DARBA SAMAKSA

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtījusi Valsts prezidentam aicinājumu neizsludināt 27. oktobrī Saeimā apstiprināto likumprojektu “Grozījums Darba likumā”, kas paredz minimālās algas palielināšanu no 2023. gada 1. janvāra līdz 620 eiro bruto. Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nosūtījusi savu vēstuli Valsts prezidentam Egīlam Levitam, kurā aicina izsludināt minēto likumprojektu. 11. novembrī likums tomēr izsludināts. Tas stāsies spēkā 25. novembrī. LDDK: Minimālās algas palielinājums radīs grūtības atsevišķu nozaru un reģionu uzņēmumiem LDDK norāda, ka, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā, kas pieņemta Eiropas Savienības Padomē 4. oktobrī, noteikto, dalībvalstīm divu gadu laikā kopš direktīvas spēkā stāšanās jāpārņem Direktīvas nosacījumi, kas norāda uz 13. Saeimas pretēju pieeju minimālās algas noteikšanas procesā atbilstoši Direktīvā noteiktajiem principiem. Likumprojekta sagatavošanā nav ievēroti labas likumdošanas principi, kā arī Latvijas tiesību aktos noteiktā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība. LDDK vairākkārt uzvērusi konceptuālu atbalstu minimālās algas pieaugumam, norādot uz nepieciešamību...

Saeima 20. oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iniciētos grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”(IKNL). Grozījumi paredz valsts amatpersonām – pašvaldību domju deputātiem – papildu ierobežojumus ienākumu gūšanai. Likumprojekts izstrādāts ar mērķi pilnveidot normatīvo regulējumu un novērst situācijas, kad pašvaldības budžeta līdzekļi tiek izlietoti negodprātīgi un lēmumi tiek pieņemti atsevišķu personu interesēs. Grozījumi stāsies spēkā 2023. gada 1. aprīlī. Pašvaldību domju deputātiem turpmāk būs aizliegts saņemt atalgojumu biedrībā, nodibinājumā, reliģiskajā organizācijā vai komercsabiedrībā no finanšu līdzekļiem, kurus organizācija ir saņēmusi no attiecīgās pašvaldības. Šis ierobežojums neattieksies uz gadījumiem, kad finanšu līdzekļi piešķirti atklāta konkursa rezultātā vai deleģēta pārvaldes uzdevuma izpildei. Tāpat atbalstītie grozījumi nosaka, ka šīm valsts amatpersonām divus gadus pēc lēmuma vai dalības lēmuma pieņemšanā par publiskas personas finanšu līdzekļu piešķiršanu biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai būs aizliegts saņemt atalgojumu attiecīgajā biedrībā, nodibinājumā vai reliģiskajā organizācijā. KNAB priekšnieks Jēkabs Straume: “KNAB praksē ir konstatēti...

Kompensējot inflācijas ietekmē augošās ikdienas izmaksas, 16% Latvijas iedzīvotāju šogad ir saņēmuši algas pielikumu, secināts bankas Citadele jūlijā veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā. Savukārt 3% vēl tikai grasās lūgt algas pielikumu. Aptaujas dati liecina, ka piemaksu pie algas biežāk saņēmuši vīrieši vecumā no 30 līdz 39 gadiem ar ikmēneša atalgojumu robežās no 1251 līdz 1500 eiro. Biroju darbinieki, kvalificēti speciālisti un vadītāji ir starp profesijām, kas biežāk nekā pārējie šogad saņēmuši algas pielikumu, to iegūstot katram piektajam profesijas pārstāvim, kamēr pašnodarbināto vidū atalgojums ir pieaudzis 10% aptaujāto. Lielais vairums jeb 63% respondentu šogad nav saņēmuši algas pielikumu, un biežāk šādās situācijās nonākušas sievietes vecumā no 30 līdz 39 gadiem. Visbiežāk algas pielikumi nav saņemti Kurzemē, Zemgalē un Latgalē, un tas aktuālāk bijis pakalpojumu un tirdzniecības sektora darbiniekiem, kā arī nekvalificētiem strādniekiem. “Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā bruto alga Latvijā bija 1297 eiro, savukārt vidējā neto darba samaksa – 951 eiro. Lai arī...

Atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajam regulējumam Savienības pilsoņiem, lai ieceļotu, uzturētos un strādātu Latvijā, nav gandrīz nekādu ierobežojumu. Savienības pilsonis var sākt darbu pēc darba līguma noslēgšanas. Savienības pilsoņiem, kuri vēlas uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par trim mēnešiem nepārtraukti, ir jāreģistrējas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un jāsaņem reģistrācijas apliecība, taču šī reģistrācija nav nepieciešama līdz sešu mēnešu termiņam, ja Savienības pilsonis uzturas Latvijā ar mērķi atrast darbu. Kas ir ārzemnieks? Ārzemnieks ir jebkura persona, kas nav Latvijas Republikas pilsonis vai Latvijas Republikas nepilsonis. Latvijas Republikas tiesību akti izšķir divas ārzemnieku kategorijas: Eiropas Savienības (turpmāk tekstā — Savienība) pilsoņi — ar to saprot gan Eiropas Savienības dalībvalstu, gan arī Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu (ES27 + Lihtenšteina + Islande + Norvēģija) pilsoņus un Šveices Konfederācijas pilsoņus, kuriem Latvijā ir līdzvērtīgs statuss ar Latvijas Republikas pilsoņiem; trešo valstu pilsoņi, kuru ieceļošanai un nodarbinātībai Latvijā tiek piemēroti papildu nosacījumi. Lai reģistrētos, ir jāaizpilda «Anketa Eiropas...

Nacionālā trīspusējā sadarbības padomes1 16. jūnija sēdes dienas kārtībā bija iekļauts jautājums par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu 2023. gadā. Par minimālās darba algas paaugstināšanas iespējām ziņoja labklājības ministrs Gatis Eglītis, uzsverot, ka arī tiem cilvēkiem, kas strādā par minimālo algu, jābūt cieņpilnam atalgojumam. Labklājības ministrijas priekšlikums paredz, ka minimālā alga varētu būt puse jeb 50% no iepriekšējā gada vidējās algas, un no 2023. gadā tā pašreizējo 500 eiro vietā būtu 640 eiro. Izmaiņas saistītas ar projektu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā, ko tuvākajā laikā apstiprinās Eiropas Parlamentā un kas divu gadu laikā Eiropas Savienības dalībvalstīm būs jāiestrādā nacionālās likumdošanas aktos. Arī Latvijā būs jāveic izmaiņas tiesību aktos, lai saskaņā ar direktīvas nosacījumiem stiprināta sociālo partneru un koplīguma sarunu lomu un pilnveidotu esošo minimālās darba algas noteikšanas sistēmu. Arī LBAS aicināja minimālo algu paaugstināt līdz 640 eiro, atgādinot Saeimas Eiropas lietu komisijas vienprātīgi pieņemto lēmumu, kā...

Vēl tikai līdz 27. jūnijam uzņēmumi tiek aicināti pieteikties darbinieku apmācību programmai “Labās prakses pārņemšana eksportspējas veicināšanai”. Ar šīs programmas atbalstu iespējams īstenot uzņēmuma vajadzībām pieskaņotas apmācības kādā no saistītajiem uzņēmumiem, vai iepirkt mācības ārpakalpojumā. Katrs uzņēmums šīs programmas ietvaros var pretendēt uz līdzfinansējumu līdz 75 000 eiro. “Viens no izaicinājumiem ar kuru sastopas uzņēmēji ir darbinieku trūkums ar nepieciešamo kvalifikāciju. Kvalificētu darbinieku trūkumu kā vienu no attīstību ierobežojošiem faktoriem min arī Ārvalstu investoru padome. Īpaši izteikti tas ir viedo specializāciju nozarēs, kurās nepieciešamas ļoti specifiskas darbinieku prasmes. Tādēļ sadarbībā ar Ekonomikas ministriju esam raduši iespēju īpašā programmā novirzīt 7,9 miljonus eiro aktivitātēm, kas vērstas uz darbinieku apmācību un kvalifikācijas celšanu. Šobrīd iespējams pieteikties labās prakses pārņemšanai, bet tuvākajā laikā būs pieejams atbalsts arī dažādu vadības prasmju apguvei kā, piemēram, Agile vai Scrum,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns. Aktivitātes mērķis ir veicināt komersantu produktivitāti, eksportspēju un darba...

