DARBA SAMAKSA

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) paziņojusi, ka skolēni divus mēnešus - no 1. jūlija līdz 31. augustam tomēr varēs iesaistīties nodarbinātības pasākumos. Iepriekš pieņemtais lēmums pasākumus nerīkot atcelts, ņemot vērā COVID-19 situācijas stabilizēšanos. Līdz 3. jūnijam NVA veiks darba devēju aptauju, kuri jau iesniedza pieteikumus dalībai programmā, aktualizēs darba devēju piedāvājumu pasākuma īstenošanai un apkopos saņemtās darba devēju atbildes. Līdz 8. jūnijam tiks sākta pretendentu vērtēšana NVA filiāļu aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenotāju izvēles komisijās. Līdz 18. jūnijam NVA filiāles komisijas apkopos darba devēju pieteikumu izvērtējumu rezultātus un pieņems lēmumus. Līgumi par pasākuma īstenošanu ar darba devējiem tiks noslēgti ne vēlāk kā...

Valsts darb inspekcija (VDI) sniegusi skaidrojumu, kā piemērojams regulējums, kas ļauj uz laiku samazināt atalgojumu dīkstāvē esošajiem uzņēmuma darbiniekiem, ja dīkstāvi apmaksā pats uzņēmums, kā arī skaidro, kā iespējams noteikt samazinātu darba laiku. Grozījumi likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, kas saistīti ar darba tiesiskajam attiecībām, stājās spēkā 9. maijā. Grozījumos paredzētās tiesības darba devējiem ir piemērojamas Covid-19 krīzes laikā, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim. Šāda termiņa pamatā ir apstāklis, ka krīzes izraisītās sekas var nebūt iespējams atrisināt un atjaunot ierasto uzņēmuma darbību (tai skaitā nodrošināt darbinieku...

Koronavīrusa krīzes un valdības noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ ekonomikas atbalstīšanas nolūkā ieviesti daudzi grozījumi normatīvajos aktos, bet par svarīgākajiem un visplašāk piemērojamajiem valsts atbalsta mehānismiem uzskatāmas izmaiņas nodokļu jomā, sniedzot uzņēmumiem nodokļu nomaksas atvieglojumus, kā arī dīkstāves pabalstu programma. Zvērinātu advokātu birojs Sorainen organizējis vairākus seminārus, kurā biroja juristi snieguši padziļinātus skaidrojumus par normatīvā regulējuma izmaiņām, atbildējuši uz jautājumiem par dažādām nestandarta situācijām un vērsuši uzmanību arī uz dažiem neparastiem šīs situācijas radītiem blakus aspektiem. Šajā rakstā apkopota zvērināta advokāta, nodokļu tiesību eksperta Jāņa Taukača un zvērināta advokāta, darba tiesību speciālista Anda Burkevica sniegtā informācija un ieteikumi darba devējiem un...

Darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam finanšu ministra Jāņa Reira vadībā 11. maijā uzsāka diskusiju par priekšlikumu daļēju algu izmaksu kompensāciju uzņēmējiem. Vairāki ministri konceptuāli ir vienojušies, ka tiks nodrošināts atbalsts tiem nodarbinātajiem, kas turpina strādāt, taču dara to samazinātā apmērā un vienlaikus to darbs ir svarīgs uzņēmuma darbībai ilgtermiņā, izstrādājot daļēju algu izmaksu kompensācijas mehānismu. Šis instruments nodrošinātu iespēju saglabāt darba attiecības tajos periodos, kad samazinās darba devēja iespējas piedāvāt darbu un ir finansiālas vai ar ražošanu saistītas grūtības. Vienlaikus, strādājot pie šī atbalsta instrumenta, būtu jāievieš darbaspēka kvalifikācijas pilnveides un pārkvalifikācijas pasākumi personām, kuras ir zaudējušas darbu vai...

Saeima 7.maijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", kas paredz ieviest atvieglotākus nosacījumus nodarbinātības jomā, lai uzņēmumi vīrusa pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas laikā varētu saglabāt savu darbību un esošās darbavietas. Grozījumi noteic, ka darba devējs, kurš atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam noteiktajiem kritērijiem un kuru ir ietekmējusi pandēmijas izraisītā krīze, var samazināt darbiniekam Darba likumā noteikto atlīdzību par dīkstāvi no 100 līdz 70 procentiem no darbiniekam izmaksājamās algas. Piemērojot samazinātu dīkstāves apmaksu, darba devējs darbiniekam varēs izmaksāt atlīdzību, kuras apmērs nevarēs būt mazāks par minimālo...

