SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu speciālistu sagatavoto metodisko materiālu "Iekšzemes darba ņēmēja pie darba devēja - ārvalstnieka - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas". Metodiskais materiāls sniedz metodisku palīdzību fiziskajām personām attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – obligātās iemaksas) piemērošanu gadījumos, kad tās Latvijā nodarbina ārvalstu darba devējs. Metodisko materiālu iespējams lejuplādēt šeit.   Atgādinām, ka VID sagatavojis arī metodisko materiālu “Par ārvalsts darba ņēmēja pie darba devēja – ārvalstnieka – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”. Metodisko materiālu var lejuplādēt šeit.

Turpmākajos gados pensijas indeksēs, piemērojot indeksu noteiktai summai no pensijas. Par to trešdien, 9.oktobrī, Labklājības ministrijā (LM) notikušajā Senioru lietu padomes sēdē konceptuāli vienojās klātesošie. „Pensiju indeksācija nav mehānisks pensijas apmēra palielinājums, bet gan pensijas aizsardzība pret pirktspējas samazināšanos. Tas nozīmē, ka ar indeksācijas palīdzību nav iespējams paaugstināt pensijas tik daudz kā gribētos. Palīdzībai pensionāriem ir paredzēti citi mehānismi," norādīja labklājības ministre Ilze Viņķele, diskutējot par iespējamām izmaiņām pensiju indeksācijā. Vienlaikus sēdes dalībnieki vienojās turpināt diskusijas par pensijas daļu, ko varētu indeksēt. Tāpat līdz nākamajai sēdei LM ir jāizvērtē pensiju indeksācijā izmantojamais indekss, proti, vai pensijas indeksēt, ņemot vērā tikai patēriņa cenu indeksu, vai papildu patēriņa cenu indeksam izmantot arī algas pieauguma indeksu. Diskutējot par Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) piedāvāto pieeju par pensionāra iztikas minimuma groza piemērošanu, klātesošie vienojās turpināt ņemt vērā šobrīd Centrālās statistikas pārvaldes noteikto patēriņa grozu uz vienu mājsaimniecības locekli. To izmanto patēriņa cenu indeksa aprēķinam. Lai praksē izstrādātu...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) rīcībā nav informācijas par sociālās apdrošināšanas jeb darba stāžu līdz 1996.gadam aptuveni pusei iedzīvotāju vecumā no 31 līdz 62 gadiem. Saskaņā ar Centrālās statiskas pārvaldes datiem, 2013.gada sākumā Latvijā bija 882,2 tūkstoši iedzīvotāju šajā vecuma grupā, bet VSAA informācijas sistēmā uzkrāta informācija par stāžu pirms 1996.gada tikai par 406,9 tūkstošiem personu vecumā no 31 līdz 62 gadiem. Informācija visbiežāk tiek iegūta no cilvēkiem, kas vēršas VSAA pēc bezdarbnieka pabalsta. Arī tie cilvēki, kas sapratuši, ka šīs ziņas nākotnē būs nepieciešamas pensijas aprēķinam, iesniedz savlaicīgi VSAA darba stāžu pierādošus dokumentus. 2013.gada 8 mēnešos VSAA papildinājusi informāciju par darba stāžu līdz 1996.gadam 38,7 tūkstošiem personu. Apdrošināšanas stāžs ir svarīgs, piešķirot pensijas un bezdarbnieka pabalstu. Kopējo apdrošināšanas stāžu izmanto, lai noteiktu tiesības uz pensiju, tāpat arī apdrošināšanas stāža gadi līdz 1996.gadam var būtiski ietekmēt pensijas un bezdarbnieka pabalsta apmēru, tāpēc katram cilvēkam ir svarīgi pierādīt visus apdrošināšanas periodus līdz 1996.gadam....

