DARBA SAMAKSA

Jautājums: Vēlos ņemt atvaļinājumu no 15. līdz 28. jūnijam. Šajā laikā iekrīt divas svinamās dienas (Līgo un Jāņi). Mans ierastais darba laiks ir pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena un sestdiena. Atvaļinājums iekrīt no pirmdienas līdz nākamās nedēļas sestdienai (ieskaitot). No Darba likuma izriet, ka manam atvaļinājumam būtu jāpagarinās par divām kalendāra dienām. Pēc mana aprēķina, tas pagarināms par 28. un 29. jūniju, un 30. jūnijā ir jāstrādā. Darba devējs saka, ka nevarēs piešķirt papildu dienas šajā gadījumā. Lai mans atvaļinājums pagarinātos par divām dienām, pēc darba devēja teiktā, atvaļinājumam būtu jābūt līdz 29. jūnijam (pirmdienai). Tikai tad, ja es ņemšu atvaļinājumu tā, ka mana pēdējā atvaļinājuma diena ir 29. jūnijs (pirmdiena), atvaļinājums tiks pagarināts par divām dienām (30. jūnijs un 1. jūlijs). Vai šis apgalvojums ir pamatots? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Ja atvaļinājums prasīts līdz 28. jūnijam, tad 28. ir atvaļinājuma diena! Darbinieks vēlas atpūsties tieši šajās dienās....

Valsts sekretāru sanāksmē starpministriju saskaņošanai 30. janvārī izsludināts jauns likumprojekts "Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums". Kā norādīts likumprojekta anotācijā, jauns likums bija nepieciešams, lai atbilstoši Valsts pārvaldes reformu plānā 2020 noteiktajam, mainītu līdzšinējo atlīdzības politiku: uz iekšējās ekonomijas rēķina celtu mēnešalgu līmeni valsts pārvaldē līdz 80 % (vidēji) no privātajā sektorā maksātā darba samaksas līmeņa, kā arī mainītu proporciju starp darba samaksas pastāvīgo un mainīgo daļu un ieviestu mūsdienīgus darba samaksas risinājumus. Likumprojekta ieviešanā būs jāievēro fiskālā neitralitāte, tas ir, mēnešalgu paaugstināšana nedod tiesības pieprasīt papildu finansējumu no valsts budžeta. Atlīdzības pārskatīšana iestādē var tikt īstenota tikai esošo budžeta līdzekļu ietvaros, tai skaitā, realizējot Valsts pārvaldes reformu plānā 2020 paredzēto nodarbināto skaita samazinājumu un citas reformas un ietaupītos līdzekļus novirzot pārējo nodarbināto atlīdzības pārskatīšanai. Kā norāda likumprojekta autori - Valsts kanceleja, iestāžu vadītāju amatos mēnešalga (maksimāli 2 441 eiro bruto) patlaban atbilst kvalificēta speciālista vai zemākā/vidējā līmeņa vadītāja...

No šāgada 1. februāra paredzēts uzsākt būvlaukumu elektroniskās darba laika uzskaites sistēmās uzkrāto datu nodošanu vienotajai datubāzei (kā zināms, elektroniskā darba laika uzskaite būvlaukumos tika uzsākta 2017. gada 1. oktobrī). Valdība 7. janvārī pieņēmusi apjomīgus Ministru kabineta noteikumus, kuros paredzēta ne tikai kārtība, kādā tiks veikta datu nodošana centralizētajai datu bāzei, bet arī jaunas prasības lokālajām uzskaites sistēmām. Lai samazinātu iespējas veikt krāpšanos, uzskaites sistēmām noteiktas jaunas tehniskās prasības un jauna kārtība kļūdaino datu labošanai. Tas prasīs papildus izmaksas būvuzņēmējiem. Lai gan kopš elektroniskās darba laika uzskaites ieviešanas uzņēmumos, kur šīs sistēmas pastāv, krietni palielinājušās oficiālās darbinieku algas (jo uzskaites sistēmās reģistrēto darbinieku darba laika stundu skaitu nevar neuzrādīt darba laika tabelēs grāmatvedībā), Valsts ieņēmumu dienests tomēr konstatējis arī to, ka uzskaites sistēmu auditācijas pierakstos ir nepilnīga informācija, kas nozīmē - pastāv risks, ka veikta jau reģistrētās informācijas grozīšana vai dzēšana. Tāpēc esot nepieciešams nodrošināt tādu elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas funkcionalitāti,...

