DARBA SAMAKSA

Situācijas, kad no trešajām valstīm piesaistītiem darbiniekiem par tādu pašu vai vienādas vērtības darbu maksā vairāk nekā vietējiem darbiniekiem, var rasties, norādījušas darba devēju organizācijas. Tomēr darba devēji uzsver, ka šādas atalgojuma atšķirības nav automātiski uzskatāmas par diskrimināciju.Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina izstrādāt skaidru mehānismu, lai vietējo darbinieku atalgojums par tādu pašu vai vienādas vērtības darbu nebūtu mazāks par to, ko saņem no trešajām valstīm piesaistītie darbinieki.Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) savukārt norāda, ka vietējo darbinieku algas nevajadzētu sasaistīt ar īpašo atalgojuma slieksni, kas noteikts ārvalstu darbaspēka piesaistei. Šis slieksnis neesot konkrētā amata algas standarts, bet viens no nosacījumiem trešo valstu pilsoņu nodarbināšanai.Ārvalstu darbinieka piesaistei vispirms pārbauda vietējo darba tirguPar šo jautājumu pēc LBAS iniciatīvas 17. septembrī diskutēts Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdē. LDDK norāda, ka vietējā darbaspēka prioritāte jau ir iestrādāta darba tirgus testā.Pirms darba devējs var saņemt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) atzinumu par trešās valsts pilsoņa piesaisti, vakance...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina izstrādāt tiesiski skaidru mehānismu, lai vietējo darbinieku atalgojums par tādu pašu vai vienādas vērtības darbu būtu līdzvērtīgs tam, ko saņem no trešajām valstīm piesaistīti darbinieki.Kā informēja LBAS, jautājums par atšķirīgajiem atalgojuma nosacījumiem pēc savienības iniciatīvas izskatīts Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdē. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns uzsver, ka vietējam darbiniekam par tādu pašu vai vienādas vērtības darbu nedrīkst maksāt mazāk tikai tādēļ, ka ārvalstnieka nodarbināšanai normatīvajos aktos noteikts augstāks atalgojuma slieksnis.Spēkā esošais regulējums paredz, ka, piešķirot ārvalstniekam tiesības uz nodarbinātību, viņam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmērs parasti ir saistīts ar attiecīgās nozares vidējo bruto darba samaksu vai nozares ģenerālvienošanās noteikto minimālo algu. Vietējiem darbiniekiem šāds īpašs atalgojuma slieksnis netiek piemērots. Tādējādi var rasties situācijas, kad vienā uzņēmumā salīdzināmu darbu veicošs vietējais darbinieks saņem būtiski mazāku algu nekā no trešās valsts piesaistīts darbinieks.Viena no LBAS dalīborganizācijām transporta nozarē kā piemēru minējusi gadījumu, kad ārvalstnieka mēneša bruto darba samaksa...

Vidējā bruto darba samaksa valstī šā gada 1. ceturksnī bija 1 831 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati. Salīdzinot ar 2025. gada 1. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 73 eiro jeb 4,2%. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,87 eiro jeb par 2,3%. Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga līdz 14,95 eiro jeb par 2,1%.No 2026. gada 1. janvāra Latvijā minimālā mēneša darba alga tika paaugstināta no 740 līdz 780 eiro, savukārt neapliekamais minimums tika noteikts 550 eiro mēnesī.Vidējā neto darba samaksa 2026. gada 1. ceturksnī bija 1 364 eiro jeb 75,0% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 4,5%, apsteidzot gan patēriņa, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 1,6%. Mēneša darba samaksas mediāna – 1 457 eiroBruto darba samaksas...

Mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī 2025. gadā par pilnas slodzes darbu bija 1 815 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinājumā ar 2024. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 129 eiro jeb 7,7%. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 12,27 eiro, kas ir par 7,9% vairāk nekā gadu iepriekš.Mēneša vidējā darba samaksa neto – 1 346 eiroVidējā neto (pēc nodokļu nomaksas) darba samaksa 2025. gadā bija 1 346 eiro jeb 74,1% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,2%, apsteidzot gan patēriņa cenu, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 6,3%.Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2025. gadā sasniedza 1 462 eiro. Salīdzinājumā ar 2024. gadu tā palielinājās par 105 eiro jeb 7,7%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) bija 1 117 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,2%.Privātajā sektorā straujāks...

