DARBA SAMAKSA

Aprēķinot atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai konstatēto arodslimību, mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu plānots noteikt no apdrošināšanas iemaksu algas par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas pēdējo piecu gadu laikā pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas. Šo grozījumu mērķis ir pēc iespējas nodrošināt zaudētajiem ienākumiem atbilstošu sociālās apdrošināšanas pakalpojuma apmēru. Līdz šim tika ņemts vērā 12 mēnešu periods, to beidzot divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Minētos labojumus, ko rosinājusi Labklājības ministrija, paredz likumprojekts „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””. Tas 7. martā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumi vēl ir jāskata valdības sēdē un jāpieņem Saeimā. Negūtie darba ienākumi gadījumā, ja tie jau tiek kompensēti sakarā ar vienu sociālo risku, netiek kompensēti vēlreiz - arī sakarā ar otru sociālo risku.. Līdz ar to likuma labojumi paredz, ka gadījumā, ja ir tiesības gan uz atlīdzību, gan invaliditātes pensiju, varēs saņemt vienu – sev izdevīgāko...

Jau 2019.gada beigās visai būvniecības nozarei būs saistoša minimālā alga 780 eiro apmērā mazkvalificētam darbaspēkam un 819 eiro apmērā, ja darbinieks ir ieguvis profesijai atbilstošu izglītību, sola Latvijas Būvuzņēmēju partnerība pēc 1.novembrī 3.lasījumā pieņemtajiem grozījumiem Darba likumā, kas paredz nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos tiek būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt iespēju vienoties par virsstundu apmaksas apmēru. Pieņemtais likums paver būvniecības ģenerālvienošanās spēkā stāšanos jau 2019.gada vidū. “Būtisks minimālā atalgojuma kāpums būvniecības nozarē, ko panāksim ar ģenerālvienošanos, ir nepārprotams darba ņēmēju ieguvums, ko savukārt līdzsvaro darba devējiem labvēlīgā vienošanās samazināt piemaksu par virsstundu darbu. Šis ir vēsturisks brīdis ne tikai būvniecības nozarei, bet visai Latvijas tautsaimniecībai, jo ar grozījumiem Darba likumā ir paplašināta telpa elastīgākām un līdzsvarotākām sociālo partneru pārrunām. Esam droši, ka jau tuvākajā laikā šo telpu ar jēgpilnu saturu piepildīs arvien jaunu koplīgumu slēdzēji,” uzsver Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Vēl 6 mēnešus pēc ģenerālvienošanās spēkā stāšanās uzņēmumi varēs maksāt...

12. Saeima savā darbības pēdējā sēdē 1. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma trīs likumprojektus, kas saistīti ar izmaiņu ieviešanu Darba likumā. Viens no Darba likuma grozījumiem paredz, ka darba sludinājumos būs jānorāda attiecīgā amata darba algas kopējās mēneša vai gada summas bruto vai paredzēto stundas tarifa likmes samaksas amplitūdu.. Darba likuma izmaiņas paredz arī virkni citu izmaiņu. Tā, piemēram, pārskatīts regulējums attiecībā uz darba līguma uzteikšanu arodbiedrības biedram. Tas papildināts ar nosacījumu, ka arodbiedrības piekrišana uzteikumam nav nepieciešama, ja darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ vai arī ilgāku laiku neveic darbu pārejošas darba nespējas dēļ. Šādā gadījumā darba devējam arodbiedrība būs iepriekš jābrīdina un jākonsultējas ar to. Tāpat īpaša aizsardzība darba uzteikuma gadījumā būs tikai tiem darbiniekiem, kuri ir arodbiedrības biedri ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas. Mainīts arī atlaišanas pabalsta izmaksāšanas regulējums gadījumā, ja darbinieks uzsaka darba līgumu, pamatojot to ar svarīgu iemeslu uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, kas neļauj...

Topošie grozījumi Darba likumā paredz, ka darba sludinājumos turpmāk būs jānorāda arī attiecīgā amata darba algas amplitūda. Potenciālā bruto darba alga būs jānorāda mēneša vai gada griezumā, vai arī kā stundas tarifa likme. Darba likuma grozījumi trešajam lasījumam 23. oktobrī atbalstītas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē. Tie trešajā galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimas sēdē. Darba likuma izmaiņas paredz arī virkni citu izmaiņu, par kurām vienojušies sociālie partneri – darba devēju un darba ņēmēju intereses pārstāvošas organizācijas. Tā plānots pārskatīt regulējumu attiecībā uz darba līguma uzteikšanu arodbiedrības biedram. Tas tiks papildināts ar nosacījumu, ka arodbiedrības piekrišana uzteikumam nav nepieciešama, ja darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ vai arī ilgāku laiku neveic darbu pārejošas darba nespējas dēļ. Šādā gadījumā darba devējam arodbiedrība būs iepriekš jābrīdina un jākonsultējas ar to. Tāpat īpaša aizsardzība darba uzteikuma gadījumā būs tikai tiem darbiniekiem, kuri ir arodbiedrības biedri ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas. Tāpat...

Saeimā 2018.gada 11.oktobrī otrajā lasījumā ir pieņemts likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, kas paredz pienākumu darba devējiem darba sludinājumā norādīt attiecīgā amata darba algas kopējās mēneša vai gada summas bruto vai paredzēto stundas tarifa likmes samaksas amplitūdu. Darba likums skar visus darba devējus un darbiniekus. Nevalstiskā organizācija - biedrība Latvijas Personāla vadīšanas asociācija (turpmāk tekstā LPVA), kas apvieno Latvijas personāla vadītājus, un savā ikdienas darbā saskaras ar Darba likuma normu praktisku piemērošanu, ir apkopojusi biedru sniegto informāciju LPVA rīkotajā aptaujā. LPVA biedru vairākums neatbalsta darba samaksas norādīšanu darba sludinājumā kā obligātu, likumā noteiktu prasību vairāku apsvērumu dēļ. Saskaņā ar Darba likuma 39.pantu darba samaksas apmēru nosaka, pusēm vienojoties. Tādējādi darba samaksas apmēru no vienas puses ietekmē potenciālā darbinieka kvalifikācija, pieredze un gaidas, no otras puses -organizācijas respektētais iekšējais un ārējais taisnīgums nodrošināt vienlīdzīgu darba samaksu līdzvērtīga darba veicējiem, kā arī finansiālās iespējas. LPVA uzskata, ka būtu saglabājams līdzšinējais tiesiskais regulējums, ka darba devēji...