SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Personām, kurām piešķirtas izdienas pensijas, no nākamā gada izsniegs izdienas pensijas saņēmēja apliecību. To paredz grozījumi izdienas pensiju piešķiršanu regulējošos likumos, ko ceturtdien, 17.oktobrī, otrajā lasījumā kā steidzamus pieņēma Saeima. Ar šādām likuma izmaiņām tiks novērsta situācija, kad izdienas pensiju saņēmēji ir nevienlīdzīgākā situācijā, jo bez tām nevar pilnvērtīgi izmantot privātā sektora piedāvātās iespējas, piemēram, atlaides aptiekās vai veikalos, ko var iegūt, uzrādot pensionāra apliecību, norādīts likumprojekta anotācijā. Saeima šodien pieņēma grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā, Prokuroru izdienas pensiju likumā un Diplomātu izdienas pensiju likumā, paredzot apliecību izdošanu bijušajiem diplomātiem, prokuroriem un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem. Saeima iepriekš jau veikusi grozījumus vairākos citos likumos, paredzot apliecības izsniegšanu pārējām izdienas pensiju saņēmēju grupām. Izdienas pensionāri savas apliecības varēs saņemt no nākamā gada 1.janvāra.

Zīdaiņu vecāki, kuriem līdz ar darba gaitu uzsākšanu vairs nepienākas vecāku pabalsts, turpmāk varēs saņemt bērna kopšanas pabalstu. To paredz Saeimā ceturtdien, 17.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā. „Šīs Saeimas deputātu rosinātās likuma izmaiņas novērš būtisku nevienlīdzību starp sociāli apdrošinātiem un neapdrošinātiem vecākiem, kuri kopj bērnu līdz viena gada vecumam. Līdzšinējā kārtība dažiem vecākiem vienādā situācijā deva priekšrocības, un tas nav pareizi. Ja iespēja saņemt pabalstu saglabājas iepriekš nestrādājošiem vecākiem, tādai jābūt arī tiem, kuri līdz bērna piedzimšanai ir bijuši darba attiecībās,” uzsver par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Patlaban, ja sociāli neapdrošinātas personas uzsāk darba attiecības pirms bērns sasniedzis gada vecumu, viņas var strādāt un vienlaikus saņemt bērna kopšanas pabalstu. Savukārt, ja strādāt sāk vecāku pabalsta saņēmējs, viņš zaudē tiesības uz šo pabalstu, kā arī nav tiesīgs saņemt bērna kopšanas pabalstu. Komisijas atbalstītie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā nosaka, ka bērna...

Vidējais iemaksu objekts mikrouzņēmuma darbiniekam ir vērtējams kā relatīvi mazs, secina Labklājības ministrija (LM), analizējot Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātus. Ar informatīvo ziņojumu "Par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātiem, kā arī mazās saimnieciskās darbības veicēju sociālo nodrošinājumu" otrdien, 15.oktobrī, LM iepazīstināja valdību. Kopš 2011.gada sākuma mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits palielinājies vairāk nekā četras reizes. Mikrouzņēmumos nodarbināto skaits 2013.gada I ceturksnī bija 55 454 cilvēki, kas ir 13,3 reizes vairāk nekā 2010.gada 4.ceturksnī. Cilvēkiem, par kuriem nodokļus maksā, piemērojot mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, ir neliels valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmērs salīdzinājumā ar tiem, kuri sociālās iemaksas veic vispārējā kārtībā. Mikrouzņēmumu darbinieku sociālās iemaksas (salīdzinājumā ar darbiniekiem vispārējā gadījumā) ilgtermiņā negatīvi ietekmēs pensiju un apdrošināšanas atlīdzību apmērus. Savukārt ietekme uz īslaicīgo pakalpojumu (slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku un bezdarbnieku pabalstu) apmēriem ir ievērojama. LM uzsver, ka šī problēma netiks atrisināta arī...