No 2026. gada 1. janvāra spēkā ir minimālās algas un neapliekamā minimuma izmaiņas, kas ietekmē darbaspēka izmaksas. Latvijā 2025. gadā minimālā alga bija 740 eiro, neapliekamais minimums 510 eiro, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme 10,5% darbiniekam un 23,59% darba devējam, iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likme darbiniekam - 25,5%. 2026. gadā minimālā alga palielināta līdz 780 eiro, neapliekamais minimums līdz 550 eiro, bet nodokļu likmes nav mainījušās. Kā tas ietekmē darbiniekus, kuriem ir minimālā alga? Vai algas pieaugumu neto izbauda arī ģimenes ar apgādājamiem? Vai ir iespējas izmantot valsts piešķirtos nodokļu atvieglojumus? No kādas algas tos iespējams izmantot pilnībā un kā šīs izmaiņas ietekmē darba devēja algu fondu? Skaidrojam, lūdzot aprēķinus veikt ar mākslīgā intelekta palīdzību. Ja grāmatvedim algu aprēķinam talkā nāk grāmatvedības programmas, tad darbiniekiem nereti nav saprotams, kas un cik mainās vai varētu mainīties viņu maciņos.Kā bija 2025. gadā?Darbinieka nodokļu aprēķins (no bruto algas) bija sekojošs:Bruto alga: 740,00 eiroVSAOI...

Valsts darba inspekcija (VDI) vērš uzmanību, ka, pamatojoties uz Darba likuma 133. panta ceturto daļu, ar Ministru kabineta (MK) 2025. gada 12. jūnija rīkojuma Nr. 33 “Par darba dienu pārcelšanu 2026. gadā” nākamgad tiek pārceltas divas darbadienas. Šī regulējuma mērķis ir elastīgāk un efektīvāk organizēt darba norisi no valsts budžeta finansējamās institūcijās un atpūtas laika izmantošanu 2026. gada janvārī un jūnijā. Ar MK rīkojuma 1. punktu noteikts no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, pārcelt darba dienu: no piektdienas, 2. janvāra, uz sestdienu, 17. janvāri, no pirmdienas, 22. jūnija, uz sestdienu, 27. jūniju. Visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ieteikts ievērot šī rīkojuma 1. punktu. Saskaņā ar Darba likuma (DL) 133. panta ceturto daļu, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 25. novembrī konceptuāli atbalstīja Labklājības ministrijas izstrādātos grozījumus Darba likumā, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu un nodrošinātu risinājumus, kas atbilst mūsdienu darba tirgus vajadzībām. Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš uzsvēra, ka viedokļu atšķirības šajā jautājumā ir bijušas un, visticamāk, būs arī turpmāk, taču komisija cer otrajā lasījumā panākt kompromisu ar visām iesaistītajām pusēm. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam plānots nākamā gada 30. janvāris. Grozījumi paredz, ka darba devēji un darbinieku pārstāvji koplīgumā varēs vienoties par zemāku piemaksu par virsstundu darbu, bet ne mazāku kā 50%u apmērā, ja attiecīgajā uzņēmumā vai nozarē vismaz par 50% tiek paaugstināta minimālā mēneša darba alga vai stundas likme. Ja valsts noteiktā minimālā alga tiek paaugstināta un koplīgumā paredzētā alga kļūst zemāka par likumā noteikto minimumu, bet puses koplīgumu neprecizē, spēku zaudēs tikai tā daļa, kas paredz virsstundu piemaksas samazinājumu, neietekmējot pārējos koplīguma noteikumus, paredz likumprojekts. Grozījumi piedāvā arī risinājumu situācijām, kad...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē 25. novembrī plānots izskatīt strīdīgo likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”, tāpēc Latvijas brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) atgādina, ka līdz šim diskusijā ir aizmirsts galvenais – ietekme uz sabiedrību kopumā. Diskusija par virsstundu piemaksu apmēra samazināšanu parasti pretnostata darba devējus un darba ņēmējus, uzskata LBAS. Darba devēji cenšas pārliecināt sabiedrību, ka virsstundu piemaksu mazināšana padarītu Latvijas biznesa vidi konkurētspējīgu, maldinot sabiedrību, ka pārmaiņas skars nelielu sabiedrības daļu. Turklāt tiek solīts, ka no piemaksas zaudētos ienākumus ar uzviju to kompensēs darba samaksas pieaugums. Arodbiedrības vairākkārt uzsvērušas, ka virsstundu piemaksa jāvērtē eiro izteiksmē nevis procentos, kā arī dzīves dārdzības līmenī. Latvijas darbaspēka izmaksas noteikti nav iemesls kādēļ Latvijā uzņēmēji nespēj konkurēt ar citām valstīm, kur darbaspēks izmaksā krietni vairāk. Jāsecina, ka virsstundu piemaksu samazinājums vairāk atgādina mēģinājumus veikt ienākumu pārdali un izdevumu samazinājumu uz darbinieku rēķina. Turklāt arodbiedrība gadu no gada dažādu politikas plānošanas dokumentu apspriešanā ir norādījušas uz...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2025. gada 11. novembrī pasludināja spriedumu lietā C-19/23, kurā Dānijas Karaliste apstrīdēja Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā. EST akceptēja Direktīvas vispārējo pieeju darba apstākļu uzlabošanai un koplīguma sarunu veicināšanai, bet aizliedza ES līmenī saskaņot konkrētus elementus, kas veido nacionāli noteiktas minimālās algas, jo tas pārkāpj ES dalībvalstu kompetenci. EST nosprieda, ka, lai gan Direktīvas 2022/2041 galvenais mērķis (uzlabot dzīves un darba apstākļus) ir likumīgs, taču vairākas normas tieši iejaucas darba samaksas noteikšanā, kas ir kompetence, kas saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) ir izslēgta no Savienības pilnvarām. Prasības pamats un atceltās Direktīvas daļas Dānijas Karaliste, kuru atbalstīja Zviedrijas Karaliste, lūdza EST galvenokārt atcelt Direktīvu kopumā. Prasītāja apgalvoja, ka Direktīva pārkāpj LESD 153. panta 5. punktā paredzēto kompetences izslēgšanu attiecībā uz “darba samaksu” un “tiesībām apvienoties”. Tiesa atzina prasību par daļēji pamatotu, pieņemot lēmumu atcelt Direktīvas 5. panta noteikumus:...