Ministru kabinets 28. aprīļa sēdē izskatīja Ekonomikas ministrijas un Labklājības ministrijas rosinātos grozījumus likumā „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, paredzot atvieglotākus nosacījumus atsevišķu Darba likuma normu piemērošanā līdz 2020.gada 31.decembrim, kas ļaus darba devējiem saglabāt esošās darbavietas un elastīgāk organizēt darbu uzņēmumos. Grozījumi likumā paredz darba devējam, kas atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku kritērijiem, ja tos ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze: samazināt Darba likumā paredzēto darbiniekam noteikto samaksu par dīkstāvi no 100% līdz 70% no darbiniekam izmaksājamās algas. Būtiski norādīt, ka dīkstāves apmaksas apmērs samazinātā apmērā tiek piemērots arī citās valstīs,...

Informējam, ka no 8. aprīļa stājušies spēkā Ministru kabineta 2020. gada 7. aprīļa noteikumi Nr. 189 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 31. marta noteikumos Nr. 179 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība". Grozījumi, kurus sagatavojusi Kultūras ministrija, paplašina pašnodarbināto personu loku (iekļaujot arī individuālos komersantus), kuras var pretendēt uz dīkstāves pabalstu Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas laikā un noteic atsevišķus izņēmumus attiecībā uz autoratlīdzību saņēmējiem. Dīkstāves pabalstam VID varēs pieteikties arī autortiesību un blakustiesību īpašnieki, kuri saņem autoratlīdzības. Drīkst saņemt autoratlīdzības par darbu, kas veikts pirms dīkstāves Iepriekšējais noteikumu regulējums papildināts, nosakot, ka krīzes skartā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 3. aprīlī informē, ka saskaņā ar 31. martā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr. 179 „ Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība”, kas jau stājušies spēkā 3. aprīlī, dīkstāves pabalstam var pieteikties tādas fiziskas personas, kas reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicēji un ir veikušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā pašnodarbinātās personas vai autoratlīdzības saņēmēji. Dīkstāves pabalstam var pieteikties arī pašnodarbinātie mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāji. Abos gadījumos ir būtiski, ka pēc 2020.gada 14.marta šīs personas dīkstāves periodā nav guvušas ienākumus no saimnieciskās darbības. VID ir sagatavojis īsu pamācību, kas soli pa...

Saistībā ar valdības lemto par dīkstāves pabalsta piešķiršanu to uzņēmumu darbiniekiem, kuriem valstī noteiktās ārkārtas situācijas dēļ radusies dīkstāve, esam saņēmuši portāla lasītāju jautājumus saistībā ar tiesībām pieteikt darbiniekus valsts maksātajam pabalstam. Tā kā dīkstāves pabalsta aprēķināšana un piešķiršana uzticēta Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lūdzam sniegt īsu skaidrojumu. Vienlaikus jāņem vērā, ka valdības lēmumi katru dienu mainās, tāpēc atbildes ir tapušas, balstoties uz 26. martā spēkā esošajiem MK noteikumiem Nr. 152 “Noteikumi par dīkstāves pabalstu darbiniekiem, kurus skar Covid – 19 izplatība” un tajos noteikto. Jāpiemetina, ka dīkstāves pabalstu izmaksā par konkrētiem darbiniekiem, tātad tas nenozīmē, ka visam uzņēmumam jāpasludina...

Valdība 26. marta sēdē apstiprināti kritēriji un atbalsta saņemšanas kārtība, kādā jebkuras nozares Covid-19 krīzes skarts uzņēmums var kvalificēties dīkstāves pabalstam un nodokļu brīvdienām līdz trim gadiem. To paredz Ministru kabineta 2020. gada 26. marta noteikumi Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 krīzē skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem". Dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem var pieteikties krīzes skartie uzņēmumi: kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi,...