Saeima ceturtdien, 3.oktobrī, pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas paredz noteikt jaunus pienākumus, atbildību un tiesības gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. Likumprojekts paredz izmaiņas attiecībā uz darba līgumos un darba sludinājumos iekļaujamo informāciju, asinsdonoriem piešķiramo atpūtas dienu skaitu, disciplinārsodu piemērošanas termiņiem, atvaļinājuma naudas izmaksu, darba un atpūtas laika regulējumu, kā arī to darbinieču aizsardzību, kuras baro bērnu ar krūti. Likumprojekts paredz, ka darba sludinājumā juridiskajai personai un personāla atlases uzņēmumam būs jānorāda darba devēja reģistrācijas numurs. Šāda kārtība ļaus iegūt precīzāku informāciju par uzņēmumu, kas meklē darbiniekus. Savukārt darba līgumā būs jānorāda darbinieka vai darba devēja personas kods, bet ārzemniekam – dzimšanas datums. Tas ļaus precīzāk identificēt darbinieku un darba devēju, ja tā ir fiziska persona. Darba līgums tāpat kā līdz šim būs jāslēdz latviešu valodā, bet gadījumā, ja ārvalstnieks valsts valodu nepārvalda pietiekamā līmenī, darba devējam būs pienākums rakstveidā viņu informēt par darba līguma noteikumiem. Lai mazinātu nereģistrēto nodarbinātību...

Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu ir izstrādāti konkurences uzlabošanai un nav uzskatāmi par soda sankcijām pret uzņēmējiem, uzskata Finanšu ministrija. Lai novērstu nodokļu optimizācijas shēmas un nelegālas nodarbinātības finansēšanu, kapitālsabiedrībām, tāpat kā citiem reģistrētiem darba veicējiem, godprātīgi jāmaksā nodokļus. Latvijā 2011. un 2012.gadā ir konstatēts ievērojams skaits kapitālsabiedrību, kuru neto apgrozījums ir lielāks par 5000 latiem, bet kuru iesniegtajos ziņojumos (par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī) nav deklarētas VSAOI. Jāatzīmē, ka iepriekš minētās kapitālsabiedrības nav uzskatāmas par jaundibinātām, proti, 2011. un 2012.gads nav šo kapitālsabiedrību pirmais darbības gads. Izvērtējot minēto kapitālsabiedrību darbības jomas, ir secināts, ka to darbības loks ir ļoti plašs un tas ietver tādas darbības kā reklāmas aģentūru darbība, uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi, konsultēšana nodokļu jautājumos, automobiļu apkope un remonts, kas neliecina, ka šīs darbības varētu veikt bez...

Ministru Kabineta 24.septembrī apstiprinātie Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz, ka turpmāk mazo uzņēmumu valdes locekļiem būs jāmaksā gandrīz tūkstotis latu gadā par to, ka tie atļaujas eksistēt, uzskata jaunie uzņēmēji, kuri iesnieguši protesta vēstuli, kuras teksts lasāms turpmāk. "Visa likuma mērķis, anotācija un aprēķini ir par uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir virs 100 000 eiro gadā. Bet iepazīstoties ar likumprojektu, par nožēlu jāatzīst, ka likumprojekts ir izstrādāts nekvalitatīvi un pavirši. Atšķirība no anotācijas, likumprojektā ir ieklīdis pavisam cits slieksnis - 4919,63 Ls gadā. Cerams, ka pavirši izstrādātie grozījumi tiks pārstrādāti un tajos ieviesušās kļūdas tiks izlabotas. Esošajā redakcijā, pateicoties ielaistajām kļūdām, efekts no 2014.gada 1.janvāra būtu nevis tāds kā aprēķināts anotācijā, bet gan nāvējošs trieciens visam mazās uzņēmējdarbības sektoram. Grozījumi nozīmētu, ka uzņēmumam ar 4919,63 Ls gada apgrozījumu, lai tikai nomaksātu šo jauno nodevu vien būtu jāstrādā ar 22,4% rentabilitāti. Salīdzinoši monopoluzņēmuma "Latvenergo" rentabilitāte ir 5,9%. Piemēram, mazajam...

