devējs, kurš piedāvās darba vietu skolēnam vasaras brīvlaikā, saņems dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Ja darba devējs nodarbinās skolēnu ar invaliditāti, NVA dotācija būs valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā. NVA apmaksās veselības pārbaudi skolēnam, ja to paredz normatīvie akti par obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī apdrošinās skolēnu pret nelaimes gadījumiem darba vietā. NVA piešķirs arī dotāciju skolēna darba vadītāja atalgojumam. Savukārt darba devējam būs...

Ministru kabineta (MK) sēdē 13. decembrī veikts grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu". Izmaiņas attiecas uz noteikumu 2. punktu, paredzot, ka, sākot ar 2023. gada 1. janvāri, minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 620 eiro. Attiecīgi pēc noteikumos minētās formulas tiks aprēķināta arī minimālā stundas tarifa likme. Aprēķinus veiks Labklājības ministrija, līdzīgi, kā tas darīts par minimālo algu 2022. gadā. Atgādinām, ka 2022. gada 25. novembrī stājās spēkā grozījumi Darba likumā, kas nosaka, ka minimālā mēneša...

2022. gada 3. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 384 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2021. gada 3. ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 82 eiro jeb 6,3%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas bija 9,08 eiro, un gada laikā tā pieauga par 5,6%. 2022. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,6%, bet stundas samaksa samazinājās par 1,3%. Mēneša vidējā neto darba samaksa – 1 013 eiro Vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtījusi Valsts prezidentam aicinājumu neizsludināt 27. oktobrī Saeimā apstiprināto likumprojektu “Grozījums Darba likumā”, kas paredz minimālās algas palielināšanu no 2023. gada 1. janvāra līdz 620 eiro bruto. Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nosūtījusi savu vēstuli Valsts prezidentam Egīlam Levitam, kurā aicina izsludināt minēto likumprojektu. 11. novembrī likums tomēr izsludināts. Tas stāsies spēkā 25. novembrī. LDDK: Minimālās algas palielinājums radīs grūtības atsevišķu nozaru un reģionu uzņēmumiem LDDK norāda, ka, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā, kas pieņemta Eiropas Savienības Padomē 4. oktobrī, noteikto, dalībvalstīm divu gadu laikā kopš direktīvas...