Atbildes uz vairākiem svarīgiem jautājumiem par darba samaksu COVID-19 pandēmijas laikā izsludinātās ārkārtējās situācijas apstākļos sagatavojusi Valsts kanceleja. Lai gan atbildes pamatā domātas valsts iestādēm, kopumā tas pats darba tiesību regulējums attiecas arī uz privātā sektora uzņēmumiem. Vai ir pamats nodarbināto atbrīvošanai saistībā ar izmainīto darba režīmu; vai drīkst piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas? Šobrīd nav tiesiska pamata nodarbināto atbrīvošanai, pārtraucot darba tiesiskās vai dienesta attiecības pēc darba devēja iniciatīvas. Arī atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas piešķiršana pēc darba devēja iniciatīvas neatbilst darba likumdošanai: darba tiesisko vai dienesta attiecību pārtraukšana vai arī atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas ir pieļaujams...

Krīzes skarto nozaru uzņēmumu darbiniekiem izmaksās dīkstāves pabalstu 75 % apmērā no vidējās algas, bet ne vairāk kā 700 EUR Ja krīzes skarto nozaru darba devējs nenodarbina darbinieku vai ir pieteicis dīkstāvi, valsts šo uzņēmumu darbiniekiem izmaksās atlīdzība līdz 75 % no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 700 EUR par kalendāra mēnesi (dīkstāves pabalsts). Šādā gadījumā darba devējs var nepiemērot Darba likuma 74. pantu. Dīkstāves pabalsts netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI). Pabalstu izmaksās uz darbinieka kontu, to neieskaitīs paša uzņēmuma kontā. Dīkstāvi var pasludināt, ja uzņēmums...

Ņemot vērā COVID-19 straujo pieaugumu, Labklājības ministrija meklē veidus, kā samazināt darba devēja izmaksas saistībā ar darbinieku darbnespējas perioda apmaksu sakarā ar saslimšanu ar COVID - 19 (vai atrašanos karantīnā). Līdz 16. martam tiks veikti aprēķini un izstrādāts piedāvājums, cik lielā apmērā darba devēju slogs var tikt pārlikts uz valsts budžeta izmaksām. Labklājības ministrija piedāvās līdzsvarotā veidā sniegt atbalstu darba devējiem darbnespējas lapas apmaksas nodrošināšanā, vienlaikus samazinot darbnespējas perioda atlīdzību personām, kas apzināti riskējušas un pretēji valsts pārvaldes iestāžu sniegtajām rekomendācijām un aizliegumiem devušās uz COVID–19 skartajām valstīm, tā apdraudot pārējo sabiedrību. Patlaban, atbilstoši likumam “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”...

Jautājums: Vēlos ņemt atvaļinājumu no 15. līdz 28. jūnijam. Šajā laikā iekrīt divas svinamās dienas (Līgo un Jāņi). Mans ierastais darba laiks ir pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena un sestdiena. Atvaļinājums iekrīt no pirmdienas līdz nākamās nedēļas sestdienai (ieskaitot). No Darba likuma izriet, ka manam atvaļinājumam būtu jāpagarinās par divām kalendāra dienām. Pēc mana aprēķina, tas pagarināms par 28. un 29. jūniju, un 30. jūnijā ir jāstrādā. Darba devējs saka, ka nevarēs piešķirt papildu dienas šajā gadījumā. Lai mans atvaļinājums pagarinātos par divām dienām, pēc darba devēja teiktā, atvaļinājumam būtu jābūt līdz 29. jūnijam (pirmdienai). Tikai tad, ja es ņemšu atvaļinājumu...

Valsts sekretāru sanāksmē starpministriju saskaņošanai 30. janvārī izsludināts jauns likumprojekts "Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums". Kā norādīts likumprojekta anotācijā, jauns likums bija nepieciešams, lai atbilstoši Valsts pārvaldes reformu plānā 2020 noteiktajam, mainītu līdzšinējo atlīdzības politiku: uz iekšējās ekonomijas rēķina celtu mēnešalgu līmeni valsts pārvaldē līdz 80 % (vidēji) no privātajā sektorā maksātā darba samaksas līmeņa, kā arī mainītu proporciju starp darba samaksas pastāvīgo un mainīgo daļu un ieviestu mūsdienīgus darba samaksas risinājumus. Likumprojekta ieviešanā būs jāievēro fiskālā neitralitāte, tas ir, mēnešalgu paaugstināšana nedod tiesības pieprasīt papildu finansējumu no valsts budžeta. Atlīdzības pārskatīšana iestādē var tikt īstenota...