2022. gada 1. jūlijā stāsies spēkā grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk — Atlīdzības likums), un kopā ar tiem stāsies spēkā Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumi "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība" (turpmāk — MK noteikumi). Pagājušā gada novembrī Saeima apstiprināja būtiskus grozījumus Atlīdzības likumā. Daļa no tiem stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā, un daļa stāsties spēkā ar 2023. gada 1. janvārī. Šo grozījumu galvenais mērķis saskaņā ar "Valsts pārvaldes reformu plānu 2020" ir pārskatīt valsts un pašvaldību institūcijās nodarbināto valsts civildienesta ierēdņu un darbinieku atlīdzības politiku, lai nodrošinātu konkurētspējīgu darba samaksu valsts pārvaldē. Par prioritāti ir izvirzīta valsts pārvaldē un pašvaldībās nodarbināto valsts civildienesta ierēdņu un darbinieku (tai skaitā sociālo aprūpes centru darbinieku, tiesas un prokuratūras darbinieku) atalgojuma nosacījumu maiņa, un netiek pēc būtības pārskatīts vai mainīts regulējums, kas attiecas uz citām amatpersonu grupām, tai skaitā...

Ministru kabinets 26. aprīlī apstiprināja jaunu Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogu, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtību (turpmāk – amatu katalogs), kas palīdzēs turpināt nodarbinātības un atlīdzības sistēmas sakārtošanu valsts un pašvaldību institūcijās. Amatu kataloga mērķis ir noteikt vienotu amatu klasifikācijas sistēmu, kas kalpo kā pamats ikvienas valsts un pašvaldības institūcijas cilvēkresursu plānošanai, atalgošanai un optimizēšanai. Līdz šim spēkā esošais amatu katalogs zaudē savu aktualitāti šī gada 1. jūlijā. Turklāt esošais amatu katalogs pēc būtības nebija pārskatīts 12 gadus, radot šķēršļus darbam valsts un pašvaldību institūcijās piesaistīt un atbilstoši atalgot augstāk kvalificētus darbiniekus. Jaunais amatu katalogs ir veidots atbilstoši mūsdienu darba tirgus prasībām un tendencēm, iekļaujot jaunos amatus un tiem atbilstošās funkcijas, kā arī svītrojot neaktuālos un rediģējot novecojušos, proti – amatu līmeņi ir noteikti atbilstoši faktiskajai situācijai. Amatu katalogam jābūt universālam un viegli pielietojamam instrumentam ikvienā valsts un pašvaldības iestādē, tāpēc jaunajā katalogā ir vispārināti konkrētām iestādēm iepriekš...

Saeimā 2021. gada 16. novembrī pieņemtie grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas stājās spēkā no 2022. gada 1. aprīlī, paredz, ka no 1. aprīļa darba devējs no saviem līdzekļiem slimības naudu (A lapa) apmaksās līdz darbinieka darba nespējas devītajai dienai, bet, sākot ar desmito dienu, darbiniekam piešķirs slimības pabalstu (B lapa), ko apmaksās valsts. Līdz šim darba devējam no saviem līdzekļiem bija jāapmaksā slimības lapa līdz 10. darbnespējas dienai. Slimības naudas apmērs paliks līdzšinējā apmērā: par otro un trešo pārejošas darbnespējas dienu ne mazāk kā 75% no vidējās izpeļņas, savukārt no ceturtās līdz devītajai dienai – ne mazāk kā 80% no vidējās izpeļņas. Sākotnēji Labklājības ministrijas sagatavotajā likumprojektā bija paredzēts, ka šāda norma varētu tikt ieviesta jau no 2022. gada sākuma. Taču arī no gada otrā ceturkšņa tas veicinās darbaspēka nodokļu konkurētspēju starp Baltijas valstīm un atvieglot darba devēju slogu, kas saistīts ar darbinieku darbnespējas lapu apmaksu. Turpmāk, sākot no...