No 2026 gada 1. janvāra Latvijā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 eiro līdz 780 eiro - to paredz 19. novembrī valdības sēdē pieņemtie Labklājības ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu". Pieņemtie grozījumi attiecas uz darba devējiem un darba ņēmējiem. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2024. gadā vidēji 117 895 darba ņēmēji jeb 15,3% saņēma minimālo algu vai mazāk, kas bija par 4,1 procentpunktu mazāk nekā trīs gadus iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 19,4% darba ņēmēju. Darba devēja darbaspēka izmaksas pieaugs par tiem darbiniekiem, kuriem pašreiz ir noteikta minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros (740 eiro) vai zemāka. Arī par tiem, kuriem mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir zemāka par grozījumos noteikto minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros (780 eiro). Saskaņā ar...

Minimālo mēneša darba algu Latvijā 2026. gadā plānots celt par 40 eiro - līdz 780 eiro. Par 40 eiro nākamgad pieaugs arī neapliekamais minimums - no 510 līdz 550 eiro mēnesī, liecina Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu"". Noteikumi nodoti publiskajai apspriešanai līdz 16. oktobrim. LM norāda, ka pērn minimālās algas saņēmēju īpatsvars ir bijis zemākais pēdējo piecu gadu laikā, samazinoties līdz 15,3%. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024. gadā vidēji 117 895 darba ņēmēji jeb 15,3% saņēma minimālo algu vai mazāk, kas bija par 4,1 procentpunktu mazāk nekā trīs gadus iepriekš, kad šādu cilvēku īpatsvars darba ņēmēju vidū bija 19,4%. Kopumā pērn Latvijā bija nodarbināti 816 545 iedzīvotāji. LM skaidro, ka minimālās algas pieaugums tiešā veidā palielina mazo algu saņēmēju pirktspēju, pozitīvi ietekmējot...

