DARBA SAMAKSA

Saeimā 2018.gada 11.oktobrī otrajā lasījumā ir pieņemts likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, kas paredz pienākumu darba devējiem darba sludinājumā norādīt attiecīgā amata darba algas kopējās mēneša vai gada summas bruto vai paredzēto stundas tarifa likmes samaksas amplitūdu. Darba likums skar visus darba devējus un darbiniekus. Nevalstiskā organizācija - biedrība Latvijas Personāla vadīšanas asociācija (turpmāk tekstā LPVA), kas apvieno Latvijas personāla vadītājus, un savā ikdienas darbā saskaras ar Darba likuma normu praktisku piemērošanu, ir apkopojusi biedru sniegto informāciju LPVA rīkotajā aptaujā. LPVA biedru vairākums neatbalsta darba samaksas norādīšanu darba sludinājumā kā obligātu, likumā noteiktu prasību vairāku apsvērumu dēļ. Saskaņā ar Darba likuma 39.pantu darba samaksas apmēru nosaka, pusēm vienojoties. Tādējādi darba samaksas apmēru no vienas puses ietekmē potenciālā darbinieka kvalifikācija, pieredze un gaidas, no otras puses -organizācijas respektētais iekšējais un ārējais taisnīgums nodrošināt vienlīdzīgu darba samaksu līdzvērtīga darba veicējiem, kā arī finansiālās iespējas. LPVA uzskata, ka būtu saglabājams līdzšinējais tiesiskais regulējums, ka darba devēji...

Šī gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2017. gada 2. ceturksni pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem visās jomās pieaugušas vienas stundas darbaspēka izmaksas. Salīdzinājumā ar 2017. gada 2. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieaugušas par 76 centiem jeb 9,5 %, sasniedzot 8,82 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP). Sezonāli izlīdzināta rādītāja pārmaiņas bija straujākas – 11,5 %. Darbaspēka izmaksas ietver bruto darba samaksu un pārējās darbaspēka izmaksas. Vienas stundas darbaspēka izmaksas aprēķinātas, darbaspēka izmaksu summu dalot ar nostrādāto stundu skaitu. Darbaspēka izmaksas stundā ietekmē ne tikai darba samaksas un pārējo darbaspēka izmaksu pārmaiņas, bet arī nostrādāto stundu un darbinieku skaita svārstības gada laikā. Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga citos pakalpojumos (sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares) – par 18,2 %, veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 17,1 %, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē – par 15,4 %,...

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir savākusi nepieciešamo parakstu apjomu būvniecības ģenerālvienošanās noslēgšanai, paredzot būvniecībā noteikt minimālo bruto algu 780 eiro apmērā. Līdz šī gada 13.septembrim būvniecības ģenerālvienošanos ir atbalstījuši 278 būvniecības uzņēmumi ar 718 miljonus eiro lielu apgrozījumu. Atbilstoši likumam tas ir pietiekams atbalsts, lai ģenerālvienošanās kļūtu saistoša visai būvniecības nozarei. Lai ģenerālvienošanos varētu publicēt "Latvijas Vēstnesī" un tā stātos spēkā, Saeimai ir jāpieņem izmaiņas Darba likumā. Grozījumi paredz nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos tiek būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt iespēju vienoties par virsstundu apmaksas apmēru. Ģenerālvienošanās noteikumi kļūs saistoši visai nozarei 6 mēnešus pēc oficiālās publikācijas "Latvijas Vēstnesī". Vēl 6 mēnešus pēc ģenerālvienošanās spēkā stāšanās būs iespēja piemērot pārejas periodu, nosakot minimālo algu 650 eiro apmērā. Baiba Fromane, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja: "Svarīgākais jautājums, kāpēc uzņēmēji ir atbalstījuši ģenerālvienošanos, ir būvniecības nozares konkurētspēja un produktivitāte. Mēs nevaram ilgstoši balstīties uz mazkvalificētu un lētu darbaspēku, jo uzņēmumiem jāspēj konkurēt ne tikai Latvijas mērogā,...