Latvijā daļa strādājošo neizprot vai nezina savas tiesības, ko nereti ļaunprātīgi izmanto darba devēji, lai panāktu sev vēlamo rezultātu, atzīst Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs. Pēc viņa teiktā, diezgan izplatīti ir gadījumi, kad, piemēram, par savlaicīgi neizmaksātu algu, atvaļinājuma nepiešķiršanu vai prettiesisku atlaišanu darbinieks necīnās par savām tiesībām un nevēršas pie Valsts darba inspekcijas (VDI) vai Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS). "Ir būtiski izprast, ka ar šādu bezdarbību darba ņēmējs pasliktina savu situāciju un samazina iespējas piedzīt no darba devēja pienākošos kompensāciju. Ja ir aizdomas, ka darba devējs pret darbinieku rīkojas pretlikumīgi, vajadzētu konsultēties ar savu arodbiedrību vai ar LBAS un VDI, ja cilvēks nav arodbiedrības biedrs," aicināja Rācenājs. Viņš atgādināja, ka LBAS valsts ir uzticējusi būtisku funkciju – pēc nepieciešamības pārstāvēt darba ņēmējus arī tiesas procesos, ja lietu nav iespējams atrisināt pārrunu veidā. Pērn LBAS kopumā sniedzis vairāk nekā 2500 konsultāciju, no kurām aptuveni...

Otrdien, 1.oktobrī, valdība atbalstīja grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) likumā, kuri paredz, ka no 2014.gada izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs tiks palielināts par 15 latiem katrā vecuma grupā. No nākamā gada par bērnu no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai UGF izmaksās uzturlīdzekļus 50 latu apmērā līdzšinējo 35 latu vietā. Savukārt par bērnu vecumā no 7 līdz 18 gadiem uzturlīdzekļi tiks izmaksāti 55 latu apmērā līdzšinējo 40 latu apmērā. UGF nodrošina uzturlīdzekļu izmaksu bērniem, ja viens no vecākiem tos nemaksā un uzturlīdzekļu piedziņa no viņa nav iespējama. Jaunie grozījumi stāsies spēkā, ja Saeima apstiprinās nākamā gada budžeta projektu.

Pirmdien sasauktajā preses konferencē par labklājības nozares nākamā gada budžetu labklājības ministre Ilze Viņķele norādīja uz atbalsta pieaugumu invalīdiem, jaunajām ģimenēm, kā arī bērniem, kas no valsts saņem uzturlīdzekļus. Atbalsts pieaugs cilvēkiem ar pirmās un otrās grupas invaliditāti, cilvēkiem ar invaliditāti kopš bērnības un invalīdiem, kuriem nepieciešama kopšana. Tāpat nākamgad ar papildu 2,7 miljonu latu ieguldījumu tiks likvidētas tehnisko palīglīdzekļu rindas, palielināsies bērna kopšanas pabalsta apmērs, vecāku pabalsta izmaksas ilgums un pirmskrīzes līmenī atgriezts uzturlīdzekļu apmērs bērniem no nepilnām ģimenēm. Saistībā ar panākto demogrāfijas vienošanos, no nākamā gada 1.septembra brīvpusdienas pienāksies arī 3.klašu skolēniem, turklāt vienas ēdienreizes dotācija palielināsies no astoņdesmit santīmiem līdz vienam latam, tā nodrošinot augstāku ēdiena kvalitāti. Preses konferencē Viņķele atklāja, ka nākamais gads varētu būt pirmais gads kopš krīzes, kad sociālā budžeta ieņēmumi pārsniegs izdevumus. Viņa norādīja, ka ilgtspējīgam sociālajam budžetam ir jāveido uzkrājums vismaz divu mēnešu apgrozījuma apmērā jeb 240 miljoni latu, lai tas spētu pildīt drošības...