Labklājības ministrija sagatavojusi ziņojumu “Par minimālās algas situāciju 2025. gadā”, ko iesniegusi izskatīšanai Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) 19. septembra sēdē. Ziņojuma kopsavilkumā norādīts, ka minimālā alga attiecas uz vienkāršajās profesijās nodarbinātajiem, un tās apmērs kopumā atspoguļo valsts sociālekonomiskās attīstības līmeni un darba ražīguma līmeni tautsaimniecībā. Latvijā 2025. gadā ir trešā zemākā minimālā alga Eiropas Savienībā (ES), kas vienlaikus ir būtiski zemāka par minimālās algas apmēru augstāka ienākuma līmeņa un emigrācijas mērķa valstīs. Kā zināms, 2025. gadā minimālā alga tika paaugstināta no 700 eiro līdz 740 eiro jeb par 5,7%. Savukārt Igaunija cēla minimālo algu no 820 eiro līdz 886 eiro jeb par 8%, Lietuva no 924 eiro līdz 1038 eiro jeb par 12,3%. Baltijas valstu starpā Latvijā ir zemākā minimālā alga. Lietuvas bruto minimālā alga gan ietver arī darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas. Pēc normatīvā regulējuma un Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķiniem ministrijas ieskatā minimālā darba alga 2026. gadam būtu...

2025. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 808 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 137 eiro jeb 8,2 %. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 12,69 eiro jeb par 11,2 %. Nedaudz straujāks algu kāpums bijis privātajā sektorā. 2025. gada 2. ceturksnī, salīdzinājumā ar šā gada 1. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 2,9 %, bet stundas samaksa palielinājās par 9,4 %. 2025. gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu mēneša vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu valstī pieauga par 8,2 %, bet salīdzinot ar 2024. gadu - par 5,8 %. Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 342 eiro Vidējā neto darba samaksa bija 1 342 eiro jeb 74,2 % no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,6 %, apsteidzot...

Vidējais budžets, kas gadā tiek veltīts dažādu papildu bonusu nodrošināšanai vienam informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares darbiniekam, ir 2046 eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn, liecina atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma Figure Baltic Advisory jaunākā pētījuma dati. Pētījumā, kurā piedalījās 86 organizācijas, sniedzot datus par 13 252 IKT nozares darbiniekiem, analizēts arī darba devēju viņiem piedāvātais labumu grozs. Populārākie labumi, ko piedāvā organizācijas: veselības apdrošināšana - 99%, izklaides pasākumi - 97%, iespēju strādāt attālināti - 96%, elastīgu darba laiku - bet 94%, bezmaksas uzkodas un dzērienus darba vietā - 91%, apmaksātu autostāvvietu vai autostāvvietas maksas kompensēšanu - 90% apmaksātu papildu atvaļinājumu vai brīvas dienas - 86%. Savukārt vislielākais pieejamības pieaugums ir vērojams apmaksātai autostāvvietai darba vietā vai autostāvvietas maksas kompensēšanai, atpūtas un spēļu zonu izveidei un uzturēšanai. Algu pieaugums kļuvis mērenāks Mēneša pamatalgas pieaugums šogad ir 6,1%, kas ir zemākais vidējais pieaugums nozarē pēdējo piecu gadu laikā, liecina...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) neatbalsta pilnīgu atteikšanos no 100% piemaksām par darba virsstundām, LBAS rīkotajā domnīcā "Vai virsstundu regulējums padara Latvijas darbaspēku nekonkurētspējīgu?" sacīja LBAS eksperts tautsaimniecības jautājumos Mārtiņš Svirskis. Viņš norādīja, ka šobrīd ir panākts liels kompromiss jautājumā par virsstundu darba apmaksu, paredzot, ka ar koplīgumiem būtu iespējams atkāpties no 100% piemaksas. Svirskis akcentēja, ka pašreiz Latvijas darbaspēka virsstundu izmaksas ir zemas, salīdzinot ar Eiropas Savienības (ES) vidējo rādītāju. Tādējādi "vainot darbaspēka izmaksas pie tā, ka mums valstī nav konkurētspējas, būtu grūti," sacīja Svirskis. Vienlaikus viņš norādīja, ka Latvija darbaspēka ražīgumā ir zemāka nekā kaimiņvalstis. Tāpat Svirskis minēja, ka Eiropas komisija (EK) 2025.gada ziņojumā par Latviju uzsvērusi vairākus konkurētspējas šķēršļus, tostarp cilvēkkapitāla attīstības trūkumu, kas izriet no izglītības un veselības aprūpes pieejamības. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs sacīja, ka jautājums ir par virsstundām dienaskārtībā ir jau ilgi un LDDK ieskatā pašreizējais darbaspēka virsstundu regulējums padara Latviju nekonkurētspējīgu....