2018. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 2. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 8,4 % jeb 78 eiro, sasniedzot 1004 eiro par pilnas slodzes darbu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Šī gada 1. ceturksnī gada pieauguma temps bija straujāks - 8,6 %. Salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, 2. ceturksnī bruto darba samaksa pieauga par 4,6 % jeb 44 eiro. Līdzīgs darba samaksas pieaugums gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā Gada laikā gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā vidējā samaksa auga līdzīgi - attiecīgi par 8,4 un 8,5 %. Mēneša vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 991 eiro, sabiedriskajā sektorā - 1035 eiro, bet vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 984 eiro jeb par 9,2 %. Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas 743 eiro 2018. gada 2. ceturksnī vidējā neto darba...

Ministru kabineta sēdē 21. augustā konceptuāli atbalstīti likumprojekti grozījumi “Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” un grozījumi “Darba likumā”, kuru mērķis ir normatīvajos aktos skaidri definēt, ka darba devējs darbinieku, kurš darba dienās tiek iesaistīts kolektīvajā zemessargu apmācībā, atbrīvo no darba pienākumu veikšanas attaisnojoša iemesla dēļ, jo šis gadījums ir raksturojams kā darbinieka darbības visas sabiedrības interesēs. Grozījumi paredz, ka, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, darba devējs vienu reizi kalendārā gada ietvaros attaisnojošu iemeslu dēļ atbrīvo no darba pienākumu veikšanas darbinieku-zemessargu, kurš piecas darba dienas pēc kārtas neveic darba pienākumus, bet gan iesaistās zemessargu kolektīvajā apmācībā, saņemot par to atlīdzību. Tāpat grozījumi paredz, ka darba devējs pēc savas izvēles var izmaksāt atlīdzību darbiniekiem, kurš, iepriekš par to paziņojot, neveic darba pienākumus sakarā ar zemessarga individuālo apmācību vai rezerves karavīra militārajām mācībām. Saskaņā ar likumprojektiem darba devējiem plānots kompensēt izdevumus, kas tiem radušies, izmaksājot darbiniekiem atlīdzību par atrašanos zemessargu kolektīvajā apmācībā līdz piecām darba...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvji 8. augustā tiksies ar labklājības ministru Jāni Reiru, lai runātu par darbaspēka nepietiekamību un bērnu kopšanas atvaļinājumā esošu personu nodarbināšanu. LTRK biedri arvien vairāk ikdienā izjūt darbaspēka trūkumu. Jūlijā veiktajā aptaujā noskaidrots, ka 57% uzņēmēju nācies saskarties ar piemērotu darbinieku piesaistīšanas problēmām, savukārt 31% pauda, ka bijuši sarežģījumi, bet kaut kāds risinājums ir atrasts. Visbiežāk trūkst cilvēku būvniecībā, pakalpojumu sniegšanas segmentā un mazumtirdzniecībā. Uzņēmēji ir gatavi paši apmācīt darbiniekus, lai pielāgotu tos savām vajadzībām, kā arī nodrošināt pielāgotu jeb mainīgu darba laiku. Pašreiz bērnu kopšanas atvaļinājumā esošas personas, kas vēlas strādāt, var saņemt vecāku atbalstu tikai 30% apjomā no aprēķinātās summas. Lai nezaudētu valsts atbalstu, bieži vien jaunie vecāki turpina strādāt nelegāli, gūstot ģimenei papildu līdzekļus, bet nenomaksājot par to nodokļus. LTRK rosina ļaut bērnu kopšanas atvaļinājumā esošajām personām strādāt, vienlaikus saņemot pabalstu pilnā apmērā, kā arī ļaut šiem cilvēkiem dibināt jaunus uzņēmumus. “Uzņēmēji labprāt...

Saskaņā ar Darba likuma 149. panta pirmajā daļā noteikto ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Savukārt, atbilstoši Darba likuma 149. panta otrai daļai darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām, skaidro Valsts Darba inspekcija. Ja atvaļinājuma laikā ir svētku dienas, likums paredz atvaļinājuma pagarināšanu par svētku dienām. Ja svētku dienas iekrīt sestdienā vai svētdienā un tiek pārceltas uz darba dienām, atvaļinājuma apmaksājamo darba dienu skaits var palielināties. Šīs darba dienas apmaksā, piemērojot Darba likuma 74.panta 8 astotajā daļā noteiktajam, ka par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā. Tātad Darba likums paredz darbiniekam tiesības uzreiz izmantot visu ikgadējo atvaļinājumu-četras kalendāra nedēļas,...