Valdība otrdien, 15.oktobrī, konceptuāli akceptēja plānotās izmaiņas atbalsta sniegšanā ģimenēm ar bērniem nākamajā gadā, informē Labklājības ministrija. Tāpat valdība vienojās izmaiņas atbalstam ģimenēm ar bērniem virzīt izskatīšanai Saeimā kopā ar sēdes protokolā iekļautu Labklājības ministrijas (LM) viedokli par Satversmes riskiem, kā arī Tieslietu ministrijas viedokli par tiem. To paredz grozījumi likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu, grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par bērna kopšanas pabalsta un piemaksas pie bērna kopšanas pabalsta un vecāku pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību. No 2014.gada 1.janvāra plānots no 100 līdz Ls 120 mēnesī paaugstināt bērna kopšanas pabalstu un vecāku pabalsta minimālo apmēru. Bērna kopšanas pabalstu Ls 120 apmērā varēs saņemt visi vecāki, kuri nesaņem vecāku pabalstu vai maternitātes pabalstu līdz bērna 1,5 gada vecumam. No 2014.gada 1.oktobra paredzētas vairākas izmaiņas, kas skars sociāli apdrošinātus vecākus. Plānots: pagarināt...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu "Par darba ņēmēju darba ienākumu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēra precizēšanas kārtību". VID norāda, ka darba devējam ir pienākums reizi mēnesī līdz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – obligātās iemaksas) veikšanai noteiktajam termiņam iesniegt VID „Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu” (turpmāk – darba devēja ziņojums) par pārskata mēnesi Likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 23.panta pirmā daļa). Likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikta darba ņēmēju darba ienākumu un obligāto iemaksu apmēra precizēšanas kārtība. Ir noteikta atšķirīga kārtība kādā precizē darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējo mēnesi pirms pārskata mēneša un par vēl iepriekšējiem mēnešiem. Ja nepieciešams precizēt darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējo mēnesi pirms pārskata mēneša, darba devējs precizējumus norāda pārskata mēneša darba devēja ziņojuma attiecīgajās ailēs, norādot palielinājumu vai samazinājumu. Precizējot darba...

Latvijas Darba devēju konfederācija oktobrī ir atjaunojusi informatīvu materiālu esošajiem un jaunajiem komersantiem "Darba aizsardzību uzņēmumā. Palīgs jaunajiem komersantiem". Šīs ir pēdējais 2010.gadā izdotā materiāla atjaunotais metiens. Tas bez maksas ir pieejams visiem uzņēmējiem Uzņēmumu reģistra, Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts darba inspekcijas reģionālajās nodaļās, biznesa inkubatoros un LDDK reģionālajās filiālēs. Materiāls pieejams arī elektroniski. Rokasgrāmata ietver aktualizētu un papildinātu informāciju par darba aizsardzību, tās reglamentējošiem normatīvajiem aktiem 17 uzņēmējdarbības nozarēs, kā arī par iespējamajiem darba vides riskiem, to novērtēšanu un novēršanu. Materiāls ir izdots 12 000 eksemplāros. Šīs ir pēdējais atjaunotā materiāla metiens. Līga Menģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore: "Nelaimes gadījumi darba vietās visbiežāk notiek mazajos un vidējos uzņēmumos, kuros vadītājiem ne vienmēr ir pietiekošās zināšanas un laiks, lai pievērstu pietiekoši lielu uzmanību darba drošībai. Mūsu mērķis, radot šo informatīvo materiālu, bija izskaidrot darba drošības normatīvo aktu piemērošanas nozīmi un procesu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem laikā, kad...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu speciālistu sagatavoto metodisko materiālu "Iekšzemes darba ņēmēja pie darba devēja - ārvalstnieka - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas". Metodiskais materiāls sniedz metodisku palīdzību fiziskajām personām attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – obligātās iemaksas) piemērošanu gadījumos, kad tās Latvijā nodarbina ārvalstu darba devējs. Metodisko materiālu iespējams lejuplādēt šeit.   Atgādinām, ka VID sagatavojis arī metodisko materiālu “Par ārvalsts darba ņēmēja pie darba devēja – ārvalstnieka – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”. Metodisko materiālu var lejuplādēt šeit.