Ar jaunu E-semināra "Komandējuma un darba brauciena izdevumu atlīdzināšana" ierakstu papildināts BILANCES AKADĒMIJAS semināru videoierakstu klāsts. Semināru vadīja Mg.sci.oec. MAIJA GREBENKO, praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, žurnāla Bilance galvenā redaktore, Bilances bibliotēka sērijā izdotās grāmatas "Darba likums un grāmatvedība" autore. Semināra ieraksts veikts 2019. gada 23. oktobrī, tas sastāv no 4 daļām ar kopējo garumu ~220 min. Par semināra programmu un iespēju skatīties E-semināru jebkurā laikā savā datorā vairāk uzziniet šeit. Šeit Jūs varat noskatīties demonstrācijas ierakstu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība un darba devēji – 313 būvkomersanti – ir noslēguši ģenerālvienošanos būvniecības nozarē. Vienošanās stājas spēkā 2019.gada 3.novembrī un ir spēkā līdz 2025.gada 31.decembrim, un, ja vien kāda no ģenerālvienošanās pusēm ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms minētā termiņa nav paziņojusi par tās izbeigšanu, ģenerālvienošanās darbība tiek pagarināta uz katru nākamo sešu gadu termiņu. Ģenerālvienošanās attiecas uz komersantiem, kas veic saimniecisko darbību būvniecības nozarē (neatkarīgi no tā, vai darba devējs būvniecību ir reģistrējis vai nav reģistrējis kā saimnieciskās darbības veidu) un uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku. Ģenerālvienošanās attiecas uz darbiniekiem, kurus Latvijas Republikas teritorijā nodarbina darba devēji, kas veic saimniecisko darbību būvniecības nozarē un kuri atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm: strādā kādā no ģenerālvienošanās pielikumā norādītajām profesijām; veic darbu būvlaukumā, darba pienākumi ir tiešā veidā saistīti ar būvdarbu veikšanu; veic darbu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja labā, darba pienākumi ir...

Vismaz 77% Latvijas iedzīvotāju pēdējo trīs gadu laikā vienu reizi elektroniski pieteikuši kādu no pieprasītākajiem valsts pārvaldes piedāvātajiem pakalpojumiem, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) 2019. gada veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Aptauju pēc VARAM pasūtījuma veica pētījumu kompānija SIA “Jaunrades laboratorija” un pētījumu un konsultāciju kompānija “Kantar TNS” 2019. gada februārī un martā, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Ar aptaujas rezultātiem var iepazīties šeit. Sniedzot atbildes, kādus e-pakalpojumus respondenti izmantojuši, visbiežāk minēta gada ienākumu deklarācijas iesniegšana – to atbildēs atzīmējuši 57% aptaujāto. Tāpat aptaujas dalībnieki aktīvi izmantojuši iespēju elektroniski iesniegt pieteikumu pārmaksāto nodokļu atmaksai – 56% aptaujāto, pieteikties Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietošanai – 27%, personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai – 26% un iesniegt algas nodokļa grāmatiņu – 24%. Savukārt, 23% respondentu pēdējo triju gadu laikā vismaz vienu reizi elektroniski iesnieguši pieteikumu slimības pabalstam, 17% pieteikušies Eiropas veselības apdrošināšanas kartei (EVAK), tikpat – 17%...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu "Personāla noma un nodokļu pārskati", kas sniedz palīdzību nodokļu piemērošanā un pārskatu iesniegšanā juridiskām personām – personāla nomniekiem, kas savā saimnieciskajā darbībā izmanto iznomāto personālu. Atgādinām, ka personāla iznomātājs ir Latvijas nerezidents, kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā. Savukārt iznomātais personāls ir jebkura fiziska persona – gan Latvijas rezidents, gan nerezidents. Iznomātais personāls ir darba ņēmēji. Personāla nomnieks ir Latvijas rezidents vai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā. Personāla nomnieks ir darba devējs. Metodiskajā materiālā skaidrotas personāla nomas pazīmes: personāla nomnieks atbild par darba kopējo vadību un uzraudzību vai darba rezultātu;ņemot vērā personāla nomnieka kopējo maksājumu personāla iznomātājam, ja personāla iznomātājs nesniedz informāciju, kas ļauj identificēt katra darbinieka ienākumu. Šādā gadījumā uzskata, ka katrs nodarbinātais ir saņēmis ienākumu vienādās daļās no kopējās personāla iznomātājam izmaksātās atlīdzības. Personāla nomas pazīmes izvērtē kontekstā ar personāla nomas definīciju. Personāla noma pastāv, ja ir izpildīta vismaz viena pazīme. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto...