Saeima ceturtdien, 26.septembrī, pirmajā lasījumā pieņēma jaunu Arodbiedrību likuma redakciju. Būtiskas inovācijas un konceptuālas izmaiņas jaunais likums neparedzot, taču tas modernizēs līdzšinējo regulējumu, kas fundamentālus uzlabojumus nav pieredzējis kopš deviņdesmito gadu sākuma, pirms jaunās redakcijas izskatīšanas Saeimā atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas sēdē deputātus informēja likumprojekta izstrādātāji Labklājības ministrijā. Spēkā esošais likums „Par arodbiedrībām” ietver normas, kas ir novecojušas un pretrunā citiem likumiem, turklāt tas vairs neatbilst arī starptautisko tiesību normām. Jaunais likums regulēs arodbiedrību statusu, to izveidošanas un reģistrēšanas kārtību, darbības principus, arodbiedrību dialogu ar valsts institūcijām un darba devējiem, kā arī virkni citu jautājumu. Atbalstu izstrādātajai likuma redakcijai esot paudušas gan arodbiedrības, gan darba devēju organizāciju pārstāvji, kā arī iesaistīto ministriju pārstāvji. Saskaņā ar Labklājības ministrijas sniegto informāciju patlaban arodbiedrību reģistrā ietvertas ziņas par 188 arodbiedrībām, bet kopumā, ieskaitot arodbiedrību struktūrvienības, 2012.gadā bija 2176 arodorganizācijas. Arodbiedrību darbības tiesiskais pamats nostiprināts Satversmē, kas nosaka, ka valsts aizsargā arodbiedrību brīvību. Jaunā...

Labklājības ministrija (LM), ņemot vērā statistikas datus par paredzamo pensionāru mūža ilgumu, rosina no 2014.gada 1.janvāra aktualizēt vecuma pensijas izmaksas laika posmus „G". Tas nepieciešams, jo pensiju aprēķina formula paredz, ka darba mūžā uzkrātais pensijas kapitāls, piešķirot pensiju, tiek vienmērīgi sadalīts pa gadiem visā prognozētajā pensijas izmaksas periodā. Iepriekšminēto paredz Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par pensijas aprēķināšanai piemērojamiem plānotajiem vecuma pensijas izmaksas laikposmiem", kas ceturtdien, 26.septembrī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Plānots, ka noteikumi būs jāpiemēro, aprēķinot tās vecuma un izdienas pensijas, kuru piešķiršanas (pārrēķināšanas) datums ir no 2014.gada 1.janvāra. Noteikumos vislielākā atšķirība ir 40-41 gadu vecumā, kad jaunās „G” vērtības samazinājušās par 1,04-1,09 gadiem, savukārt visvairāk palielinājušās 72-74 gadu vecumā, t.i. par 0,46-0,47 gadiem. Ja „G” vērtības ir mazākas, tad piešķirtās vecuma pensijas apmērs ir lielāks, savukārt, ja „G” vērtības ir lielākas, tad piešķirtās vecuma pensijas apmērs ir mazāks. Atgādinām, ka Ministru kabinets,...