Turpmākajos gados pensijas indeksēs, piemērojot indeksu noteiktai summai no pensijas. Par to trešdien, 9.oktobrī, Labklājības ministrijā (LM) notikušajā Senioru lietu padomes sēdē konceptuāli vienojās klātesošie. „Pensiju indeksācija nav mehānisks pensijas apmēra palielinājums, bet gan pensijas aizsardzība pret pirktspējas samazināšanos. Tas nozīmē, ka ar indeksācijas palīdzību nav iespējams paaugstināt pensijas tik daudz kā gribētos. Palīdzībai pensionāriem ir paredzēti citi mehānismi," norādīja labklājības ministre Ilze Viņķele, diskutējot par iespējamām izmaiņām pensiju indeksācijā. Vienlaikus sēdes dalībnieki vienojās turpināt diskusijas par pensijas daļu, ko varētu indeksēt. Tāpat līdz nākamajai sēdei LM ir jāizvērtē pensiju indeksācijā izmantojamais indekss, proti, vai pensijas indeksēt, ņemot vērā tikai patēriņa cenu indeksu, vai papildu patēriņa cenu indeksam izmantot arī algas pieauguma indeksu. Diskutējot par Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) piedāvāto pieeju par pensionāra iztikas minimuma groza piemērošanu, klātesošie vienojās turpināt ņemt vērā šobrīd Centrālās statistikas pārvaldes noteikto patēriņa grozu uz vienu mājsaimniecības locekli. To izmanto patēriņa cenu indeksa aprēķinam. Lai praksē izstrādātu...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) rīcībā nav informācijas par sociālās apdrošināšanas jeb darba stāžu līdz 1996.gadam aptuveni pusei iedzīvotāju vecumā no 31 līdz 62 gadiem. Saskaņā ar Centrālās statiskas pārvaldes datiem, 2013.gada sākumā Latvijā bija 882,2 tūkstoši iedzīvotāju šajā vecuma grupā, bet VSAA informācijas sistēmā uzkrāta informācija par stāžu pirms 1996.gada tikai par 406,9 tūkstošiem personu vecumā no 31 līdz 62 gadiem. Informācija visbiežāk tiek iegūta no cilvēkiem, kas vēršas VSAA pēc bezdarbnieka pabalsta. Arī tie cilvēki, kas sapratuši, ka šīs ziņas nākotnē būs nepieciešamas pensijas aprēķinam, iesniedz savlaicīgi VSAA darba stāžu pierādošus dokumentus. 2013.gada 8 mēnešos VSAA papildinājusi informāciju par darba stāžu līdz 1996.gadam 38,7 tūkstošiem personu. Apdrošināšanas stāžs ir svarīgs, piešķirot pensijas un bezdarbnieka pabalstu. Kopējo apdrošināšanas stāžu izmanto, lai noteiktu tiesības uz pensiju, tāpat arī apdrošināšanas stāža gadi līdz 1996.gadam var būtiski ietekmēt pensijas un bezdarbnieka pabalsta apmēru, tāpēc katram cilvēkam ir svarīgi pierādīt visus apdrošināšanas periodus līdz 1996.gadam....

Saeima ceturtdien, 3.oktobrī, pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas paredz noteikt jaunus pienākumus, atbildību un tiesības gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. Likumprojekts paredz izmaiņas attiecībā uz darba līgumos un darba sludinājumos iekļaujamo informāciju, asinsdonoriem piešķiramo atpūtas dienu skaitu, disciplinārsodu piemērošanas termiņiem, atvaļinājuma naudas izmaksu, darba un atpūtas laika regulējumu, kā arī to darbinieču aizsardzību, kuras baro bērnu ar krūti. Likumprojekts paredz, ka darba sludinājumā juridiskajai personai un personāla atlases uzņēmumam būs jānorāda darba devēja reģistrācijas numurs. Šāda kārtība ļaus iegūt precīzāku informāciju par uzņēmumu, kas meklē darbiniekus. Savukārt darba līgumā būs jānorāda darbinieka vai darba devēja personas kods, bet ārzemniekam – dzimšanas datums. Tas ļaus precīzāk identificēt darbinieku un darba devēju, ja tā ir fiziska persona. Darba līgums tāpat kā līdz šim būs jāslēdz latviešu valodā, bet gadījumā, ja ārvalstnieks valsts valodu nepārvalda pietiekamā līmenī, darba devējam būs pienākums rakstveidā viņu informēt par darba līguma noteikumiem. Lai mazinātu nereģistrēto nodarbinātību...

Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu ir izstrādāti konkurences uzlabošanai un nav uzskatāmi par soda sankcijām pret uzņēmējiem, uzskata Finanšu ministrija. Lai novērstu nodokļu optimizācijas shēmas un nelegālas nodarbinātības finansēšanu, kapitālsabiedrībām, tāpat kā citiem reģistrētiem darba veicējiem, godprātīgi jāmaksā nodokļus. Latvijā 2011. un 2012.gadā ir konstatēts ievērojams skaits kapitālsabiedrību, kuru neto apgrozījums ir lielāks par 5000 latiem, bet kuru iesniegtajos ziņojumos (par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī) nav deklarētas VSAOI. Jāatzīmē, ka iepriekš minētās kapitālsabiedrības nav uzskatāmas par jaundibinātām, proti, 2011. un 2012.gads nav šo kapitālsabiedrību pirmais darbības gads. Izvērtējot minēto kapitālsabiedrību darbības jomas, ir secināts, ka to darbības loks ir ļoti plašs un tas ietver tādas darbības kā reklāmas aģentūru darbība, uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi, konsultēšana nodokļu jautājumos, automobiļu apkope un remonts, kas neliecina, ka šīs darbības varētu veikt bez...