Valsts sekretāru sanāksmē 18. jūlijā izsludināts noteikumu projekts Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”, kas paredz būtiski paaugstināt pašreizējos komandējuma izdevumu atlīdzināšanas apmērus, kas faktiski nav mainījušies kopš 2002. gada (lai gan vispārējā inflācija pa šo laiku esot pieaugusi par 80%). Dienas naudas apmēru no līdzšinējiem sešiem eiro plānots paaugstināt līdz 16 eiro. Iecerēts palielināt arī viesnīcas izdevumu maksimālās atlīdzināmās normas - Rīgā no līdzšinējiem 57 eiro par diennakti līdz 100 eiro, citās Latvijas vietās - no 43 līdz 60 eiro. Tāpat noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks palielināts vietējo atlīdzināmo transporta izdevumu apmērs Latvijas teritorijā no 30% līdz 50% no dienas naudas apmēra (tātad, ja līdz šim šie izdevumi tika atlīdzināti 30% no 6 eiro jeb 1,8 eiro dienā, tad turpmāk tie tiks atlīdzināti 50% no 16 eiro jeb 8 eiro dienā). Pārskatītas tiktu arī diennakts normas komandējumiem un darba braucieniem uz ārvalstīm (noteikumu...

Centrālā statistikas pārvalde apkopojusi informāciju, kas vēsta, ka 2019. gada sākumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vidējās darba samaksas pieauguma temps ir samazinājies. 2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,8 % jeb 75 eiro, sasniedzot 1 036 eiro par pilnas slodzes darbu. 2018. gada 1. ceturkšņa gada pieauguma temps bija 8,7 %, bet pārējos ceturkšņos - no 8,1 līdz 8,4 %. 2019. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2018. gada 4. ceturksni bruto darba samaksa samazinājās par 0,6 %. Jāatzīmē, ka minimālā alga šogad Latvijā nemainījās un, salīdzinot ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, tās līmenis šobrīd ir viszemākais - 430 eiro. Lietuvā šogad minimālā alga pieauga par 155 eiro jeb 38,8 % - no 400 līdz 555 eiro, Igaunijā izmaiņas bija mazākas - pieaugums par 40 eiro jeb 8,0 % - no 500 līdz 540 eiro. Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas - 768...

Atbild Viktorija Kristhole-Lūse, zvērinātu advokātu biroja VILGERTS nodokļu eksperte Darbinieku akciju opcijas ļauj strādājošajiem kļūt par uzņēmuma līdzīpašniekiem, savukārt uzņēmējam ietaupīt uz nodokļu rēķina. No uzņēmuma viedokļa raugoties, akciju opciju piešķiršana ir racionāla un finansiāli pamatota, ja tā tiek pareizi plānota un ieviesta. Darbinieka ienākums no akciju pirkumu tiesībām (akciju opcijām) nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), ja akciju opciju plāna noteikumi atbilst nodokļu likumu regulējumam un darba devējs ir paziņojis par plānu Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Komerclikums nosaka, ka sabiedrība var izlaist personāla opcijas, kas dod tiesības šīs sabiedrības vai ar to vienā koncernā ietilpstošu sabiedrību darbiniekiem, valdes un padomes locekļiem iegūt tās akcijas. Akciju opcijas parasti ir veids, kā uzņēmums darbiniekus (vai kādu daļu no tiem) motivē rūpēties par uzņēmuma kopējo attīstību un tādējādi gūt finansiālo labumu no ieguldītā darba. Tā, piemēram, ja uzņēmumam būs izcili finanšu rādītāji - arī darbinieks...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrreiz ir caurlūkojuši grozījumus Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu. Komisijas deputāti, noslēdzot darbu pie likuma grozījumu otrreizējas caurlūkošanas, lēma saglabāt iepriekš pieņemto regulējumu, kas nosaka, ka virsstundu apmaksa nozarēs, kurās noslēgta ģenerālvienošanās, varēs būt ne mazāka par 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Tomēr tas precizēts, paredzot, ka par būtisku darba algas pieaugumu uzskatāms tāds, kas ir vismaz 50 procentus virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes. Tāpat likumprojektā ietverta norma, lai novērstu situāciju, kad, palielinot valsts noteikto minimālo algu, ģenerālvienošanās vairs neizpilda kritēriju par 50 procentu palielinājumu. Savukārt pārejas noteikumus plānots papildināt ar deleģējumu Ministru kabinetam līdz 2021.gada 1.februārim iesniegt Saeimā izvērtējumu par šo normu piemērošanu praksē un to ietekmi uz darbinieku tiesisko stāvokli. 1.novembrī Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtās izmaiņas Darba likumā otrreiz caurlūkot...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 13. martā turpinās izskatīt grozījumus Darba likumā saistībā ar ģenerālvienošanos nozarē noslēgšanu. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzskata, ka ar šiem grozījumiem ir jāparedz plašākas sociālo partneru iespējas regulēt darba samaksu un darba attiecības, slēdzot nozares ģenerālvienošanos. Likuma 68. panta grozījuma mērķis ir attīstīt ģenerālvienošanās nozarē - nozares koplīgumu slēgšanas sistēmu Latvijā un nodrošināt nozares minimālās algas paaugstināšanu. Piedāvātā grozījumu redakcija ir pirmais inovatīvais solis, lai palielinātu sociālo partneru “telpu” pašiem regulēt nozares noteikumus un ieviest risinājumus. Tā paredz sociālajiem partneriem iespējas “kaulēties”, vienlaikus nodrošinot darbinieku vispārīgu interešu aizsardzību, vērtē Nataļja Preisa, LBAS Eiropas Savienības normatīvo aktu un politikas dokumentu eksperte. Veiksmīgs koplīgumu dialogs nodrošina sociālo mieru sabiedrībā, koplīgumi uzlabo darba vietu kvalitāti, pilnveido atlīdzības sistēmu, veicina darba drošību un paaugstina darbinieku ieguldījumu uzņēmumā. Tie stiprina tautsaimniecību, uzņēmumu konkurētspēju, būtiski mazina ēnu ekonomiku, palielina valsts, sociālā un pašvaldību budžeta ieņēmumus. Nozares koplīgums var regulēt nozarē darba...