Tāpat kā citās valstīs, arī Latvijā arvien izplatītāka kļūst darbinieku noma no personāla nomas aģentūras vai saistīta uzņēmuma. Šis kādreizējais sezonas darbinieku risinājums ir kļuvis par universālu iespēju nodrošināt darbības nepārtrauktību uzņēmumos, kuri sastopas ar lielu kadru mainību vai neparedzētām izmaiņām darbinieku vai pat vadības komandas sastāvā. Darbinieku noma var sniegt uzņēmumam šādus ieguvumus: samazinās administratīvo resursu patēriņš, atlasot un pieņemot darbā jaunus darbiniekus; samazinās risks, kas saistīts ar nekvalificētu darbinieku piesaistīšanu un atlaišanu, kā arī atkārtotas atlases rīkošanu; palielinās iespēja atrast īstermiņa projektiem nepieciešamos darbiniekus specifisku funkciju veikšanai, paplašinot arī ģeogrāfisko meklēšanas areālu. Nomājot darbiniekus, pastāv arī dažādi riski, kas uzņēmumam jāņem vērā. Piemēram, mazāka iespēja kontrolēt nomātos darbiniekus, kā arī nodokļu riski, it īpaši tad, ja darbiniekus nomā no ārvalsts uzņēmuma vai arī tie strādā vai atrodas ārvalstī. Šajā rakstā ar praktiskiem piemēriem analizējam Latvijas nodokļu sistēmas aspektus, kas saistīti ar darbinieku nomu uzņēmumā, kam uz laiku nepieciešams augstākā līmeņa...

Saeima 3. martā galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamu atzīto Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu. Likums pieņemts ar mērķi sniegt atbalstu Ukrainas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ, kā arī vispārēja atbalsta sniegšanai Ukrainas sabiedrībai. Likumā paredzētais atbalsts tiks sniegts bruņotā konflikta norises laikā. Likuma projekta anotācijā uzsvērts - netiek atcelta vai mainīta patvēruma pieteikšanas un izskatīšanas procedūra, bet gan noteikts papildu mehānisms, kādā Ukrainas iedzīvotāji varēs ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā. Likums paredz, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze vai Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs Ukrainas civiliedzīvotājiem varēs izsniegt ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem uz laiku līdz vienam gadam. Valsts līdz 90 dienām nodrošinās Ukrainas iedzīvotājiem primāri sniedzamo atbalstu – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, kā arī pirmās nepieciešamības preces, paredz likums. Personām primāri sniedzamajā atbalstā ietilpstošo pirmās...

Strādājot attālināti, darbiniekiem var rasties jauni izdevumi, kādus iepriekš nemaz neparedzēja, piemēram, pieaug elektrības un interneta patēriņš, jānodrošina apkure, kuru, iespējams noslēdza, dodoties uz darbu u.tml. Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" darba devējam nodrošināt attālināta darba iespējas ārkārtējās situācijas laikā jau ir noteikts kā pienākums, ja vien to pieļauj darba specifika. Taču arī tad, ja ārkārtējā situācija valstī tiks atcelta, šāds darba izpildes veids neizzudīs. Tāpēc likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pārejas noteikumu 159. punkts paredz, ka no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) arī 2022. taksācijas gadā atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus, atbilstoši Darba likumam, sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro. Iepriekš šis atvieglojums attiecās tikai uz 2021. taksācijas gadu, taču ar likuma izmaiņām, kas stājās spēkā no šā gada 1. janvāra, ar attālināto darbu saistītos izdevumus var piemērot visa 2022. gada...