Ministru Kabineta 24.septembrī apstiprinātie Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz, ka turpmāk mazo uzņēmumu valdes locekļiem būs jāmaksā gandrīz tūkstotis latu gadā par to, ka tie atļaujas eksistēt, uzskata jaunie uzņēmēji, kuri iesnieguši protesta vēstuli, kuras teksts lasāms turpmāk. "Visa likuma mērķis, anotācija un aprēķini ir par uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir virs 100 000 eiro gadā. Bet iepazīstoties ar likumprojektu, par nožēlu jāatzīst, ka likumprojekts ir izstrādāts nekvalitatīvi un pavirši. Atšķirība no anotācijas, likumprojektā ir ieklīdis pavisam cits slieksnis - 4919,63 Ls gadā. Cerams, ka pavirši izstrādātie grozījumi tiks pārstrādāti un tajos ieviesušās kļūdas tiks izlabotas. Esošajā redakcijā, pateicoties ielaistajām kļūdām, efekts no 2014.gada 1.janvāra būtu nevis tāds kā aprēķināts anotācijā, bet gan nāvējošs trieciens visam mazās uzņēmējdarbības sektoram. Grozījumi nozīmētu, ka uzņēmumam ar 4919,63 Ls gada apgrozījumu, lai tikai nomaksātu šo jauno nodevu vien būtu jāstrādā ar 22,4% rentabilitāti. Salīdzinoši monopoluzņēmuma "Latvenergo" rentabilitāte ir 5,9%. Piemēram, mazajam...

Latvijā daļa strādājošo neizprot vai nezina savas tiesības, ko nereti ļaunprātīgi izmanto darba devēji, lai panāktu sev vēlamo rezultātu, atzīst Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs. Pēc viņa teiktā, diezgan izplatīti ir gadījumi, kad, piemēram, par savlaicīgi neizmaksātu algu, atvaļinājuma nepiešķiršanu vai prettiesisku atlaišanu darbinieks necīnās par savām tiesībām un nevēršas pie Valsts darba inspekcijas (VDI) vai Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS). "Ir būtiski izprast, ka ar šādu bezdarbību darba ņēmējs pasliktina savu situāciju un samazina iespējas piedzīt no darba devēja pienākošos kompensāciju. Ja ir aizdomas, ka darba devējs pret darbinieku rīkojas pretlikumīgi, vajadzētu konsultēties ar savu arodbiedrību vai ar LBAS un VDI, ja cilvēks nav arodbiedrības biedrs," aicināja Rācenājs. Viņš atgādināja, ka LBAS valsts ir uzticējusi būtisku funkciju – pēc nepieciešamības pārstāvēt darba ņēmējus arī tiesas procesos, ja lietu nav iespējams atrisināt pārrunu veidā. Pērn LBAS kopumā sniedzis vairāk nekā 2500 konsultāciju, no kurām aptuveni...

Otrdien, 1.oktobrī, valdība atbalstīja grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) likumā, kuri paredz, ka no 2014.gada izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs tiks palielināts par 15 latiem katrā vecuma grupā. No nākamā gada par bērnu no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai UGF izmaksās uzturlīdzekļus 50 latu apmērā līdzšinējo 35 latu vietā. Savukārt par bērnu vecumā no 7 līdz 18 gadiem uzturlīdzekļi tiks izmaksāti 55 latu apmērā līdzšinējo 40 latu apmērā. UGF nodrošina uzturlīdzekļu izmaksu bērniem, ja viens no vecākiem tos nemaksā un uzturlīdzekļu piedziņa no viņa nav iespējama. Jaunie grozījumi stāsies spēkā, ja Saeima apstiprinās nākamā gada budžeta projektu.

Pirmdien sasauktajā preses konferencē par labklājības nozares nākamā gada budžetu labklājības ministre Ilze Viņķele norādīja uz atbalsta pieaugumu invalīdiem, jaunajām ģimenēm, kā arī bērniem, kas no valsts saņem uzturlīdzekļus. Atbalsts pieaugs cilvēkiem ar pirmās un otrās grupas invaliditāti, cilvēkiem ar invaliditāti kopš bērnības un invalīdiem, kuriem nepieciešama kopšana. Tāpat nākamgad ar papildu 2,7 miljonu latu ieguldījumu tiks likvidētas tehnisko palīglīdzekļu rindas, palielināsies bērna kopšanas pabalsta apmērs, vecāku pabalsta izmaksas ilgums un pirmskrīzes līmenī atgriezts uzturlīdzekļu apmērs bērniem no nepilnām ģimenēm. Saistībā ar panākto demogrāfijas vienošanos, no nākamā gada 1.septembra brīvpusdienas pienāksies arī 3.klašu skolēniem, turklāt vienas ēdienreizes dotācija palielināsies no astoņdesmit santīmiem līdz vienam latam, tā nodrošinot augstāku ēdiena kvalitāti. Preses konferencē Viņķele atklāja, ka nākamais gads varētu būt pirmais gads kopš krīzes, kad sociālā budžeta ieņēmumi pārsniegs izdevumus. Viņa norādīja, ka ilgtspējīgam sociālajam budžetam ir jāveido uzkrājums vismaz divu mēnešu apgrozījuma apmērā jeb 240 miljoni latu, lai tas spētu pildīt drošības...