Līdz ar līguma noslēgšanu ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA), SEB dzīvības apdrošināšana ir pirmā apdrošināšanas sabiedrība, kura Latvijas iedzīvotājiem sāk piedāvāt Mūža pensijas apdrošināšanu. Tā paredz, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu iedzīvotāji var saņemt ar plašākām izvēles iespējām, tai skaitā atstāt to mantojumā labuma guvējam, kas var būt jebkura brīvi izvēlēta persona. Tādējādi darba mūžā uzkrātā summa personas nāves gadījumā vairs netiks automātiski ieskaitīta valsts budžetā. Īpaši aktuālas šīs izmaiņas būs pirmajiem 2. pensiju līmeņa saņēmējiem, kas shēmai pievienojušies brīvprātīgi un pensionēsies jau šī gada 1. jūlijā, sasniedzot 62 gadu vecumu. Mūža pensijas polise attieksies tikai uz tiem sociālo iemaksu veicējiem, kas pieteikušies pensiju 2.līmenim. Iedzīvotājiem, kas dzimuši no 1971.gada, dalība tajā ir obligāta, bet no 1951.gada 2.jūlija līdz 1971.gada 1.jūlijam dzimušajiem – brīvprātīga. Labklājības ministres padomniece Maija Poršņova: "Mūža pensijas apdrošināšana ir ilgtermiņā ieplānots solis Latvijas pensiju sistēmas attīstībā, un mūža pensijas apdrošināšanas nozīme laika gaitā varētu nostiprināties, ņemot vērā...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzsver, ka darba vai sociālo konfliktu risināšana ar streiku palīdzību nekādā veidā neveicinātu strādājošo dzīves līmeņa uzlabošanos, jo tie negatīvi ietekmētu gan valsts iekšzemes kopproduktu, gan darba ražīgumu, gan darba devēju ienākumus un līdz ar to viņu iespējas uzlabot strādājošo atalgojumu, sociālās garantijas un darba apstākļus. Tādā veidā nebūtu iespējams arī straujāk likvidēt Latvijas atpalicību no attīstītajām ES valstīm. Tāpēc šādi aicinājumi ir naivi un bezatbildīgi. Neapstrīdot strādājošo tiesības Latvijā likumā paredzētajā kārtībā izmantot arī streikus kā konfliktu, tostarp sociālo konfliktu risināšanas galējo līdzekli, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž izbrīnu un neizpratni par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietnieka Egila Baldzēna Latvijas Radio 25. septembrī pausto viedokli, ka iedzīvotāji esot pārāk kūtri un vāji spējot aizstāvēt savas intereses, bet streikiem esot jābūt biežākiem. LDDK vienmēr ir ļoti augstu vērtējusi Latvijas strādājošo izpratni par ekonomiku un gatavību risināt problēmas dialoga ceļā, balstoties uz racionāliem argumentiem, ko...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 25.septembrī, izskatīšanai parlamenta sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja apjomīgas izmaiņas Darba likumā, kas paredz noteikt jaunus pienākumus, atbildību un tiesības gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. „Šodien deputāti vienbalsīgi atbalstīja ar sociālajiem partneriem saskaņoto likumprojektu, kas paredz tās darba likuma izmaiņas, kurām piekrīt gan darba devēju, gan darba ņēmēju organizācijas. Plašākas diskusijas varam sagaidīt starp lasījumiem, ja tiks iesniegti priekšlikumi, kurus neatbalsta kāda no sociālajā dialogā iesaistītajām pusēm,” uzsver komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Valdības iesniegtais likumprojekts paredz izmaiņas attiecībā uz darba līgumos un darba sludinājumos iekļaujamo informāciju, asinsdonoriem piešķiramo atpūtas dienu skaitu, disciplinārsodu piemērošanas termiņiem, atvaļinājuma naudas izmaksu, darba un atpūtas laika regulējumu, kā arī to darbinieču aizsardzību, kuras baro bērnu ar krūti. Likumprojekts paredz, ka darba sludinājumā juridiskajai personai un personāla atlases uzņēmumam būs jānorāda darba devēja reģistrācijas numurs. Šāda kārtība ļaus iegūt precīzāku informāciju par uzņēmumu, kas meklē darbiniekus. Savukārt darba līgumā būs jānorāda...

No 2014.gada 1.janvāra valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme vispārējā gadījumā būs 34,09%, no kuriem 23,59 % maksās darba devējs, 10,5 % — darbinieks. Tas nozīmē, ka gan darba devējam, gan darbiniekam būs jāveic mazākas sociālās apdrošināšanas iemaksas nekā 2013.gadā, informē Labklājības ministrija (LM). Iepriekšminēto paredz grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas otrdien, 24.septembrī, apstiprināti valdībā. Tie vēl jāpieņem Saeimā. LM uzsver, ka apdrošināšanas likmes samazinājums neietekmēs pensijas apmēru, jo kopējā iemaksu likme vecuma pensijas kapitālam ir noteikta 20%, kuru sadala starp 1. un 2.pensiju līmeni. Proti, 2013. un 2014.gadā iemaksu likme 1.līmeņa pensiju kapitālam ir 16%, 2.pensiju līmenī likme ir 4%, 2015.gadā attiecīgi 15% un 5%, bet no 2016.gada - 14% un 6%. Šī likme netiek mainīta. Apdrošināšanas likmes samazinājumam nav ietekmes uz pensiju, pabalstu vai atlīdzību apmēriem, bet tikai un vienīgi uz speciālā budžeta ieņēmumu daļu, t.i. ieņēmumu attiecīgi būs mazāk nekā plānots...