Valdības apstiprinātajai atbalsta programmai, kas paredz darbinieku darba algas, pašnodarbināto ienākumu un patentmaksātāju atlīdzības kompensēšanu, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) gan par oktobri, gan novembri varēs iesniegt pieteikumus no 22. novembri un līdz 15. decembrim. Tā kā abu atbalsta programma saskaņošana ar Eiropas Komisiju turpinās, VID uzsāks saņemto pieteikumu izvērtēšanu, taču gala lēmums par atbalsta piešķiršanu tiks pieņemts pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas. Lai skaidrotu svarīgākos jautājumus par iespēju darba devējiem un iedzīvotājiem, kas veic saimniecisko darbību, pieteikties un saņemt atbalstu algu subsīdijai, VID aicina pieslēgties tiešsaistes semināriem: 16. novembrī laikā no plkst. 10 līdz 11 “Algu subsīdijas. Seminārs darba devējiem”;pašnodarbinātai personai, kas ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs – 50% apmērā no vidējā mēneša apgrozījuma mikrouzņēmumā par 2021. gada trešo ceturksni, bet ne vairāk kā 700 eiro par kalendāra mēnesi; Pašnodarbinātām personām (t.sk. mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem) saņemtās algu subsīdijas jānorāda savos saimnieciskās darbības ienākumos un no tās jānomaksā nodokļi tāpat...

Kultūras ministrija (KM) no 13. līdz 29. novembrim pieņems iesniegumus, lai sniegtu atbalstu mediju un kultūras nozaru saimnieciskās darbības veicējiem, kuru radošajā darbībā būtisku izdevumu sastāvdaļu veido no 1. jūlija pieaugušās autordarbu radīšanas atlīdzības. Ar terminu “saimnieciskās darbības veicējs” tiek saprasti saimnieciskās darbības veicēji, kas savu darbību ir reģistrējuši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu maksātāju reģistrā kā personālsabiedrības, kapitālsabiedrības, biedrības vai nodibinājumi. Valdība 9. novembra sēdē lēma par 1 700 000 eiro piešķiršanu KM nodokļu likumdošanas izmaiņu radītās ietekmes amortizēšanai kultūras un mediju nozarēs, apstiprinot MK noteikumus Nr.743 „Valsts atbalsta sniegšanas kārtība kultūras un mediju nozarei nodokļu likumdošanas izmaiņu radītās ietekmes amortizēšanai.” Atbalstam kvalificējas saimnieciskās darbības veicēji, kuri atbilst šādiem kritērijiem: līdz 2021. gada 1. janvārim reģistrēta pamata vai papildu darbība atbilstoši NACE 2. red. klasifikācijai: 58.13, 58.14, 59.11, 59.12, 59.13, 59.14, 59.20, 60.10, 60.20, 63.12, 63.91, 90.01, 90.02, 90.03, 90.04, 91.01, 91.02, 91.03 un 93.29; līdz 2021. gada 1. janvārim nostrādājuši...

Saeima 11. novembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, ar kuriem cita starpā parādniekiem saglabājamie līdzekļi par apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu noteikti 15% apmērā no valstī noteiktās minimālās darba algas (grozīts 594. pants). Piedzenot, piemēram, uzturlīdzekļus, zaudējumus vai kompensāciju, ieturējumus no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem izdara līdz parāda dzēšanai. Parādniekam tiek saglabāti līdzekļi minimālās mēneša darba algas apmērā (šobrīd – 500 eiro) vai puse no tās. Līdz šim parādniekam par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu saglabāja līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, proti, 64,03 eiro. Pēc pašreiz valstī esošās minimālās algas apmērā saglabājami būs 75 eiro. Grozījumi paredz saglabājamo līdzekļu apmēru par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu atsaistīt no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, to nosakot 15% apmērā no valstī noteiktās minimālās darba algas. Tāpat pieņemtie grozījumi paredz Civilprocesa likumu piemērot elektronizētam procesam tiesā. Paredzēts, ka e-lietas ietvaros lietas materiāli tiks glabāti elektroniski un lietas dalībniekiem būs pieejami attālināti, saglabājot...