Aprēķinot atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai konstatēto arodslimību, mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu plānots noteikt no apdrošināšanas iemaksu algas par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas pēdējo piecu gadu laikā pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas. Šo grozījumu mērķis ir pēc iespējas nodrošināt zaudētajiem ienākumiem atbilstošu sociālās apdrošināšanas pakalpojuma apmēru. Līdz šim tika ņemts vērā 12 mēnešu periods, to beidzot divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Minētos labojumus, ko rosinājusi Labklājības ministrija, paredz likumprojekts „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””. Tas 7. martā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumi vēl ir jāskata valdības sēdē un jāpieņem Saeimā. Negūtie darba ienākumi gadījumā, ja tie jau tiek kompensēti sakarā ar vienu sociālo risku, netiek kompensēti vēlreiz - arī sakarā ar otru sociālo risku.. Līdz ar to likuma labojumi paredz, ka gadījumā, ja ir tiesības gan uz atlīdzību, gan invaliditātes pensiju, varēs saņemt vienu – sev izdevīgāko...

Jau 2019.gada beigās visai būvniecības nozarei būs saistoša minimālā alga 780 eiro apmērā mazkvalificētam darbaspēkam un 819 eiro apmērā, ja darbinieks ir ieguvis profesijai atbilstošu izglītību, sola Latvijas Būvuzņēmēju partnerība pēc 1.novembrī 3.lasījumā pieņemtajiem grozījumiem Darba likumā, kas paredz nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos tiek būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt iespēju vienoties par virsstundu apmaksas apmēru. Pieņemtais likums paver būvniecības ģenerālvienošanās spēkā stāšanos jau 2019.gada vidū. “Būtisks minimālā atalgojuma kāpums būvniecības nozarē, ko panāksim ar ģenerālvienošanos, ir nepārprotams darba ņēmēju ieguvums, ko savukārt līdzsvaro darba devējiem labvēlīgā vienošanās samazināt piemaksu par virsstundu darbu. Šis ir vēsturisks brīdis ne tikai būvniecības nozarei, bet visai Latvijas tautsaimniecībai, jo ar grozījumiem Darba likumā ir paplašināta telpa elastīgākām un līdzsvarotākām sociālo partneru pārrunām. Esam droši, ka jau tuvākajā laikā šo telpu ar jēgpilnu saturu piepildīs arvien jaunu koplīgumu slēdzēji,” uzsver Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Vēl 6 mēnešus pēc ģenerālvienošanās spēkā stāšanās uzņēmumi varēs maksāt...

12. Saeima savā darbības pēdējā sēdē 1. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma trīs likumprojektus, kas saistīti ar izmaiņu ieviešanu Darba likumā. Viens no Darba likuma grozījumiem paredz, ka darba sludinājumos būs jānorāda attiecīgā amata darba algas kopējās mēneša vai gada summas bruto vai paredzēto stundas tarifa likmes samaksas amplitūdu.. Darba likuma izmaiņas paredz arī virkni citu izmaiņu. Tā, piemēram, pārskatīts regulējums attiecībā uz darba līguma uzteikšanu arodbiedrības biedram. Tas papildināts ar nosacījumu, ka arodbiedrības piekrišana uzteikumam nav nepieciešama, ja darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ vai arī ilgāku laiku neveic darbu pārejošas darba nespējas dēļ. Šādā gadījumā darba devējam arodbiedrība būs iepriekš jābrīdina un jākonsultējas ar to. Tāpat īpaša aizsardzība darba uzteikuma gadījumā būs tikai tiem darbiniekiem, kuri ir arodbiedrības biedri ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas. Mainīts arī atlaišanas pabalsta izmaksāšanas regulējums gadījumā, ja darbinieks uzsaka darba līgumu, pamatojot to ar svarīgu iemeslu uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, kas neļauj...